VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2011. gada 19. maijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “PEPEQUILLO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts un Kopienas vārdiskas un grafiskas preču zīmes “PEPE” un “PEPE JEANS” – Restitutio in integrum – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Preču līdzība – Regulas (EK) Nr. 40/94 78. pants (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 81. pants) – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts)
Lieta T‑580/08
PJ Hungary Szolgáltató kft (PJ Hungary kft), Budapešta (Ungārija), ko pārstāv H. Granado Karpenters [H. Granado Carpenter] un K. Gutjeress Martiness [C. Gutiérrez Martínez], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Mondehars Ortunjo [O. Mondéjar Ortuño], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Pepekillo, SL, Algesira [Algésiras] (Spānija), ko pārstāv H. Harido Pastors [J. Garrido Pastor], advokāts,
par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 30. aprīļa un 24. septembra lēmumiem (abi pieņemti lietā R 722/2007-1) attiecīgi saistībā ar Pepekillo, SL pieteikumu par restitutio in integrum un iebildumu procesu starp PJ Hungary Szolgáltató kft (PJ Hungary kft) un Pepekillo.
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs S. Papasavs [S. Papasavvas], tiesneši V. Vadapals [V. Vadapalas] (referents) un K. O’Higinss [K. O’Higgins],
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2008. gada 24. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 30. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 31. martā,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 9. jūlijā,
ņemot vērā, ka mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu netika saņemts lietas dalībnieku pieteikums par tiesas sēdes rīkošanu, un tāpēc, uzklausot tiesneša referenta ziņojumu un pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, nolemjot izskatīt prasību bez procesa mutvārdu daļas,
ņemot vērā izmaiņas Vispārējās tiesas palātu sastāvā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2003. gada 20. novembrī M. S. L. kundze Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.), kas aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “PEPEQUILLO”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 18., 25. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, izņemot tos, kas ietilpst citās klasēs; dzīvnieku ādas; čemodāni un ceļojumu somas; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi”;
– 35. klase: “apģērbi, apavi, galvassegas”;
– 35. klase: “jebkāda veida preču mazumtirdzniecības pakalpojumi; palīdzība komercuzņēmuma ekspluatācijā franšīzes sistēmas ietvaros; mārketinga un tirdzniecības pakalpojumi, izmantojot informatīvos tīklus; importa–eksporta aģentūru pakalpojumi”.
4 2004. gada 6. septembrī Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 36/2004.
5 Pēc tam reģistrācijas pieteikums tika nodots Pepekillo, SL – personai, kas iestājusies lietā.
6 2004. gada 1. decembrī sabiedrība – trešā persona, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), cēla iebildumus pret reģistrācijai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas norādīti iepriekš 3. punktā.
7 Iebildumi bija balstīti uz šādām agrākām preču zīmēm:
– Spānijā 1997. gadā veiktu vārdiskas preču zīmes “PEPE” reģistrāciju Nr. 1627317;
– Spānijā veiktu grafiskas preču zīmes reģistrāciju Nr. 1719159, minētā preču zīme attēlota šādi:
– 1998. gada 20. oktobrī veiktu vārdiskas preču zīmes “PEPE” Kopienas reģistrāciju Nr. 345496;
– Spānijā 1991. gadā veiktu vārdiskas preču zīmes “PEPE JEANS” reģistrāciju Nr. 1290744;
– 2001. gada 3. augustā veiktu vārdiskas preču zīmes “PEPE JEANS” Kopienas reģistrāciju Nr. 1807379;
– Spānijā 1995. un 1996. gadā veiktām šādām grafisku preču zīmju reģistrācijām Nr. 1905641, Nr. 1769728 un Nr. 1769576:
– grafisku preču zīmi, kas attēlota šādi:
– grafisku preču zīmi, kas attēlota šādi:
– 1998. gada 16. jūlijā veiktu grafiskas preču zīmes Kopienas reģistrāciju Nr. 287029, minētā preču zīme attēlota šādi:
– citām preču zīmēm, kas galvenokārt reģistrētas Spānijā un ietver vārdu salikumu “pepe jeans” vai vārdu “pepe”, tādām kā preču zīmes “PEPE JEANS PORTOBELLO” (Nr. 1789013), “PEPE JEANS WEST ELEVEN” (Nr. 2222218), “PEPE JEANS Est. 73 W11” (Nr. 2181476 un Nr. 2181477), “PEPE JEANS M2” (Nr. 2096733), “PEPE BETTY” (Nr. 1193156), “PEPECO” (Nr. 1652022), “PEPE JEANS VINTAGE” (Kopienas reģistrācija Nr. 3342649), “PEPE CLOTHING” (Nr. 1293444), “PEPE F4” (Nr. 1704783), “PEPE M3” (Nr. 1704784), “PEPE 2XL” (Nr. 1172266), “PEPE M99” (Nr. 1704781).
8 Agrākās preču zīmes aptver šādas preces:
– Spānijas reģistrācija Nr. 1627317 – preces, kas ietilpst 18. klasē un atbilst šādam aprakstam “āda un ādas imitācijas; ādas etiķetes, ceļojumu somas, mugursomas, dokumentu mapes, naudas maki, portfeļi, futrāļi, lietussargi, saulessargi, spieķi”;
– Spānijas reģistrācija Nr. 1719159 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “visu veidu gatavo apģērbu ražošana”;
– Kopienas reģistrācija Nr. 345496 – preces, kas ietilpst 18. un 25. klasē un atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “somas, rokassomas, mugursomas, skolas somas, karavīru mugursomas, čemodāni, lielas somas bez nodalījumiem, etvijas, nelielas ceļojumu somiņas, ceļojumu somas, maki, portfeļi, futrāļi, lietussargi, saulessargi”;
– 25. klase: “apģērbu izstrādājumi; jostas; džinsi; apavi un galvassegas”;
– Spānijas reģistrācija Nr. 1290744 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas”;
– Kopienas reģistrācija Nr. 1807379 – preces, kas ietilpst konkrēti 3. un 18. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, matu kopšanas līdzekļi, mākslīgās skropstas, līmvielas mākslīgo skropstu piestiprināšanai”;
– 18. klase: “maki, rokassomiņas, mugursomas, skolas somas, mugursomas, čemodāni, lielas somas, etvijas, nelielas ceļojumu somiņas, ceļojumu somas, maki, portfeļi (ādas izstrādājumi), lietussargi, saulessargi”;
– Spānijas reģistrācijas Nr. 1905641, Nr. 1769728 un Nr. 1769576 – preces, kas ietilpst 3., 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 3. klase: “parfimērijas izstrādājumi, ēteriskās eļļas, matu kopšanas līdzekļi, mākslīgās skropstas, līmvielas mākslīgo skropstu piestiprināšanai”;
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, ādas etiķetes, rokassomas, čemodāni, ceļojumu piederumi, saulessargi, spieķi, portfeļi un mugursomas, viss no ādas”;
– 25. klase: “apģērbi, apavi (izņemot ortopēdiskos apavus) un galvassegas”;
– Kopienas reģistrācija Nr. 287029 – preces, kas ietilpst konkrēti 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “somas, rokassomas, mugursomas, skolas somas, karavīru mugursomas, mugursomas, čemodāni, lielas somas bez nodalījumiem, etvijas, nelielas ceļojumu somiņas, ceļojumu somas, naudas maki, kabatas portfeļi, futrāļi, lietussargi, saulessargi”;
– 25. klase: “apģērbu izstrādājumi; siksnas; džinsi; apavi un galvassegas”;
– Spānijas reģistrācijas Nr. 2181476, Nr. 2181477 un Nr. 1704783 – preces, kas ietilpst 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, izņemot tos, kas ietilpst citās klasēs; dzīvnieku ādas; čemodāni un ceļojumu somas; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi”;
– 25. klase: “apģērbi, apavi (izņemot ortopēdiskos apavus), galvassegas”;
– Spānijas reģistrācijas Nr. 1704781, Nr. 1704784 un Nr. 2222218 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi (izņemot ortopēdiskos apavus), galvassegas”;
– Spānijas reģistrācijas Nr. 1172266, Nr. 1193156, Nr. 1293444 un Nr. 1652022 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas”;
– Spānijas reģistrācija Nr. 1789013 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, sporta apavi (izņemot ortopēdiskos apavus), galvassegas”;
– Spānijas reģistrācija Nr. 2096733 – preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “gatavie apģērbi, siksnas (apģērbu); džinsi; apavi un galvassegas”;
– Kopienas reģistrācija Nr. 3342649 – preces, kas ietilpst konkrēti 18. un 25. klasē un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “āda un ādas imitācijas, izstrādājumi no šiem materiāliem, izņemot tos, kas ietilpst citās klasēs; dzīvnieku ādas; čemodāni un ceļojumu somas; lietussargi, saulessargi un spieķi; pātagas, zirglietas un sedlinieku izstrādājumi; somas, naudas maki, rokassomas, portfeļi, mapes, lielas somas bez nodalījumiem, etvijas, kas ietilpst 18. klasē, ceļojumu somas, portfeļi (kabatas portfeļi)”;
– 25. klase: “apģērbi, gatavie apģērbi, siksnas, džinsi, apavi un galvassegas”.
