Lieta T‑827/17
Aeris Invest Sàrl
pret
Eiropas Centrālo banku
Vispārējās tiesas (trešā palāta paplašinātā sastāvā) 2021. gada 6. oktobra spriedums
Piekļuve dokumentiem – Lēmums 2004/258/EK – Dokumenti, kas saistīti ar noregulējuma shēmas attiecībā uz Banco Popular Español pieņemšanu – Daļējs piekļuves atteikums – Izņēmums saistībā ar ECB lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitātes aizsardzību – Dokumenti, kuros atspoguļots ECB lēmējinstitūciju sanāksmju rezultāts – Pienākums norādīt pamatojumu – Izņēmums saistībā ar Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu, monetārās vai ekonomikas politikas aizsardzību – Izņēmums saistībā ar Savienības vai kādas dalībvalsts finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību – Izņēmums saistībā ar tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, kura tiek aizsargāta kā konfidenciāla saskaņā ar Savienības tiesībām – Jēdziens “konfidenciāla informācija” – Vispārēja konfidencialitātes prezumpcija – Atkāpes no dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākuma – Pamattiesību hartas 47. pants
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Prasība par iestādes lēmumu, ar kuru atteikta piekļuve dokumentiem – Trešās personas veikta dokumenta izpaušana pēc prasības celšanas – Intereses celt prasību esamība – Trešās personas veiktas dokumenta izpaušanas pielīdzināšana attiecīgās iestādes veiktai izpaušanai – Nepieļaujamība – Intereses celt prasību saglabāšana
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Eiropas Centrālās bankas Lēmums 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529)
(skat. 73.–79. punktu)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Sabiedrības interešu aizsardzība – Lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitāte – Atteikums piekļūt [ECB] Padomes lēmumiem – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērošanas joma – Pamatojums, kas aprobežojas ar atsaukšanos uz attiecīgo izņēmumu attiecībā uz dokumentiem, kuros atspoguļots ECB lēmējinstitūciju sanāksmju iznākums
(LESD 296. panta otrā daļa; Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmais ievilkums)
(skat. 94., 95., 105., 114. un 119.–124. punktu)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Šaura interpretācija un piemērošana
(LESD 15. pants; Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. apsvērums un 4. pants)
(skat. 100., 101., 146., 184. un 191. punktu)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Sabiedrības interešu aizsardzība – Lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitāte – Attiecīgajai struktūrai piemītošā izpaušanas iespēja
(Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkts; Protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem 10. panta 4. punkts)
(skat. 103. un 104. punktu)
5. Eiropas Savienības institūcijas – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Sabiedrības interešu aizsardzība – Eiropas Centrālās bankas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Tvērums – Ierobežojumi
(Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
(skat. 158.–162. un 255. punktu)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Ar vienu no šiem izņēmumiem aizsargāto interešu apdraudējuma riska pārbaude – Iestādes pienākums izmantot vispārējo konfidencialitātes prezumpciju – Neesamība
(Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. panta 2. punkts)
(skat. 181. un 200. punktu)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Izņēmums saistībā ar tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, kas tiek aizsargāta kā konfidenciāla saskaņā ar Savienības tiesībām – Piemērošanas joma
(Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
(skat. 182.–199. punktu)
8. Ekonomikas un monetārā politika – Ekonomikas politika – Savienības finanšu sektora uzraudzība – Vienotais uzraudzības mehānisms – Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība – Informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm – Dienesta noslēpuma neizpaušanas pienākums – Piemērojamība – Atkāpes – Nepiemērojamība pieprasītajiem Eiropas Centrālās bankas dokumentiem
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36 53. panta 1. punkts un Direktīvas 2014/59 84. panta 6. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 806/2014 15. panta 1. punkta g) apakšpunkts, 18. panta 1. punkta c) apakšpunkts, 20. panta 16. punkts un 76. panta 1. punkta e) apakšpunkts; Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 9. pants)
(skat. 276.–300. punktu)
9. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Eiropas Centrālās bankas (ECB) Lēmums 2004/258 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Sevišķas sabiedrības intereses, kas pamato dokumenta publiskošanu – Jēdziens – Attiecīgās personas subjektīvā interese aizstāvēties – Izslēgšana – Tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpums – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Komisijas Lēmums 2017/1246; Eiropas Centrālās bankas Lēmuma 2004/258, kurā grozījumi izdarīti ar Lēmumiem 2011/342 un 2015/529, 1. pants un 2. panta 1. punkts)
(skat. 316.–321. punktu)
Rezumējums
Prasītājai Aeris Invest Sàrl piederēja Banco Popular Español, SA (turpmāk tekstā – “Banco Popular”), kas ir Spānijā reģistrēta kredītiestāde, kura ir pakļauta Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiešai prudenciālai uzraudzībai (1), akcijas. 2017. gada 6. jūnijā ECB pēc apspriešanās ar Vienotā noregulējuma valdi (VNV) veica novērtējumu par Banco Popular maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību (2). Tajā pašā dienā Banco Popular valde informēja ECB, ka tā ir nonākusi pie secinājuma, ka banka kļūs maksātnespējīga. 2017. gada 7. jūnijā VNV pieņēma lēmumu par noregulējuma shēmu attiecībā uz Banco Popular (3). Tajā pašā dienā Eiropas Komisija pieņēma Lēmumu 2017/1246 (4), ar ko apstiprināja noregulējuma shēmu.
