Language of document : ECLI:EU:F:2009:159

CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2009. gada 30. novembrī

Lieta F‑55/08

Carlo De Nicola

pret

Eiropas Investīciju banku

Civildienests – Eiropas Investīciju bankas personāls – Novērtēšana – Paaugstināšana amatā – Veselības apdrošināšana – Medicīnisko izdevumu segšana – Psiholoģiska vardarbība – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Prasība par zaudējumu atlīdzību – Pirmās instances tiesas kompetence – Pieņemamība

Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 41. pantu un ar kuru De Nicola tostarp, pirmkārt, prasa atcelt Eiropas Investīciju bankas Apelācijas komitejas 2007. gada 14. decembra lēmumu, ar kuru noraidīta viņa prasība, pirmām kārtām, no jauna izvērtēt viņam par 2006. gadu piešķirto novērtējumu un, otrām kārtām, atcelt bankas 2007. gada 13. jūlija lēmumus par paaugstināšanu amatā, kas pieņemti par 2006. gadu, viņu nepaaugstinot D pakāpē; otrkārt, atcelt viņa 2006. gada novērtējuma ziņojumu un 2007. gada 13. jūlija lēmumus, jo ar tiem viņš nav paaugstināts šajā pakāpē, treškārt, atzīt, ka viņš ir psiholoģiskas vardarbības upuris, ceturtkārt, piespriest bankai atlīdzināt morālo un materiālo kaitējumu, kas viņam radies psiholoģiskas vardarbības dēļ, un, visbeidzot, atcelt lēmumu atteikt atlīdzināt dažus ar lāzerterapiju saistītus izdevumus

Nolēmums: Prasību noraidīt. Prasītājs atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Pārsūdzība – Prasība par lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība – Pieņemamība

(Civildienesta noteikumi, 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglaments, 22. pants)

3.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Gada novērtējuma ziņojums

(Civildienesta noteikumi, 91. pants)

4.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtēšana – Praktiskas vērtējuma vadlīnijas

5.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iebilde par prettiesiskumu – Pieņemamība

(EKL 241. pants; Civildienesta noteikumi, 91. pants)

6.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtēšana – Apelācijas komiteja

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglaments, 22. pants)

7.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Sociālais nodrošinājums – Veselības apdrošināšana – Izdevumi, kas radušies saistībā ar slimību – Atlīdzināšana – Atteikums – Ārsta konsultanta atzinuma apstrīdēšana

(Eiropas Investīciju bankas Personāla reglaments, 35. pants)

8.      Ierēdņi – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Pārsūdzība – Noteikumu 91. panta 1. punkta piemērošana pēc analoģijas

(EKL 236. pants; Civildienesta noteikumi, 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglaments, 41. pants)

1.      Ja tiek apstrīdēta Eiropas Investīciju bankā izveidotās Apelācijas komitejas nostāja, tad Kopienu tiesai ir jāizvērtē novērtējuma ziņojumi, par kuriem ir iesniegta administratīvā sūdzība.

(skat. 84. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 2001. gada 23. februāris, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99 De Nicola/EIB, Recueil FP, I‑A‑49. un II‑185. lpp., 132. punkts.

2.      Saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. pantu procedūra, kurai jāseko, veicot katra darbinieka gada vērtējumu, “tiek noteikta, pieņemot iekšēju [bankas] lēmumu”. Tā kā pastāv tikai norāde uz dienesta dokumentu, ir jāatzīst, ka banka šo gada novērtējuma procedūru ir noteikusi šajā dienesta dokumentā un ka minētais dokuments, kā arī tā pielikumā atrodamās praktiskās vērtējuma vadlīnijas ir saistošu noteikumu kopums, no kuriem banka nevar atkāpties, nepieļaujot nelikumības. Pat pieņemot, ka minētais dienesta dokuments nav Personāla reglamentā minētais “iekšējais lēmums”, tas nebūtu nesaistošs, jo to vismaz ir jāuztver kā iekšēju dienesta norādījumu, ar kuru banka pati sev ir radījusi noteikumus, kā rīkoties, lai arī norādoša rakstura, tomēr no kuriem tā nevar atkāpties, neprecizējot atbilstošus iemeslus, jo citādi tā pārkāptu vienlīdzīgas attieksmes principu.