9 Šīs reģistrācijas vēlāk tika nodotas prasītajai – PJ Hungary Szolgáltató kft (PJ Hungary kft).
10 Iebildumu pamatojumam bija izvirzīts Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. punktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 5. punkts) paredzētais pamatojums.
11 2007. gada 9. martā Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, pret kuriem tie bija vērsti, un atteica pieteiktās preču zīmes reģistrāciju, uzskatot, ka, izmantojot minēto preču zīmi, persona, kas iestājusies lietā, varētu netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju “PEPE” un “PEPE JEANS” reputācijas.
12 2007. gada 10. maijā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
13 Persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB savas apelācijas sūdzības pamatojuma izklāstu 2007. gada 13. jūlijā, tas ir, vienu dienu vēlāk par noteikto termiņu, kas bija 2007. gada 12. jūlijs. Ar kancelejas 2007. gada 19. jūlija vēstuli ITSB informēja personu, kas iestājusies lietā, ka tās apelācijas sūdzības pamatojums ir saņemts pēc noteiktā termiņa un ka apelācijas sūdzību var uzskatīt par nepieņemamu.
14 Tāpēc persona, kas iestājusies lietā, 2007. gada 12. septembrī iesniedza ITSB pieteikumu par restitutio in integrum saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 78. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 81. pants), norādot, ka tā bija veikusi nepieciešamos pasākumus un ka tai nevar pārmest apelācijas sūdzības pamatojuma novēlotu iesniegšanu, jo to veica sūtījumu piegādes uzņēmums.
15 Ar 2008. gada 30. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “lēmums par restitutio in integrum”) ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja personas, kas iestājusies lietā, pieteikumu par restitutio in integrum un līdz ar to nolēma, ka “apelācijas sūdzības pamatojums ir uzskatāms par iesniegtu Regulā Nr. 40/94 noteiktajā termiņā”.
16 Ar 2008. gada 24. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “lēmums pēc būtības”) ITSB Apelāciju pirmā padome apmierināja arī personas, kas iestājusies lietā, apelācijas sūdzību, atceļot Iebildumu nodaļas lēmumu un noraidot prasītājas iebildumus. It īpaši tā uzskatīja, ka, pirmkārt, nepastāv sajaukšanas iespēja atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam un, otrkārt, šajā gadījumā nav piemērojams minētās regulas 8. panta 5. punkts, jo pretstatītās preču zīmes nav līdzīgas.
17 Apelāciju padome tostarp uzskatīja, ka preču zīmes ir atšķirīgas no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa, ka nav pierādīts, ka agrākās preču zīmes veido preču zīmju saimi (izņemot preču zīmju saimi “reģistrācijas” ietvaros) un, visbeidzot, ka šajā lietā nevar pieņemt argumentu attiecībā uz agrāko apzīmējumu atpazīstamību un īpašo atšķirtspēju.
Lietas dalībnieku prasījumi
18 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt lēmumu par restitutio in integrum;
– atcelt lēmumu pēc būtības;
– piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, kā arī tos, kas radušies administratīvajā procesā ITSB.
19 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Prasītāja savā replikas rakstā lūdz Vispārējo tiesu piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par dokumentiem, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā
21 Pielikumā prasības pieteikumam prasītāja ir pievienojusi 2008. gada 22. aprīlī Spānijas laikrakstā publicēta raksta, kurā aplūkoti desmit spāņu sarunvalodā visvairāk izmantotie vārdi un kurā tostarp ir norāde uz vārdu “quillo” kā vārda “chiquillo” saīsinājumu, kopiju.
22 Šo dokumentu, kas pirmo reizi iesniegts Vispārējā tiesā, nevar ņemt vērā. Prasības izskatīšana Vispārējā tiesā ir vērsta uz to, lai pārbaudītu ITSB apelāciju padomju lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 40/94 63. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. pants) izpratnē, un tāpēc Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kurus pirmo reizi iesniedz minētajai tiesai. Tāpēc iepriekš minētie dokumenti ir jānoraida, nepārbaudot to pierādījumu spēku (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
Par prasījumu pirmo daļu
23 Pamatojot savu prasījumu pirmo daļu, ar kuru lūdz atcelt lēmumu par restitutio in integrum, prasītāja izvirza vienu pamatu – Regulas Nr. 40/94 78. panta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
24 Prasītāja norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, nav veikusi visus nepieciešamos pasākumus, kā to paredz Regulas Nr. 40/94 78. pants, un ka tāpēc Apelāciju padomei neesot bijis pamata apmierināt tās pieteikumu par restitutio in integrum.
25 Prasītāja uzskata, ka persona, kas iestājusies lietā, ir, pirmkārt, izmantojusi maksimālo iespējamo termiņu, kas bija tās rīcībā, lai iesniegtu apelācijas sūdzību par ITSB Iebildumu nodaļas lēmumu, otrkārt, tā nav ne norādījusi, ne iesniegusi sūtījumu piegādes uzņēmumam visus saņēmēja rekvizītus, treškārt, tā nav sekojusi savam sūtījumam un, ceturtkārt, neraugoties uz novēlošanos, ar kādu tā nosūtīja procesuālo dokumentu, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, tā nav iesniegusi šo dokumentu ar faksa sūtījumu.
26 Tādējādi, kā to atzīst ITSB savā atbildes rakstā, persona, kas iestājusies lietā, esot veikusi minimālos pasākumus, lai gan Regulas Nr. 40/94 78. panta 1. punktā ir paredzēts, ka personai, kas lūdz restitutio in integrum, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi.