Laikposmā no 2017. gada 19. jūnija līdz 2. augustam prasītāja ECB iesniedza tostarp trīs pieteikumus par piekļuvi dokumentiem saskaņā ar Lēmumu 2004/258 (5). 2017. gada 7. novembrī ECB pieņēma trīs lēmumus, ar kuriem tika atteikta piekļuve pieprasītajiem dokumentiem. ECB it īpaši apgalvoja, ka uz dažiem no šiem dokumentiem attiecoties konfidencialitātes prezumpcija, kas pamatota ar dažādiem Lēmumā 2004/258 paredzētiem piekļuves tiesību izņēmumiem.
Lemjot paplašinātas palātas sastāvā, Vispārējā tiesa daļēji apmierina prasītājas celto prasību, atceļot otro apstrīdēto lēmumu daļā, ar kuru ir atteikta piekļuve ECB Padomes balsojuma rezultātam, un pārējā daļā prasību noraidot. Šajā lietā Vispārējai tiesai tiek sniegta iespēja pirmo reizi lemt par konfidencialitātes prezumpcijas atzīšanu, pamatojoties uz Lēmumā 2004/258 paredzētu piekļuves tiesību izņēmumu saistībā ar tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, kura tiek aizsargāta kā konfidenciāla saskaņā ar Savienības tiesībām (6). Turklāt šī lieta ļauj precizēt Tiesas judikatūru, kas attiecas uz ECB pienākuma norādīt pamatojumu apjomu, kad tā piemēro Lēmumā 2004/258 paredzēto piekļuves tiesību izņēmumu saistībā ar sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz ECB lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitāti (7).
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa nospriež, ka ECB nav juridiski pietiekami pamatojusi otro apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve informācijai par ārkārtas likviditātes palīdzības (turpmāk tekstā – “ĀLP”) maksimālo apmēru, par faktiski piešķirto ĀLP summu un par sniegtajām garantijām, pamatojoties uz izņēmumu, kas attiecas uz sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar ECB lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitāti, ciktāl šī informācija ir ietverta ECB prezidentam 2017. gada 5. jūnijā adresētajā Spānijas Bankas vadītāja vēstulē Emergency liquidity assistance, ECB prezidentam 2017. gada 5. jūnijā adresētajā Spānijas Bankas vadītāja pavadvēstulē Emergency liquidity assistance un 2017. gada 5. jūnija [ECB] valdes priekšlikumā ECB Padomei Emergency liquidity assistance request from Banco de España. Turklāt Vispārējā tiesa arī uzskata, ka otrajā apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve [ECB] Padomes balsojuma rezultātam.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa norāda, ka ar Lēmumu 2004/258 ir piešķirtas tiesības piekļūt ECB dokumentiem, bet šīs tiesības ir pakļautas noteiktiem ierobežojumiem, kuri pamatoti ar sabiedrības vai privāto interešu apsvērumiem un ar kuriem tiek noteikts piekļuves tiesību izņēmumu regulējums (8), un šie izņēmumi ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri.
