Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-125/12 Sesma Merino/ITSB 2014. gada 21. februārī iesniedza Alvaro Sesma Merino

(lieta T-127/14 P)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Alvaro Sesma Merino (El Campello, Spānija) (pārstāvis – H. Tettenborn, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

pilnībā atcelt Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2013. gada 11. decembra spriedumu lietā F-125/12 un izlemt atbilstoši prasītāja šajā tiesvedībā izvirzītajiem prasījumiem;

pakārtoti, tiesvedību pēc iepriekš minētā sprieduma atcelšanas nodot atpakaļ Civildienesta tiesai;

atcelt prasītāja novērtējuma ziņojumu (Appraisal Report) par 2011. gadu tā 2011. gada 1. februāra redakcijā, kā arī atbildētāja 2012. gada 2. februārī plkst. 14.51 nosūtīto e-pastu un 2012. gada 2. februārī plkst. 15.49 nosūtīto e-pastu, ciktāl tajos ITSB ir noteicis prasītāja mērķus laikposmam no 2011. gada 1. oktobra līdz 2012. gada 30. septembrim;

piespriest ITSB samaksāt prasītājam zaudējumu atlīdzību atbilstošā, pēc Vispārējās tiesas ieskata noteiktā apmērā par viņam nodarīto morālo un nemateriālo kaitējumu;

piespriest ITSB atlīdzināt visā tiesvedībā – tātad tiesvedībā Civildienesta tiesā, kā arī apelācijas tiesvedībā Vispārējā tiesā - radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta pārkāpums:

apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka pretēji viedoklim, kas pausts pārsūdzētajā spriedumā, mērķu noteikšana pilnīgi noteikti esot tāds pasākums, kas tieši un individuāli skar attiecīgās personas juridisko statusu un tas var tieši ietekmēt konkrētu juridisko stāvokli;

-    šajā ziņā apelācijas sūdzības iesniedzējs tostarp apgalvo, ka Civildienesta tiesa tā vietā, lai pārbaudītu, vai mērķu noteikšana pati par sevi rada apelācijas sūdzības iesniedzējam saistošas tiesiskas sekas, kas būtu jāapstiprina jebkurā gadījumā, esot pārbaudījusi tikai to, vai mērķu noteikšana rada saistošas tiesiskas sekas attiecībā uz ierēdņa turpmāko novērtēšanu. Apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet, ka Civildienesta tiesa esot sajaukusi mērķu noteikšanu ar prasītāja novērtēšanu. Turklāt, ja ierēdnis visu gadu neatbilstošu mērķu dēļ būtu pakļauts, iespējams, neatbilstošiem darba apstākļiem, nepastāvot iespējai pret tiem iebilst, tas būtu pretrunā pienākumam ņemt vērā ierēdņu intereses un samērīguma principam, un līdz ar to tiesiskas valsts principam.2.    Ar otro pamatu tiek apgalvots ECPAK 6. panta 1. punktā un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzēto pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību pārkāpums:–    apelācijas sūdzības iesniedzējs pārmet pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu saistībā ar pārbaudes pēc būtības neesamību. Viņš apgalvo, ka esot iebildis pret citu pamattiesību pārkāpumu un ka tāds pārkāpums vienmēr esot arī nelabvēlīgs pasākums Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Norāde uz vēlāka novērtējuma procedūru, pārkāpjot pamattiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.Ar trešo pamatu tiek apgalvots loģikas likumu pārkāpums:šajā pamatā apelācijas sūdzības iesniedzējs norāda, ka mērķu noteikšanas kvalificēšana vienkārši par novērtējuma sagatavošanas darbību eso

t loģikas likumu pārkāpums.tas pats attiecoties uz Vispārējās tiesas izklāstu, atbilstoši kuram, ievērojot konkrētus priekšnoteikumus, arī mērķi var vērtēt

kā nelabvēlīgu pasākumu Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta izpratnē. Taču tieši šo priekšnoteikumu pārbaude esot pamatotības pārbaude. Tādējādi, lai gan Vispārējā tiesa attiecībā uz civildienestu atzīstot tiesību aizsardzības līdzekļu nepieciešamību, pēc tam tā tomēr tos nekonsekventi noliedzot kā nepieņemamus.