VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2015. gada 28. oktobrī(*)
Valsts atbalsts – Zemesgabalu un ražošanas iekārtas pārdošana un noma – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūras neesamība – Tirgus cenas noteikšana – Privātā ieguldītāja kritērijs – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm
Lieta T‑253/12
Hammar Nordic Plugg AB, Trolhetana [Trollhättan] (Zviedrija), ko pārstāv I. Otken Eriksson un U. Öberg, advokāti,
apelācijas sūdzības iesniedzēja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Grespan un P.‑J. Loewenthal, pārstāvji, kuriem palīdz L. Sandberg‑Morch, advokāts,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2012. gada 8. februāra Lēmumu 2012/293/ES par valsts atbalstu SA.28809 (C 29/10) (ex NN 42/10 un ex CP 194/09), ko Zviedrija īstenojusi par labu Hammar Nordic Plugg AB (OV L 150, 78. lpp.).
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši M. van der Vaude [M. van der Woude], I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka] un I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio] (referents),
sekretāre K. Hērena [C. Heeren], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2015. gada 26. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums (1)
Tiesvedības priekšvēsture
[..]
Administratīvā procedūra
[..]
Apstrīdētais lēmums
[..]
Procedūra un lietas dalībnieku prasījumi
25 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. jūnijā, apelācijas sūdzības iesniedzēja cēla šo prasību.
26 Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– pilnībā vai daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
27 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest apelācijas sūdzības iesniedzējai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
[..]
Par pirmo pamatu, kas ir par kļūdu novērtējumā, kvalificējot valsts atbalstu
[..]
32 Lai pārbaudītu, vai tas, ka valsts iestāde pārdeva zemes gabalu privātai personai, ir uzskatāms par valsts atbalstu, Komisijai ir jāpiemēro princips par privātu ieguldītāju, lai noskaidrotu, vai iespējamā atbalsta saņēmēja samaksātā cena ir tāda, kuru varētu noteikt privāts ieguldītājs, rīkojoties parastos konkurences apstākļos. Parasti šī principa izmantošana Komisijai prasa sniegt ļoti sarežģītu ekonomisku vērtējumu (spriedums Komisija/Scott, minēts 31. punktā, EU:C:2010:480, 68. punkts).
[..]
Par pirkuma maksas SEK 8 000 000 neņemšanu vērā
[..]
40 Tālāk saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas trešo argumentu, saskaņā ar kuru nav bijis nekāda iemesla pirms pirkšanas atsaukties uz formāla piedāvājuma procedūru, ir jāatgādina, ka Komisijai ir saistoši tās pieņemtie pamatprincipi un paziņojumi, bet vienīgi, ciktāl ar tiem netiek pieļauta atkāpe no LES noteikumiem un ja tos ir akceptējušas dalībvalstis (spriedums, 2014. gada 16. jūlijs, Zweckverband Tierkörperbeseitigung/Komisija, T‑309/12, EU:T:2014:676, 212. punkts).
41 Tādējādi bez atvērtas un beznosacījumu procedūras Komisija saskaņā ar paziņojuma 2. punkta a) apakšpunktu varēja balstīties uz pieņēmumiem, kas bija tās rīcībā.
[..]
Valsts atbalsta esamības neizvērtēšana brīdī, kad FABV iegādājās ražošanas iekārtu par SEK 17 000 000
[..]
60 Pirmkārt, jānorāda, ka lēmumā par formālas procedūras uzsākšanu saistībā ar ražošanas iekārtu, ko FABV pārdod apelācijas sūdzības iesniedzējai, Komisija par ražošanas iekārtu, ko Chips pārdeva FABV, ir norādījusi:
“Ražošanas iekārtas pirkuma cena, ko FABV samaksāja, šķiet nav augstāka par tirgus cenu, kā to norādījuši ārējie neatkarīgie konsultanti. Tādēļ jau šajā pirmajā darījumā var izslēgt valsts atbalsta elementu, kas nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.”
61 Tādējādi Komisija saistībā ar ražošanas iekārtu, ko Chips pārdevusi FABV, pieņēma lēmumu saskaņā ar Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD] [108.] panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.), 4. panta 2. punktu, kura formulējums skaidri ļauj noprast, ka tas ir galīgs.
62 Taču, lai arī Komisija atzīst, kas pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru, kas paredzēta LESD 108. panta 2. punktā, un ieinteresētā persona tiecas saglabāt procesuālās tiesības, atsaucoties uz to pašu tiesību normu, pret šo lēmumu ir jāceļ prasība Vispārējā tiesā LESD 263. panta sestajā daļā paredzētajā termiņā (rīkojums, 2001. gada 27. novembris, Wöhr/Komisija, T‑222/00, Krājums, EU:T:2001:274, 34. punkts).
63 Šajā gadījumā ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja šādu prasību šajā termiņā nav cēlusi.