Otrkārt, Vispārējā tiesa uzsver, ka spriedumā ECB/Espírito Santo Financial (Portugal) (9) Tiesa ir nospriedusi, ka lēmums atteikt piekļuvi [ECB] Padomes apspriežu iznākumam ir juridiski pietiekami pamatots jau ar atsauci uz Lēmumā 2004/258 paredzēto piekļuves tiesību izņēmumu, kas saistīts ar sabiedrības interešu aizsardzību saistībā ar ECB lēmējinstitūciju sanāksmju konfidencialitāti attiecībā uz dokumentiem, kuros atspoguļots šo apspriežu iznākums. Tomēr Vispārējā tiesa konstatē, ka šajā lietā ECB ir tikai vispārīgi minējusi, ka visu triju veidu informācija ir iekļauta dokumentos, kuriem tā ir piešķīrusi daļēju piekļuvi. Taču vienīgais dokuments, kurā ir konstatēts ECB Padomes apspriežu iznākums, ir tās 447. sanāksmes, kas notika 2017. gada 5. jūnijā, izmantojot telekonferenci, protokols, kurā ir ietverta informācija par ĀPL maksimālo apmēru. Tādējādi ECB ir juridiski pietiekami pamatojusi atteikumu piekļūt informācijai par šo maksimālo apmēru, ciktāl šī informācija ir ietverta [ECB] Padomes 447. sanāksmes protokolā, ņemot vērā, ka šajā dokumentā ir atspoguļots [ECB] Padomes apspriežu iznākums. Savukārt pārējie dokumenti ir sagatavoti pirms [ECB] Padomes sanāksmes un līdz ar to neatspoguļo tās apspriežu iznākumu. Tādējādi Vispārējā tiesa uzskata, ka ECB varēja pamatoti atteikt piekļuvi šai informācijai un dokumentiem, pamatojoties uz pārējiem piekļuves tiesību izņēmumiem, uz kuriem tā bija atsaukusies.
Turklāt attiecībā uz atteikumu piekļūt [ECB] Padomes balsojuma rezultātam Vispārējā tiesa uzskata, ka ECB ir jāsniedz pamatojums, kas ļauj saprast un pārbaudīt, pirmkārt, vai pieprasītais dokuments tiešām iekļaujas jomā, uz kuru attiecas minētais izņēmums, un, otrkārt, vai ar šo izņēmumu saistītā aizsardzības vajadzība ir faktiska. Tādējādi tas, ka nepastāv argumentācija, kas izskaidrotu, kāda iemesla dēļ uz atteikumu piekļūt šiem dokumentiem, ciktāl šajos dokumentos ir ietverta attiecīgā informācija, attiecās izņēmums, liedza prasītājai saprast piekļuves šai informācijai atteikuma iemeslus un izvirzīt pamatu, lai apstrīdētu izņēmuma piemērošanas minētajiem dokumentiem pamatotību. Pamatojums ieinteresētajai personai principā ir jāpaziņo vienlaikus ar tai nelabvēlīgo lēmumu. Sākotnējo pamatojuma trūkumu nevar novērst tādējādi, ka ieinteresētā persona lēmuma pamatojumu uzzina tiesvedībā Savienības tiesā, kā tas bija šajā lietā.
Otrām kārtām, Vispārējā tiesa lemj par vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas esamību, pamatojoties uz Lēmumā 2004/258 paredzēto piekļuves tiesību izņēmumu saistībā ar tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, kura ir aizsargāta kā konfidenciāla saskaņā ar Savienības tiesībām.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka vispārējās prezumpcijas ir izņēmums no Savienības iestādes pienākuma konkrēti un individuāli izvērtēt katru dokumentu, uz kuru attiecas piekļuves pieteikums, un vispārīgāk – izņēmums no principa par sabiedrības iespējami plašāku piekļuvi Savienības iestāžu rīcībā esošajiem dokumentiem. Līdz ar to tās ir jāinterpretē un jāpiemēro šauri.
Pirmkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka, ņemot vērā Lēmuma 2004/258 tiesību normas, kurā ir paredzēts, ka ECB ir jāatsaka piekļuve dokumentam gadījumā, ja tā izpaušana varētu kaitēt tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzībai, kura tiek aizsargāta kā konfidenciāla “saskaņā ar Savienības tiesībām” (10), formulējumu, vispārējai konfidencialitātes prezumpcijai, kas ir balstīta uz šo tiesību normu, nebūtu skaidri un precīzi ierobežota piemērošanas joma un tā būtu pretrunā judikatūrai, saskaņā ar kuru prezumpcijas, kas ir izņēmums no principa par sabiedrības iespējami plašāku piekļuvi, ir jāinterpretē šauri.
