Apvienotās lietas no C‑317/08 līdz C‑320/08

Rosalba Alassini u.c.

pret

Telecom Italia SpA u.c.

(Giudice di pace di Ischia lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Direktīva 2002/22/EK – Universālais pakalpojums – Strīdi starp lietotājiem un pakalpojumu sniedzējiem – Obligāts pienākums mēģināt panākt mierizlīgumu ārpustiesas kārtībā

Sprieduma kopsavilkums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi – Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības – Direktīva 2002/22 – Strīdu izšķiršana ārpustiesas kārtībā

(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22 34. pants)

2.        Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā

1.        Direktīvas 2002/22 par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) 34. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru par strīdiem elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, kas rodas starp lietotājiem un minēto pakalpojumu sniedzējiem un kas ir saistīti ar šajā direktīvā piešķirtajām tiesībām, ir obligāti jāmēģina panākt mierizlīgumu ārpustiesas kārtībā, kas ir prasības tiesā pieņemamības nosacījums.

Proti, šīs direktīvas 34. panta 1. punkts kā dalībvalstu mērķi nosaka ārpustiesas procedūru izveidošanu tādu neatrisinātu strīdu izšķiršanai, kuros ir iesaistīti patērētāji un kas attiecas uz jautājumiem, kuri iekļauti šajā direktīvā. Šādos apstākļos tas, ka kādā valsts tiesiskajā regulējumā ne tikai ir izveidota ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūra, bet arī – un it īpaši – ir paredzēts obligāts pienākums to izmantot pirms vēršanās tiesu iestādēs, netraucē sasniegt iepriekš minēto mērķi. Tieši otrādi – šāds tiesiskais regulējums, garantējot ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras izmantošanu, pastiprina Universālā pakalpojuma direktīvas lietderīgo iedarbību.

(sal. ar 45. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Līdzvērtības un efektivitātes princips, kā arī efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips tāpat pieļauj valsts tiesisko regulējumu, kurā strīdiem elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, kas rodas starp lietotājiem un minēto pakalpojumu sniedzējiem un kas ir saistīti ar Direktīvā 2002/22 par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (Universālā pakalpojuma direktīva) piešķirtajām tiesībām, tiek piemērota prasība iepriekš veikt ārpustiesas mierizlīguma procedūru, ja šīs procedūras beigās netiek pieņemts lietas dalībniekiem saistošs lēmums, tās dēļ netiek būtiski kavēta prasības celšana tiesā, tiek apturēts attiecīgo tiesību noilgums un lietas dalībniekiem nerodas vai rodas nelielas izmaksas, tomēr ar nosacījumu, ka elektroniskā forma nav vienīgais veids, kādā var piekļūt minētajai mierizlīguma procedūrai, un izņēmuma vai steidzamas situācijas gadījumā ir iespējami pagaidu pasākumi.

Protams, prasības elektronisko sakaru pakalpojumu jomā pieņemamībai paredzot nosacījumu obligāti mēģināt panākt mierizlīgumu, šāds valsts tiesiskais regulējums ievieš papildu posmu piekļuvei tiesai. Šis nosacījums varētu ietekmēt efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principu, kas ir apstiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā.

Tomēr pamattiesības nav absolūta priekšrocība, bet var ietvert ierobežojumus ar nosacījumu, ka tie faktiski atbilst vispārējām interesēm, uz ko ir vērsts konkrētais pasākums, un ja attiecībā uz izvirzīto mērķi tie nav uzskatāmi par pārmērīgu un nepieņemamu iejaukšanos, kas aizskar tādējādi garantēto tiesību pašu būtību. Šajā ziņā, tā kā valsts tiesiskajā regulējumā ir paredzēta ātrāka un lētāka strīdu izšķiršana elektronisko sakaru jomā, kā arī tiesu atslogošana, tam līdz ar to ir leģitīms vispārējo interešu mērķis. Turklāt, ņemot vērā iepriekš minētos procedūras funkcionēšanas precīzos noteikumus, šādas strīdu izšķiršanas ārpustiesas procedūras kārtībā paredzēšana nav nesamērīga ar noteiktajiem mērķiem, jo, pirmkārt, nepastāv mazāk saistoša alternatīva obligātas procedūras ieviešanai, jo pilnīgi brīvprātīgas ārpustiesas strīdu izšķiršanas procedūras ieviešana nav tik efektīvs līdzeklis minēto mērķu sasniegšanai, un, otrkārt, nepastāv acīmredzams nesamērīgums starp šiem mērķiem un iespējamajām neērtībām ārpustiesas mierizlīguma procedūras obligātā rakstura dēļ.

(sal. ar 54.–59., 61.–65. un 67. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)