27 Prasītāja piebilst, ka, lai gan ITSB un persona, kas iestājusies lietā, atsaucas uz sūtījumu piegādes uzņēmuma pieļauto kļūdu, lai izskaidrotu apelācijas sūdzības pamatojuma novēlotu iesniegšanu, esot jāņem vērā, ka personas, kas iestājusies lietā, pārstāvim esot pastiprinātas rūpības pienākums tādējādi, ka tam esot bijis jānosūta apelācijas sūdzības pamatojums ar faksa sūtījumu un tam esot bijis labāk jāaizpilda apelācijas sūdzības pamatojuma, kas tika nosūtīts, izmantojot kurjera pakalpojumus, pavadlapa.
28 Visbeidzot personas, kas iestājusies lietā, pārstāvim esot bijusi jāveic viselementārākā informācijas pareizības pārbaude attiecībā uz ziņām, kas norādītas apelācijas sūdzības pamatojuma, kas tika nosūtīts, izmantojot kurjera pakalpojumus, pavadlapā, vēl jo vairāk tādēļ, ka minētā pārstāvja pienākums esot norādīt pareizu adresi un sniegt norādījumus minētajam pakalpojumu sniedzējam.
29 ITSB norāda, ka lūgums atcelt lēmumu attiecībā uz pieteikumu par restitutio in integrum esot jāatzīst par nepieņemamu vai katrā ziņā tas esot jānoraida kā nepamatots.
30 Persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
31 Pieteikums par restitutio in integrum ir atrunāts Regulas Nr. 40/94 78. pantā, kurā kā viens no restitutio in integrum piešķiršanas nosacījumiem ir paredzēts fakts, ka pieteikuma iesniedzējs ir “veicis visus nepieciešamos pasākumu atbilstoši apstākļiem”.
32 Tātad ir jānoskaidro, vai šajā gadījumā persona, kas iestājusies lietā, patiešām ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus atbilstoši apstākļiem, lai ievērotu termiņu, kas tai noteikts apelācijas sūdzības iesniegšanai par Iebildumu nodaļas lēmumu.
33 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pirmkārt, personai, kas iestājusies lietā, piešķirtais termiņš apelācijas sūdzības pamatojuma iesniegšanai bija praktiski izbeidzies, tāpēc tā iepriekšējā dienā pirms termiņa beigām vērsās sūtījumu piegādes uzņēmumā, un ka, otrkārt, ITSB, personas, kas iestājusies lietā un tās padomes atrašanās vietas ir dažādās pilsētās, attiecīgi, Alikantē (Spānija), Algesirā (Spānija), Kadiksā [Cadix] (Spānija) un Madridē (Spānija).
34 Pirmkārt, nevar pieņemt prasītājas izvirzīto argumentu, saskaņā ar kuru persona, kas iestājusies lietā, ir izmantojusi maksimālo apelācijas sūdzības [iesniegšanas] termiņu, jo principā termiņus nosaka tādēļ, lai tie tiktu izsmelti (Vispārējās tiesas 2006. gada 20. jūnija spriedums lietā T‑251/04 Grieķija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 53. punkts).
35 Otrkārt, attiecībā uz apgalvojumu par to, ka uz apelācijas sūdzības pamatojuma, kas tika nosūtīts, izmantojot kurjera pakalpojumus, pavadlapas neesot norādītas ITSB koordinātes, ir jānorāda, ka minēto pavadlapu nav aizpildījusi persona, kas iestājusies lietā, bet gan sūtījumu piegādes uzņēmums, kā to arī ir konstatējusi Apelāciju padome, ņemot vērā pierādījumus, ko tai iesniegusi persona, kas iestājusies lietā (skat. lēmuma par restitutio in integrum 25. punktu).
36 ITSB lēmumam, uz kuru prasītāja atsaucas replikas raksta 9. punktā, proti, Apelāciju ceturtās padomes 2005. gada 6. aprīļa lēmumam lietā R 636/2003-4 Simple Tech Inc., nav nozīmes izskatāmajā lietā tāpēc, ka šajā lietā prasītāja pārstāvis bija sniedzis agrākos ITSB rekvizītus. Izskatāmajā lietā tas tā nav, un tāpēc Apelāciju padome lēmuma par restitutio in integrum 25. punktā ir pamatoti secinājusi, ka “sūtījuma pavadlapu aizpildīja pārvadātājs (un nevis sūtītājs), tādējādi [personai, kas iestājusies lietā,] nevar pārmest nekādu kļūdu”.
37 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, kas balstās uz to, ka persona, kas iestājusies lietā, nav sekojusi savam sūtījumam, ir jānorāda – tāpat, kā to pamatoti ir darījusi Apelāciju padome lēmuma par restitutio in integrum 21. punktā –, ka persona, kas iestājusies lietā, ir izvēlējusies “piemērotus pakalpojuma noteikumus”, jo pakalpojums, kuru tā ir pasūtījusi, proti, pakalpojums SEUR 10, tai nodrošināja dokumenta, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, nodošanu nākamajā dienā līdz plkst. 10.00.
38 Citiem vārdiem sakot, persona, kas iestājusies lietā, izvēlējās pakalpojumu, kas tai nodrošināja, ka dokuments, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, tiek nogādāts termiņā. Tādēļ personai, kas iestājusies lietā, šķiet leģitīmi nesekot savam sūtījumam, vēl jo vairāk tādēļ, ka – kā to prasības pieteikuma 5. punktā norādīja prasītāja – tās pārstāvis bija pieradis sadarboties ar šo sūtījumu piegādes uzņēmumu. Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, pārstāvis pietiekami uzticējās sūtījumu piegādes uzņēmumam, lai nepārbaudītu, vai dokuments, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, ir nogādāts termiņā.
39 Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, kas balstās uz to, ka dokuments, kurā izklāstīts apelācijas sūdzības pamatojums, nav nosūtīts ar faksa sūtījumu, ir jānorāda, ka šis sūtījuma veids nav obligāts.
40 Visbeidzot, lai gan ITSB sava atbildes raksta 20. punktā norāda, ka “[persona, kas iestājusies lietā,] izskatāmajā lietā ir veikusi minimālos pasākumus atbilstoši apstākļiem”, ir pamats domāt, ka tā ir pārrakstīšanās kļūda, jo ITSB minētā atbildes raksta 21. punktā ne vien norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, ir veikusi nepieciešamos pasākumus, bet arī, ka tā ir Apelāciju padomes nostāja, lai piešķirtu restitutio in integrum (šajā ziņā skat. lēmuma par restitutio in integrum 15. punktu).
41 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, vienīgais pamats saistībā ar Regulas Nr. 40/94 78. panta pārkāpumu nav pamatots un ir noraidāms. Attiecīgi ir jānoraida prasījumu pirmā daļa, nelemjot par tās pieņemamību.
Par prasījumu otro daļu
42 Prasītāja, pamatojot savu prasījumu otro daļu, ar kuru lūdz atcelt lēmumu pēc būtības, izvirza divus pamatus saistībā ar, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
43 Prasītāja apgalvo, ka lēmumā pēc būtības Apelāciju padome kļūdainas interpretācijas dēļ ir pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, uzskatot, ka nepastāv reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “PEPEQUILLO” un tai piederošo agrāko preču zīmju “PEPE” saimes sajaukšanas iespēja.
44 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka lēmums pēc būtības ir pieņemts, pareizi piemērojot Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav līdzīgas un šī iemesla dēļ tirgū nepastāv sajaukšanas iespēja.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
45 Prasītāja norāda, ka, pirmkārt, attiecībā uz apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu, tas esot jāveic starp agrāko preču zīmju “PEPE” saimi, no vienas puses, un reģistrācijai pieteikto preču zīmi “PEPEQUILLO”, no otras puses.
