EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)

2013. gada 5. novembrī

Lieta F‑105/12

Brigitte Knöll

pret

Eiropas Policijas biroju (Eiropolu)

Civildienests – Eiropola personāls – Līguma nepagarināšana – Atteikums noslēgt līgumu uz nenoteiktu laiku – Atcelšana, ko veic Civildienesta tiesa – Civildienesta tiesas sprieduma izpilde

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, ar kuru B. Knöll, konkrēti, lūdz atcelt 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar ko Eiropas Policijas birojs (Eiropols) viņai ir piešķīris summu EUR 20 000 apmērā, lai izpildītu Civildienesta tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā F‑44/09 Knöll/Eiropols (turpmāk tekstā – “2010. gada 29. jūnija spriedums”)

Nolēmums      Atcelt 2011. gada 28. novembra lēmumu, ar kuru Eiropas Policijas birojs ir piešķīris B. Knöll summu EUR 20 000 apmērā, lai izpildītu Civildienesta tiesas 2010. gada 29. jūnija spriedumu lietā F‑44/09 Knöll/Eiropols. Eiropas Policijas birojs sedz savus un atlīdzina B. Knöll tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Pienākums veikt izpildes pasākumus – Labas pārvaldības princips – Īpašas grūtības – Taisnīga kompensācija par nelabvēlīgo situāciju, kas prasītājam ir radusies atceltā tiesību akta dēļ – Nosacījumi

(LESD 266. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)

Noteikumi par spriedumu, ar kuriem tiek atcelti tiesību akti, izpildi, it īpaši sprieduma civildienesta jomā izpildi, ir jāaplūko, arī ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, kurā paredzēts labas pārvaldības princips, un, konkrēti, minētā panta 1. punktu par ikvienas personas tiesībām uz objektīvu, godīgu un saprātīgā termiņā veiktu jautājumu izskatīšanu Savienības iestādēs, struktūrās un organizācijās.

Tādējādi tikai tad, ja sprieduma, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, izpilde ir īpaši apgrūtināta, attiecīgā iestāde var pieņemt jebkādu lēmumu, ar kuru ieinteresētajām personām tiek taisnīgi kompensēta nelabvēlīgā situācija, kas tām ir radusies atceltā tiesību akta dēļ, un šajā saistībā iestāde var ar tām sākt dialogu, lai panāktu vienošanos, piedāvājot tām taisnīgu kompensāciju par pārkāpumu, no kura tās cietušas.

Ja ar Savienības tiesas spriedumu administrācijas lēmums ir atcelts tiesību uz aizstāvību pārkāpuma dēļ, attiecīgajai administrācijai ir jāpierāda, ka tā ir veikusi visus iespējamos pasākumus, ar ko var tikt novērstas šī tiesas konstatētā prettiesiskuma sekas. Tātad administrācija nevar vienīgi apgalvot, ka šajos apstākļos vairs nav iespējams, atsaucoties uz cietušā tiesībām uz aizstāvību, kompensēt viņam šo pamattiesību pārkāpumu, kas turklāt ir nodarīts ar lēmumiem, kurus tā pati pēc tam pieņēmusi tajā pašā jomā. Piekrītot šādai rīcībai, pienākumam vispirms jau nodrošināt tiesību uz aizstāvību ievērošanu un izpildīt spriedumu, ar ko konstatēts šo tiesību pārkāpums, tiktu atņemta jebkāda jēga. Tikai tad, ja tādu iemeslu dēļ, kuros attiecīgā administrācija nav vainojama, ir objektīvi grūti vai pat neiespējami novērst sekas, kuras radījis tiesību uz aizstāvību pārkāpums, par ko noteikts sods spriedumā, ar kuru tiek atcelts tiesību akts, šī administrācija varētu maksāt kompensāciju.

(sal. ar 39., 40. un 51. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2008. gada 24. jūnijs, F‑15/05 Andres u.c./ECB, 132. punkts un tajā minētā judikatūra.