VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 12. aprīlī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “EURO AUTOMATIC PAYMENT” reģistrācijas pieteikums – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts
Lieta T‑28/10
Euro-Information – Européenne de traitement de l’information, Strasbūra (Francija), ko pārstāv A. Grolē [A. Grolée], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2009. gada 11. novembra lēmumu lietā R 635/2009‑2 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt vārdisku apzīmēju “EURO AUTOMATIC PAYMENT” kā Kopienas preču zīmi.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirmēe [K. Jürimäe] (referente) un M. Van der Vaude [M. van der Woude], tiesnesis,
sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 26. janvārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 16. aprīlī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 28. jūnijā,
ņemot vērā, ka lietas dalībnieki mēneša laikā no paziņošanas par rakstveida procesa pabeigšanu nav iesnieguši pieteikumu par tiesas sēdes nozīmēšanu, un tādēļ, pamatojoties uz tiesneša referenta ziņojumu, un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu, lemjot bez procesa mutvārdu daļas,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2008. gada 18. jūlijā prasītāja, Euro-Information – Européenne de traitement de l’information, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITBS) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) [aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.].
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “EURO AUTOMATIC PAYMENT”.
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9., 35.–38., 42. un 45. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.
4 Ar 2009. gada 6. aprīļa lēmumu pārbaudītājs pieņēma reģistrācijas pieteikumu par visiem pakalpojumiem, kuri ietilpst 35., 37., 38., 42. un 45. klasē, kā arī par dažām precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9. un 36. klasē. Turpretī pārbaudītājs noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz pārējām precēm un pakalpojumiem, kuri ietilpst 9. un 36. klasē, pamatojot ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta (tagad attiecīgi par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta) noteikumiem. Šīs preces un pakalpojumi attiecībā uz katru klasi atbilst šādam aprakstam:
– 9. klase: “tirdzniecības automāti, automāti, kas izsniedz biļetes, kontu izrakstus un pārskatus, maksājumu veikšanas automāti, bankomāti, atmiņas kartes vai viedkartes, magnētiski kodētas kartes, identificēšanas magnētiski kodētas kartes vai viedkartes, magnētiski kodētas maksājumu, kredīta vai debeta kartes vai maksājumu, kredīta vai debeta viedkartes, svītrkodu nolasītāji, viltotās naudas detektori, magnētiskie datu nesēji, optiskie datu nesēji, datu apstrādes iekārtas, starpsakaru aparāti, interfeisi (datoru aprīkojums), nolasītāji (datoru aprīkojums), datoru programmas (ierakstītas), programmas, kas paredzētas kontu vadībai, monitori (datorprogrammas), datori, datoru perifērās ierīces, ierakstītās datorprogrammas, ierakstītas ekspluatācijas sistēmprogrammas (datoriem), radiotelefoni, uztvērēji (audio, video), telefona aparāti, mobilie telefoni, priekšapmaksas mehānismi televīzijas aparātiem, raidītāji (telekomunikācijas), centrālās apstrādes iekārtas (procesori), datorprogrammas un materiāli, kas ļauj pilnībā sniegt bankas, finanšu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus no attāluma, nodrošinātas maksājumu programmas tiešsaistes sakaru elektroniskajam tīklam, ierīces un instrumenti elektronisku maksājumu veikšanai, datora aprīkojums elektronisku maksājumu veikšanai, transakciju programmas elektronisku maksājumu veikšanai, elektronisko maksājumu kartes, elektroniskas un elektriskas ierīces finanšu darījumu vadīšanai”;
– 36. klase: “banku pakalpojumi, finanšu darījumi, valūtas darījumi, kredītkaršu pakalpojumi, debetkaršu pakalpojumi, naudas maiņa, kompensācijas operācijas (naudas maiņa), akciju un saistību starpniecība, kredītbiroji, fondu elektronisko transfertu pakalpojumi, naudas darījumi, finanšu darījumi, elektronisko maksājumu pakalpojumi, vērtspapīru, fondu, kapitāla, akciju, valūtas un citu vērtspapīru elektronisks transferts, tiešsaistes maksājumu elektroniskā sakaru tīklā pakalpojumi, starpniecība un darījumi elektroniskā sakaru tīklā”.
5 2009. gada 5. jūnijā prasītāja par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB, ciktāl ar to bija noraidīts preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 9. un 36. klasē, kas aprakstītas iepriekš 4. punktā.
6 Ar 2009. gada 11. novembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja.
7 Apelāciju padome, pamatojoties uz to, kā visi vidusmēra patērētāji un Eiropas Kopienas angļu valodā runājošie profesionāļi uztver reģistrācijai pieteikto preču zīmi, uzskatīja, ka pārbaudītāja minētā triju vārdu, kas veido minēto preču zīmi, nozīme bija pareiza. Apelāciju padome uzskatīja, no vienas puses, ka vārdu savienojums “euro automatic payment” tieši apzīmē to, kam atbilstoši 9. klasei prece ir paredzēta, proti, ļaut veikt automātiskos maksājumus euro, un, no otras puses, ka šis vārdu savienojums sniedz tiešu informāciju par pakalpojumu priekšmetu, kas ietverts 36. klasē, proti, automātisko maksājumu veikšanu vai iegūšanu euro. Līdz ar to Apelāciju padome it īpaši secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir aprakstoša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– reģistrēt reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecībā uz visām precēm un pakalpojumiem, kas ietverti 9. un 36. klasē;
– piespriest ITSB atlīdzināt prasītājas apelācijas tiesvedības izdevumus un tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā.