46 Šis salīdzinājums ļautu konstatēt, ka vārds “pepe” ir pilnībā iekļauts reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, kurā tas ir “dominējošā daļa”, proti, minētās preču zīmes sākums. Šī iemesla dēļ abi apzīmējumi esot līdzīgi, ņemot vērā, ka vārds “pepe” esot vienīgais dominējošais tēls, ko konkrētā sabiedrības daļa varot atcerēties no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes.
47 Turklāt pretēji tam, ko lēmumā pēc būtības apgalvojot Apelāciju padome, vārdam “pepe”, lai arī tas ir Spānijā izplatīta iesauka, piemītot augsta atšķirtspēja divu iemeslu dēļ. Pirmām kārtām, minētais vārds neesot pretrunā tādam reģistrācijas atteikuma pamatojumam, kas izriet no preču zīmes kā sugas vārda vai aprakstoša rakstura, un, otrām kārtām, preču zīmes “PEPE” reputācija piešķirot šim vārdam augstu atšķirtspēju.
48 Tādējādi attiecīgo apzīmējumu vizuālā līdzība esot 50 %, ņemot vērā, ka preču zīme “PEPEQUILLO” pilnībā ietver sevī vārdu “pepe”.
49 Otrkārt, attiecīgo apzīmējumu konceptuālais salīdzinājums esot jānošķir atkarībā no vērā ņemamā tirgus. Tādējādi attiecībā uz sabiedrības daļu, ko pārstāv Kopienas vidusmēra patērētājs, izņemot spāņu vidusmēra patērētāju, šāds salīdzinājums neesot jāveic, ņemot vērā, ka no šīs sabiedrības daļas viedokļa vārdiem “pepe” un “quillo” nav nekādas nozīmes. Savukārt sabiedrības daļai, ko pārstāv spāņu vidusmēra patērētājs, minētie apzīmējumi esot konceptuāli identiski attiecībā uz vārdu “pepe”. Vārds “quillo” esot spāņu vārda “chiquillo”, kas nozīmē bērnu vai mazuli, pazīstams un maigs saīsinājums, ko Spānijā ļoti bieži izmanto.
50 Tāpēc un ņemot vērā, ka esot vispārzināms, ka Spānijā vārds “quillo” ir vārda “chiquillo” saīsinājums, spāņu vidusmēra patērētājs uztveršot preču zīmi “PEPEQUILLO” kā tādu, kas nozīmē “mazulis pepe” , “mazais pepe” vai “bērns pepe”.
51 Līdz ar to attiecīgajiem apzīmējumiem esot augsta līdzības pakāpe no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa un vidēja līdzības pakāpe no grafiskā viedokļa.
52 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgie apzīmējumi nav līdzīgi.
53 Prasītāja, apgalvojot, ka vārds “pepe” ir apzīmējuma “PEPEQUILLO” dominējošais elements, patvaļīgi sadalot minēto apzīmējumu divās daļās, proti, elementā “pepe”, no vienas puses, un elementā “quillo”, no otras puses, un tādējādi uzsverot, ka minētajam apzīmējumam esot jābūt atvasinātam no personvārda “Pepe”. Tomēr nekādi apsvērumi, kas pamatoti ar loģiskiem vai lingvistiskiem argumentiem, neļaujot secināt, ka patērētāji reģistrācijai pieteiktās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā dabiski identificēšot vārdus “pepe” un “quillo”, nevis, piemēram, vārdus “pe” un “pequillo”.
54 Turklāt ITSB uzskata, ka, lai gan attiecīgo apzīmējumu salīdzinājums no vizuālā viedokļa ļauj secināt zināmu līdzību tā iemesla dēļ, ka apzīmējums “PEPE” ir “pilnībā ietverts” reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākuma daļā, ir pamats uzskatīt, ka attiecībā uz relatīvi īsiem apzīmējumiem to centrālie elementi ir tikpat nozīmīgi kā minēto apzīmējumu sākuma un beigu elementi.
55 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka attiecīgo apzīmējumu struktūra ir neapšaubāmi atšķirīga, jo apzīmējums “PEPEQUILLO” ir veidots no četrām zilbēm, bet agrākie apzīmējumi visi esot veidoti no trim zilbēm.
56 Turklāt, lai gan tā varēja atzīt agrākās preču zīmes “PEPE” reputāciju, persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka tas neesot pretrunā faktam, ka vismaz Spānijā vārdam “pepe” ir vāja atšķirtspēja ab initio, jo tas ir personvārda José pamazināmais vārds.
57 Tomēr vārda “pepe” reputācija attiecībā uz apģērbiem un džinsiem automātiski nerada visu attiecīgo apzīmējumu, kas ietver šo vārdu, – ne vienkāršo, ne kombinēto – līdzību, pat ja šis vārds paradās to sākuma daļā.
58 Tāpat, runājot par attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa, esot jānošķir Kopienas vidusmēra patērētājs, attiecībā uz kuru šādam salīdzinājumam nebūs nozīmes, un spāņu vidusmēra patērētājs. Pēdējā no minētajiem gadījumiem, pirmkārt, esot jāatgādina, ka prasītāja neesot pamatojusies uz apzīmējuma “PEPEQUILLO” sadalīšanu. Faktiski runa esot par vienkāršu apzīmējumu bez īpašas nozīmes, ko M.S.L. kundze esot radījusi un izgudrojusi.
59 Otrkārt, lai gan ir iespējams atzīt, ka vārds “quillo” ir saīsinājums no vārda “chiquillo”, un lai gan vārdiem “pepe” un “quillo”, aplūkotiem atsevišķi, var būt pašiem sava nozīme, tomēr nevarot secināt, ka tiem noteikti ir nozīme, tiklīdz tos apvieno.
60 Visbeidzot, no fonētiskā viedokļa raugoties, toniskais uzsvars neesot uz vienām un tām pašām zilbēm, tāpēc ka apzīmējumā “PEPE” tas esot uz pirmās zilbes un apzīmējumā “PEPEQUILLO” – uz trešās zilbes.
Par sajaukšanas iespēju
61 Prasītāja norāda, ka lēmuma pēc būtības 24. punktā Apelāciju padome ir pieļāvusi būtisku kļūdu, uzskatot, ka preču zīmju “PEPE” saime ir vienīgi reģistrācijas saime, ņemot vērā, ka to izmantošana tirgū netika pierādīta.
62 Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka vairāki dokumenti, kurus tā iesniedza ITSB iebildumu procesa stadijā, tādi kā Spānijas nozīmīgāko tirdzniecības palātu oficiāli apstiprinājumi, administratīvie lēmumi un tiesu nolēmumi vai publikācijas presē, ir vērsti uz to, lai pierādītu ne vien preču zīmju “PEPE” saimes reputāciju, bet arī tās izmantošanas intensitāti.
63 Turklāt Iebildumu nodaļa 2007. gada 9. marta lēmumā (9. un 10. lpp.) pati esot atzinusi, ka ir minēts pierādījums par preču zīmju saimes esamību Spānijā.
64 Šī fakta dēļ pastāvot acīmredzama iespēja, ka vidusmēra patērētājs var domāt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “PEPEQUILLO” ir preču zīme, kas atvasināta no galvenās preču zīmes “PEPE”, un ka tā apzīmē īpašu preču klāstu, kas esot “daļa no preču zīmju “PEPE” saimes”.
