Prasība, kas celta 2023. gada 29. novembrī – Polijas Republika/Vācijas Federatīvā Republika
(Lieta C-730/23)
Tiesvedības valoda – vācu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna un S. Żyrek)
Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika
Prasītājas prasījumi
Polijas Republika lūdz Tiesu:
atzīt, ka Vācijas Federatīvā Republika nav izpildījusi tai no līgumiem izrietošos pienākumus, jo tā nelikumīgi Polijas Republikā ir ievedusi atkritumus,
piespriest Vācijas Federatīvajai Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Ar prasību Polijas Republika pārmet Vācijas Federatīvajai Republikai, ka tā nav izpildījusi no Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem 1 izrietošos pienākumus.
Polija prasību balsta uz šādiem trim prasības pamatiem:
Prasības pamats: pienākuma rūpēties par to, lai nelikumīgi nosūtītie atkritumi tiktu pieņemti atpakaļ 30 dienu laikā, neizpilde (Regulas Nr. 1013/2006 24. panta 2. punkts)
Ar pirmo pamatu Polija sūdzas par to, ka Vācija nav izpildījusi pienākumu, kas tai izriet no Regulas Nr. 1013/2006 24. panta 2. punkta pirmās un otrās daļas, proti, rūpēties par to, lai nelikumīgi nosūtītie atkritumi 30 dienu laikā tiktu pieņemti atpakaļ.
Polija uzskata, ka atkritumu sūtījums no Vācijas teritorijas uz sešām vietām Polijā (Tuplice, Stary Jawor, Sobolew, Gliwice, Sarbia un Bzowo) ir bijis nelikumīgs un par to esot atbildīgi Vācijas organizatori. Neraugoties uz Polijas iestāžu paziņojumu par nelikumīgu sūtījumu un iemesliem tam, nedz šie organizatori, nedz Vācijas iestādes neesot rūpējušās par to, lai atkritumi 30 dienu laiku tiktu nosūtīti atpakaļ uz Vāciju. Vācijas iestādes neesot ar Poliju arī vienojušās par citu atkritumu atgriešanas termiņu.
Prasības pamats: pienākuma uzskatīt atkritumus par atkritumiem, kas norādīti Regulas Nr. 1013/2006 IV pielikumā (Regulas Nr. 1013/2006 28. panta 2. punkts), pārkāpums
Ar otro pamatu Polija apgalvo, ka Vācija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1013/2006 28. panta 2. punktu saistībā ar atkritumu sūtījumiem no Vācijas teritorijas uz četrām vietām Polijā (Sobolew, Gliwice, Sarbia, Bzowo).
Attiecībā uz šiem sūtījumiem starp Poliju un Vāciju esot bijusi atšķirīga izpratne par pārvadāto atkritumu iedalījumu kategorijās. Polija uzskata, ka nosūtītie atkritumi ir būvgruži un jauktie sadzīves atkritumi, uz kuriem tādēļ bija jāattiecina paziņošanas procedūra saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 3. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Savukārt Vācija uzskata, ka tie ir atkritumi III pielikuma izpratnē, uz kuriem attiecas vienkāršotā informēšanas procedūra saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 18. pantu. Šo atšķirību dēļ saskaņā ar Regulas Nr. 1013/2006 28. panta 2. punktu Vācijai esot pienākums uzskatīt aplūkotos atkritumus par atkritumiem, kas minēti Regulas Nr. 1013/2006 IV pielikumā. Vācija neesot izpildījusi šo pienākumu.
Prasības pamats: pienākuma lojāli sadarboties neizpilde (LES 4. panta 3. punkts)
Visbeidzot, ar trešo prasības pamatu Polija apgalvo, ka, neveicot pasākumus, lai noskaidrotu faktus saistībā ar nelikumīgo atkritumu sūtījumu, Vācija esot pārkāpusi LES 4. panta 3. punktā paredzēto lojālas sadarbības pienākumu.
Tiesvedības laikā Vācija esot pieļāvusi vairākas nepilnības informācijas apmaiņas un pasākumu saskaņošanas procedūrā starp abām valstīm. Šīs nepilnības un Vācijas aktīvas sadarbības trūkums esot apgrūtinājuši Polijas centienus noskaidrot faktus, neesot ļāvuši nodrošināt Regulas Nr. 1013/2006 noteikumu pilnīgu iedarbību un izraisījuši to, ka nelikumīgi nosūtītie atkritumi vairākus gadus atradās attiecīgajās sešās vietās Polijā.
____________
1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem (OV 2006, L 190, 1. lpp.).