9 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par otrās prasījuma daļas pieņemamību
10 ITSB izvirza iebildi par nepieņemamību, kas attiecas uz prasījuma otrās daļas, kurā Vispārējai tiesai prasīts izdot rīkojumu ITSB reģistrēt visu to attiecīgo preču un pakalpojumu preču zīmi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, nepieņemamību.
11 Otrajā prasījuma daļā prasītāja prasa Vispārējai tiesai reģistrēt pieteikto preču zīmi.
12 Šo prasību var interpretēt divējādi. No vienas puses, to var saprast kā tādu, kuras nolūks ir prasīt Vispārējai tiesai, lai tā uzdod ITSB veikt pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru atbilstoši Regulas Nr. 40/94 63. panta 6. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 65. panta 6. punkts) ITSB veic nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu Savienības tiesas spriedumu. Tāpēc Vispārējai tiesai nav jādod rīkojums ITSB. ITSB ir pienākums izdarīt atbilstošus secinājumus no šā sprieduma rezolutīvās daļas un motīviem (Vispārējās tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑331/99 Mitsubishi HiTec Paper Bielefeld/ITSB (“Giroform”), Recueil, II‑433. lpp., 33. punkts; 2005. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑164/03 Ampafrance/ITSB – Johnson & Johnson (“monBeBé”), Krājums, II‑1401. lpp., 24. punkts, un 2006. gada 15. marta spriedums lietā T‑35/04 Athinaiki Oikogeniaki Artopoiia/ITSB – Ferrero (“FERRÓ”), Krājums, II‑785. lpp., 15. punkts).
13 No otras puses, prasītājas prasījumu otrā daļa var tikt interpretēta kā tāda, kuras nolūks ir lūgt Vispārējo tiesu grozīt apstrīdēto lēmumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta 3. punkta nozīmē, Vispārējai tiesai pieņemot lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem Apelāciju padomei atbilstoši Regulas Nr. 40/94 normām. ITSB instances, kuras ir kompetentas šajā jautājumā, šajā sakarā nepieņem formālu lēmumu par Kopienas preču zīmes reģistrāciju, kas varētu būt prasības priekšmets. Līdz ar to jāatzīst, ka Apelāciju padomes kompetencē nav apmierināt lūgumu reģistrēt Kopienas preču zīmi. Šajos apstākļos Vispārējās tiesas kompetencē nav arī prasības grozīt lēmumu ar mērķi panākt, lai tā šādi grozītu Apelāciju padomes lēmumu (Vispārējās tiesas 2009. gada 30. jūnija rīkojums lietā T‑285/08 Securvita/ITSB (“Natur‑Aktien‑Index”), Krājums, II‑2171. lpp., 14. un 17.–23. punkts).
14 Tādējādi prasītājas prasījuma otrā daļa ir jānoraida kā nepieņemama.
Par pieteikuma 9. pielikumā iesniegto dokumentu pieņemamību
15 ITSB uzskata, ka, tā kā prasības 9. pielikumā ir pierādījumu elementi, kas netika iesniegti tiesvedībā ITSB, tas nav pieņemams.
16 Prasītāja neapstrīd, ka minētie pierādījumu elementi ir jauni.
17 Šajā sakarā jāatgādina, ka atbilstoši judikatūrai, ja Vispārējā tiesā ir iesniegta prasība pārbaudīt ITSB Apelāciju padomes lēmumu tiesiskumu Regulas Nr. 207/2009 65. panta izpratnē, Vispārējai tiesai nav atkārtoti jāpārbauda faktiskie apstākļi, pamatojoties uz dokumentiem, kas pirmo reizi iesniegti Vispārējā tiesā. Šādu pierādījumu pieņemšana ir pretrunā Vispārējās tiesas Reglamenta 135. panta 4. punktam, atbilstoši kuram lietas dalībnieki nevar mainīt Apelāciju padomē izskatīta strīda priekšmetu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2003. gada 6. marta spriedumu lietā T‑128/01 DaimlerChrysles/ITSB (Radiatora režģis), Recueil, II‑701. lpp., 18. punkts).
18 Šajā lietā nav apstrīdēts, ka pierādījumu elementi, kas iekļauti prasības 9. pielikumā, Vispārējā tiesā tika iesniegti pirmo reizi. Tāpēc šie dokumenti jānoraida kā nepieņemami.
Par lietas būtību
19 Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir saistīts ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasību pārkāpumu un otrais – ar minētās regulas 7. panta 1. punkta d) apakšpunkta prasību pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
20 Attiecībā uz pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa nepastāvot pietiekami tieša un konkrēta saikne starp, no vienas puses, apstrīdēto apzīmējumu un, no otras puses, precēm un pakalpojumiem, kuru reģistrācija tika noraidīta. Tādējādi reģistrācijai pieteiktā preču zīme neesot aprakstoša Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē.
21 Pirmkārt, attiecībā uz vārdu, kuri veido attiecīgo apzīmējumu, nozīmi prasītāja uzsver, no vienas puses, ka vārds “euro” varot tikts uztverts kā tāds, kas norāda uz vienoto Eiropas valūtu, un, no otras puses, ka vārds “payment” franču valodā nozīmē “maksājums”. Attiecībā uz vārdu “automatic”, kuru franču valodā tulko kā “automātisks”, prasītāja uzsver, ka šis vārds nozīmē “tāds, kas veikts neapzināti”. Prasītāja turklāt uzsver, ka vārdam “automātisks” nav nekādas nozīmes, kas saistīta ar banku vai finanšu nozari.