65 Līdz ar to Apelāciju padome, neņemot vērā preču zīmes “PEPE” augsto atšķirtspēju, esot pieļāvusi kļūdu, vēl jo vairāk tāpēc, ka ITSB un persona, kas iestājusies lietā, esot atzinušas preču zīmes “PEPE” reputāciju, un tādējādi ITSB neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, kā tas ir paredzēts Regulas Nr. 40/94 73. pantā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 75. pants).
66 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka sajaukšanas iespējas vērtējuma kontekstā attiecībā uz agrāko preču zīmju saimes reputāciju pietiekot norādīt, ka prasītāja nav pierādījusi šīs preču zīmju saimes esamību ārpus reģistrācijas ietvariem. Tā kā visas agrākās preču zīmes neesot izmantotas tirgū, neesot iespējams, ka Eiropas vidusmēra patērētājs domās, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme “PEPEQUILLO” ir daļa no preču zīmju “PEPE” saimes.
67 Turklāt apgalvojums par apzīmējuma “PEPE” vai arī preču zīmju “PEPE” saimes atpazīstamību Spānijā esot pārāk nepietiekams, lai spāņu vidusmēra patērētājs varētu asociēt attiecīgos apzīmējumus, un tas ir tāpēc, ka, ņemot vērā iepriekš minēto, šķiet mazticams, ka minētie patērētāji reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē var mākslīgi identificēt elementu, kas ir analogs “agrākajām tiesībām, saistībā ar kurām varētu izpausties atpazīstamības vis atractiva [pievilkšanas spēks]”.
– Vispārējās tiesas vērtējums
68 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]. Iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkumu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) ievilkums) par agrākām preču zīmēm uzskata preču zīmes, kas reģistrētas dalībvalstī ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes pieteikuma iesniegšanas datuma.
69 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
70 Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo preču zīmju identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 22. janvāra spriedumu lietā T‑316/07 Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), Krājums, II‑43. lpp., 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
71 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu līdzīgi kā pārstāvētajiem lietas dalībniekiem ir jānorāda, ka to veido Kopienas vidusmēra patērētājs, tostarp spāņu vidusmēra patērētājs, jo preces izskatāmajā lietā ir plaša patēriņa preces (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedumu lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser-Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 41. punkts). Attiecīgo preču patērētājs ir uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu.
72 Attiecībā uz konkrēto preču salīdzinājumu pārstāvētie lietas dalībnieki neapstrīd Apelāciju padomes konstatējumu, kas ietverts lēmuma pēc būtības 15. punktā, saskaņā ar kuru minētās preces ir identiskas vai līdzīgas.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
73 Ir jāatgādina, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētajā sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kas piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, II‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
74 Tomēr, uztverot vārdisko apzīmējumu, viņš sadalīs to vārdiskajos elementos, kuri viņam izraisīs noteiktu nozīmi vai atgādinās zināmus vārdus (skat. Vispārējās tiesas 2004. gada 6. oktobra spriedumu lietā T‑356/02 Vitakraft-Werke Wührmann/ITSB – Krafft (“VITAKRAFT”), Krājums, II‑3445. lpp., 51. punkts, un 2007. gada 13. februāra spriedumu lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 57. punkts).
75 Turklāt attiecībā uz apzīmējumu salīdzinājumu no vizuālā viedokļa ir jāatgādina, ka nekas neliedz pārbaudīt vizuālās līdzības esamību starp vārdisku preču zīmi un grafisku preču zīmi, ņemot vērā, ka šo divu veidu preču zīmēm ir tāda grafiska konfigurācija, kas var radīt vizuālu iespaidu (skat. Vispārējās tiesas 2005. gada 4. maija spriedumu lietā T‑359/02 Chum/ITSB – Star TV (“STAR TV”), Krājums, II‑1515. lpp., 43. punkts un tajā minētā judikatūra).
76 Izskatāmajā lietā lēmuma pēc būtības 20. punktā Apelāciju padome norāda, ka “preču zīme “PEPEQUILLO” atšķiras [no agrākās preču zīmes “PEPE”] gan vizuālajā, gan fonētiskajā ziņā, jo tā ir daudz garāka un toniskais akcents ir uz [trešās] zilbes”.
77 Ir jānorāda, ka vārds “pepe” parādās apzīmējuma “PEPEQUILLO” sākumā. Turklāt, lai gan apzīmējums “PEPEQUILLO” atšķiras no agrākā apzīmējuma “PEPE” ar tā abām pēdējām zilbēm, kas ir garākas nekā abas tā pirmās zilbes, un no visiem agrākajiem apzīmējumiem tāpēc, ka to veido viens salīdzinoši garš vārds, turpretim pārējos agrākos apzīmējumus galvenokārt veido vai nu tāds īss vārds kā apzīmējums “PEPE”, vai divi vārdi kā “PEPE JEANS”, tomēr ir jānorāda, ka tas nav noteicošais, lai izslēgtu jebkādu vizuālo līdzību, jo saskaņā ar pastāvīgo judikatūru patērētājs parasti veltī lielāku uzmanību preču zīmes sākumam, nevis tās beigām (Vispārējās tiesas 2006. gada 7. septembra spriedums lietā T‑133/05 Meric/ITSB – Arbora & Ausonia (“PAM-PIM'S BABY-PROP”), Krājums, II‑2737. lpp., 51. punkts, un 2009. gada 25. marta spriedums lietā T‑109/07 L’Oréal/ITSB – Spa Monopole (“SPA THERAPY”), Krājums, II‑675. lpp., 30. punkts). Turklāt vienu no agrākajiem apzīmējumiem – agrāko apzīmējumu “PEPECO” – veido vārds “pepe”, kuram ir pievienots piedēklis “co”, kas tam piešķir līdzīgu struktūru kā tai, kas ir apzīmējumam “PEPEQUILLO”. Tādējādi ir jāsecina, ka vizuālais iespaids, ko rada reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir analogs tam, ko rada agrākās preču zīmes.
78 Tātad no vizuālā viedokļa ir jāatzīst vidējas pakāpes līdzība starp attiecīgajiem apzīmējumiem.
79 Saistībā ar attiecīgo apzīmējumu salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa ir jāatgādina, ka tāds fakts kā atšķirīgs zilbju skaits nav pietiekams, lai izslēgtu fonētiskās līdzības esamību starp apzīmējumiem (Vispārējās tiesas 2010. gada 28. oktobra spriedums lietā T‑131/09 Farmeco/ITSB – Allergan (“BOTUMAX”), Krājumā nav publicēts, 39. punkts un tajā minētā judikatūra). Izskatāmajā lietā attiecīgo apzīmējumu pirmās divas zilbes ir identiskas un tās izrunā vienādi. Ir tiesa, ka toniskais uzsvars ir uz apzīmējuma “PEPEQUILLO” trešās zilbes un uz agrāko apzīmējumu pirmās zilbes, tomēr tas nav pietiekami, lai izslēgtu jebkādu fonētisko līdzību.
80 Šī fakta dēļ ir jāsecina, ka no fonētiskā viedokļa attiecīgajiem apzīmējumiem ir vismaz neliela līdzības pakāpe.
81 Salīdzinot attiecīgos apzīmējumus no konceptuālā viedokļa, ir jānošķir, pirmkārt, Kopienas vidusmēra sabiedrība (izņemot spāņu vidusmēra patērētāju), kas ir konkrētās sabiedrības daļa, attiecībā uz kuru tādam salīdzinājumam nav nozīmes, jo tai neko nenozīmē vārdi “pepe” un “quillo”, un, otrkārt, spāņu vidusmēra patērētājs, attiecībā uz kuru šiem vārdiem var būt nozīme.
