Lieta T‑24/07

ThyssenKrupp Stainless AG

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nerūsējošā tērauda plakanie izstrādājumi – Lēmums, ar kuru, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1/2003, ir konstatēts EOTKL 65. panta pārkāpums pēc EOTK līguma darbības termiņa izbeigšanās – Sakausējuma piemaksa – Komisijas kompetence – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Res judicata spēks – Tiesības uz aizstāvību – Piekļuve lietas materiāliem – Noilgums – Princips non bis in idem – Sadarbība administratīvajā procesā

Sprieduma kopsavilkums

1.      Iestāžu akti – Juridiskā pamata izvēle – Kopienu tiesiskais regulējums – Skaidrības un paredzamības prasība – Juridiskā pamata skaidra norādīšana

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

2.      Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Aizliegtas vienošanās, uz kurām “ratione materiae” un “ratione temporis” attiecas EOTK līguma juridiskais režīms – EOTK līguma darbības izbeigšanās

(EOTKL 65. panta 1. punkts; EKL 81. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003. 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

3.      Iestāžu akti – Piemērošana laikā – Procesuālo tiesību normas – Materiālo tiesību normas – Nošķiršana – Materiālo tiesību normas atpakaļejošais spēks – Nosacījumi

(EOTKL 65. panta 1. punkts, EKL 305. pants, Padomes Regulas Nr. 1/2003. 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)

4.      Prasība atcelt tiesību aktu – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Piemērojamība – “Res judicata” absolūtais spēks – Piemērojamība

5.      Konkurence – Naudas sodi – Komisijas lēmums, kas attiecas uz to pašu uzņēmumu un to pašu pārkāpumu, uz kuru attiecas daļēji atcelts agrāks lēmums

(EKL 233. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)

6.      Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Tādas juridiskas personas vainošana pārkāpumā, kas nav atbildīgā persona par uzņēmuma vadīšanu pārkāpuma laikā

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. panta 1. un 2. punkts; Vispārējā lēmuma Nr. 715/78 1. panta 1. un 2. punkts).

7.      Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana

(EKL 233. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. pants)

8.      Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Piekļuve lietas materiāliem – Pienākums sniegt piekļuvi visiem lietas materiāliem

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2005/C 325/07 18., 19. un 23. punkts)

9.      Konkurence – Naudas sodi – Summa – Noteikšana – Naudas soda neuzlikšana vai samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību

(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 96/C 207/04 D sadaļa)

1.      Kopienu tiesiskās kārtības ietvaros iestādēm ir tikai piešķirtās pilnvaras. Šā iemesla dēļ Kopienu aktu preambulās ir minēts juridiskais pamats, kas pilnvaro attiecīgo iestādi rīkoties attiecīgajā jomā. Atbilstoša juridiskā pamata izvēlei ir konstitucionāla nozīme.

Turklāt Kopienu tiesību aktiem ir jābūt skaidriem un to piemērojamībai ir jābūt paredzamai visām attiecīgajām personām. Lai būtu ievērots šis tiesiskās drošības princips, ikviena tāda tiesību akta obligātajam raksturam, kas paredz radīt juridiskas sekas, ir jābūt pamatotam ar Kopienu tiesību normu, kura skaidri ir jānorāda kā juridiskais pamats un kura paredz juridisku formu, kādā tiesību akts ir jāpieņem.

Turklāt sankciju, pat ja tas nav kriminālsods, var piemērot tikai tad, ja tā ir balstīta uz skaidru un nepārprotamu tiesisku pamatu.

Visbeidzot tiesību normai, kas ir akta juridiskais pamats un kas pilnvaro Kopienu iestādi pieņemt attiecīgo aktu, ir jābūt spēkā šī akta pieņemšanas brīdī.