22 Otrkārt, attiecībā uz vārdu savienojuma “euro automatic payment” nozīmi kopumā prasītāja norāda, ka tas, ka vārdi, kas to veido, esot nepastarpināti noskaidrojami, tomēr preču zīmi nepadara par aprakstošu. Viņa uzsver, lai arī Apelāciju padome nav piedāvājusi vārdu savienojuma “euro automatic payment” nozīmi, šķiet, ka tā ir balstījusies uz nozīmi, ko piedāvājis pārbaudītājs, proti, “euro valūtā veikts automātisks maksājums”. Šim vārdu savienojumam neesot tiešas, skaidras un nepastarpināti noskaidrojamas nozīmes attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu un attiecīgajām precēm. Vārdu savienojums “euro automatic payment” esot patērētājiem neskaidrs jēdziens, jo ir vismaz neierasti, ka maksājums tiek izdarīts automātiski, proti, neapzināti.
23 Treškārt, prasītāja uzsver, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme nav aprakstoša attiecībā uz precēm, kas ietilpst 9. klasē, kurām reģistrācijas pieteikums ir noraidīts.
24 Pirmkārt, attiecībā uz, no vienas puses, “atmiņas kartēm vai viedkartēm, identificēšanas magnētiski kodētām vai viedkartēm, magnētiski kodētām maksājumu kartēm vai kredīta vai debeta viedkartēm, elektronisko maksājumu kartēm” (turpmāk tekstā – “9. klasē iekļautas kartes”) un, no otras puses, “magnētiskajiem datu nesējiem, optiskajiem datu nesējiem, datu apstrādes iekārtām, starpsakaru aparātiem, interfeisiem (datoru aprīkojumu), nolasītājiem (datoru aprīkojumu), datoru programmām (ierakstītām), programmām, kas paredzētas kontu vadībai, monitoriem (datorprogrammas), datoriem, datoru perifērajām ierīcēm, ierakstītām datorprogrammām, ierakstītām ekspluatācijas sistēmprogrammām (datoriem), centrālās apstrādes iekārtām (procesoriem), datora programmām un materiāliem, kas ļauj pilnībā sniegt bankas, finanšu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus no attāluma, nodrošinātām maksājumu programmām tiešsaistes sakaru elektroniskajam tīklam, ierīcēm un instrumentiem elektronisku maksājumu veikšanai, datora aprīkojumu elektronisku maksājumu veikšanai, transakciju programmām elektronisku maksājumu veikšanai, elektronisko maksājumu kartēm elektroniskām un elektriskām ierīcēm finanšu darījumu vadīšanai”, kā arī “radiotelefoniem, uztvērējiem (audio, video), telefona aparātiem, mobilajiem telefoniem, televīzijas aparātiem, priekšapmaksas mehānismiem televīzijas aparātiem, laika reģistrēšanas iekārtām, raidītājiem (telekomunikācijas)” (turpmāk tekstā – “9. klasē ietvertās informātikas un telekomunikāciju jomai piederošās preces”) prasītāja pēc būtības uzsver, ka Apelāciju padomei neesot bijis pamata piemērot vispārējus apsvērumus iepriekšminētajām precēm, jo dažas kartes, kas iekļautas 9. klasē, neļaujot veikt maksājumu un dažās precēs, kuras attiecas uz informātikas un telekomunikāciju jomu, kas iekļautas 9. klasē, nevarot ievietot maksājuma mehānismu.
25 Otrkārt, prasītāja uzsver, ka pretēji apstrīdētājā lēmumā norādītajam darbības, kas veiktas, izmantojot “biļešu automātus”, “viltotas naudas detektorus” un “bankomātus”, kā arī “svītrkodu nolasītājus”, kas atsevišķi norādīti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, nevarot uzskatīt par maksājuma operācijām. Viņa arī uzstāj, ka preču zīme, par kuru ir strīds, neaprakstot ne šīs preces, ne arī kādu to īpašību.
26 Treškārt, prasītāja uzsver, ka pretēji apstrīdētajā lēmumā norādītajam “automāti, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus”, kas norādīti preču zīmes reģistrācijas pieteikumā, neesot cieši saistīti ar “automātiem, kas izsniedz biļetes”, un ka katrā ziņā, pat ja pieņem, ka tie ir cieši saistīti, “automāti, kas izsniedz biļetes” paši par sevi tāpat kā “automāti, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus” neattiecas uz maksājuma operāciju.
27 Ceturtkārt, attiecībā uz “tirdzniecības automātiem” un “automātiem, kas izsniedz biļetes”, tā kā maksājums, lai saņemtu pakalpojumu, ko sniedz šīs iekārtas, netiek veikts automātiski, bet apzināti, termina “automatic” asociēšana ar terminiem “euro” un “payment” vārdu savienojumu padarītu tikai par uzvedinošu, nevis šīs preces aprakstošu vārdu savienojumu.
28 Piektkārt, prasītāja uzskata, ka, prasot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aizsardzību atsevišķi attiecībā uz katru no 9. klasē iekļautajām precēm, viņa esot paredzējusi saņemt atsevišķu aizsardzību attiecībā, no vienas puses, uz precēm, kas ļauj veikt maksājumu operācijas un, no otras puses, uz tām precēm, kuras neattiecas uz jebkādu maksājuma operāciju.
29 Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neapraksta pakalpojumus, kuri iekļauti 36. klasē un minēti iepriekš 4. punktā, un attiecībā uz kuriem preču zīmes pieteikums tika noraidīts (turpmāk tekstā – “36. klasē iekļautie pakalpojumi”).
