Lieta T‑210/02 RENV

British Aggregates Association

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Dabas resursu nodoklis par minerālajiem materiāliem Apvienotajā Karalistē – Komisijas lēmums necelt iebildumus – Priekšrocība – Selektīvs raksturs

Sprieduma kopsavilkums

1.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Atkāpe no vispārējās nodokļu sistēmas – Pamatojums ar sistēmas raksturu un uzbūvi – Vērtēšanas kritēriji

(EKL 87. panta 1. punkts)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Izņēmuma rakstura nodokļa maksājums, kas attiecas uz ierobežotu tautsaimniecības nozari – Ietekmes uz šī pasākuma atzīšanu par valsts atbalstu neesamība

(EKL 87. pants)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Minerālo materiālu tirdzniecībai piemērojamais dabas resursu nodoklis – Atšķirīgi nodokļa piemērošanas nosacījumi, kas nav pamatoti ar izvirzītajiem vides aizsardzības mērķiem – Iekļaušana

(EKL 87. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Minerālo materiālu tirdzniecībai piemērojamais dabas resursu nodoklis – Eksporta atbrīvojums no nodokļa – Izslēgšana

(EKL 87. panta 1. punkts)

1.      Lai valsts atbalsta jomā izvērtētu kāda valsts pasākuma selektivitāti, ir jānoskaidro, vai konkrētā juridiskā režīma ietvaros šis pasākums var sniegt priekšrocības “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” EKL 87. panta 1. punkta izpratnē salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir tādā pašā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz šī pasākuma izvirzīto mērķi.

Tomēr šis nosacījums par selektivitāti nav izpildīts tad, ja pasākums, lai arī sniedz priekšrocību tā saņēmējam, tomēr ir pamatots, ievērojot tās nodokļu sistēmas raksturu vai vispārējo uzbūvi, kurā tas iekļaujas. Veicot šo novērtējumu, ir jānošķir, no vienas puses, mērķi, kas ir izvirzīti konkrētajai nodokļu sistēmai un kas nav daļa no tās, un, no otras puses, mehānismi, kas ir ietverti pašā nodokļu sistēmā un kas ir nepieciešami, lai sasniegtu šos mērķus, jo šie mērķi un mehānismi kā attiecīgās nodokļu sistēmas pamatā esoši pamatprincipi vai vadošie principi var sniegt šādu pamatojumu, kas ir jāpierāda attiecīgajai dalībvalstij.

Turklāt, lai izvērtētu ar attiecīgo pasākumu piešķirtās priekšrocības selektīvo raksturu, nodokļu pasākumu gadījumā atskaites punktam ir īpaša nozīme, jo pat pašu priekšrocību var konstatēt, tikai to salīdzinot ar tā saukto “normālo” aplikšanas ar nodokli sistēmu. Līdz ar to, lai valsts nodokļu pasākumu kvalificētu kā “selektīvu”, vispirms ir iepriekš jāidentificē un jāizvērtē kopējā jeb “normālā” attiecīgajā dalībvalstī piemērojamā nodokļu sistēma. Tieši saistībā ar šo kopējo jeb “normālo” nodokļu sistēmu pēc tam ir jānovērtē un jānosaka ar attiecīgo nodokļu pasākumu piešķirtās priekšrocības iespējamais selektīvais raksturs, pierādot, ka šis pasākums ir atkāpe no minētās kopējās sistēmas, jo ar to tiek ieviestas atšķirības starp tirgus dalībniekiem, kuri, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts nodokļu sistēmai paredzēto mērķi, ir faktiski un juridiski līdzīgā situācijā.

(sal. ar 47.–49. un 84. punktu)

2.      Valsts atbalsta jomā īpašu nodokļu sistēmu, pat pieņemot, ka to var raksturot kā “izņēmuma rakstura nodokļa maksājumu, kas attiecas uz ierobežotu tautsaimniecības nozari”, šī iemesla dēļ vien nevar izslēgt no EKL 87. panta 1. punktā paredzētā aizlieguma piemērošanas, jo šīs sistēmas spēja radīt diferenciāciju attiecīgās nozares ietvaros var atbilst priekšrocības un selektivitātes kritērijiem. Turklāt, tā kā atbalsta jēdziens ir juridisks jēdziens, kurš ir interpretējams saskaņā ar objektīviem elementiem, ar valsts pasākuma mērķi, kā, piemēram, vides aizsardzības mērķi vai specifiskas vai sektoriālas nodokļa sistēmas dabas resursu nodokļa raksturu, nav pietiekami, lai šis pasākums automātiski nebūtu kvalificējams kā atbalsts šīs tiesību normas izpratnē, jo šāds pasākums ir vērtējams atkarībā no tā, kādas ir tā radītās sekas, un neatkarīgi no tā īstenošanas cēloņiem vai mērķiem. Līdz ar to atbalsta jēdziens EKL 87. panta 1. punkta izpratnē paredz izvērtēt, vai specifiska vai sektoriāla nodokļa sistēma izraisa diferenciāciju, kuras rezultātā tiek sniegtas priekšrocības “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” tajā nozarē, uz kuru attiecas šī sistēma, kas nozīmē, ka vispirms ir jānosaka tās pamatā esošā “normālā” aplikšanas ar nodokli sistēma.

(sal. ar 52. punktu)

3.      Lai valsts atbalsta jomā izvērtētu ar nodokļu sistēmu piešķirto priekšrocību iespējamo selektīvo raksturu, ir jānoskaidro, vai šīs sistēmas ietvaros īstenotie pasākumi var sniegt priekšrocības “konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai” EKL 87. panta 1. punkta izpratnē salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kas ir tādā pašā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz šī pasākuma izvirzīto mērķi.

