Lieta T‑32/21
(spriedums publicēts izvilkumu veidā)
Daw SE
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2021. gada 6. oktobra spriedums
Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Muresko” – Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “Muresko” – Pretendēšana uz agrāku valsts preču zīmju agrāku izcelsmi pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas – Regulas (ES) 2017/1001 39. un 40. pants – Agrāku valsts preču zīmju reģistrācija, kas ir beigusies pretendēšanas uz agrāku izcelsmi dienā
1. Eiropas Savienības tiesības – Interpretācija – Metodes – Gramatiskā, sistēmiskā un teleoloģiskā interpretācija
(skat. 22. punktu)
2. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana – Pretendēšana uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi – Nosacījumi – Šaura interpretācija
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2017/1001, 39. un 40. pants)
(skat. 23. punktu)
3. Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšana – Pretendēšana uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi – Pretendēšana pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas – Nosacījumi – Valsts preču zīme, kura ir reģistrēta pieteikuma par pretendēšanu iesniegšanas brīdī
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2017/1001, 12. apsvērums un 39. un 40. pants)
(skat. 25., 27., 28. punktu, 30.‑34. un 40. punktu)
Rezumējums
Prasītājai Daw SE pieder Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Muresko”, kura Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) ir reģistrēta 2016. gada 12. septembrī.
2020. gada 3. februārī prasītāja saskaņā ar Regulas 2017/1001 (1) 40. pantu attiecībā uz šo preču zīmi iesniedza EUIPO pieteikumu par pretendēšanu uz identisku Polijas un Vācijas preču zīmju agrāku izcelsmi. Neapstrīdot faktu, ka šo valstu preču zīmju reģistrācija ir beigusies, prasītāja atsaucās uz to, ka pieteikums par pretendēšanu uz minēto preču zīmju agrāku izcelsmi ir ticis apmierināts attiecībā uz citu Eiropas Savienības preču zīmi.
EUIPO noraidīja strīdīgo pieteikumu par pretendēšanu, pamatojot ar valsts preču zīmju reģistrācijas izbeigšanos šī pieteikuma par pretendēšanu iesniegšanas brīdī.
Saņēmusi prasību par EUIPO lēmuma atcelšanu, Vispārējā tiesa šo prasību noraida. Tā vēl nebijušā veidā nospriež, ka agrākai valsts preču zīmei ir jābūt reģistrētai un jābūt spēkā pieteikuma par pretendēšanu uz minētās preču zīmes agrāku izcelsmi iesniegšanas dienā attiecībā pret identisku Eiropas Savienības preču zīmi.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmkārt, Vispārējā tiesa veic Regulas 2017/1001 40. panta gramatisko interpretāciju. Tā uzskata, ka šā panta formulējums atbilstoši dažādām valodu versijām skaidri norāda, ka identiskai agrākai valsts preču zīmei, uz kuras agrāku izcelsmi pretendē par labu Eiropas Savienības preču zīmei, ir jābūt reģistrētai brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums par pretendēšanu uz agrāku izcelsmi.
Otrkārt, Vispārējā tiesa konstatē, ka šo interpretāciju apstiprina minētā panta konteksts (2). Tiklīdz ir apmierināts pieteikums par pretendēšanu uz identiskas agrākas valsts preču zīmes agrāku izcelsmi par labu Eiropas Savienības preču zīmei, īpašnieks var ļaut beigties pirmās minētās preču zīmes reģistrācijai, vienlaikus attiecībā uz otro minēto preču zīmi joprojām baudot tādas pašas tiesības, kādas tam būtu, ja pirmā minētā preču zīme joprojām būtu reģistrēta. Tādējādi pretendēšanas uz valsts preču zīmes agrāku izcelsmi pēc Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas sistēma ir balstīta uz principu, ka agrākās valsts preču zīmes īpašnieks neatteiksies no šīs preču zīmes vai neļaus tās reģistrācijai beigties, pirms ir apmierināts viņa iesniegtais pieteikums par pretendēšanu uz agrāko izcelsmi par labu Eiropas Savienības preču zīmei. Tas nozīmē, ka šī pieteikuma par pretendēšanu iesniegšanas dienā identiskas agrākās preču zīmes reģistrācija vēl nebūs beigusies.
Treškārt, minētā interpretācija atbilst arī pretendēšanas uz agrāku izcelsmi sistēmas mērķim, kas ir ļaut identisku valsts un Eiropas Savienības preču zīmju īpašniekiem padarīt racionālu savu preču zīmju portfeli, saglabājot savas agrākās tiesības. Ar identisku agrāku valsts preču zīmi saistīto tiesību saglabāšanās prezumpcija, kas jāinterpretē šauri, nav piemērojama vispārīgi, bet tikai par labu identiskai Eiropas Savienības preču zīmei un identiskām precēm vai pakalpojumiem, kuru labā pieteikums par pretendēšanu uz agrāku izcelsmi ir ticis apmierināts, un gadījumā, ja identiskas agrākās valsts preču zīmes reģistrācija netiek atjaunota. Apmierināta pieteikuma par pretendēšanu uz agrāku izcelsmi sekas nav tādas, ka attiecīgā agrākā valsts preču zīme tiek paturēta spēkā vai pat tikai tiek saglabātas noteiktas ar to saistītas tiesības neatkarīgi no Eiropas Savienības preču zīmes, kurai par labu ir ticis apmierināts šis pieteikums par pretendēšanu uz agrāku izcelsmi.
Līdz ar to, lai gan prasītāja var pamatoti atsaukties uz prezumpciju par tiesību, kas saistītas ar agrākām Polijas un Vācijas preču zīmēm, saglabāšanu pēc to reģistrācijas beigām par labu citai Eiropas Savienības preču zīmei, attiecībā uz kuru ir apmierināts pieteikums par pretendēšanu uz agrāku izcelsmi pēc to reģistrācijas beigām, tomēr tā nevar atsaukties uz šo pašu prezumpciju, lai pamatotu strīdīgo pieteikumu par pretendēšanu attiecībā uz aplūkoto Eiropas Savienības preču zīmi.