30 Pirmkārt, attiecībā uz “akciju un saistību starpniecības pakalpojumiem” prasītāja apgalvo, ka tie atbilst starpnieka profesijai, kas piedalās biržā vērtspapīru maiņā. Tā uzskata, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neapraksta ne minēto pakalpojumu priekšmetu, ne arī jebkādu šo pakalpojumu īpašību. Šo secinājumu var piemērot arī attiecībā uz “starpniecības un darījumu pakalpojumiem elektroniskā sakaru tīklā”.
31 Otrkārt, attiecībā uz “naudas maiņas operācijām” prasītāja apstrīd Apelāciju padomes veikto analīzi, atbilstoši kurai šīs operācijas paredzot maksājuma veikšanu. Tādējādi reģistrācijai pieteiktā preču zīme neaprakstot ne minētos pakalpojumus, ne arī kādu to īpašību.
32 Piektkārt, prasītāja pirmām kārtām apgalvo, ka attiecībā uz preču zīmes reģistrācijas pieteikumā minētajām precēm un pakalpojumiem, kas attiecas uz banku un finanšu jomu, kurā termini “payment” un “euro” var būt uzvedinoši, tā kā vārdu savienojumam “euro automatic payment” nav tiešas, skaidras un nepastarpināti noskaidrojamas nozīmes, tā pēc padziļinātas minētās jomas analīzes, ko veica konkrētā sabiedrības daļa, ir tikai uzvedinoša. Prasītāja uzskata, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir:
– attiecībā uz 9. klasi “magnētiski kodētas maksājumu kartes vai viedkartes, kredīta vai debeta magnētiski kodētas kartes vai viedkartes, maksājumu automāti, bankomāti, priekšapmaksas mehānismi televīzijas aparātiem, datora programmas un materiāli, kas ļauj pilnībā sniegt bankas, finanšu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus no attāluma, proti, informātikas aparāti un ierīces, nodrošinātas maksājumu programmas tiešsaistes sakaru elektroniskajam tīklam, ierīces un instrumenti elektronisku maksājumu veikšanai, datora aprīkojums elektronisku maksājumu veikšanai, transakciju programmas elektronisku maksājumu veikšanai, elektronisko maksājumu kartes, elektroniskas un elektriskas ierīces finanšu darījumu vadīšanai”;
– attiecībā uz 36. klasi visi pakalpojumi, kas minēti iepriekš minētajā 4. punktā, izņemot “maiņas operācijas, biržas brokeru pakalpojumus, akciju, valūtas un citu vērtspapīru elektronisks transferts, tiešsaistes maksājumu elektroniskā sakaru tīklā pakalpojumi, starpniecība un darījumi elektroniskā sakaru tīklā”.
33 Tā kā attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem esot izmantots neprecīzs un nesaprotams vārdu savienojums, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevarot uzskatīt par aprakstošu. Sava argumenta pamatojumam prasītāja atsaucas uz iepriekšējo ITSB praksi, uzsverot, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam tāda apzīmējuma, kurš ir tikai uzvedinošs, reģistrāciju nevar atteikt.
34 Otrām kārtām attiecībā uz citām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, kas, pēc prasītājas domām, neattiecas uz banku un finanšu jomu, termini “euro” un “payment” neesot uzvedinoši, bet gan nepamatoti. Terminu kombinācijai “euro automatic payment” neesot nozīmes. Tā neaprakstot ne attiecīgās preces, ne pakalpojumus, ne arī kādu no to īpašībām.
35 Tāpēc prasītāja apgalvo, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme neaprakstot ne preces, ne pakalpojumus, kuru reģistrācija ir noraidīta, bet ka tā ir patvaļīga vai vienkārši uzvedinoša attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem.
36 Sestkārt, prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā neesot pierādījusi, kā izpaužas tas, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme būtu “vispārpieņemta, laižot tirgū attiecīgās preces un pakalpojumus”. Apelāciju padome neesot pierādījusi, ka attiecīgais apzīmējums ir izmantots vai varētu tikt turpmāk izmantots aprakstīšanai.
37 ITSB apstrīd šos prasītājas argumentus.
Vispārējās tiesas vērtējums
38 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējums vai norāde, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības. Šie aprakstošie apzīmējumi tiek uzskatīti par tādiem, kuri nevar veikt galveno izcelsmes norāžu funkciju (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 29. un 30. punkts.)
39 No šī viedokļa Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi vai norādes ir tādi, kas parastā izmantošanā, no patērētāju viedokļa raugoties, var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz vienu no būtiskajām īpašībām – preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts, un Vispārējās tiesas 2005. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑19/04 Metso Paper Automation/ITSB (“PAPERLAB”), Krājums, II‑2382. lpp., 24. punkts).
40 No tā izriet, ka, lai apzīmējums ietilptu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto aizliegumu lokā, tam jāpiemīt tādai pietiekami tiešai un konkrētai saiknei ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, kas ļauj konkrētajai sabiedrības daļai nekavējoties un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu aprakstu vai vienu no to īpašībām (iepriekš 39. punktā minētais spriedums lietā “PAPERLAB”, 25. punkts).
41 Apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt tikai, no vienas puses, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem ir lūgts reģistrēt apzīmējumu, no otras puses, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, ko veido attiecīgās preces vai pakalpojuma patērētāji (Vispārējās tiesas 2007. gada 14. jūnija spriedums lietā T‑207/06 Europig/ITSB (“EUROPIG”), Krājums, II‑1961. lpp., 30. punkts).
