CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS

(trešā palāta)

2011. gada 6. decembrī

Lieta F‑85/11

Lis Wendelboe

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Ierēdņi – Procesa jautājumi – Iebilde par nepieņemamību – Atteikums paaugstināt amatā – Starpiestāžu pārcelšana paaugstināšanas amatā ietvaros, kuras laikā ierēdnis ir ticis paaugstināts amatā sākotnējā iestādē – Sūdzība – Nokavējums – Nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru L. Wendelboe lūdz atcelt Komisijas lēmumu nepaaugstināt viņu AST 5 pakāpē, sākot ar 2009. gada 1. martu, 2009. gada paaugstināšanas amatā ietvaros

Nolēmums      Prasību noraidīt kā nepieņemamu. Prasītāja atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums svītrot ieinteresētās personas vārdu no amatā paaugstināmo ierēdņu saraksta – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Termiņi –Prasības celšanas termiņš – Atsākšana – Nosacījums – Jauns fakts – Savienības tiesas spriedums – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Lēmums svītrot ieinteresētās personas vārdu no amatā paaugstināmo ierēdņu saraksta tās pārcelšanas amatā uz citu iestādi dēļ ir uzskatāms par nelabvēlīgu tiesību aktu tiktāl, ciktāl tas rada saistošas tiesiskas sekas, kas var tieši un tūlītēji ietekmēt šīs personas intereses, būtiski mainot tās tiesisko stāvokli. Patiesībā, svītrojot ierēdņa vārdu no amatā paaugstināmo ierēdņu saraksta, iestāde ir pieņēmusi lēmumu, kas ir šķērslis pieņemt jebkādu turpmāku lēmumu par paaugstināšanu amatā attiecīgā gada paaugstināšanas amatā ietvaros, jo ierēdnis nedrīkst tikt paaugstināts, ja tas iepriekš nav ticis iekļauts amatā paaugstināmo ierēdņu sarakstā.

(skat. 21. punktu)

Atsauce

Civildienesta tiesa: 2011. gada 28. septembris, F‑26/10 AZ/Komisija, 83. un 84. punkts.

2.      Termiņi, kas paredzēti Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā un kas ir ieviesti, lai nodrošinātu tiesisko attiecību skaidrību un drošību, ir absolūti, un nevar atļaut, ka par tiem lemj lietas dalībnieki vai tiesa.

Savienības tiesas lēmums par tiesību akta atcelšanu var tikt uzskatīts par jaunu faktu, kas ļauj noteikt jaunu termiņu sūdzības iesniegšanai vai prasības celšanai, tikai attiecībā uz, pirmkārt, lietas dalībniekiem tiesvedībā un, otrkārt, citām personām, kuras tieši skar atceltais tiesību akts.

Tas, ka ar Savienības tiesas spriedumu konstatēts, ka ar vispārpiemērojamu administratīvo lēmumu ir pārkāpti Civildienesta noteikumi, nenozīmē, ka attiecībā uz ierēdņiem, kuri nav savlaicīgi izmantojuši Civildienesta noteikumos piedāvātas iespējas celt prasību, ir radies jauns fakts, kas pamato prasības celšanu, lai pārskatītu tos skarošos iecēlējinstitūcijas pieņemtos individuālos lēmumus.

(skat. 26.–28. punktu)

Atsauces:

Tiesa: 1986. gada 13. novembris, 232/85 Becker/Komisija, 8. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2000. gada 9. februāris, T‑165/97 Gómez de la Cruz Talegón/Komisija, 51. punkts; 2006. gada 17. maijs, T‑95/04 Lavagnoli/Komisija, 41. punkts.

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑130/05 Soares/Komisija, 52. punkts; 2009. gada 11. jūnijs, F‑81/08 Ketselidou/Komisija, 46. un 47. punkts un tajos minētā judikatūra; 2011. gada 28. jūnijs, F‑128/10 Mora Carrasco u.c./Parlaments.