Lieta T‑284/08

People’s Mojahedin Organization of Iran

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām – Līdzekļu iesaldēšana – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiesības uz aizstāvību – Pārbaude tiesā

Sprieduma kopsavilkums

1.      Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz aizstāvību

(Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkts; Padomes Lēmums 2008/583)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana

(EKL 230. pants)

3.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

(EKL 10. pants; Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkts)

4.      Eiropas Kopienas – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ekonomiskas un finansiālas sankcijas, pamatojoties uz EKL 60., 301. un 308. pantu

(EKL 60., 301. un 308. pants)

5.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

(Padomes Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punkts)

6.      Eiropas Savienība – Kopējā ārpolitika un drošības politika – Īpaši ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām

(Padomes Regulas Nr. 2580/2001 2. panta 3. punkts)

1.      Padome pieņēma Lēmumu 2008/583, ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, ieinteresētajai personai iepriekš nepaziņojot lietas materiālos iekļauto jauno informāciju vai apstākļus, kuri, kā uzskatīja Padome, pamatoja šīs personas atstāšanu to personu, grupu un organizāciju sarakstā, kuru līdzekļi ir iesaldējami, un a fortiori Padome nedeva šai personai iespēju darīt zināmu savu viedokli šajā jautājumā pirms minētā lēmuma pieņemšanas.

Padome rīkojās šādā veidā, lai gan nemaz nebija pierādīta steidzamība un nebija konstatēta jebkāda materiāla vai juridiska rakstura neiespējamība ieinteresētajai personai darīt zināmus “jaunos apstākļus”, kuri, kā uzskatīja Padome, pamatoja šīs personas atstāšanu sarakstā.

Tādējādi ieinteresētās personas līdzekļu iesaldēšanas saglabāšana, kura noteikta Lēmumā 2008/583, tika nolemta procedūrā, kurā nav tikušas ievērotas šīs personas tiesības uz aizstāvību. Šāda apsvēruma rezultātā vienīgi var atcelt šo lēmumu tiktāl, ciktāl tas skar šo personu.

(sal. ar 36., 40., 41. un 47. punktu)

2.      Tas, ka Padome šajā lietā neievēroja procedūru, kura skaidri noteikta iepriekš pasludinātajā Pirmās instances tiesas spriedumā, kurš attiecās uz tiem pašiem lietas dalībniekiem un ar kuru tika noteikts pienākums nodrošināt tiesību uz aizstāvību ievērošanu, pieņemot Kopienas lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu, un tas, ka šīs procedūras neievērošana tika izdarīta, pilnībā pārzinot lietas apstākļus un bez jebkāda saprātīga pamatojuma, var būt būtisks apstāklis, izvērtējot prasības pamatu attiecībā uz pilnvaru pārsniegšanu vai nepareizu izmantošanu.

(sal. ar 44. punktu)

3.      Procedūra, kuras rezultātā saskaņā ar atbilstošo tiesisko regulējumu īpašo pasākumu, kas veikti terorisma apkarošanas nolūkā, jomā var tikt veikts līdzekļu iesaldēšanas pasākums, notiek divos līmeņos – valsts un Kopienas līmenī.

Saskaņā ar EKL 10. pantu attiecības starp dalībvalstīm un Kopienu iestādēm nosaka savstarpēji lojālas sadarbības pienākumi. Gadījumā, kad tiek piemērots Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punkts un Regulas Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punkts – noteikumi, ar kuriem kopējas terorisma apkarošanas ietvaros tiek izveidots īpašs Padomes un dalībvalstu sadarbības veids, šis lojālas sadarbības princips nosaka Padomei pienākumu cik vien iespējams izmantot kompetentās valsts iestādes vērtējumu – vismaz tad, ja tā ir tiesu iestāde, – it īpaši attiecībā uz tādu “nopietnu un ticamu tiešo vai netiešo pierādījumu” esamību, kas ir šīs iestādes lēmuma, kurš paredzēts Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktā, pamatā.

No tā izriet, ka, lai arī pienākums pierādīt, ka kādas personas, grupas vai organizācijas līdzekļu iesaldēšana ir vai turpina būt tiesiski pamatota saskaņā ar atbilstošo tiesisko regulējumu, ir Padomei, šim pienākumam ir samērā ierobežots mērķis attiecībā uz Kopienu procedūru saistībā ar līdzekļu iesaldēšanu. Sākotnējā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu gadījumā pierādīšanas pienākums būtībā attiecas uz precīzas informācijas vai lietas materiālos iekļautu dokumentu esamību, kuri pierāda, ka attiecībā uz ieinteresēto personu ir ticis pieņemts valsts iestādes lēmums, kas atbilst Kopējās nostājas 2001/931 1. panta 4. punktā minētajai definīcijai. Turklāt turpmāk pieņemtu lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu gadījumā – pēc [saraksta] pārskatīšanas – pierādīšanas pienākums būtībā attiecas uz to, vai līdzekļu iesaldēšana joprojām ir pamatota, ņemot vērā visus atbilstošos lietas apstākļus un it īpaši kompetentās valsts iestādes veikto rīcību, pamatojoties uz šo lēmumu.

