Language of document :

Prasība, kas celta 2013. gada 12. aprīlī - T&L Sugars un Sidul Açúcares/Komisija

(lieta T-225/13)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: T&L Sugars Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Sidul Açúcares, Unipessoal Lda (Santa Iria de Azóia, Portugāle) (pārstāvji - D. Waelbroeck, advokāts, un D. Slater, solicitor)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Savienība, ko šajā lietā pārstāv Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt i) Regulu (ES) Nr. 131/2013 2 un Regulu (ES) Nr. 281/2013 4, ar kurām nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā; ii) Regulu (ES) Nr. 194/2013 6 un Regulu (ES) Nr. 332/2013 8, ar kurām nosaka piešķīruma koeficientus par pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, ko ar samazinātu pārpalikuma maksājumu paredzēts pārdot Savienības tirgū; iii) Regulu (ES) Nr. 36/2013 10, ar ko izsludina uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pastāvīgajā konkursā 2012./2013. tirdzniecības gadam KN kodiem 1701 14 10 un 1701 99 10 atbilstīga cukura importam, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi; un iv) Regulu (ES) Nr. 67/2013  par minimālā muitas nodokļa noteikšanu pirmajai konkursa kārtai, kā arī Regulu (ES) Nr. 178/2013  par minimālā muitas nodokļa noteikšanu otrajai konkursa kārtai;

pakārtoti, atzīt par pieņemamu un pamatotu saskaņā ar LESD 277. pantu izvirzīto iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 131/2013 un Regulu (ES) Nr. 281/2013, un Regulu (ES) Nr. 36/2013;

atzīt Regulas (EK) Nr. 1234/2007  186. panta a) punktu un 187. pantu par prettiesiskiem saskaņā ar LESD 277. pantu tiktāl, ciktāl tajos nav pareizi transponētas atbilstošās Regulas (EK) Nr. 318/2006  normas;

piespriest Eiropas Savienībai, ko pārstāv Komisija, atlīdzināt visus zaudējumus, kuri prasītājiem nodarīti tāpēc, ka Komisija nav izpildījusi juridiskās saistības, un šīs prasītājiem laika posmā no 2012. gada 25. jūnija līdz 2013. gada 31. martam nodarīto zaudējumu atlīdzības summu noteikt EUR 184 725 960 apmērā, pieskaitot tai jebkādus turpmākus zaudējumus, kas prasītājiem rastos pēc [pēdējās] minētās dienas, vai noteikt jebkādu citu summu, kura atbilstu to zaudējumu apmēram, kas ir nodarīti vai tiks nodarīti prasītājiem, atbilstoši pierādījumiem, ko tie iesniegs šajā tiesvedībā; it īpaši pienācīgi ņemt vērā turpmākus zaudējumus, visām iepriekš minētajām summām pieskaitot procentus no dienas, kad Vispārējā tiesa pasludinās spriedumu, līdz faktiskās samaksas dienai;

