Apvienotās lietas T‑392/03, T‑408/03, T‑414/03 un T‑435/03

Regione Siciliana

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Prasība atcelt tiesību aktu – ERAF – Finanšu atbalsta atcelšana – Samaksāto summu atgūšana – Prasība samaksāt kavējuma procentus – Kompensācija – Reģionālā vai vietējā iestāde – Tiešas ietekmes neesamība – Nepieņemamība

Rīkojuma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami akti – Jēdziens – Akti ar juridiski saistošu iedarbību

(EKL 230. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli

(EKL 230. panta 4. punkts)

1.      Prasības atcelt tiesību aktu priekšmets EKL 230. panta izpratnē var būt akti vai lēmumi, kas rada saistošas juridiskas sekas, kuras var skart prasītāja intereses, būtiski mainot tā juridisko stāvokli.

Komisijas vēstules par kavējuma procentu piemērošanu parādzīmēm, kuras ir jāsedz un ir adresētas dalībvalstij, kuras pašas par sevi nav uzskatāmas ne par prasībām par kavējuma procentu samaksu, ne arī par konkrētu to aprēķinu un kuras tikai precizē spēkā esošos Kopienu noteikumus par šo procentu aprēķinu un norāda, kādēļ Komisija pēc savas iniciatīvas nav kompensējusi parādzīmēs norādīto parādu ar maksājumiem, kas domāti minētajai dalībvalstij, nerada šādas saistošas juridiskas sekas, kuras varētu skart prasītāja intereses.

(sal. ar 36.–39. punktu)

2.      Vēstule, kurā Komisija paziņo, ka tiks veikta kompensēšana starp dažādiem prasījumiem, kuros ietilpst atmaksājamās summas, kā arī kavējuma procenti, pēc Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta, kura galīgā saņēmēja bija reģionāla iestāde, atcelšanas konkrētiem projektiem, un Komisijas parādiem dalībvalstij, un kuru Komisija ir formāli adresējusi minētajai reģionālajai iestādei un informācijas nolūkā – attiecīgās dalībvalsts Ekonomikas un finanšu ministrijai, ir uzskatāma par lēmumu, kura adresāts faktiski ir minētā dalībvalsts.

Pirmkārt, minētie parādi un prasījumi attiecas uz dalībvalsti, un, otrkārt, tai ir diskrecionārā vara un tā var nolemt neprasīt minētajai reģionālajai iestādei atmaksāt visu vēstulē norādīto summu vai tās daļu gan attiecībā uz pamatsummu, gan kavējuma procentiem.

Līdz ar to nav uzskatāms, ka šis lēmumus tieši skar minēto reģionālo iestādi, un tās prasība ir jānoraida kā nepieņemama.

(sal. ar 43.–47. punktu)