Lēmuma, ar kuru Komisija pēc EOTK līguma darbības beigām konstatē, ka uzņēmums pārkāpa EOTKL 65. panta 1. punktu, un uzliek tam naudas sodu, juridiskais pamats ir Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 7. panta 1. punkts attiecībā uz pārkāpuma konstatēšanu un šīs pašas regulas 23. panta 2. punkts attiecībā uz naudas soda uzlikšanu, izslēdzot EOTKL 65. pantu. Turklāt šādā lēmumā var būt atsauce uz EOTKL 65. panta 1. punktu, proti, materiālo tiesību normu, kas paredzēta uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām un kas aizliedz noteiktu pret konkurenci vērstu darbību. Tajā var būt atsauce arī uz EOTKL 65. panta 5. punktu saistībā ar diskusiju par lex mitior principu, lai, aprēķinot naudas soda apmēru, pamatotu šīs tiesību normas, nevis Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta piemērošanu.

(sal. ar 64., 69., 70., 74., 160., 163. un 168. punktu)

2.      Kaut arī, EOTK līgumā paredzēto juridisko sistēmu aizstājot ar EK līgumā paredzēto sistēmu, sākot no 2002. gada 24. jūlija mainījās piemērojamie juridiskie pamati, procedūras un materiālās tiesību normas, šī aizstāšana ir saistīta ar Kopienu tiesību sistēmas un tās mērķu vienotību un kontinuitāti. Šajā sakarā tāda brīvas konkurences režīma ieviešana un uzturēšana, kura ietvaros tiek nodrošināti normālie konkurences apstākļi un kurš ir pamatā normām uzņēmumu aizliegtu vienošanos jomā, ir viens no būtiskiem gan EK līguma, gan EOTK līguma mērķiem. Šajā kontekstā, lai gan EOTK līguma un EK līguma normas, kas reglamentē aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā, zināmā mērā atšķiras, nolīguma un saskaņoto darbību jēdzieni EOTKL 65. panta 1. punkta izpratnē atbilst nolīguma un saskaņoto darbību jēdzieniem EKL 81. panta izpratnē un Kopienu tiesa šīs divas tiesību normas interpretēja vienādi. Tādējādi centieniem sasniegt mērķi nodrošināt netraucētu konkurenci nozarēs, kas sākotnēji veidoja ogļu un tērauda kopējo tirgu, netraucē tas, ka EOTK līgums ir zaudējis spēku, jo šāds mērķis ir arī EK līgumam un tai pašai iestādei, proti, Komisijai kā administratīvai iestādei, kas ir atbildīga par konkurences politikas īstenošanu un attīstību vispārējās Kopienas interesēs.

Lai nodrošinātu Kopienu tiesību sistēmas un tās darbību ietekmējošo mērķu kontinuitāti, Eiropas Kopienai, jo tā aizstāj Eiropas Ogļu un tērauda kopienu, tajā pastāvošās procedūras ietvaros attiecībā uz situācijām, kas radušās saskaņā ar EOTK līgumu, ir jānodrošina, ka tiek ievērotas tiesības un izpildīti pienākumi, kas eo tempore ir noteikti gan dalībvalstīm, gan privātpersonām saskaņā ar EOTK līgumu un normām, kuras ir pieņemtas tā īstenošanai. Šī prasība ir jāievēro it īpaši tāpēc, ka tiesību normu, kas regulē aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā, neievērošanas dēļ radies konkurences izkropļojums var radīt sekas arī vēl kādu laiku pēc EOTK līguma darbības beigām atbilstoši EK līgumam.

No iepriekš izklāstītā izriet, ka Regula Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, un it īpaši tās 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ļauj Komisijai pēc 2002. gada 23. jūlija konstatēt un sodīt aizliegtas vienošanās uzņēmumu starpā nozarēs, uz kurām attiecas EOTK līguma materiālā piemērojamība un piemērojamība laikā, lai arī iepriekš minētajos šīs regulas noteikumos nav tiešas atsauces uz EOTKL 65. pantu.