(sal. ar 51.–54. punktu)

4.      Padomei ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to, kas ir jāņem vērā, lai noteiktu ekonomiskas un finansiālas sankcijas, pamatojoties uz EKL 60., 301. un 308. pantu, atbilstoši kopējai nostājai, kura ir pieņemta saskaņā ar kopējo ārpolitiku un drošības politiku. Šī rīcības brīvība it īpaši attiecas uz pamatotības apsvērumiem, uz kuriem balstīti šādi lēmumi.

Tomēr, lai arī Pirmās instances tiesa atzīst Padomei rīcības brīvību šajā jomā, tas nenozīmē, ka tai nav jāpārbauda, kā šī iestāde ir interpretējusi atbilstošos faktus. Kopienu tiesai ir jāpārbauda ne vien izvirzīto pierādījumu materiālā precizitāte, uzticamība un konsekvence, bet arī jāpārbauda, vai šie pierādījumi izveido visu atbilstošo datu kopumu, kas ir jāņem vērā, lai izvērtētu situāciju, un to, vai šo pierādījumu raksturs ļauj pamatot no tiem izdarītos secinājumus. Tomēr, veicot šo pārbaudi, tai nav jāaizstāj Padomes veiktais pamatotības vērtējums ar savējo.

(sal. ar 55. punktu)

5.      Kopējās nostājas 2001/931 par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 1. panta 4. punkta formulējums paredz, ka vispirms lēmumu “par attiecīgajām personām, grupām un organizācijām” pieņem kompetentā valsts iestāde un pēc tam Kopiena attiecībā pret tām var veikt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu.

Pat pieņemot, ka nav jāņem vērā šīs tiesību normas gramatiskā interpretācija, ja valsts iestādes lēmums, kas pieņemts pirms Kopienas pasākuma veikšanas, attiecas nevis uz organizāciju, bet uz atsevišķiem tās biedriem, vēl ir vajadzīgs, lai Padome vai attiecīgā kompetentā valsts iestāde paskaidro īpašus un konkrētus iemeslus, kāpēc šajā gadījumā individuālām personām, kuras, iespējams, ir attiecīgās organizācijas biedri vai atbalstītāji, pārmestā rīcība ir jāpārmet pašai organizācijai.

(sal. ar 64. un 65. punktu)

6.      Padomei nav tiesību pamatot savu Regulas Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, 2. panta 3. punktā paredzēto lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu ar kādas dalībvalsts nosūtīto informāciju vai pierādījumiem, kuri iekļauti lietas materiālos, ja šī dalībvalsts nevēlas atļaut šīs informācijas nosūtīšanu Kopienu tiesai, kuras uzdevums ir pārbaudīt šī lēmuma tiesiskumu.

Šajā sakarā lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu tiesiskuma pārbaude tiesā attiecas uz to faktu un apstākļu izvērtēšanu, kuri tiek minēti kā šā lēmuma pamatojums, tāpat kā to pierādījumu un informācijas pārbaudi, uz ko balstīts šis vērtējums. Pirmās instances tiesai tāpat ir jānodrošina tiesību uz aizstāvību un pienākuma norādīt pamatojumu ievērošana, kā arī attiecīgā gadījumā tas, lai Padomes izņēmuma kārtā minētie vispārējo interešu apsvērumi, kas pamatotu šo tiesību neievērošanu, būtu pamatoti.

Šī pārbaude ir obligāta īpaši tādēļ, ka tā ir vienīgā procesuālā garantija, kas ļauj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp starptautiskā terorisma apkarošanas prasībām un pamattiesību aizsardzību. Tā kā ierobežojumi, ko Padome piemēro ieinteresēto personu tiesībām uz aizstāvību, ir jālīdzsvaro ar stingru tiesas neatkarīgu un objektīvu pārbaudi, Kopienu tiesai ir jābūt pilnvarām pārbaudīt līdzekļu iesaldēšanas pasākumu tiesiskumu un pamatotību, un nevar celt iebildumus saistībā ar Padomes izmantoto pierādījumu un informācijas noslēpumu vai konfidencialitāti.

Padomes un valsts iestāžu atteikums pat tikai un vienīgi Pirmās instances tiesai nosūtīt informāciju, kas ietverta dokumentā, kuru minētās iestādes ir iesniegušas Padomei, nozīmē, ka Pirmās instances tiesai nav ļauts pārbaudīt lēmuma par līdzekļu iesaldēšanu tiesiskumu.

(sal. ar 73.–76. punktu)