Prasība, kas celta 2007. gada 7. februārī - LIPOR pret Komisiju

(lieta T-26/07)

Tiesvedības valoda - portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LIPOR- Serviço Intermunicipalizado de Gestão de Resíduos do Grande Porto, Gondomara, Portugāle (pārstāvji - P. Pinheiro, M. Gorjão-Henriques un F. Quintela, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 17. oktobra Lēmuma C(06)5008, kas adresēts Portugāles Republikai, 1. pantu, ciktāl tajā nolemts, ka kopējais Kohēzijas fonda atbalsts, kas piešķirts, pamatojoties uz Komisijas 1993. gada 7. decembra Lēmumu C(93)3347/3 final, 1994. gada 21. decembra Lēmumu C(94)3721 final/3 un 1996. gada 17. decembra Lēmumu C(96)3923 final, kas apvienoti 1998. gada 28. jūlija lēmumā C(98)2283/f, tiek samazināts par EUR 1 511 591 un šai dalībvalstij uzdots atmaksāt šo summu;

tādēļ, ka ar to tiek pārkāpts samērīguma princips, atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu, ciktāl ar to tiek uzdots veikt finanšu korekciju 100 % apmērā attiecībā uz līgumiem, kurus prasītāja noslēgusi ar IDAD, un ciktāl ar to minētajai dalībvalstij tiek uzdots atmaksāt EUR 458 683;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājas tiesāšanās izdevumus;

pakārtoti - tādēļ, ka ar to tiek pārkāpts samērīguma princips, daļēji atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu attiecībā uz līgumiem, ko prasītāja noslēgusi ar Hidroprojecto;

arī pakārtoti - gadījumā, ja tiktu uzskatīts, ka Lipor nav izpildījusi visas Direktīvas 92/50/EK prasības - atzīt, ka, nosakot finanšu korekciju 100 % apmērā attiecībā uz līgumu, kas noslēgti ar Hidroprojecto, finansēšanu, Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja atsaucas uz pieļautajām tiesību kļūdām, acīmredzamām kļūdām vērtējumā, nepietiekamu un kļūdainu pamatojumu un samērīguma principa pārkāpumu.

Attiecībā uz līgumu, kas noslēgts ar Hidroprojecto 1989. gadā, prasītāja apgalvo, ka Komisija pieļāvusi kļūdu vērtējumā, novērtēdama līguma D bloka vērtību.

Attiecībā uz līgumu, ko tās pašas puses noslēdza 1997. gadā, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdas vērtējumā, neizprazdama, ka šie līgumi daļēji bija 1989. gadā noslēgtā līguma konkretizēšana un daļēji - secīgi šī līguma pagarinājumi, kurus prasīja projekta attīstība. Tā arī pārmet, ka Komisija uzskatījusi, ka šie līgumi bija jāpiešķir, izmantojot atklātu procedūru. Pēc prasītājas domām, pat tad, ja tiktu uzskatīts, ka šie līgumi bija neatkarīgi no 1989. gada līguma un ka tie pārsniedz Direktīvā 92/50 noteikto robežvērtību līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, izmantojot tajā noteiktās procedūras, tiem bija piemērojams šīs Direktīvas 11. pantā noteiktais izņēmums.

Attiecībā uz 1995. gada 28. marta un 28. aprīļa līgumiem, kurus arī noslēgušas tās pašas puses, prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā, uzskatīdama tos par vienu līgumu un par 1989. gada līguma pagarinājumu un secinādama, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršana bija jāveic, izmantojot atklātu procedūru. Tā apgalvo, ka patiesībā runa ir par līgumiem, kas noslēgti dažādos datumos. Viens no tiem ir noslēgts pēc konkursa ar slēgtu procedūru, bet otrs nesasniedza robežvērtību, lai to pakļautu Direktīvā paredzētajām procedūrām. Jebkurā gadījumā abi līgumi tika noslēgti saskaņā ar Portugāles tiesībām brīdī, kad Direktīva 92/50 vēl nebija transponēta valsts tiesībās.

Visbeidzot, attiecībā uz līgumiem, kas noslēgti 1999. gadā ar IDAD, prasītāja, lai arī atzīdama, ka Komisija var tos izskatīt kopā, lai noteiktu to attiecīgās vērtības un iespējamo pakļaušanu atklātu procedūru regulējošām normām, izskaidro iemeslus, kuru dēļ tā noslēdza atsevišķus līgumus, un apgalvo, ka IDAD ir publisko tiesību subjekts un tādējādi līgumslēdzēja iestāde Direktīvas 92/50 izpratnē. Tā uzskata, ka Komisijai bija jāņem vērā šie iemesli, nenolemjot par finanšu korekciju 100 % apmērā. Pēc prasītājas domām, ar šo korekciju tiek pārkāpts samērīguma princips.

____________