Language of document :

Prasība, kas celta 2014. gada 17. jūnijā – Prysmian un Prysmian cavi e sistemi/Komisija

(lieta T-475/14)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Prysmian SpA (Milāna, Itālija) un Prysmian cavi e sistemi Srl (Milāna) (pārstāvji – C. Tesauro, F. Russo un L. Armati, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt lēmumu;

pakārtoti:

atcelt lēmuma 1. panta 5. punktu, ciktāl tajā ir konstatēts, ka Prysmian Cavi e Sistemi piedalījās LESD 101. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā laikposmā no 1999. gada 18. februāra līdz 2001. gada 27. novembrim;

atcelt lēmuma 2. panta f) punktu un 2. panta g) punktu, ciktāl tajos ir uzlikts naudas sods Prysmian Cavi e Sistemi S.r.l., Prysmian S.p.a. un The Goldman Sachs Group Inc EUR 37 303 000 apmērā un Prysmian Cavi e Sistemi S.r.l. un Pirelli & C. S.p.a. – EUR 67 310 000 apmērā;

samazināt uzlikto naudas sodu šajā prasības pieteikumā izklāstīto iemeslu dēļ;

atcelt I un II pielikumu, ciktāl tie attiecas uz F. R., un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas lūdz atcelt Komisijas 2014. gada 2. aprīļa Lēmumu C(2014) 2139, galīgā redakcija, lietā AT.39610 – Elektrokabeļi.

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza deviņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārbaudes laikā prasītāju telpās prettiesiski nokopēja un izņēma attēlus [“forensic images”] no cietajiem diskiem. Prasītājas apgalvo, ka, šādi rīkojoties, Komisija pārsniedza pilnvaras, kas tai ir piešķirtas ar Regulas Nr. 1/2003 1 20. panta 2. punktu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpa principu par konkurences procedūru saprātīgu ilgumu, jo tās ilga vairāk kā 62 mēnešus. Prasītājas apgalvo, ka Komisija pārkāpa Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 6. panta 3. punktu un nepiemēroja taisnīgu samazinājumu naudas sodam saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpa labas pārvaldības principu, ciktāl tā neveica pārbaudi rūpīgi un objektīvi neuzticības pieteikumu iecietības režīma piemērošanai iesniedzējiem dēļ. Prasītājas apgalvo, ka Komisija neinterpretēja pietiekami uzmanīgi pieteikumu iecietības režīma piemērošanai iesniedzēju korporatīvos paziņojumus un neieguva nepieciešamos apstiprinošos pierādījumus.Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija kļūdaini uzskatīja Prysmian Cavi e Sistemi S.r.l. par atbildīgu attiecībā uz laikposmu līdz 2001. gada 27. novembrim un šādi pārkāpa personiskās atbildības un vienlīdzīgas attieksmes principus.Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, ciktāl tā nesadalīja atbildību starp solidāri atbildīgajiem subjektiem.Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpa LESD 101. pantu, ciktāl tā nepierādīja vienota un turpināta pārkāpuma esamību un nepareizi interpretēja attiecīgo tirgu raksturu un uzbūvi, tādējādi pārkāpjot prasītāju tiesības uz aizstāvību.Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija juridiski pietiekami nepierādīja apgalvotā pārkāpuma ilgumu, un it īpaši tā sākuma datumu.Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktu, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus attiecībā uz naudas soda pamatsummas noteikšanu, un it īpaši attiecībā uz pārkāpuma smagumu. Prasītājas apgalvo, ka naudas soda pamatsumma, kā arī

dalības maksa nav samērīga un bija jāpielāgo, ņemot vērā pārkāpuma ierobežoto apjomu, cenu ietekmes neesamību, apgalvotās koordinēšanas samazināšanos pēc 2004. gada un izejmateriālu izmaksu ievērojamo ietekmi uz pārdošanas vērtību. Turpinā

jumā prasītājas apgalvo, ka Komisija pārkāpa vienlīdzīgas attieksmes principu, jo līdzīgās situācijās piemēroja adresātiem atšķirīgus smaguma koeficientus un dalības

maksas.Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija pieļāva kļūdu, norādot viena konkrēta prasītāju menedžera vārdu “indivīdu, uz kuriem attiecas šis lēmumus, vārdu un karjeras sadaļā”.

____________

____________

1     Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003