42 Izskatāmajā lietā lietas dalībnieki neapstrīd, ka Apelāciju padome pamatoti varēja uzskatīt, ka konkrēto sabiedrības daļu veido angļu valodā runājoši patērētāji Kopienā, ka šajā sabiedrības daļā ietilpst profesionāļi un neprofesionāļi un ka minētā sabiedrības daļa parasti ir samērā informēta, uzmanīga un apdomīga. Tāpat arī netika apstrīdēts, ka trīs vārdiskie elementi, kas veido reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir angļu valodas vārdi, ko šī sabiedrības daļa saprot.
43 Uzreiz kā nepamatots jānoraida prasītājas arguments (skat. iepriekš 36. punktu), atbilstoši kuram Apelāciju padome neesot pierādījusi, ka attiecīgais apzīmējums ir izmantots vai turpmāk varētu tikt izmantots aprakstošiem mērķiem.
44 No judikatūras izriet, ka, lai gan Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam ir vispārēju interešu mērķis, atbilstoši kuram visiem jāspēj brīvi izmantot šādi apzīmējumi vai norādes, kas apraksta preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko ir iesniegts reģistrācijas pieteikums (iepriekš 38. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 31. punkts), tomēr tā piemērošana nav atkarīga no konkrētas, aktuālas un nopietnas pieejamības prasības par labu trešām personām (Vispārējās tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/000 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 39. punkts).
45 Tādējādi atbilstoši iepriekš 40. punktā minētajai judikatūrai jānoskaidro, vai uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi attiecas aizliegums, kas noteikts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā. Šajā sakarā šīs pārbaudes gaitā reģistrācijai pieteiktā preču zīme jāskata kopumā (šajā ziņā skat. Tiesas 2007. gada 19. aprīļa spriedumu lietā C‑273/05 P ITSB/Celltech, Krājums, I‑2883. lpp., 78.–80. punkts).
46 Attiecībā uz vārdu savienojumu “euro automatic payment” jānorāda, ka tajā ir ievēroti angļu valodas sintakses un leksikas likumi, kuriem tā atbilst (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑356/00 DaimlerChrysler/ITSB (“CARCARD”), Recueil, II‑1963. lpp., 29. punkts). Šajā sakarā lietas dalībnieki nav apstrīdējuši, ka īpašības vārds “automātisks” skaidri apzīmē lietvārdu “payment”.
47 Attiecībā uz to elementu nozīmi, no kuriem sastāv reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ir skaidrs, pirmkārt, ka elements “euro” var tikt uztverts kā tāds, kas norāda uz Eiropas kopējo valūtu, un, otrkārt, ka elementa “payment”, ko franču valodā tulko kā “maksājums”, ņemot vērā konkrēto sabiedrības daļu, parastā nozīme ir kādas naudas summas iemaksa, izpildot ar naudu saistītus pienākumus. Attiecībā uz elementa “automatic” nozīmi prasītāja uzskata, ka tas norāda uz darbību, kas tiek veikta neapzināti. Tādejādi prasītāja uzskata, ka vārdu savienojumam “euro automatic payment” neesot nekādas tiešas, skaidras un nepastarpināti noskaidrojamas nozīmes.
48 Tomēr, lai gan termins “automatic” norāda uz mehānismu, kas pats spēj veikt kādu darbību vai neatkarīgi izmantot kādu paņēmienu, šie apstākļi neizslēdz to, ka minēto mehānismu var iedarbināt, pat uzturēt apzināti. Tā tas ir, piemēram, attiecībā uz maksājuma vietas noteikšanu trešās personas labā, kas tiek veikts banku iestādē. Pretēji prasītājas uzskatam vārdu savienojumu “euro automatic payment” var interpretēt kā tādu, kurš norāda uz automātiska procesa īstenošanu euro, norādot uz lietotāja izvēli to noteiktā brīdī vai ilgstoši izmantot.
49 Turklāt pretēji prasītājas viedoklim ITSB pamatoti apgalvo, ka vārds “automatic”, kurš atvasināts no angļu valodas vārdu, kuru sakne ir “automat”, saimes, banku un finanšu jomā šajā valodā ir bieži lietots. Tā, piemēram, “automat” parasti nozīmē automātus, kas izsniedz biļetes, un vārdu savienojums “automated teller machine” nozīmē automātisku ierīci skaidras naudas izņemšanai vai automātus, kas izsniedz biļetes. Tāpēc konkrētā sabiedrības daļa nesaskatīs nekā pārsteidzoša vai neparasta, ja vārdi “automatic” un “payment” banku un finanšu jomā tiktu lietoti kopā.
50 Visbeidzot, jāatgādina, ka tas, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, kā apgalvo prasītāja, ir citas nozīmes, nav šķērslis absolūta atteikuma pamatojuma, kas paredzēts Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, piemērošanai. Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai nevar reģistrēt vārdisku apzīmējumu, piemērojot minēto punktu, ja vismaz viena no tās iespējamām nozīmēm apraksta to preču vai pakalpojumu īpašības, uz ko attiecas reģistrācijas pieteikums (iepriekš 38. punktā minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, kā arī Vispārējās tiesas 2010. gada 9. marta spriedums lietā T‑15/09 Euroinformation/ITSB (“EURO AUTOMATIC CASH”), Krājumā nav publicēts, 39. punkts).
