Lieta T-25/07

Iride SpA un Iride Energia SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Enerģētikas nozare – Neatgūstamu izmaksu kompensācija – Lēmums par atbalsta atzīšanu par saderīgu ar kopējo tirgu – Pienākums labumu gūstošajam uzņēmumam vispirms atlīdzināt par prettiesisku atzītu agrāk saņemtu atbalstu – Valsts līdzekļi – Priekšrocība – Pienākums norādīt pamatojumu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kura pamatā ir valsts līdzekļi

(EKL 87. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Vērtējums atbilstoši parasto tirgus apstākļu kritērijam

(EKL 87. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/92)

3.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

4.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Komisijas lēmums, ar kuru atļauju pārskaitīt atbalstu pakļauj nosacījumam, ka attiecīgais uzņēmums vispirms atlīdzina iepriekš saņemtu prettiesisku atbalstu

(EKL 87. panta 3. punkts un 88. panta 2. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Administratīvais process – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu – Piešķīrēja un iespējamā atbalsta saņēmēja pierādīšanas pienākums

(EKL 87. panta 3. punkts un 88. panta 2. punkts)

1.      Vienīgi priekšrocības, ko tieši vai netieši piešķir ar valsts līdzekļiem, ir uzskatāmas par atbalstu EKL 87. panta 1. punkta nozīmē. Faktiski ar šo normu izveidotais nodalījums starp “atbalstu, ko piešķir dalībvalstis”, un atbalstu, ko piešķir “no valsts līdzekļiem”, nenozīmē, ka visas valsts piešķirtās priekšrocības ir atbalsts – vai tās tiktu finansētas no valsts līdzekļiem vai nē –, bet gan tikai paredz iekļaut šajā jēdzienā priekšrocības, ko tieši piešķir valsts, kā arī priekšrocības, kas tiek piešķirtas ar šīs valsts noteiktu vai izveidotu publisko vai privāto subjektu starpniecību. Turklāt EKL 87. panta 1. punkts aptver visus finanšu līdzekļus, ko valsts iestādes var faktiski izmantot, lai atbalstītu uzņēmumus, un nav nozīmes tam, vai šie līdzekļi ir pastāvīgi valsts īpašumā vai nē. Tā rezultātā, pat ja šīs attiecīgajam pasākumam atbilstošās summas nav pastāvīgi valsts iestāžu rīcībā, ar faktu vien, ka šīs summas nepārtraukti ir valsts kontrolē un tādējādi kompetento valsts iestāžu rīcībā, ir pietiekoši, lai tās tiktu kvalificētas par valsts līdzekļiem.

Šajā sakarā attiecībā uz kompensāciju, kas piešķirta uzņēmumiem, kuri ir enerģijas ražotāji un izplatītāji, no īpaša konta, ko pārvalda publisks subjekts un kas tiek finansēts ar ieņēmumiem, piemērojot noteiktu elektroenerģijas tarifa sastāvdaļu, kas tiek iekasēta no visiem gala patērētājiem, labuma guvējam pārdalītās summas ir jākvalificē kā valsts līdzekļi, jo tās ne vien atrodas nepārtrauktā valsts kontrolē, bet ir arī valsts īpašums pirms tam, kad tās tiek pārdalītas labuma guvējam.

(sal. ar 23., 25., 27. un 28. punktu)

2.      Lai novērtētu, vai kāds valsts pasākums ir valsts atbalsts, ir jānovērtē, vai labumu gūstošais uzņēmums saņem ekonomiskas priekšrocības, ko tas nebūtu saņēmis, pastāvot parastiem tirgus nosacījumiem. Attiecībā uz jautājumu par to, vai elektroenerģijas ražošanas tirgus liberalizācijas kontekstā tiesiskā regulējuma grozījumi ir daļa no attīstības, kura saimnieciskās darbības subjektiem bija jāparedz, pastāvot parastiem tirgus nosacījumiem, ir jāuzsver, ka faktiski demokrātiskā valstī, tāpat kā tirgus ekonomikā tiesību normu ietvars jebkurā brīdī var tikt grozīts. Tā kā Eiropas Kopienu ekonomiskās politikas vispārējā orientācija ir virzījusies uz valsts tirgu atvēršanu un tirdzniecības starp dalībvalstīm atvieglošanu, tas vēl jo vairāk ir spēkā gadījumā, ja agrākais tiesību normu ietvars paredzēja valsts un/vai reģionālā tirgus sadalīšanu tādā veidā, lai izveidotu monopola stāvokli. No tā izriet, ka iepriekš sadalīta tirgus atvēršana nav kvalificējama kā anomālija salīdzinājumā ar parastajiem tirgus nosacījumiem. Elektroenerģijas nozares tiesību normu ietvara grozījumi, kas tika veikti pēc Direktīvas 96/92 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu pieņemšanas, atbilst parastiem tirgus nosacījumiem.