(sal. ar 80.–84. punktu)

3.      Kaut arī parasti procesuālo tiesību normas ir piemērojamas visiem strīdiem, kas tiek risināti brīdī, kad tās stājas spēkā, tas pats neattiecas uz materiālo tiesību normām. Lai nodrošinātu tiesiskās drošības principa un tiesiskās paļāvības aizsardzības principa ievērošanu, materiālo tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka tās attiecas uz situācijām, kas ir radušās pirms to stāšanās spēkā, tikai tad, ja no to teksta, mērķiem vai struktūras skaidri izriet, ka tām ir jānosaka šādas sekas.

No šā viedokļa Kopienu tiesību sistēmas kontinuitāte un ar tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu saistītās prasības liek piemērot materiālo tiesību normas, kas izriet no EOTK līguma, faktiem, kas ietilpst to materiālās piemērošanas jomā un uz kuriem attiecas to piemērojamība laikā. Tas vien, ka sakarā ar EOTK līguma spēka zaudēšanu attiecīgais tiesiskais regulējums vairs nav spēkā brīdī, kad tiek novērtēta faktiskā situācija, nemaina šādu vērtējumu, jo tas attiecas uz tiesisku stāvokli, kāds nepārprotami tika konstatēts laikā, kad bija piemērojamas saskaņā ar EOTK līgumu pieņemtās materiālo tiesību normas.

Attiecībā uz Komisijas lēmumu, kas pēc EOTK līguma darbības izbeigšanās tika pieņemts, pamatojoties uz Regulas Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 7. panta 1. punktu un 23. panta 2. punktu minētajā regulā paredzētās procedūras rezultātā, jo uz noteikumiem par juridisko pamatu un procedūru, kas ievērota līdz lēmuma pieņemšanai, attiecas procesuālo tiesību normas, piemērojamas ir Regulas Nr. 1/2003 normas.

Regulas Nr. 1/2003 23. pants, kas pilnvaro Komisiju uzlikt naudas sodu uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām, kas ir pārkāpušas EKL 81. un 82. pantu, nav materiālo tiesību norma, kuras mērķis pēc definīcijas nav būt par juridisko pamatu Komisijas darbībai.

Turklāt attiecībā uz materiālo tiesību normām ir jāatzīmē, ka, tā kā minētais lēmums attiecas uz tiesisku stāvokli, kāds nepārprotami radās pirms EOTK līguma darbības izbeigšanās, un materiālajām konkurences tiesību normām, kas ir piemērojamas kopš 2002. gada 24. jūlija, nav atpakaļejoša spēka, EOTKL 65. panta 1. punkts ir piemērojama materiālo tiesību norma, vienlaikus atceroties, ka tieši no EK līgumam piemītošā lex generalis rakstura, kas ir minēts EKL 305. pantā, salīdzinājumā ar EOTK līgumu izriet, ka īpašais režīms, kurš ir paredzēts EOTK līgumā un tā piemērošanai pieņemtajās normās, saskaņā ar lex specialis derogat legi generali principu ir vienīgais, kas ir piemērojams situācijām, kuras radušās līdz 2002. gada 24. jūlijam.

(sal. ar 85.–89. un 165. punktu)

4.      Jautājums par res judikata spēku ir absolūts jautājums, un līdz ar to Kopienu tiesai tas ir jāizskata pēc savas ierosmes.

Principam par res judicata spēku ir fundamentāla nozīme gan Kopienu, gan valstu tiesiskajā kārtībā. Lai nodrošinātu gan tiesību un tiesisko attiecību stabilitāti, gan arī pareizu tiesvedību, ir svarīgi, lai tiesu nolēmumi, kas kļuvuši galīgi pēc tam, kad izsmelti visi pieejamie tiesību aizsardzības līdzekļi, vai pēc tam, kad beidzies šādu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanai paredzētais termiņš, vairs nevarētu tikt apstrīdēti.

