Lieta T‑343/13
CN
pret
Eiropas Parlamentu
Ārpuslīgumiskā atbildība – Parlamentam adresēts lūgumraksts – Noteiktu personas datu publicēšana Parlamenta tīmekļa vietnē – Pietiekami būtiska tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpuma neesamība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2015. gada 3. decembra spriedums
1. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Prasība par iestāžu rīcības brīvības robežu acīmredzamu un būtisku neievērošanu – Tiesību normu par personas datu aizsardzību pārkāpums – Iekļaušana
(LESD 340. panta otrā daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 45/2001)
2. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula Nr. 45/2001 – Dati, kas attiecas uz veselību – Jēdziens – Plaša interpretācija – Robežas
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 10. panta 1. punkts)
3. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula Nr. 45/2001 – Apstrādes likumīguma nepieciešamība – Datu subjekta piekrišana – Jēdziens – Sensitīvu informāciju saturoša lūgumraksta iesniegšana Eiropas Parlamenta tīmekļa vietnē – Informācija, kas lūgumraksta iesniedzējam ir tikusi sniegta pirms iesniegšanas un kas ir ļāvusi tam novērtēt tā lūgumraksta pieejamību sabiedrībai – Apstrādes likumīgums
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 2. panta h) punkts, 5. panta d) punkts un 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību pārkāpums – Atsaukšanās uz prettiesiskumu, kas izriet no trešās personas tiesību pārkāpuma – Nepieļaujamība
(LESD 340. panta otrā daļa)
5. Eiropas Savienības iestādes – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula Nr. 45/2001 – Tiesības uz datu dzēšanu – Nosacījums – Attiecīgo datu nelikumīga apstrāde – Likumīgi apstrādāto datu dzēšana cieņas dēļ – Saprātīga termiņa ievērošana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 45/2001 16. pants)
6. Pamattiesības – Privātās dzīves neaizskaramība – Personas datu aizsardzība – Datu izpaušana ar datu subjekta piekrišanu – Iejaukšanās privātajā dzīvē – Neesamība
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Kaitējums – Cēloņsakarība – Kumulatīvi nosacījumi – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā
(LESD 340. panta otrā daļa)
8. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis prettiesisks akts – Mantiskais un morālais kaitējums – Pierādīšanas pienākums
(LESD 340. panta otrā daļa)
9. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Izdevumu par pirmstiesas procedūru radīti zaudējumi – Izdevumi, kas pēc brīvas gribas radušies prasītājam – Cēloņsakarības starp kaitējumu un iestādes rīcību neesamība
(LESD 340. panta otrā daļa)
1. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā ar nosacījumu par Savienības iestāžu prettiesisku rīcību tiek prasīts, ka ir jābūt notikušam tiesību normas, ar kuru tiek piešķirtas tiesības privātpersonām, pietiekami būtiskam pārkāpumam. Izšķirošais kritērijs, lai Savienības tiesību pārkāpumu uzskatītu par pietiekami būtisku, ir tas, ka Savienības iestāde ir acīmredzami un būtiski pārkāpusi tai noteiktās rīcības brīvības robežas.
Šajā ziņā, tā kā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 8. pantā paredzētās tiesības uz personas datu aizsardzību ir tikušas tālāk attīstītas ar Regulu Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti, ciktāl runa ir par Savienības iestāžu un struktūru tiesību aktiem, un ar minētās regulas izpildes noteikumiem, ko ir pieņēmusi katra iestāde, šo dažādo noteikumu mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Līdz ar to prasītājs var uz tiem atsaukties saistībā ar savu prasību par zaudējumu atlīdzību.
(sal. ar 44. un 47. punktu)
2. Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 10. panta 1. punktā ietvertā vārdkopa “dati, kas attiecas uz veselību” ir jāinterpretē plaši, tādējādi, ka tajā ietilpst informācija, kas attiecas uz visa veida gan fiziskiem, gan psiholoģiskiem personas veselības aspektiem. Tomēr šis jēdziens nevar tikt paplašināts tiktāl, lai ietvertu jēdzienus, kas nerada nekādu datu, kas attiecas uz personas veselību vai veselības stāvokli, izpaušanu.
(sal. ar 50. punktu)
3. Tā kā Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 2. panta h) punktā nav paredzēts nekāds nosacījums attiecībā uz formu, kādā personai ir jāsniedz piekrišana personas datu apstrādei, lūgumraksta iesniegšanu Eiropas Parlamentam var uzskatīt par attiecīgās personas gribas izpausmi.