Tādēļ, ja praktiskajās vērtējuma vadlīnijās ir noteikts termiņš novērtējuma intervijai, tad šis termiņš ir jāievēro. Tā kā turklāt minētajās vadlīnijās ir paredzēts, ka pirms novērtējuma intervijas attiecīgajam darbiniekam ir jāaizpilda dažas vērtētāja izsniegta novērtējuma ziņojuma projekta daļas, šis vērtējums un atbilstošas informācijas formulējums vērtētājam prasa minimālu laiku pārdomām un tādēļ tam starp novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanu un novērtējuma interviju ir jāparedz saprātīgs laiks; dažas minūtes tādēļ nav uzskatāmas par saprātīgu laiku.

Tajā pašā laikā ar nelikumībām saistībā ar datumu, kādā notikusi novērtējuma intervija, un termiņu, kas ir bijis noteikts ierēdnim, lai paustu savu viedokli par novērtējuma ziņojumu, vien nepietiek, lai noraidītu strīdīgo novērtējumu, jo, pirmkārt, novērtējuma procedūras ilgums un tās notikušais kavējums nevar ietekmēt novērtējuma likumību un, otrkārt, ierēdnis varēja savus apsvērumus, analīzi un komentārus par strīdīgo novērtējuma projektu paust otrās novērtējuma intervijas laikā.

(skat. 105., 106., 109., 112., 113. un 121.–124. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1984. gada 13. decembris, 129/82 un 274/82 Lux/Revīzijas palāta, Recueil, 4127. lpp., 20. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1994. gada 26. oktobris, T‑18/93 Marcato/Komisija, Recueil FP, I‑A‑215. un II‑681. lpp., 36. punkts; 2003. gada 10. septembris, T‑165/01 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑193. un II‑963. lpp., 44. punkts; 2005. gada 25. oktobris, T‑50/04 Micha/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑339. un II‑1499. lpp., 45. punkts; 2005. gada 13. decembris, T‑155/03, T‑157/03 un T‑331/03 Cwik/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑411. un II‑1865. lpp., 159.–161. punkts.

3.      Kopienu tiesa ar savu vērtējumu nevar aizstāt par EIB darbinieku vērtējumu atbildīgo personu vērtējumu. Arī EIB tāpat kā citām Kopienu iestādēm un organizācijām ir plaša rīcības brīvība, novērtējot sava personāla locekļu darbu. Kopienu tiesas veikta kontrole saistībā ar vērtējumu, kas ietverts Bankas darbinieka gada novērtējuma ziņojumā, var attiekties tikai uz iespējamām formas neprecizitātēm, acīmredzamām novērtējuma kļūdām, kā arī uz iespējamo pilnvaru pārsniegšanu.

(skat. 126. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2002. gada 22. oktobris, T‑178/00 un T‑341/00 Pflugradt/ECB, Recueil, II‑4035. lpp., 69. punkts.

4.      Dienesta dokumenta pielikumā atrodamajās praktiskajās vērtējuma vadlīnijās Eiropas Investīciju Bankai esošais noteikums, saskaņā ar kuru mērķus “apstiprina novērtējamais”, nav interpretējams tādējādi, ka, nepastāvot ieinteresētās personas apstiprinājumam, novērtējuma ziņojums ir kļūdains. Ja šāda interpretācija tiktu pieņemta, tad administrācijai saskaņā ar šo tiesību normu būtu pienākums no visiem tās personāla locekļiem visos gadījumos saņemt apstiprinājumu par uzdevumiem, kas tai uzticēti, un šie darbinieki varētu izvēlēties, kādiem mērķiem sekot, kas, savukārt, būtu pretrunā ar labas pārvaldības principu un hierarhijas principu.

(skat. 131. punktu)

5.      Lai arī ierēdnis, izmantojot iebildi par prettiesiskumu, principā ir tiesīgs apstrīdēt Kopienu iestādes vai organizācijas pieņemtas vispārpiemērojamas tiesību normas – turklāt šo iebildi neuztverot kā lūgumu izdot rīkojumu –, tomēr to var darīt ar diviem priekšnosacījumiem: individuāls lēmums, kuru viņš vēlas atcelt, ir ticis pieņemts, tieši piemērojot šīs tiesību normas, un šī iebilde par prettiesiskumu galu galā var nodrošināt priekšrocību.

(skat. 172. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2000. gada 5. oktobris, C‑432/98 P un C‑433/98 P Padome/Chvatal u.c., Recueil, I‑8535. lpp., 33. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2006. gada 29. novembris, T‑135/05 Campoli/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑297. un II‑A‑2‑1527. lpp., 132. punkts.