Res judicata spēks attiecas tikai uz faktiem un tiesību jautājumiem, kas faktiski vai obligāti tika izskatīti attiecīgajā tiesas nolēmumā. Tas attiecas ne tikai uz atceļošu tiesas nolēmumu rezolutīvo daļu, bet arī uz motīviem, kas veido rezolutīvās daļas nepieciešamo pamatojumu un kuri tāpēc nav no tās atdalāmi.

Ja pēc tam, kad Kopienu tiesa ir daļēji atcēlusi – pamatojoties uz to, ka, lai gan Komisijai izņēmuma kārtā ir tiesības uzlikt uzņēmumam, ņemot vērā tā paziņojumu šajā sakarā, atbildību par rīcību, kurā tiek vainots cits uzņēmums, tā neņem vērā šī uzņēmuma tiesības uz aizstāvību, nedodot iespēju tam iesniegt apsvērumus par minēto rīcību, – lēmumu, ar kuru tika sodīts uzņēmums par Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumu, tai otrās prasības ietvaros tiek lūgts lemt par tāda akta tiesiskumu, kas aizstāj daļēji atcelto lēmumu, tiesību jautājumu par to, vai minētais paziņojums var būt tiesisks pamats pirmā uzņēmuma atbildībai par otrā uzņēmuma darbībām, Kopienu tiesa jau ir izskatījusi un attiecībā uz to pieņēmusi galīgo lēmumu, līdz ar to tam ir res judicata spēks, lai gan otrā prasība attiecas uz aktu, kas formāli atšķiras no pirmā lēmuma.

(sal. ar 94., 112., 113., 139., 140., 143. un 144. punktu)

5.      Non bis in idem princips, kas ir Kopienu tiesību pamatprincips un turklāt ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 4. panta 1. punktā, aizliedz konkurences jomā atzīt uzņēmumu par vainīgu vai uzsākt pret to procesu atkārtoti sakarā ar pret konkurenci vērstu darbību, kuras dēļ tam tika uzlikts sods vai tas tika atzīts par nevainīgu ar iepriekš pieņemtu nepārsūdzamu lēmumu. Non bis in idem principa piemērošana ir pakļauta trīskāršam nosacījumam, ka fakti, likumpārkāpējs un aizsargātās juridiskās intereses ir vienas un tās pašas.

Ja Kopienu tiesa uzskata, ka, ņemot vērā uzņēmuma paziņojumu, kura mērķis ir uzņemties atbildību par otra uzņēmuma prettiesisko rīcību, Komisijai izņēmuma kārtā ir tiesības noteikt pirmajam uzņēmumam atbildību par otra uzņēmuma rīcību, un pēc tam, norādījusi uz procesuālo normu pārkāpumu saistībā ar pirmā uzņēmuma tiesību uz aizstāvību neievērošanu, atceļ lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek noteikta tam atbildība par otra uzņēmuma pieļauto pārkāpumu, un līdz ar to samazina arī tā naudas sodu par summu, kāda tika noteikta par otrā uzņēmuma izdarīto pārkāpumu, un nosaka noteiktu naudas soda summu pirmajam uzņēmumam par tā paša pret konkurenci vērsto rīcību, Komisijai saskaņā ar EKL 233. pantu ir jānovērš Kopienu tiesas konstatētais prettiesiskums. Tādējādi Komisija var pamatoti pieņemt lēmumu, kura vienīgais mērķis pēc procesuālo normu pārkāpuma izlabošanas ir noteikt pirmajam uzņēmumam, pamatojoties uz minēto paziņojumu, atbildību par konkurences noteikumu pārkāpumu, kuru izdarījis otrs uzņēmums, un līdz ar to tam piemērot naudas sodu. Šāds lēmums nekādā ziņā nenosaka vēl vienu sodu par pirmā uzņēmuma prettiesisko rīcību, attiecībā uz kuru jau tika pieņemts galīgs lēmums