82 Lai gan apzīmējumam “PEPEQUILLO” pašam par sevi nav nozīmes, jo tas nav sarunvalodas vārds, ir iespējams, ka spāņu vidusmēra patērētājs to sadala divos vārdos, kuri tam izraisa noteiktu nozīmi, proti, vārdos “pepe” un “quillo”, atbilstoši šī sprieduma 74. punktā minētajai judikatūrai. Šiem diviem vārdiem, aplūkotiem atsevišķi, no spāņu patērētāju viedokļa ir precīza nozīme: vārds “pepe” ir personvārda José pamazināmais vārds un vārds “quillo” ir pazīstams vārda “chiquillo” saīsinājums. Tādējādi, kā to ir norādījusi Apelāciju padome lēmuma pēc būtības 20. punktā, pat ja vārda “Pepe” parastie pamazināmie vārdi ir “pepito” un “pepillo”, tas nevar izslēgt iespēju, ka spāņu vidusmēra patērētājs var domāt, ka apzīmējums “PEPEQUILLO” nozīmē “mazulis Pepe”.
83 No tā izriet, ka spāņu vidusmēra patērētājs var tikt vedināts domāt, ka ir izveidota vārdu spēle, lai no pamazināmā vārda Pepe radītu reģistrācijai pieteikto preču zīmi, kā tas ir agrāko preču zīmju gadījumā. Tādējādi ir jāsecina, ka attiecīgie apzīmējumi no konceptuālā viedokļa ir līdzīgi.
84 Tāpēc ir pamats secināt, ka attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi no vizuālā, fonētiskā un konceptuālā viedokļa.
Par sajaukšanas iespēju
85 Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamiem faktoriem un it īpaši preču zīmju līdzību un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Vispārējās tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
86 Apelāciju padome uzskatīja, ka prasītāja no tiesību viedokļa nav pietiekami pierādījusi savu agrāko preču zīmju un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “PEPEQUILLO” sajaukšanas iespēju. Pirmkārt, tirgū neeksistējot preču zīmju saime “PEPE” vai “PEPE JEANS” un katrā ziņā preču zīmei “PEPEQUILLO” neesot līdzīga struktūra kā agrākajām preču zīmēm. Otrkārt, agrāko preču zīmju reputācija nenozīmē, ka ikviena preču zīme, kas ietver vārdu “pepe”, radīs sajaukšanu tirgū, un turklāt tam nepieciešams, lai minētais vārds būtu preču zīmes “PEPEQUILLO” dominējošais vārds, kas šajā gadījumā tā nav.
87 Kā tas izriet no Regulas Nr. 40/94 preambulas septītā apsvēruma (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. apsvērums), sajaukšanas iespējas vērtējums ir atkarīgs no daudziem faktoriem, it īpaši no tā, vai preču zīme attiecīgajā tirgū sabiedrībai ir pazīstama. Tā kā sajaukšanas iespēja ir jo lielāka, jo nozīmīgāka izrādās agrākās preču zīmes atšķirtspēja, preču zīmēm, kurām ir augsta atšķirtspēja to raksturīgo īpašību dēļ vai sakarā ar to atpazīstamību tirgū, ir plašāka aizsardzība nekā preču zīmēm, kurām ir mazāka atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedumu lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 24. punkts; spriedumu lietā “Canon”, minēts iepriekš, 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts).
88 Lai pieņemtu, ka atšķirtspēja ir augstāka par parasto tāpēc, ka preču zīme tirgū sabiedrībai ir pazīstama, ir noteikti nepieciešams, lai šī preču zīme būtu pazīstama vismaz nozīmīgai konkrētās sabiedrības daļai, bez obligātas prasības, lai tai piemistu reputācija Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta izpratnē. To, ka preču zīmei ir augsta atšķirtspēja saistībā ar tās pazīstamību, nevar konstatēt vispārējā veidā, piemēram, ar noteiktu procentuālu izteiksmi attiecībā uz preču zīmes pazīstamības pakāpi konkrētajā sabiedrības daļā. Tomēr ir jāatzīst zināma savstarpēja saistība starp preču zīmes pazīstamību un tās atšķirtspēju tādējādi, ka, jo vairāk preču zīme ir pazīstama mērķa sabiedrībai, jo vairāk pastiprinās šīs preču zīmes atšķirtspēja. Lai izvērtētu, vai preču zīmei saistībā ar tās pazīstamību piemīt augsta atšķirtspēja, ir jāņem vērā visi faktori, kam ir nozīme lietā, it īpaši preču zīmes tirgus daļa, šīs preču zīmes izmantošanas intensitāte, ģeogrāfiskā platība un ilgums, uzņēmuma šīs preču zīmes popularizēšanai veikto investīciju apjoms, konkrētās sabiedrības daļas proporcija, kura, pateicoties preču zīmei, identificē preci vai pakalpojumu kā tādu, ko ražojis vai sniedzis attiecīgais uzņēmums, kā arī tirdzniecības un rūpniecības kameru un citu profesionālo apvienību paziņojumi (skat. Vispārējās tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑277/04 Vitakraft-Werke Wührmann/ITSB – Johnson’s Veterinary Products (“VITACOAT”), Krājums, II‑2211. lpp., 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra).
89 Izskatāmajā lietā prasītāja pielikumā prasības pieteikumam ir pievienojusi tabulu, kurā norādīti Spānijā veiktie mārketinga ieguldījumi, kā arī tabulu, kurā norādīti Spānijā realizētie pārdošanas apjomi, kas abos gadījumos attiecas uz apzīmējumu “PEPE JEANS LONDON”, lai pierādītu savas preču zīmes reputāciju.
90 Turklāt prasītāja pielikumā prasības pieteikumam ir pievienojusi arī dažādus dokumentus ar mērķi pierādīt preču zīmju “PEPE” un “PEPE JEANS” reputāciju, starp kuriem ir Spānijas tirdzniecības palātu apstiprinājumi, kā arī Spānijas tiesu nolēmumi.
91 Šī fakta dēļ preču zīmei “PEPE” piemīt zināma reputācija, vismaz attiecībā uz konkrētās sabiedrības spāņu valodā runājošo daļu, un tādējādi tā varēja iegūt augstu atšķirtspēju. Saskaņā ar judikatūru, ja agrākai preču zīmei nav atšķirtspējas tās raksturīgo īpašību dēļ, tā varēja to iegūt savas reputācijas dēļ (skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 4. novembra spriedumu lietā T‑85/02 Díaz/ITSB – Granjas Castelló (“CASTILLO”), Recueil, II‑4835. lpp., 43. un 44. punkts, un 2009. gada 15. septembra spriedumu lietā T‑446/07 Royal Appliance International/ITSB – BSH Bosch und Siemens Hausgeräte (“Centrixx”), Krājumā nav publicēts, 58. punkts). Lai gan izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka Spānijā vārds “pepe” ir nosacīti parasts un tam pašam par sevi nav nozīmīgas atšķirtspējas, tomēr preču zīmes reputācija tam ir ļāvusi iegūt augstu atšķirtspēju. Turklāt preču zīmes “PEPE” reputāciju savā atbildes rakstā ir skaidri atzinusi persona, kas iestājusies lietā, un ITSB to ir atzinis dažādos lēmumos, kas pievienoti pielikumā prasības pieteikumam.
