Prasība, kas celta 2007. gada 1. februārī - US Steel Košice pret Komisiju

(lieta T-22/07)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: US Steel Košice s.r.o., Košice (Slovākijas Republika) (pārstāvji - E. Vermulst, S. Van Cutsem, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2006. gada 22. novembra Lēmumu D/59829 par tirdzniecības kvotu piemērošanu Bulgārijai un Rumānijai, un

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2006. gada 22. novembra Lēmumu D/59829, ar ko tirdzniecības kvotas, kas paredzētas Pievienošanās akta XIV pielikuma 4. sadaļas 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā, ir attiecinātas arī uz Bulgāriju un Rumāniju. Apstrīdētais lēmums nosaka, ka tirdzniecības kvotas 2007. gadam un sekojošajiem gadiem ir jāaprēķina no jauna, ņemot vērā tirdzniecības datus par Rumāniju un Bulgāriju 2001. gadā. Tādēļ tajā ir prasīts, lai Slovākijas Republika iesniedz prasītājas tirdzniecības datus par šīm valstīm 2001. gadā.

Prasītāja saņem valsts atbalstu atbrīvojuma no nodokļa veidā, pamatojoties uz pagaidu pasākumiem valsts atbalsta jomā, ko Slovākijas Republikai ir atļauts piemērot atbalsta saņēmējam tērauda nozarē.

Savas prasības atbalstam prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks tiktāl, ciktāl tas prasa, lai prasītāja maina savu tirdzniecības politiku, un nosaka kvotas noteiktu tērauda preču tirdzniecībai patērētājiem Bulgārijā un Rumānijā, lai saņemtu Kopienu tiesībās atļauto valsts atbalstu.

Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums paredz papildu nosacījumu, kas nepastāvēja, Pievienošanās aktam stājoties spēkā, un tāpēc ir pretējs Pievienošanās akta tekstam, garam un vispārīgajai sistēmai. Prasītāja uzskata, ka jēdziens "paplašināta ES", kas minēts XIV pielikuma 4. sadaļas 2. punkta a) apakšpunkta i) daļā, neietver Rumāniju un Bulgāriju.

Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ tāpēc, ka Komisija darbojās ārpus savas kompetences, pārkāpa prasītājas tiesisko paļāvību un neievēroja samērīguma principu.

____________