Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 23. martā iesniedza Landgericht Düsseldorf (Vācija) – Nokia Technologies Oy/Daimler AG
(Lieta C-182/21)
Tiesvedības valoda – vācu
Iesniedzējtiesa
Landgericht Düsseldorf
Pamatlietas puses
Prasītāja: Nokia Technologies Oy
Atbildētāja: Daimler AG
Citi lietas dalībnieki: Continental Automotive GmbH, Continental Automotive Hungary Kft., Bury Sp. z.o.o., TomTom Sales B.V., VALEO Telematik und Akustik GmbH (vormals Peiker acustic GmbH), Robert Bosch GmbH, Huawei Technologies Deutschland GmbH, TomTom International B.V., Sierra Wireless S.A.
Prejudiciālie jautājumi
A. Vai pastāv piegādātāju prioritāras licencēšanas pienākums?
1) Vai uzņēmums, kas darbojas lejupējā ekonomiskā procesa stadijā, var izvirzīt iebildumu par dominējoša stāvokļa iekšējā tirgū ļaunprātīgu izmantošanu LESD 102. panta izpratnē saistībā ar standartizācijas organizācijas noteiktam standartam būtiska patenta (turpmāk tekstā – “SEP”) īpašnieka, kurš iepretim šai organizācijai ir neatsaucami apņēmies piešķirt ikvienai trešajai personai licenci saskaņā ar FRAND nosacījumiem, prasību par patenta pārkāpumu, kas ir vērsta uz darbības pārtraukšanu, ja standarts, kuram prasības pamatā esošais patents ir būtisks, vai attiecīgi tā daļas jau tiek izmantotas uzņēmuma, pret kuru ir celta prasība par patenta pārkāpumu, iepirktajā pamatproduktā, kura piegādātājiem, kuri vēlas saņemt licenci, patenta īpašnieks nepiešķir pašiem savu neierobežotu licenci saskaņā ar FRAND nosacījumiem uz visiem no patenta viedokļa būtiskiem [oriģ. 4. lpp.] saistībā ar standartu ieviešamo produktu lietošanas veidiem?
a) Vai minētais ir spēkā it īpaši tad, ja nozarē, kurā darbojas galaprodukta izplatītājs, pastāvošā prakse ir tāda, ka blakustiesību esamība attiecībā uz piegādātajai detaļai izmantoto patentu tiek noskaidrota brīdī, kad piegādātāji saņem licenci?
b) Vai licencēšanas prioritāte attiecībā pret piegādātājiem ir konstatējama katrā piegādes ķēdes stadijā vai tikai attiecībā pret piegādātāju, kas realizācijas ķēdes beigās atrodas tieši pirms galaprodukta izplatītāja? Vai arī šajā gadījumā izšķiroša nozīme ir tirdzniecības praksei?
2) Vai tiesību aktos aizliegto vienošanos jomā ietvertais ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums tiek ievērots, ja piegādātājam tiek piešķirta pašam sava neierobežota licence saskaņā ar FRAND nosacījumiem uz visiem saistībā ar standartu ieviešamo produktu lietošanas veidiem, uz ko attiecas patentu tiesības, tādā ziņā, ka galaizplatītājiem (un attiecīgā gadījumā augšupējiem pircējiem) nav nepieciešama pašiem sava atsevišķa SEP īpašnieka piešķirta licence, lai attiecīgās piegādātās detaļas izmantošanas saskaņā ar noteikumiem gadījumā novērstu patenta pārkāpumu?
3) Ja uz pirmo prejudiciālo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši: vai LESD 102. pantā ir izvirzītas īpašas kvalitatīvas, kvantitatīvas un/vai citas prasības attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem standartam būtiska patenta īpašnieks izlemj par to, pret kuriem vienas un tās pašas ražošanas un izmantošanas ķēdes dažādo līmeņu potenciāliem patenttiesību pārkāpējiem tas ceļ uz darbības pārtraukšanu vērstu prasību par patenta pārkāpumu?
B. No tiesas sprieduma lietā Huawei/ZTE (2015. gada 16. jūlija spriedums C-170/13) izrietošo prasību konkretizācija 1 :
1) Vai, neņemot vērā to, ka SEP īpašnieka un SEP lietotāja abpusēji izpildāmie [oriģ. 5. lpp.] pienākumi rīkoties (norāde uz pārkāpumu, lūgums saņemt licenci, FRAND licences piedāvājums; licences piedāvājums prioritāri licencējamiem piegādātājiem) ir jāizpilda pirms tiesvedības uzsākšanas, pastāv iespēja rīcības pienākumus, kas nav tikuši izpildīti pirms tiesvedības uzsākšanas, izpildīt vēlāk tiesvedības laikā, nezaudējot tiesības?
2) Vai var pieņemt, ka patenta lietotājs ir izteicis vērā ņemamu lūgumu piešķirt licenci tikai tad, ja, pamatojoties uz visaptverošu visu apstākļu vērtējumu, skaidri un viennozīmīgi var secināt SEP lietotāja gribu un gatavību noslēgt ar SEP īpašnieku licences līgumu saskaņā ar FRAND nosacījumiem, lai kādi arī būtu šie (šajā brīdī neesot formulētam licences piedāvājumam, vispār vēl neparedzamie) FRAND nosacījumi?
a) Vai patenttiesību pārkāpējs, kas vairākus mēnešus pēc norādes par pārkāpumu klusē, tādējādi parasti liek noprast, ka tas nevēlas saņemt licenci, kas nozīmē, ka – lai gan mutvārdos ir izteikts lūgums saņemt licenci – šādas vēlmes trūkst, kā sekas ir tādas, ka SEP īpašnieka prasība izbeigt darbību ir jāapmierina?
b) Vai no licencēšanas noteikumiem, kurus SEP lietotājs ir iesniedzis kopā ar pretpiedāvājumu, var secināt, ka nav izteikts lūgums piešķirt licenci, kas nozīmē, ka SEP īpašnieka prasība izbeigt darbību pēc tam tiek apmierināta, iepriekš nepārbaudot, vai paša SEP īpašnieka licences piedāvājums (kas ir ticis izteikts pirms SEP lietotāja pretpiedāvājuma izteikšanas) vispār atbilst FRAND nosacījumiem?
c) Vai katrā ziņā šādu secinājumu nevar izdarīt tad, ja pretpiedāvājuma licencēšanas noteikumi, no kuriem ir jāsecina lūguma piešķirt licenci neesamība, ir tādi, saistībā ar kuriem nedz acīmredzami, nedz augstākās tiesas līmenī nav noskaidrots, ka tie nevar būt saderīgi ar FRAND nosacījumiem?
____________
1 C-170/13, EU:C:215:477.