92 Attiecībā uz prasītājas apgalvojumu, saskaņā ar kuru tās agrākajām preču zīmēm esot tāda reputācija, ka pastāv attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespēja, ir tomēr jāatgādina, ka, lai gan preču zīmes reputācija ir elements, kas ir ņemams vērā sajaukšanas iespējas esamībā, tā pati par sevi neļauj konstatēt šādu iespēju. Tā ir ņemama vērā, lai izvērtētu, vai apzīmējumu vai preču un pakalpojumu līdzība ir pietiekama, lai radītu sajaukšanas iespēju (Vispārējās tiesas 2006. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑247/03 Torres/ITSB – Bodegas Muga (“Torre Muga”), Krājumā nav publicēts, 72. punkts, un Vispārējās tiesas 2008. gada 18. decembra spriedums lietā T‑287/06 Torres/ITSB – Bodegas Peñalba López (“Torre Albéniz”), Krājums, II‑3817. lpp., 75. punkts).
93 Izskatāmajā lietā 72. un 84. punktā ir konstatēts, ka konkrētie apzīmējumi ir līdzīgi un attiecas uz identiskām vai līdzīgām precēm. Šī fakta dēļ patiešām pastāv sajaukšanas iespēja, ko agrāko preču zīmju atšķirtspēja var vienīgi pastiprināt.
94 Attiecībā uz sajaukšanas iespēju saistībā ar preču zīmju “PEPE” saimes esamību, judikatūrā ir paredzēti divi nosacījumi, kuriem ir jāīstenojas, lai to patiešām konstatētu. Pirmkārt, apgalvoto preču zīmju saimes īpašniekam ir jāpierāda visu saimei piederošo preču zīmju vai vismaz vairāku preču zīmju, kuras var veidot saimi, izmantošana un, otrkārt, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt ne vien līdzīgai preču zīmēm, kuras veido saimi, bet tai arī jāpiemīt tādām īpašībām, kuras var to sasaistīt ar saimi (Vispārējās tiesas 2006. gada 23. februāra spriedums lietā T‑194/03 Il Ponte Finanziaria/ITSB – Marine Enterprise Projects (“BAINBRIDGE”), Krājums, II‑445. lpp., 126. un 127. punkts).
95 Lai gan izskatāmajā lietā prasītāja ir pierādījusi preču zīmju “PEPE” un “PEPE JEANS” izmantošanu, tai nav izdevies pierādīt tādu pārējo agrāko preču zīmju, kas veido tās apgalvoto preču zīmju saimi, kā “PEPE F4”, “PEPE 2XL”, “PEPE M99”, izmantošanu, kā to norāda Apelāciju padome lēmuma pēc būtības 24. punktā.
96 Katrā ziņā jautājums par to, vai pastāv vai nepastāv preču zīmju “PEPE” saime, nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru preču zīmēm “PEPE” un “PEPE JEANS” piemīt tāda atšķirtspēja, ka konfliktējošo apzīmējumu līdzība un attiecīgo preču un pakalpojumu identiskums ir pietiekami, lai radītu sajaukšanas iespēju.
97 Tāpēc pirmais pamats ir jāapmierina.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta pārkāpumu
– Lietas dalībnieku argumenti
98 Prasītāja uzskata, pirmkārt, ka starp attiecīgajiem apzīmējumiem nav vizuālas, fonētiskas vai konceptuālas līdzības, kas neļaujot piemērot Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, un ka neeksistējot “pienācīgs pamats”, lai reģistrētu preču zīmi “PEPEQUILLO”.
99 Tādējādi pastāvot acīmredzama un reāla iespēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūst labumu no preču zīmju “PEPE” reputācijas, maldinoši liekot patērētajiem domāt, ka apzīmējums “PEPEQUILLO” ir viena no preču zīmju “PEPE” saimes preču zīmēm.
100 Otrkārt, Apelāciju padome neesot veikusi nekādu līdzības vai identiskuma vērtējumu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu un esot vienīgi vērtējusi minētās regulas 8. panta 1. punkta piemērojamību. Minētās regulas 8. panta 5. punkts paredzot saikni starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, nevis sajaukšanas iespēju, kā to savā atbildes rakstā esot norādījusi persona, kas iestājusies lietā.
101 Tādējādi Apelāciju padome neesot pietiekami motivējusi savu lēmumu un esot arī pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, nolemjot, ka neeksistē agrāko preču zīmju un apzīmējuma “PEPEQUILLO” sajaukšanas iespēja, tāpēc neesot īstenojies minētās regulas 8. panta 5. punktā paredzētais nosacījums par apzīmējumu līdzību.
102 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apgalvo, ka nav pārkāpts Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts, jo agrākās preču zīmes un apzīmējums “PEPEQUILLO” nav līdzīgi.
103 Turklāt prasītāja neesot pierādījusi saikni starp konfliktējošajām preču zīmēm un tā neesot izskaidrojusi, kādā mērā pastāvot kaitējuma iespēja šo agrāko preču zīmju atšķirtspējai vai kaitējuma iespēja tās reputācijai, vai arī iespēja netaisnīgi gūt labumu no tās agrāko preču reputācijas vai atšķirtspējas.
– Vispārējās tiesas vērtējums
104 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktu, ja 2. punkta nozīmē agrākās preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tā ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei un to reģistrē precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi tiem, attiecībā uz kuriem ir reģistrēta agrākā preču zīme, ja attiecībā uz agrāku Kopienas preču zīmi tā ir Kopienā pazīstama un attiecībā uz agrāku valsts preču zīmi tā ir pazīstama attiecīgajā dalībvalstī, un ja pieteiktās preču zīmes izmantošanā bez pietiekama iemesla varētu netaisnīgi gūt labumu no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai tai kaitēt.
105 Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts ir piemērojams arī tad, kad preces vai pakalpojumi ir līdzīgi. Judikatūrā ir atzīts, ka preču zīmei ar reputāciju gadījumā, ja apzīmējumu izmanto attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, ir jāsaņem vismaz tikpat plaša aizsardzība kā gadījumā, ja apzīmējumu izmanto precēm vai pakalpojumiem, kas nav līdzīgi (Vispārējās tiesas 2007. gada 22. marta spriedums lietā T‑215/03 Sigla/ITSB – Elleni Holding (“VIPS”), Krājums, II‑711. lpp., 32. punkts, pēc analoģijas skat. arī Tiesas 2003. gada 9. janvāra spriedumu lietā C‑292/00 Davidoff, Recueil, I‑389. lpp., 24.–26. punkts, un 2003. gada 23. oktobra spriedumu lietā C‑408/01 Adidas-Salomon un Adidas Benelux, Recueil, I‑12537. lpp., 19.–22. punkts).
106 Tādējādi, lai agrākajai preču zīmei tiktu piešķirta plašāka aizsardzība, Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkts paredz vairāku nosacījumu izpildi. Pirmkārt, agrākajai preču zīmei, kurai, kā apgalvots, ir reputācija, ir jābūt reģistrētai. Otrkārt, šai preču zīmei un reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir jābūt identiskām vai līdzīgām. Treškārt, tai jābūt ar reputāciju Eiropas Savienībā, ja tā ir agrāka Kopienas preču zīme, vai attiecīgajā dalībvalstī, ja tā ir agrāka valsts preču zīme. Ceturtkārt, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotai izmantošanai ir jārada iespēja, ka varētu netaisnīgi tikt gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas vai ka varētu tikt nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai. Tā kā šie nosacījumi ir kumulatīvi, pietiek ar to, ka viens no tiem nav izpildīts, lai minētais noteikums nebūtu piemērojams (spriedums lietā “VIPS”, minēts iepriekš, 34. un 35. punkts, un Vispārējās tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑150/04 Mülhens/ITSB – Minoronzoni (“TOSCA BLU”), Krājums, II‑2353. lpp., 54. un 55. punkts).