Šāds selektīvs raksturs ir nodokļu sistēmai, ar kuru ieviests īpašs nodoklis, kura piemērojams minerālo materiālu nozarei un kura mērķis galvenokārt paredz veicināt minerālo materiālu, kas ir noteiktu procesu blakusprodukti vai atkritumi (apzīmēti arī kā “sekundārie” minerālie materiāli), vai pārstrādāto minerālo materiālu izmantošanu būvniecības nozarē, lai tādējādi samazinātu karjeros iegūstamo minerālo materiālu izmantošanu (apzīmēti arī kā “primārie” minerālie materiāli), kas ir neatjaunojams dabas resurss, un līdz ar to ierobežotu šajā ieguves procesā videi nodarīto kaitējumu, ja, pirmkārt, starp šiem dažādajiem minerālajiem materiāliem pastāv vismaz iespējama saikne konkurences vai savstarpējās aizvietojamības ziņā saistībā ar to izmantošanu vai komerciālo ekspluatāciju, un, otrkārt, no minētā nodokļa ir atbrīvoti minerālie materiāli, kas iegūti no atsevišķiem tādiem materiāliem kā šīferis, keramikas izstrādājumos izmantojamais māls, kaolīns un slāneklis, bet no citiem materiāliem iegūtie minerālie materiāli tiek aplikti ar attiecīgo nodokli, lai gan attiecībā uz tā ar vides aizsardzību saistīto mērķi šo dažādo minerālo materiālu gadījumā pastāv salīdzināma situācija saistībā ar to kā “minerālo materiālu” izmantošanu.

Šajā ziņā, pārbaudot, vai valsts tiesiskajā regulējumā konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem vai precēm, kas ir līdzīgā faktiskā un juridiskā situācijā, ir paredzēts labvēlīgāks nodokļu režīms, nedz Komisija, nedz Vispārējā tiesa nevar neņemt vērā šī tiesiskā regulējuma ar vides aizsardzību saistīto mērķi, jo atšķirīgas situācijas un tādējādi to salīdzināmo raksturu raksturojošie elementi tostarp ir jānosaka un jānovērtē, ņemot vērā tiesību akta, ar ko ievieš šo atšķirību, priekšmetu un mērķi, kā arī jomā, uz ko attiecas šis akts, pastāvošos principus un mērķus.

Šādu diferenciāciju nevar pamatot ar attiecīgās nodokļu sistēmas raksturu un vispārējo uzbūvi, ciktāl, pirmkārt, tā acīmredzami ietver atkāpes no strīdīgā nodokļa pamatā esošās “normālās” aplikšanas ar nodokli loģikas un, otrkārt, var apdraudēt šī nodokļa ar vides aizsardzību saistīto mērķi.

(sal. ar 62., 64., 67., 68., 72., 75., 87. un 88. punktu)

4.      Valsts atbalsta jomā tāds minerālo materiālu tirdzniecībai piemērojams dabas resursu nodoklis, kura teritoriālā piemērošanas joma ir attiecināma tikai uz vienas dalībvalsts teritoriju, kas nozīmē, ka minerālo materiālu tirdzniecība ārpus šīs teritorijas, proti, visi saimnieciskie darījumi, kas ir saistīti ar to eksportu, ir atbrīvoti no attiecīgā nodokļa, nerada selektīvu priekšrocību konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, jo šajā teritorijā tirgoto materiālu un uz ārvalstīm eksportēto materiālu gadījumā faktiski pastāv atšķirīga situācija, jo pēc eksporta veikšanas eksportēšanas valsts iestādes principā vairs nevar izkontrolēt aplikšanas ar nodokli noteicošā kritērija piemērojamību, kas ir materiāla kā minerāla materiāla komerciāla izmantošana.

Šīs iestādes būtībā nevar vai tikai ar lielām grūtībām var noteikt, vai eksportētais materiāls varētu tikt izmantots un ekspluatēts kā minerālais materiāls, vai tas faktiski tiks izmantots šādiem mērķiem, vai arī tiks izmantots citā nolūkā, kas ir atkarīgs arī no galamērķa valstī piemērojamām tiesību aktos paredzētām specifikācijām. Pat pieņemot, ka minētajām iestādēm būtu ļoti viegli identificēt eksportam paredzēto minerālo materiālu fizikāli ķīmiskās īpašības, lai tādējādi noteiktu, vai tie var vai nevar tikt izmantoti procesos, kas ļauj saņemt atbrīvojumu strīdīgā nodokļa ietvaros, atzīšana par “minerālo materiālu” vai par materiālu, kas atbrīvots no nodokļa, ir atkarīga nevis konkrēti no šo materiālu īpašībām, bet gan tostarp no tādu atsevišķu materiālu izslēgšanas no šī nodokļa piemērošanas jomas katrā konkrētajā gadījumā, kas ir identificēti kā izslēdzami vai kas ir noteiktu procesu blakusprodukti. Turklāt to, ka eksportēto materiālu un attiecīgās dalībvalsts valsts teritorijā tirgoto materiālu gadījumā nepastāv līdzīga situācija, apstiprina strīdīgā nodokļa ar vides aizsardzību saistītais mērķis, jo eksporta gadījumā šīs valsts likumdevējs un iestādes nevar atbilstoši šim mērķim pārorientēt pieprasījumu pēc minerālajiem materiāliem ar diferencētas aplikšanas ar nodokli palīdzību.

(sal. ar 94. un 97. punktu)