64 Otrkārt, kā norāda Komisija, procedūra, kas ļauj atsaukt galīgu lēmumu, kurā tā ir konstatējusi, ka pasākums nav valsts atbalsts, ir iedibināta ar Regulas Nr. 659/1999 9. pantu, saskaņā ar kuru Komisija var šādu lēmumu atsaukt, ja tas ir ticis pieņemts, pamatojoties uz neprecīzu informāciju, kurai ir izšķiroša nozīme.
65 Taču vienīgais apelācijas sūdzības iesniedzējas arguments par apgalvoto neprecīzo informāciju ir tas, kas attiecas uz neizmantoto objekta daļu un kas tika ņemts vērā pirmajā vērtējumā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda, ka memorands par ražošanas iekārtu, ko Chips pārdeva FABV, ir balstīts uz neizmantoto objekta daļu 10 % apmērā, lai gan tas faktiski bija visu neizmantoto telpu kontekstā. Apelācijas sūdzības iesniedzēja arī apstrīd Komisijas norādi, saskaņā ar kuru vietējās iestādes viņu esot informējušas, ka īrnieks bija atrasts no 2008. gada 13. februāra.
66 Šajā ziņā ir jākonstatē, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja nesniedz nekādus pierādījumus šo apgalvojumu atbalstam un arī nepaskaidro, kāda, tāsprāt, ir bijusi pareizā neizmantotā objekta daļa visā ražošanas iekārtā.
67 Citi apelācijas sūdzības iesniedzējas argumenti ir tikai nepierādīti apgalvojumi, kuri neatbilst Regulas Nr. 659/1999 9. pantā izvirzītajiem priekšnosacījumiem.
[..]
Par privātā ieguldītāja tirgus ekonomikas apstākļos kritērija neņemšanu vērā
[..]
78 Šajā lietā nav apstrīdēts, ka tajā pašā dienā, proti, 2008. gada 13. februārī, FABV ražošanas iekārtu iegādājās par SEK 17 000 000 un apelācijas sūdzības iesniedzējai piešķīra izpirkuma iespēju par cenu SEK 8 000 000 apmērā.
79 Pirmkārt, ir jākonstatē, ka ir šaubas par to, vai privātais ieguldītājs būtu šādu darījumu veicis.
80 Otrkārt, ir jānorāda, ka no lēmuma par procedūras [uzsākšanu] 16. punkta izriet, ka FABV bija piekritusi zemākai atkārtotas pārdošanas cenai, lai nodrošinātu ražošanas iekārtas darbības turpinātību un saglabātu darbavietas. Lietas dalībnieku starpā arī nav strīda par to, ka komūnai šāds mērķis vēl joprojām ir bijis – to apelācijas sūdzības iesniedzēja pati atgādina apelācijas sūdzībā. Apstrīdētā lēmuma 58. punktā ir arī norādīts, ka šis mērķis ir vienīgais, ko Zviedrijas iestādes ir minējušas Komisijai.
81 Tālāk no 2009. gada 27. novembra vēstules, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja citē, izriet, ka FABV ir uzskatījusi, ka projekts, saskaņā ar kuru tā ražošanas iekārtu ir iegādājusies un tad to nodevusi nomā apelācijas sūdzības iesniedzējai, kas to tālāk ir nodevusi nomā Nya Topp, ir ļāvis turpināt ražošanas iekārtu ekspluatēt un saglabāt darbavietas, kas bija apdraudētas tās slēgšanas dēļ.
82 Kā norādīts šajā vēstulē – FABV tādēļ nolēma komūnai pieprasīt ieguldīt SEK 9 000 000, lai segtu zaudējumus, kas radušies ražošanas iekārtas pārdošanas dēļ apelācijas sūdzības iesniedzējai par SEK 8 000 000. Šajā ziņā Komisija iesniedza kammarrätt i Göteborg (Gēteborgas Administratīvā apelācijas tiesa, Zviedrija) 2012. gada 1. decembra sprieduma kopiju saistībā ar FABV prasību samazināt zaudējumus no kapitāla, kas radušies, ražošanas iekārtu pārdodot apelācijas sūdzības iesniedzējai.
[..]
Par nepaļaušanos uz Komisijas veikto pēdējo novērtējumu
[..]
Par vēlākas ražošanas iekārtas atsavināšanas par SEK 8 000 000 neņemšanu vērā
[..]
Par nomas līgumu starp apelācijas sūdzības iesniedzēju un Nya Topp
[..]
Par otro pamatu, kas attiecas uz ietekmi uz tirdzniecību starp dalībvalstīm un konkurences kropļojumiem
[..]
Par trešo pamatu, kas attiecas uz pārbaudes un pamatošanas pienākumu, kā arī uz tiesībām uz aizstāvību
[..]
Par Komisijas pārbaudes pienākumu
[..]
Par pienākumu norādīt pamatojumu
[..]
Par apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesībām uz aizstāvību
[..]
Par tiesāšanās izdevumiem
[..]
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Hammar Nordic Plugg AB sedz, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Van der Woude | Wiszniewska‑Białecka | Ulloa Rubio |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 28. oktobrī.
[Paraksti]