Parlamenta tīmekļa vietnē sniegtās informācijas par lūgumraksta publiskumu rūpīga izlasīšana būtu ļāvusi uzmanīgam un apdomīgam lūgumraksta iesniedzējam izvērtēt tā rīcības apjomu un tās sekas. Šajā ziņā, ciktāl runa ir par lūgumrakstu, kurš attiecas uz to, ka Savienības iestāde nav pienācīgi ņēmusi vērā lūgumraksta iesniedzēja Savienības ierēdņa un viņa dēla veselības stāvokli saistībā ar viņa karjeru, šī gribas izpausme ir konkrēta, jo Parlaments lūgumraksta iesniegšanas brīdī bija informējis lūgumraksta iesniedzēju par to, ka viņa sūdzība būs pieejama tīmeklī un pēdējais minētais bija tieši devis savu piekrišanu, atzīmējot tos veidlapas lodziņus, kas attiecās uz publisku apstrādi un reģistrēšanu tīmeklī pieejamā reģistrā, un tā piekrišana nav netieši jāizsecina no kaut kādas darbības. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka lūgumraksta iesniedzējs ir tieši devis savu piekrišanu sensitīvo datu, kas attiecas uz veselību, izpaušanai Regulas Nr. 45/2001 10. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Šie apsvērumi ir piemērojami mutatis mutandis attiecībā uz tādu personas datu apstrādi, kas nav lūgumraksta iesniedzēja sensitīvie personas dati.
Turklāt, runājot par personas datiem, kas nav Regulas Nr. 45/2001 10. panta 1. punktā minēto datu vidū, kā, piemēram, dati, kas attiecas uz lūgumraksta iesniedzēja karjeru, uz to apstrādi ir attiecināms minētās regulas 5. pantā paredzētais režīms. Saskaņā ar šīs regulas 5. panta d) punktu apstrāde tostarp var tikt veikta, ja datu subjekts nepārprotami ir devis savu piekrišanu. Citiem vārdiem sakot, apstrāde var tikt veikta, ja datu subjekts ir noteikti un skaidri devis savu piekrišanu. Šajā ziņā, lai gan Regulas Nr. 45/2001 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā ir prasīts, lai piekrišana būtu bijusi tieša, minētās regulas 5. panta d) punktā ir prasīta nepārprotami dota piekrišana. Ņemot vērā sensitīvo personas datu veidu, loģiski ir uzskatīt, ka nosacījumi, kas ir nepieciešami piekrišanai Regulas Nr. 45/2001 5. panta d) punkta izpratnē, nevar būt stingrāki par minētās regulas 10. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem.
(sal. ar 59., 70., 74. un 76.–79. punktu)
4. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā, lai nodrošinātu nosacījuma par tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru tiek piešķirtas tiesības privātpersonām, lietderīgo iedarbību, izvirzītās tiesību normas sniegtajai aizsardzībai ir jāattiecas uz personu, kas uz to ir atsaukusies, un šai personai tādējādi ir jābūt to personu vidū, kurām ar attiecīgo tiesību normu ir piešķirtas tiesības. Tiesību norma, ar kuru privātpersona netiek aizsargāta no prettiesiskuma, uz kuru tā ir atsaukusies, bet tiek aizsargāta cita privātpersona, nevar tikt uzskatīta par atlīdzinājuma avotu. No tā izriet, ka prasītājs saistībā ar savu prasību atlīdzināt zaudējumus nevar atsaukties uz prettiesiskumu, kas izriet no trešās personas iespējama tiesību pārkāpuma.
(sal. ar 86. punktu)
5. Regulas Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti 16. pantā ir paredzētas tiesības prasīt dzēst personas datus tikai tad, ja to apstrāde nav bijusi likumīga. Līdz ar to uz šo noteikumu nevar atsaukties, lai pamatotu dzēšanas pieprasījumu gadījumā, ja apstrāde ir bijusi likumīga. Tas, ka attiecīgā Savienības iestāde nolēma apmierināt dzēšanas pieprasījumu, pats par sevi nenozīmē sākotnējās apstrādes prettiesiskuma atzīšanu.
Šajā ziņā Eiropas Parlamenta pieņemto Regulas Nr. 45/2001 izpildes noteikumu 12. panta 3. punktā ir paredzēts, ka, ja pieprasījums par personas datu dzēšanu ir pieņemts, tas jāizpilda nekavējoties. Tomēr šis noteikums attiecas uz situācijām, kad pieprasījums ir ticis pieņemts, jo tas ir bijis pamatots, proti, tādēļ, ka apstrāde ir bijusi prettiesiska. Šādos apstākļos ir loģiski, ka tas ir jāizpilda nekavējoties. Savukārt, ja pieprasījums nav pamatots, bet ir ticis pieņemts cieņas dēļ, nav iemesla noteikt izpildes pienākumu, kas ir jāīsteno nekavējoties. Šādā gadījumā Parlamentam ir vienīgi jāīsteno sava apņemšanās saprātīgā termiņā.
(sal. ar 90. un 100. punktu)
6. Saistībā ar Savienības iestādes veiktu personiskās informācijas izpaušanu nevar uzskatīt, ka pastāv valsts iestādes iejaukšanās privātajā dzīvē Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 8. panta izpratnē, ja attiecīgā persona ir devusi savu piekrišanu šai informācijas izpaušanai.
(sal. ar 107. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 110. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 118. un 119. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 123. un 124. punktu)