piespriest maksāt procentus saskaņā ar likmi, kādu Eiropas Centrālā banka tobrīd noteikusi galvenajām refinansēšanas operācijām, kurai pieskaitīti divi procentu punkti, vai jebkādu citu atbilstošu likmi, ko noteiks Vispārējā tiesa; šie procenti maksājami par maksājamo summu kopš dienas, kad Vispārējā tiesa pasludinās spriedumu, līdz faktiskās samaksas dienai;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza astoņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts nediskriminācijas princips, jo, pirmkārt, Regulā (ES) Nr. 131/2013 un Regulā (ES) Nr. 281/2013 esot paredzēts nemainīgs, vispārpiemērojams pārpalikuma maksājums EUR 224 un EUR 172 apmērā par tonnu - proti, mazāk kā puse no parastajiem EUR 500 par tonnu - kuru piemēro īpašiem daudzumiem (kopā 300 000 tonnām) cukura, sadalot tos vienlīdzīgi tikai starp cukurbiešu ražotājiem, kas iesnieguši pieteikumus. Otrkārt, Regulā (ES) Nr. 36/2013 esot noteikts nezināms, neparedzams muitas nodoklis, kas piemērojams tikai izsoles uzvarētājiem (kuri var būt cukurniedru rafinētāji, cukurbiešu pārstrādātāji vai jebkura cita trešā persona), par neprecizētu kopējo apmēru.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpta Regula (EK) Nr. 1234/2007, kā arī neesot atbilstoša juridiskā pamata, jo attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 131/2013 un Regulu (ES) Nr. 281/2013 Komisijai nav nekādu pilnvaru palielināt kvotas un, gluži pretēji, Komisijai ir jānosaka lieli, preventīvi nodokļi par ārpuskvotas cukura laišanu ES tirgū. Attiecībā uz nodokļu izsolēm Komisijai noteikti nav pilnvaru vai varas noteikt šādu pasākumu, kāds nekad nav bijis paredzēts pamata tiesību aktos.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās noteiktības princips, jo Komisija esot radījusi sistēmu, atbilstoši kurai muitas nodokļi nav paredzami un netiek noteikti, piemērojot vienveidīgus, objektīvus kritērijus, bet drīzāk tiek noteikti, pamatojoties uz subjektīvu vēlmi maksāt (turklāt tādu tirgus dalībnieku vēlmi maksāt, uz kuriem šajā ziņā attiecas ļoti dažāda ietekme un stimuli), nepastāvot faktiskai saiknei ar faktiski ievestajām precēm.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts samērīguma princips tiktāl, ciktāl Komisija viegli varēja pieņemt tādus mazāk ierobežojošus pasākumus nepietiekamā piedāvājuma novēršanai, kuri nebūtu nelabvēlīgi tikai rafinētājiem, kuri nodarbojas ar importu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts tiesiskās paļāvības princips, jo prasītāji tiesiski pamatoti esot paļāvušies, ka Komisija izmantos Regulā (EK) Nr. 1234/2007 paredzētos veidus, lai atjaunotu rafinējamā niedru jēlcukura piedāvājumu. Prasītāji arī tiesiski paļāvušies, ka Komisija saglabās līdzsvaru starp rafinētājiem, kuri nodarbojas ar importu, un valsts cukura ražotājiem.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts pienācīgas rūpības un labas pārvaldības princips, jo cukura tirgus pārvaldībā Komisija vairākkārt pieļāvusi būtiskas kļūdas un nonākusi pretrunās pati ar sevi, kas labākajā gadījumā liecinot par izpratnes trūkumu par galvenajiem tirgus mehānismiem. Piemēram, tās bilance - kas ir viens no galvenajiem rīkiem intervences tirgū saturam un tempam - bija ar rupjām kļūdām un bija balstīta uz neskaidru metodiku. Vēl jo vairāk, Komisijas veiktās darbības bija acīmredzami nepiemērotas, ņemot vērā nepietiekamo piedāvājumu.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 39. pants, jo Komisija nav sasniegusi divus no šajā Līguma normā izvirzītajiem mērķiem.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpta Regula (ES) Nr. 1006/2011 , jo par balto cukuru piemērotie nodokļi patiešām ir tikai nedaudz lielāki nekā nodokļi par jēlcukuru; atšķirība ir tikai EUR 20 par tonnu. Tas ir klajā pretrunā EUR 80 atšķirībai starp parasto ievedmuitas nodokli par rafinētu cukuru (EUR 419) un rafinējamu jēlcukuru (EUR 339), kas noteikti Regulā (ES) Nr. 1006/2011.

Turklāt, pamatojot prasību atlīdzināt zaudējumus, prasītāji apgalvo, ka Komisija ar savu bezdarbību un neatbilstošo rīcību esot smagi un acīmredzami pārkāpusi rīcības brīvību, kas tai piešķirta Regulā (EK) Nr. 1234/2007. Tāpat ar to, ka Komisija neesot veikusi piemērotus pasākumus, esot būtiski pārkāpta tiesību norma, ar ko "indivīdiem paredzēts piešķirt tiesības". Komisija it īpaši esot pārkāpusi ES vispārējos tiesiskās noteiktības, nediskriminācijas, samērīguma un tiesiskās paļāvības principus un pienācīgas rūpības un labas pārvaldības pienākumu.

____________

1 - Komisijas 2013. gada 15. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 131/2013, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā (OV L 45, 1. lpp.).

2 - Komisijas 2013. gada 22. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 281/2013, ar ko nosaka ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā (OV L 84, 19. lpp.).

3 - Komisijas 2013. gada 6. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 194/2013, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu par pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, ko ar samazinātu pārpalikuma maksājumu paredzēts pārdot Savienības tirgū 2012./2013. tirdzniecības gadā (OV L 64, 3. lpp.).

4 - Komisijas 2013. gada 10. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 332/2013, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu par pieejamajiem ārpuskvotas cukura daudzumiem, ko ar samazinātu pārpalikuma maksājumu paredzēts pārdot Savienības tirgū 2012./2013. tirdzniecības gadā (OV L 102, 18. lpp.).

5 - Komisijas 2013. gada 18. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 36/2013, ar ko izsludina uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus pastāvīgajā konkursā 2012./2013. tirdzniecības gadam KN kodiem 17011410 un 17019910 atbilstīga cukura importam, piemērojot pazeminātu muitas nodokļa likmi (OV L 16, 7. lpp.).

6 - Komisijas 2013. gada 24. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 67/2013 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram pirmajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 36/2013 (OV L 22, 9. lpp.).

7 - Komisijas 2013. gada 28. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 178/2013 par minimālā muitas nodokļa noteikšanu cukuram otrajai konkursa kārtai saskaņā ar konkursa procedūru, kas uzsākta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 36/2013 (OV L 58, 3. lpp.).

8 - Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (OV L 299, 1. lpp.).

9 - Padomes 2006. gada 20. februāra Regula (EK) Nr. 318/2006 par cukura tirgu kopīgu organizāciju (OV L 58, 1. lpp.).

10 - Komisijas 2011. gada 27. septembra Regula (ES) Nr. 1006/2011, ar ko groza I pielikumu Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 282, 1. lpp.).