107 Izskatāmajā lietā preču zīmes, par kurām tiek apgalvots, ka tām ir reputācija, proti, “PEPE” un “PEPE JEANS”, ir reģistrētas gan valsts, gan Kopienas līmenī (skat. iepriekš 7. punktu). Turklāt attiecīgie apzīmējumi ir līdzīgi, kā Vispārējā tiesa to ir konstatējusi iepriekš 84. punktā.
108 Ņemot vērā prasītājas sniegtos pierādījumus un iepriekš 89.–91. punktā konstatēto, agrākajām preču zīmēm vismaz Spānijā piemīt reputācija.
109 Tādējādi rodas jautājums, vai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošana var radīt iespēju, ka netaisnīgi tiek gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, vai iespēju, ka tiek nodarīts kaitējums agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai.
110 Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka pastāv iespēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme netaisnīgi gūst labumu no preču zīmju “PEPE” reputācijas, lai gan nav “pienācīga pamata” preču zīmes “PEPEQUILLO” reģistrācijai.
111 Ir jāatgādina, ka labuma, kas ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotu izmantošanu netaisnīgi tiktu gūts no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, jēdziens ietver gadījumu, kad slavena preču zīme tiek ekspluatēta un acīmredzami parazītiski izmantota vai kad no tās reputācijas mēģina gūt labumu. Citiem vārdiem sakot, runa ir par iespēju, ka preču zīmes ar reputāciju iespaids vai īpašības, ko tā atspoguļo, tiek attiecinātas uz precēm, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, tādējādi, ka šī asociācija ar agrāko preču zīmi ar reputāciju atvieglotu to tirdzniecību (skat. spriedumu lietā “VIPS”, minēts iepriekš, 40. punkts un tajā minētā judikatūra).
112 Turklāt, kā to norāda prasītāja (skat. sprieduma 100. punktu), ir jānošķir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punktā paredzētā sajaukšanas iespēja un Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta paredzētā attiecīgo apzīmējumu tuvināšanas iespēja.
113 Ja sajaukšanas iespēja ir definēta kā iespēja, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir viena un tā paša vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistītu uzņēmumu izcelsmes preces vai pakalpojumi, tad Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punktā paredzētajā gadījumā konkrētā sabiedrības daļa velk paralēles starp abām konfliktējošajām preču zīmēm, proti, izveido saikni starp tām, tomēr nesajaucot tās. Tātad sajaukšanas iespējas esamība nav nosacījums šīs normas piemērošanai (skat. spriedumu lietā “VIPS”, minēts iepriekš, 41. punkts un tajā minētā judikatūra).
114 Tādējādi iespēja, ka ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes nepamatotu izmantošanu tiks netaisnīgi gūts labums no agrākās preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas, pastāv tad, ja patērētāju, obligāti nesajaucot attiecīgās preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi, piesaista pati reģistrācijai pieteiktā preču zīme un tas iegādāsies ar to aptverto preci vai pakalpojumu tādēļ, ka to apzīmē ar šo preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga agrākajai preču zīmei ar reputāciju (spriedums lietā “VIPS”, minēts iepriekš, 42. punkts).
115 Visbeidzot ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 8. panta 5. punkta mērķis ir tostarp sniegt agrākās preču zīmes, kurai ir reputācija, īpašniekam iespēju iebilst pret tādas preču zīmes reģistrāciju, kas var vai nu nodarīt kaitējumu agrākās preču zīmes atšķirtspējai vai reputācijai, vai netaisnīgi gūt labumu no šīs reputācijas vai atšķirtspējas. Šajā ziņā ir jāprecizē, ka agrākās preču zīmes īpašniekam nav jāpierāda, ka pastāv reāls un aktuāls kaitējums viņa preču zīmei. Tomēr viņam ir jāsniedz pierādījumi, kas ļauj konstatēt prima facie nākotnē paredzamu, bet ne hipotētisku, netaisnīgu labuma gūšanas vai kaitējuma iespēju (skat. spriedumu lietā “VIPS”, minēts iepriekš, 46. punkts un tajā minētā judikatūra).
116 Izskatāmajā lietā prasītāja norāda, ka šī iespēja izriet no tā, ka patērētāji tikšot vedināti domāt, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir papildu preču zīme no preču zīmju “PEPE” saimes.
117 Kā tas ir nospriests iepriekš 94. un 95. punktā, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus, nav iespējams secināt par preču zīmju “PEPE” saimes esamību. Tomēr patiešām ir konstatēta agrāko preču zīmju “PEPE” reputācija apģērbu un apģērbu piederumu nozarē.
118 Līdz ar to patērētājs iegādāsies ar preču zīmi “PEPEQUILLO” apzīmēto preci nevis vienkārši tāpēc, ka tas vēlas nopirkt džinsu bikses vai somu, bet arī tāpēc, ka tā ir apzīmēta ar šo preču zīmi, kas ir līdzīga agrākajām preču zīmēm ar reputāciju “PEPE”.
119 Visas preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir līdzīgas. Šī fakta dēļ un ņemot vērā attiecīgo apzīmējumu līdzību, spāņu patērētāji var izveidot saikni starp agrākajām preču zīmēm “PEPE” un reģistrācijai pieteikto preču zīmi.
120 Tādējādi preču zīmei “PEPEQUILLO” ir iespēja netaisnīgi gūt labumu no agrāko preču zīmju reputācijas, piesaistot patērētājus, kuri vēlas iegūt preces, uz kurām ir preču zīme, kas līdzīga agrākajām preču zīmēm “PEPE”, kurām ir reputācija.
121 Tātad šis pamats ir jāapmierina.
122 Līdz ar to ir jāapmierina prasījumu otrā daļa, ar kuru lūdz atcelt lēmumu pēc būtības.
Par tiesāšanās izdevumiem
123 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Ja spriedums ir nelabvēlīgs vairākiem lietas dalībniekiem, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumu sadalīšanu. Ņemot vērā izskatāmās lietas apstākļus, tā kā ITSB un personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz galvenajiem to prasījumiem, ir jānolemj, ka tie sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus, sadalot tos uz pusēm.
124 Prasītāja lūdza piespriest ITSB atlīdzināt izdevumus, kas tai radušies administratīvajā procesā ITSB. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 136. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelāciju padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Iebildumu nodaļā. No tā izriet, ka prasītājas lūgums piespriest ITSB, kam spriedums ir nelabvēlīgs, atlīdzināt izdevumus, kas radušies administratīvajā procesā ITSB, var tikt apmierināts vienīgi attiecībā uz nepieciešamajiem izdevumiem, kas prasītājai radušies procesā Apelāciju padomē (Vispārējās tiesas 2010. gada 10. februāra spriedums lietā T‑344/07 O2 (“Germany”)/ITSB (“Homezone”), Krājums, II‑153. lpp., 84. punkts).
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju pirmās padomes 2008. gada 24. septembra lēmumu lietā R 722/2007‑1;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus, atlīdzina pusi no PJ Hungary Szolgáltató kft (PJ Hungary kft) tiesāšanās izdevumiem, kā arī atlīdzina PJ Hungary kft nepieciešamos izdevumus procesā ITSB Apelāciju pirmajā padomē;
4) Pepekillo, SL sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina pusi no PJ Hungary kft tiesāšanās izdevumiem.
Papasavvas | Vadapalas | O’Higgins |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 19. maijā.
[Paraksti]