Turklāt atbildības uzņemšanās ar minēto paziņojumu nepadara divus pārkāpumus, kurus ir izdarījuši attiecīgie uzņēmumi, par vienu pārkāpumu. Turklāt ar tādu lēmumu, kurš vēlreiz un tikai vēršas pret otrā uzņēmuma pret konkurenci vērstajām darbībām, nav pārkāpts non bis idem princips. Visbeidzot non bis in idem princips pats par sevi neizslēdz atkārtotu procesa uzsākšanu par vienu un to pašu pret konkurenci vērsto rīcību, ja pirmais lēmums tika atcelts ar formu saistītu motīvu dēļ, nelemjot par pārmestajiem faktiem pēc būtības, jo atcelšanas lēmumu šādā gadījumā nevar uzskatīt par “attaisnošanu” šī termina krimināltiesību izpratnē. Šādā gadījumā ar jauno lēmumu uzliktie sodi tiek nevis pievienoti sodiem, kas tika uzlikti ar atcelto lēmumu, bet gan aizvieto tos.

(sal. ar 141., 178., 179. un 183.–190. punktu)

6.      Kaut arī principā fiziskai vai juridiskai personai, kas ir vadījusi attiecīgo uzņēmumu brīdī, kad tika izdarīts Kopienu konkurences noteikumu pārkāpums, par šo pārkāpumu būtu arī jāatbild, pat ja dienā, kad tika pieņemts lēmums, ar kuru tika konstatēts pārkāpums, atbildība par uzņēmuma darbību tika nodota citai personai, izņēmuma kārtā tā tas nav gadījumā, kad persona, kurai ir nodota atbildība par uzņēmuma turpmāko darbību, ir piekritusi uzņemties atbildību par tās priekšteča izdarītiem faktiem. Tādējādi juridiski tiek uzskatīts, ka persona, kurai ir nodota atbildība par uzņēmuma turpmāko darbību, pati ir izdarījusi attiecīgo pārkāpumu. Tikai tā vien ir atbildīga par pārkāpumu, kurā tā juridiski tiek vainota, pamatojoties uz izteikto paziņojumu. Šādos apstākļos, lai pārbaudītu, vai Komisijas lēmums, ar kuru tiek sodīts uzņēmums, kas izteicis šādu paziņojumu, tika pieņemts, ievērojot noteikumus par noilgumu, ir jāpārbauda, vai lēmuma pieņemšanas dienā Komisija joprojām bija tiesīga uzlikt šim uzņēmuma naudas sodu, neizvirzot jautājumu par to, vai sodu varēja uzlikt šī uzņēmuma “juridiskajam priekštecim”.

(sal. ar 200., 202., 203., 207. un 208. punktu)

7.      Paziņojumā par iebildumiem iebildumi ir jāizklāsta pietiekami skaidri, pat ja tie tiek izklāstīti kopsavilkuma veidā, lai ieinteresētajām personām faktiski būtu zināma rīcība, par kuru Komisija tās vēlas saukt pie atbildības. Tiesību uz aizstāvību ievērošana procesā, kura rezultātā var tikt noteikti sodi par konkurences noteikumu pārkāpumu, nozīmē, ka attiecīgajiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām bija jādod iespēja administratīvā procesa laikā pienācīgi paust savu nostāju par Komisijas minēto faktu, iebildumu un apstākļu patiesumu un atbilstību. Šo prasību var uzskatīt par izpildītu, ja lēmumā ieinteresētās personas tiek vainotas tikai tajos pārkāpumos, kas ir norādīti iebildumu kopsavilkumā, un tajā ir norādīti tikai tie fakti, par kuriem ieinteresētajām personām tika dota iespēja izteikties. No minētā izriet, ka Komisija var izteikt tikai tādus iebildumus, par kuriem šiem uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām bija iespēja paust savu viedokli.

Principā tikai tie dokumenti, kas tika minēti paziņojumā par iebildumiem, ir uzskatāmi par pierādījumiem, kurus var izmantot pret paziņojuma par iebildumiem adresātu.