51 Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina, ka Apelāciju padome ir pareizi konstatējusi, ka pārbaudītāja apstiprinātā vārdu savienojuma “euro automatic payment” nozīme, proti, automātisks maksājums euro valūtā, bija pareiza. Šāds vārdu savienojums ir jāinterpretē kā tāds, kurš attiecas uz maksājumu aparātu euro, kuru patērētājs apzināti izvēlējies noteiktā brīdī vai ilgstoši izmantot, aparātu, kas pats spēj veikt kādu darbību vai autonomi izmantot kādu procesu. Jākonstatē, ka šo nozīmi konkrētā sabiedrības daļa uztver, neveicot padziļinātu analīzi vai intelektuālas darbības.
52 Tāpēc prasītājas arguments, ka vārdu savienojumam “euro automatic payment” nav tiešas, skaidras un nepastarpināti noskaidrojamas nozīmes, jānoraida kā nepamatots.
53 Tagad jānovērtē, vai, ievērojot izmantojamo vārdu savienojuma “euro automatic payment” nozīmi, šis vārdu savienojums apraksta tās preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem iesniegts preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
54 Šajā sakarā, pirmkārt, attiecībā uz būtiskajām formalitātēm, kas jāievēro, izskatot pieteikumu reģistrēt Kopienas preču zīmi, no judikatūras attiecībā uz pienākumu norādīt pamatojumu izriet, ka, no vienas puses, atteikuma absolūto pamatojumu izvērtēšana jāveic saistībā ar katru no precēm vai pakalpojumiem, saistībā ar kuru ir lūgts reģistrēt preču zīmi, un, no otras puses, lēmumam, ar kuru kompetentā iestāde atsaka preču zīmes reģistrāciju, principā ir jābūt pamatotam saistībā ar katru no minētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. Vispārējās tiesas spriedumu apvienotajās lietās T‑405/07 un T‑406/07 CFCMCEE/ITSB (“P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”), Krājums, II‑1441. lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra). Turklāt Tiesa precizēja, ka šis pienākums norādīt pamatojumu izriet no būtiskas prasības, lai visi iestāžu lēmumi, ar kuriem tiek atteikta tiesību, kuras ir atzītas Kopienu tiesībās, izmantošana, varētu tikt pārbaudīti tiesā, lai nodrošinātu šo tiesību efektīvu aizsardzību, un tādējādi šai pārbaudei ir jāattiecas uz pamatojuma tiesiskumu. Tomēr, ciktāl tas pats atteikuma pamatojums ir sniegts attiecībā uz vienu preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kompetentā iestāde var veikt tikai vispārēju vērtējumu attiecībā uz visām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem (Tiesas 2007. gada 15. februāra spriedums lietā C‑239/05 BVBA Management, Training en Consultancy, Krājums, I‑1455. lpp., 34.–37. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”, 54. punkts).
55 Tomēr ITSB iespēja norādīt vispārēju pamatojumu saistībā ar absolūta atteikuma pamatojuma piemērošanu attiecībā uz preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu nedrīkst neievērot pienākuma norādīt pamatojumu mērķi atbilstoši EKL 253. pantam un Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmajam teikumam, saskaņā ar ko lēmumu, ar kuru tiek noraidīta Kopienas preču zīmes reģistrācija, ir paredzēts pakļaut efektīvai pārbaudei tiesā. Tādēļ ir jāizvirza prasība, lai starp attiecīgajām precēm un pakalpojumiem būtu pietiekami tieša un konkrēta saikne tādā ziņā, ka tie veido preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kas ir pietiekami homogēna, lai ļautu ITSB veikt tādu vispārēju pamatojumu. Tomēr vienīgi fakts, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ietilpst vienā Nicas nolīguma klasē, šajā sakarā nav pietiekams, jo šajās klasēs bieži vien ir liela preču vai pakalpojumu daudzveidība, kas obligāti nenorāda uz pietiekami tiešu un konkrētu saikni starp šīm precēm un pakalpojumiem (skat. iepriekš 54. punktā minēto spriedumu lietā “P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).
56 Otrkārt, attiecībā uz Kopienas preču zīmes pieteikuma izskatīšanu pēc būtības no judikatūras izriet, ka saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009 ITSB ir jāizvērtē Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums attiecībā uz visām precēm vai pakalpojumiem, kas iekļauti preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem reģistrācija tiek lūgta, sarakstā, jo, ciktāl šajā sarakstā iekļautas viena vai vairākas preču vai pakalpojumu kategorijas. ITSB nav jāizvērtē katra prece vai pakalpojums, kas ietilpst katrā kategorijā, bet tam ir jāizvērtē konkrētā kategorija kā tāda (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2008. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑304/06 Reber/ITSB – Chocoladefabriken Lindt & Sprüngli (“Mozart”), Krājums, II‑1927. lpp., 22. un 23. punkts un tajos minētā judikatūra).
57 Tāpēc, treškārt, attiecībā uz iepriekš 54. un 55. punktā minēto judikatūru pēc analoģijas jāuzskata, ka saistībā ar pamatnosacījumiem Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanā, kas norādīti iepriekš 56. punktā, ITSB vispārēju izskatīšanu pēc preču vai pakalpojumu kategorijām var veikt tikai tad, ja attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem ir tik pietiekama un cieša saikne, ka tie veido preču vai pakalpojumu kategoriju vai grupu, kura ir pietiekami homogēna.
58 Tieši ņemot vērā šos principus, ir jāpārbauda, vai Apelāciju padome juridiski pietiekami ir pārbaudījusi pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
– Par 9. klasē iekļautajām kartēm
59 Attiecībā uz 9. klasē iekļautajām kartēm, proti, “atmiņas kartēm vai kartēm ar mikroprocesoru, magnētiskajām kartēm, identificēšanas magnētiskajām kartēm vai ar mikroprocesoru, magnētiskajām maksājumu, kredīta vai debeta kartēm vai ar mikroprocesoru un elektronisko maksājumu kartēm”, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā norādīja, ka, ņemot vērā to, ka šīs kartes var tikt izmantotas maksājumu veikšanai, reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta attiecīgo preču nolūku.