6.      Apelācijas komiteja, pie kuras saistībā ar savu gada novērtējumu var griezties Eiropas Investīciju Bankas personāla darbinieks, nerīkojas kā bankas kompetento dienestu augstākstāvoša institūcija. Tā nevar lemt šo dienestu vietā. Komiteja zināmā mērā kā tiesa veic tai iesniegto lēmumu tiesiskuma pārbaudi un, proti, pamatojoties uz apsvērumiem, kas ir salīdzināmi ar Kopienu tiesas apsvērumiem. Tā arī vērtē, vai novērtējumu sagatavošanas procedūra ir bijusi likumīga un vai Banka acīmredzami nav pārsniegusi savas rīcības brīvības robežas, kas it īpaši ir plaša novērtējuma un paaugstināšanas amatā jomā.

Ja Kopienu tiesa – pēc tam, kad tā pārbaudījusi to pašu Apelācijas komitejai iesniegto lēmumu tiesiskumu, –izdara tādu pašu secinājumu kā komiteja, proti, ka pret šiem lēmumiem vērstie iebildumi ir jānoraida, Kopienu tiesai vairs nav jālemj par prasījumiem, kas vērsti pret komitejas lēmumu. Šie prasījumi atbilst tiem, kuri vērsti pret bankas lēmumu atcelšanu, kas ir tiesvedības priekšmets.

Pat pieņemot, ka Apelācijas komitejas lēmuma tiesiskumu varētu autonomi pārbaudīt un ka šo lēmumu būtu jāatceļ, šāda tiesību akta atcelšana neskartu strīdīgo novērtējumu, jo šis lēmums to neaizstāj. Pasludinot tiesību akta atcelšanu, bankai nebūtu pienākums no jauna izskatīt Apelācijas komitejā prasītāja iesniegto sūdzību par strīdīgo ziņojumu, ja Kopienu tiesa jau pati ir pieņēmusi lēmumu par šo apstrīdējumu.

(skat. 196., 197. un 199. punktu)

7.      No, pamatojoties uz Eiropas Investīciju Bankas Personāla reglamenta 35. pantu, pieņemto Iekšējo veselības apdrošināšanas noteikumu II pielikuma III punkta izriet, ka bankas darbiniekam, kurš vēlas vērsties pret atteikumu viņam atlīdzināt medicīniskos izdevumus, ir jāķeras pie īpašiem šai ziņā viņa rīcībā esošiem tiesību aizsardzības līdzekļiem. Tiesību normām, saskaņā ar kurām neatkarīgam ārstam būtu jāpalīdz atrisināt ar medicīniskiem jautājumiem saistītais strīds, būtu pretrunā tas, ka darbinieks efektīvi varētu apšaubīt ārsta konsultanta atzinumu ārpus šim jautājumam īpaši paredzētās procedūras.

(skat. 212. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 17. jūnijs, F‑97/07 De Fays/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 56. punkts.

8.      Tā kā bankas kompetencē ietilpst noteikt saviem darbiniekiem piemērojamo sistēmu saskaņā ar Eiropas Investīciju bankas statūtu protokolu, tā ir tiesīga izvirzīt nosacījumus, kad tās darbinieki var vērsties Tiesā atbilstoši EKL 236. pantam.

Bankas Personāla reglamenta 41. pantā par tiesību aizsardzības līdzekļiem ir norāde tikai uz Tiesas kompetenci, un tajā ir paredzēts aizsākt samierināšanas procedūru. Tajā tātad nav neviena īpaša noteikuma, kura rezultātā tiktu ierobežota vai paplašināta Tiesas kompetence, kā tas attiecībā uz ierēdņiem izriet no Civildienesta noteikumu 91. panta un pastāvīgas judikatūras.

Taču, tā kā minētajā Personāla reglamentā nav nekādu noteikumu, tad nav tieši jāpiemēro Civildienesta noteikumu noteikumi, kas būtu pretrunā Eiropas Investīciju bankas darbinieku nodarbināšanas nosacījumu īpašajam raksturam; šie noteikumi drīzāk ir jāuztver kā iedvesmas avots un tie ir jāpiemēro pēc analoģijas, jo tikai iekšēji strīdi starp banku un tās darbiniekiem pēc savas būtības līdzinās strīdiem starp Kopienu iestādēm un to ierēdņiem vai pagaidu darbiniekiem.

Tādējādi Eiropas Investīciju bankas darbinieku prasībām ir jāpiemēro pēc analoģijas Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts, saskaņā ar kuru Kopienu tiesas kompetencē nav lemt, ja prasība, kuru tā izskata, nav vērsta pret tiesību aktu, kuru administrācija ir pieņēmusi, lai noraidītu prasītāja prasījumus.

(skat. 233.–236. un 239. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: De Nicola/EIB, minēts iepriekš, 100., 101. un 107. punkts.