Otrkārt, Vispārējā tiesa norāda, ka vispārējās konfidencialitātes prezumpcijas, kas pamatota ar minēto Lēmuma 2004/258 tiesību normu, atzīšana nevar būt savienojama ar pieeju, ko Tiesa iesaka spriedumā Baumeister (11). ECB ir jāpārbauda, vai abi šajā spriedumā minētie nosacījumi (12) ir izpildīti attiecībā uz katru informāciju, kurai tiek lūgta piekļuve. Ja tas tā ir, ECB ir jāatsaka piekļuve attiecīgajai informācijai, un tai šajā ziņā nav nekādas rīcības brīvības. Lai to izdarītu, ir obligāti jāveic katras attiecīgās informācijas konkrēts un individuāls vērtējums, ko nevar apiet, piemērojot vispārējo konfidencialitātes prezumpciju.
Treškārt, Vispārējā tiesa atgādina, ka šajā pašā Lēmuma 2004/258 tiesību normā paredzētais piekļuves tiesību izņēmums ir tā sauktais “absolūtais” izņēmums, kura piemērošana ir obligāta, ja attiecīgā dokumenta izpaušana sabiedrībai var kaitēt ar minēto tiesību normu aizsargātajām interesēm.
Ņemot to vērā, Vispārējā tiesa nav atcēlusi ECB lēmumus, kuros ir atsauce uz šo vispārējo konfidencialitātes prezumpciju, pamatojoties uz to, ka attiecīgā informācija un attiecīgie dokumenti ir konfidenciāla informācija, kuriem piekļuve tika pamatoti atteikta, pamatojoties uz Lēmumā 2004/258 paredzēto piekļuves tiesību izņēmumu saistībā ar tādas informācijas konfidencialitātes aizsardzību, kura ir aizsargāta kā konfidenciāla saskaņā ar Savienības tiesībām.
Trešām kārtām, Vispārējā tiesa uzskata, ka Direktīvās 2013/36 (13) un 2014/59 (14) paredzētās atkāpes no pienākuma glabāt dienesta noslēpumu nav piemērojamas pieprasītajiem dokumentiem.
Proti, Direktīvā 2013/36 paredzētās atkāpes, ar kurām civillietu vai komerclietu tiesvedībā ir atļauts izpaust konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, kuras ir iesaistītas mēģinājumos glābt attiecīgo kredītiestādi, piemērošana prasa, lai šī kredītiestāde tiktu atzīta par bankrotējušu vai lai tiktu noteikta tās likvidācija piespiedu kārtā, un šajā lietā tas tā nav. Savukārt Direktīvā 2014/59 paredzētā atkāpe attiecas uz konfidenciālas informācijas izpaušanu tikai valsts līmeņa procedūrās. Prasītāja ir atzinusi, ka tās piekļuves pieteikumi ir pamatoti ar tās nodomu celt prasību Vispārējā tiesā.
Visbeidzot, ceturtām kārtām, Vispārējā tiesa analizē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. pantā paredzēto tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā piemērojamību saistībā ar pieteikumiem par piekļuvi, kas iesniegti saskaņā ar Lēmumu 2004/258. Vispārējā tiesa secina, ka šīs tiesības neuzliek ECB pienākumu dot piekļuvi atsevišķiem dokumentiem, lai sagatavotu prasību atcelt citas iestādes pieņemtu lēmumu.
Proti, pirmkārt, Lēmuma 2004/258 mērķis nav risināt jautājumus, kas saistīti ar pierādījumiem, kuri pusēm ir jāiesniedz tiesas procesā. Otrkārt, tā mērķis nav paredzēt noteikumus, kuru mērķis ir aizsargāt īpašas intereses, kas varētu būt kādai personai attiecībā uz pieeju kādam dokumentam. Treškārt, tas, ka pēc pieteikuma par piekļuvi izpausts dokuments kļūst pieejams ikvienai personai, acīmredzami pārsniedz lietas dalībnieka, kurš vēlas atsaukties uz savām tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, lai Vispārējā tiesā veiktu citas lietas izmeklēšanu, leģitīmo interešu jomu. Vispārējā tiesa secina, ka ECB nav pieļāvusi Hartas 47. panta pārkāpumu.