Izpildot spriedumu, kurā ir norāde uz procesuālo noteikumu pārkāpumu saistībā ar tiesību uz aizstāvību neievērošanu un ar kuru tiek atcelts Komisijas lēmums tiktāl, ciktāl tas nosaka uzņēmumam atbildību par cita uzņēmuma izdarītu pārkāpumu, Komisijas vienīgais pienākums saskaņā ar EKL 233. pantu ir nepieļaut faktiski konstatētās nelikumības aktā, ar kuru ir paredzēts aizstāt atcelto aktu. Process, kura mērķis ir aizstāt atceltu aktu, principā ir jāatsāk tieši no tā punkta, kad notika nelikumība. Tādējādi, izpildot šādu spriedumu, Komisija var nosūtīt jaunu paziņojumu par iebildumiem uzņēmumam, kura tiesības uz aizstāvību tika pārkāptas, un, ņemot vērā faktisko un tiesisko apstākļu identiskumu šiem apstākļiem, kādi tie bija sākotnējā procesā, iekļaut pielikumā agrāko paziņojumu par iebildumiem ar tā pielikumiem.

(sal. ar 225., 228., 230.–233. un 235. punktu)

8.      Paziņojumā par noteikumiem attiecībā uz piekļuvi Komisijas lietas materiāliem lietās, uz kurām attiecas EKL 81. un 82. pants, EEZ līguma 53., 54. un 57. pants un Padomes Regula Nr. 139/2004, ir precizēts, ka Komisijas lietas materiāli var ietvert gan pieejamus, gan nepieejamus dokumentus; pēdējie minētie ietver it īpaši tādus dokumentus, kuros ir divu veidu informācija, proti, komercnoslēpumi un cita konfidenciāla informācija, kurai pieeja var būt daļēji vai pilnībā liegta un kas ir definēta minētā paziņojuma 18. un 19. punktā. Saskaņā ar minētā paziņojuma 23. punkta pēdējo teikumu “parasti Komisija pieņem, ka informācija, kas attiecas uz lietas dalībnieku apgrozījumu, pārdošanas apjomiem, tirgus daļas datiem, un līdzīga informācija, kura ir vecāka par 5 gadiem, vairs nav konfidenciāla”. Minētajā teikumā ietvertie vārdi “parasti” un “pieņem” izslēdz jebkādu automātisku kvalifikāciju dokumentam, kas ir vairāk nekā piecus gadus vecs. Komisijas atteikumu dot pieeju dokumentam nevar uzskatīt kā nepamatotu tikai tāpēc, ka minētais dokuments ir jau vairāk kā 10 gadus vecs un tāpēc ir zaudējis savu konfidenciālo raksturu.

(sal. ar 257.–260. un 270. punktu)

9.      Lai samazinātu naudas soda summu saskaņā ar paziņojumu par naudas sodu neuzlikšanu vai to summu samazināšanu lietās, kas attiecas uz 1996. gada karteļiem, uzņēmuma darbībām ir jāatvieglo Komisijas uzdevums konstatēt un sodīt Kopienu konkurences noteikumu pārkāpumus, un Komisijai katrā konkrētā gadījumā ir jāizvērtē, vai minētās darbības patiešām tai atviegloja darbu. Turklāt samazinājumu, pamatojoties uz paziņojumu par sadarbību, var veikt tikai tad, ja sniegto informāciju un – plašākā nozīmē – attiecīgā uzņēmuma rīcību šajā sakarā var uzskatīt par patiesas sadarbības pierādījumu.

Tāda uzņēmuma rīcība, kas savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem stingri apstrīd Komisijas iespēju piemērot Kopienu konkurences noteikumus un noteikt tam atbildību par minēto noteikumu pārkāpumu, vienlaikus pievienojot paziņojumu, ar kuru ir paredzēts pierādīt tā sadarbību, bet kas patiesībā pēc savas būtības ir divdomīgs un maldinošs, atspoguļo stratēģiju pretrunīgu mērķu apvienošanai, un to nevar uzskatīt par patiesas sadarbības pierādījumu.

(sal. ar 309. un 311.–313. punktu)