(sal. ar 46., 48., 50. un 51. punktu)

3.      Akta pamatojumam ir jābūt piemērotam tā būtībai un ir skaidri jāparāda iestādes, kas ir tā autore, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu saprast akta pamatojumu un tiesa kontrolēt tā pamatotību, kaut arī netiek prasīts detalizēti norādīt visus attiecīgos tiesiskos un faktiskos elementus, jo jautājums, vai tas atbilst EKL 253. pantam, ir jāizvērtē, ņemot vērā gan šā akta redakciju, gan tā tiesisko un faktisko kontekstu.

Attiecībā uz lēmumu jautājumā par valsts atbalstu, kurā Komisija ir aprobežojusies ar vienu teikumu, atbilstoši kuram tā “konstatēja, ka izvērtējamais pasākums ir [jāuzskata] par valsts atbalstu”, Komisija izpilda savu pienākumu sniegt pamatojumu, ja šī lēmuma tiesiskais un faktiskais konteksts papildus lēmumam par valsts atbalsta izvērtēšanas procedūras uzsākšanu ietver lēmumu par analoģiskiem pasākumiem, uz kuru tā tieši izdarījusi norādi lēmumā par procedūras uzsākšanu un pirmajā minētā lēmumā, un ja tas pats satur detalizētu izklāstu iemesliem, kāpēc Komisija uzskatīja, ka atbilstošie lēmumā apskatāmie pasākumi bija valsts atbalsts.

(sal. ar 66., 67., 70. un 71.  punktu)

4.      Atbalsta saderības ar kopējo tirgu novērtējuma jomā atbilstoši EKL 87. panta 3. punktam Komisijai ir plaša izvērtēšanas brīvība, kuras īstenošana ir saistīta ar ekonomiskas un sociālas dabas novērtējumiem, kas jāveic Kopienu kontekstā. Komisijai, izvērtējot valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu, ir jāņem vērā visi attiecīgie elementi, tostarp, atbilstošā gadījumā, agrāk pieņemtā lēmumā jau izvērtētais konteksts, kā arī pienākumi, ko šāds agrāk pieņemts lēmums var uzlikt dalībvalstij. Tādējādi Komisija nav pārsniegusi tai piešķirto izvērtēšanas brīvību, kad tā, saņemot atbalsta projektu, ko dalībvalsts piedāvā piešķirt kādam uzņēmumam, pieņem lēmumu atzīt šo atbalstu par saderīgu ar kopējo tirgu ar atrunu, ka uzņēmumam sākotnēji ir jāatlīdzina iepriekš saņemtais prettiesiskais atbalsts sakarā ar attiecīgo atbalstu kumulācijas efektu. Adresāti Komisijas pieņemtajiem lēmumiem valsts atbalsta jomā ir tikai un vienīgi attiecīgās dalībvalstis. Līdz ar to, ņemot vērā visus atbilstošos elementus, Komisija izvērtē vienīgi attiecīgās dalībvalsts pienākumus, kas ietverti šādā lēmumā, nevis pienākumus, kuri atbilstošā gadījumā varētu būt saistoši labumu gūstošajai sabiedrībai.

Attiecībā uz atbalsta shēmu precīzu Komisijas norāžu trūkums par labumu no prettiesiskās shēmas gūstošajiem uzņēmumiem un par precīzām summām, ko tie saņēmuši, neiespaido atgūšanas rīkojuma spēkā esamību, ne arī izveido šķērsli tā izpildei, jo, no vienas puses, attiecīgā dalībvalsts atrodas izdevīgākā stāvoklī šo datu iegūšanai un, no otras puses, Komisijai ir pilnvaras attiecīgās dalībvalsts sadarbības trūkuma gadījumā pieņemt lēmumu, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju.

(sal. ar 82., 83., 85. un 89. punktu)

5.      Tā kā lēmums uzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru ietver pietiekamu sākotnējo analīzi, kurā Komisija izklāsta apsvērumus, kādēļ tai ir šaubas par attiecīgā atbalsta saderību ar kopējo tirgu, dalībvalstij un potenciālajam labuma guvējam ir jāiesniedz pierādījumi, kas liecinātu, ka šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, un, iespējams, ir jāuzrāda specifiski apstākļi, kas attiecas uz jau pārskaitīta atbalsta atlīdzinājumu gadījumos, kad Komisija to ir pieprasījusi.

Dalībvalsts un uzņēmuma – jauna atbalsta iespējamā saņēmēja – pienākums iesniegt Komisijai elementus, kas pierādītu, ka šis atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, attiecas arī uz vajadzību konstatēt, ka nepastāv jaunā atbalsta kumulācijas ar agrāk saņemtu prettiesisku un ar kopējo tirgu nesaderīgu un neatlīdzinātu atbalstu efekts. Šajā sakarā kumulācijas efekta trūkuma kritērijs jaunam atbalstam, kas izvērtēts kopā ar prettiesisku un agrāk saņemtu nesaderīgu un neatlīdzinātu atbalstu, attiecas uz atbalsta saderīguma vispārēju pārbaudi, kura jāveic Komisijai, un tādējādi veido tikai vienu no vairākiem tās vērā ņemamajiem elementiem EKL 87. panta 3. punkta piemērošanas ietvaros.

(sal. ar 101., 103. un 104. punktu)