Lieta T‑292/02

Confederazione Nazionale dei Servizi (Confservizi)

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Tāda atbalsta shēma, ko Itālijas iestādes piešķīrušas noteiktiem sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumiem atbrīvojumu no nodokļiem un aizdevumu ar izdevīgāku procentu likmi formā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Uzņēmumu apvienība – Individuālas skaršanas neesamība – Nepieņemamība

Sprieduma kopsavilkums

Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas tās skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu

(EKL 230. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punkts un 20. pants)

Prasības, ko cēlušas apvienības, atsevišķos gadījumos var būt pieņemamas, proti, ja apvienība pārstāv tādu uzņēmumu intereses, kam pašiem ir tiesības celt prasību, vai ja apvienība ir individualizēta tādēļ, ka ir skartas pašas apvienības intereses, it īpaši tāpēc, ka tiesību akts, kuru lūdz atcelt, ir ietekmējis apvienības kā sarunu dalībnieces pozīciju, vai arī ja tiesību norma skaidri piešķir apvienībām procesuāla rakstura tiesības.

Attiecībā uz prasību, ko par Komisijas lēmumu, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu, cēlusi uzņēmumu apvienība, – kas ir pirmā situācija –iespēja ar lielāku vai mazāku precizitāti noteikt tiesību subjektu, uz kuriem attiecas konkrētais pasākums, skaitu vai pat identitāti nekādā ziņā nenozīmē, ka šis pasākums šīs personas skar individuāli, ja šis pasākums ir piemērojams objektīvām tiesiskām vai faktiskām situācijām, kas paredzētas attiecīgajā tiesību aktā.

Otrajā situācijā tas, ka apvienība saskaņā ar Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 88. panta piemērošanai, 1. panta h) punktu un 20. pantu ir piedalījusies procedūras administratīvajā posmā, neļauj uzskatīt, ka tiesību akts, kuru lūgts atcelt, to skartu kā sarunu dalībnieci. Šajās normās uzņēmumus pārstāvošām apvienībām nav paredzēts nekāds īpašs statuss salīdzinājumā ar jebkuru citu ieinteresēto personu.

Attiecībā uz trešo situāciju, lai arī Regulas Nr. 659/1999 1. panta h) punktā un 20. pantā ieinteresētajām personām ir piešķirtas procesuālas tiesības, ar to vien, ka apvienība ir varējusi iesniegt savus apsvērumus EKL 88. panta 2. punkta procedūrā un ka to var uzskatīt par ieinteresētu, nepietiek, lai tās prasību varētu atzīt par pieņemamu.

(sal. ar 52., 53., 58. un 59. punktu)