60 Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka, ciktāl visu šo preču, kas paredzētas vienai un tai pašai sabiedrības daļai, proti, plašai sabiedrības daļai, kā arī profesionāļiem, veids ir karte, kas aprīkota ar magnētisku joslu, mikroprocesoru vai mikroshēmu, kas var reģistrēt un nodot informāciju, izmantojot (ciparu) datu nolasīšanas vai apstrādes instrumentu, minētās preces to līdzīgo, pat identisko īpašību un funkciju dēļ veido homogēnu preču grupu.
61 Šīs kartes ļauj nosūtīt tajās ierakstīto informāciju un datus komunikāciju tīklā, piemēram, internetā, kabeļu vai satelītu tīklā, pakalpojumu sniedzējam, lai tam ļautu identificēt to turētāju, kā arī tā piekļuves tiesības. Šīs kartes ļauj to turētājiem vajadzības gadījumā par samaksu piekļūt attiecīgajam tīklam, lai veiktu elektroniskos maksājumus (skat. pēc analoģijas iepriekš 54. punktā minētā sprieduma lietā “P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD” 59. punktu un tajā minēto judikatūru).
62 Apelāciju padome tātad, no vienas puses, varēja uzskatīt, ka šai preču kategorijai ir kopīgas īpašības, tostarp tāda, kas ļauj veikt maksājumus euro, un tādējādi veikt vispārēju preču zīmes reģistrācijas pieteikuma izskatīšanu pēc preču vai pakalpojumu kategorijām, attiecībā uz ko konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar precēm, kuras attiecas uz šo kategoriju un kurām ir apzīmējums “euro automatic payment”, nekavējoši bez papildu pārdomām uzskatīs, ka tās ir kartes automātisku maksājumu euro veikšanai.
63 Tāpēc Apelāciju padome pamatoti izdarīja secinājumu par attiecīgās reģistrācijai pieteiktās preču zīmes – saistītas ar attiecīgajām kartēm – aprakstošo raksturu.
– Par 9. klasē iekļautajām precēm, kuras attiecas uz informātikas un telekomunikāciju jomu
64 Attiecībā uz 9. klasē iekļautajām precēm, kuras attiecas uz informātikas un telekomunikāciju jomu, proti, “magnētiskajiem datu nesējiem, optiskajiem datu nesējiem, datu apstrādes iekārtām, starpsakaru aparātiem, interfeisiem (datoru aprīkojums), nolasītājiem (datoru aprīkojums), datoru programmām (ierakstītas), programmām, kas paredzētas kontu vadībai, monitoriem (datorprogrammas), datoriem, datoru perifērām ierīcēm, ierakstītām datorprogrammām, ierakstītām ekspluatācijas sistēmprogrammām (datoriem), centrālās apstrādes iekārtām (procesori), datora programmām un materiāliem, kas ļauj pilnībā sniegt bankas, finanšu sabiedrības un apdrošināšanas sabiedrības pakalpojumus no attāluma, proti, informātikas aparātiem un ierīcēm, nodrošinātām maksājumu programmām tiešsaistes sakaru elektroniskajam tīklam, ierīcēm un instrumentiem elektronisku maksājumu veikšanai, datora aprīkojumu elektronisku maksājumu veikšanai, transakciju programmām elektronisku maksājumu veikšanai, elektronisko maksājumu kartēm, elektroniskas un elektriskas ierīces finanšu darījumu vadīšanai”, kas attiecas uz informācijas jomu, kā arī “radiotelefoniem, uztvērējiem (audio, video), telefona aparātiem, mobilajiem telefoniem, televīzijas aparātiem, priekšapmaksas mehānismiem televīzijas aparātiem, laika reģistrēšanas iekārtām, raidītājiem (telekomunikācijas)”, kas attiecas uz telekomunikāciju jomu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā norādīja, ka visās šajās precēs var būt iekļauts automātiskā maksājuma mehānisms un ka tāpēc ir pietiekami tieša un konkrēta saikne starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un pieteikumā norādītajām precēm.
65 Pirmkārt, saistībā ar 9. klasē iekļautajām precēm, kuras attiecas uz informātikas jomu, ciktāl visas šīs preces, kuras domātas vienai un tai pašai sabiedrības daļai, proti, plašai sabiedrības daļai, kā arī profesionāļiem, kas var ierakstīt, uzkrāt, apstrādāt, nodot un pārraidīt informāciju un datus, šīs preces to līdzīgo, pat identisko īpašību un funkciju dēļ veido homogēnu preču grupu. Tādu pašu iemeslu dēļ, kādi minēti iepriekš 61. punktā, attiecībā uz kartēm šīs preces it īpaši ļauj to lietotājiem veikt elektroniskos maksājumus, tostarp arī no attāluma.
66 Apelāciju padome tādējādi varēja, no vienas puses, uzskatīt, ka šai preču kategorijai ir kopīgas īpašības, tostarp tādas, ka tie ļauj veikt maksājumus euro, tādējādi tā var veikt lūguma reģistrēt Kopienas preču zīmes attiecībā uz šīm precēm vispārēju izskatīšanu pa kategorijām, un, no otras puses, uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar šīs kategorijas precēm, kurām ir apzīmējums “euro automatic payment”, nekavējoties bez kādām papildu pārdomām sapratīs, ka tā ir prece, kas saistīta ar komunikāciju tīklu, ar automātiskā maksājuma mehānismu, kas ļauj tai tieši īstenot maksājumus euro, izmantojot minēto tīklu.
67 Otrkārt, attiecībā uz 9. klasē iekļautajām telekomunikāciju jomai piederošajām precēm, ciktāl visas šīs preces, kas domātas vienai un tai pašai sabiedrības daļai, proti, plašai sabiedrības daļai, kā arī profesionāļiem, var veikt informācijas un datu ierakstīšanu, nodošanu un sūtīšanu, šīs preces to līdzīgo, pat identisko īpašību un funkciju dēļ veido homogēnu preču grupu. Tādu pašu iemeslu dēļ, kādi minēti iepriekš 61. punktā, attiecībā uz kartēm šīs preces it īpaši ļauj to lietotājiem veikt elektroniskos maksājumus, tostarp arī no attāluma. Tas attiecas arī uz priekšapmaksas mehānismiem televīzijas aparātiem, ja šie mehānismi, piemēram, dekoderi vai maksas televīzijas programmu uztveršanas ierīces kabeļu vai satelītu tīklā, ir aprīkoti gan ar tādu karti (bieži vien dēvētu par viedkarti), gan ar ierīci šīs kartes ievietošanai, lai atļautu maksas piekļuvi šādam tīklam (skat. pēc analoģijas iepriekš 54. punktā minēto spriedumu lietā “P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).
68 Apelāciju padome tādējādi varēja, no vienas puses, uzskatīt, ka šai preču kategorijai ir kopīgas īpašības, tostarp tādas, ka tās ļauj veikt maksājumus euro, tādējādi tā var veikt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā attiecībā uz šīm precēm vispārēju izskatīšanu pa kategorijām (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2009. gada 23. septembra spriedumu lietā T‑396/07 Francetélécom/ITSB (“UNIQUE”), Krājumā nav publicēts, 29. punkts), un, no otras puses, uzskatīt, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar šīs kategorijas precēm, kurām ir apzīmējums “euro automatic payment”, nekavējoties bez kādām papildu pārdomām sapratīs, ka tā ir prece, kas saistīta ar komunikāciju tīklu, ar automātiskā maksājuma mehānismu, kas ļauj tai tieši īstenot maksājumus euro, izmantojot minēto tīklu.
69 Tāpēc Apelāciju padome pamatoti secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme – saistībā ar precēm, kuras pieder attiecīgajai informātikas un telekomunikāciju jomai – ir ar aprakstošu raksturu.
– Par citām 9. klasē iekļautajām precēm
70 Pirmkārt, attiecībā uz “maksājumu veikšanas automātiem” un “bankomātiem” tāpat kā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 15. punktā un pretēji tam, kā uzskata prasītāja, jākonstatē, ka maksājumu veikšanas automātu pielietojums, kā arī iespējamais un varbūtējais bankomātu pielietojums ir automātisko maksājumu veikšana.
71 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiks uzskatīta par tādu, kas norāda uz attiecīgo preču tehniskajām iespējām, proti, iespēju veikt maksājumus euro, vai arī kā tāda, kas attiecas uz vienu no to īpašībām, proti, automātiskumu, jo noteikta sabiedrības daļa, izvēloties šo preci, var ar to piekļūt kontam. Tāpēc reģistrācijai pieteiktā preču zīme informē konkrēto sabiedrības daļu par vienu no konkrētās preces galvenajām īpašībām, proti, to, ka tām ir vai tām var būt mehānisms, kas ļauj automātiski veikt maksājumu euro.
72 No tā izriet, ka, tā kā vārdu savienojums “euro automatic payment” atbilstoši konkrētās sabiedrības daļas uzskatam ir izmantojams tirdzniecībā, lai norādītu uz “maksājumu veikšanas automātu” un “bankomātu” īpašībām, Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka strīdīgā preču zīme apraksta nolūku, kam paredzētas minētās preces.
73 Otrkārt, attiecībā uz “viltotās naudas detektoriem”, “tirdzniecības automātiem”, “automātiem, kas izsniedz biļetes”, un “svītrkodu nolasītājiem” Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 17., 19. un 21. punktā norādīja, ka visās šajās precēs vai nu ir automātiskā maksājuma mehānisms, vai tās ir iekļautas šādā mehānismā. Turklāt apstrīdētā lēmuma 19. un 21. punktā tā precizēja, ka “viltotās naudas detektori” un “svītrkoda nolasītāji” var būt cieši saistīti ar automātisko maksājumu ierīcēm, piemēram, “automātiem, kas izsniedz biļetes” vai citiem priekšmetiem, un ka tie var būt paredzēti tam pašam nolūkam kā šie automāti.
74 Otrkārt, kā minēts iepriekš 51. punktā, automātiskais maksājums euro jāinterpretē kā tāds, kuram nepieciešams mehānisms, kuru patērētājs apzināti izvēlējies noteiktā brīdī vai ilgstoši izmantot, kas pats spēj veikt kādu darbību vai autonomi izmantot kādu procesu.
75 No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka pretēji prasītājas viedoklim maksājuma euro, ko veic, izmantojot “tirdzniecības automātus” un “automātus, kuri izdod biļetes”, automātiskais raksturs nav tikai patērētāja gribas izpausme.
76 Tāpēc Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta “viltotas naudas detektoru”, “tirdzniecības automātu”, “automātu, kas izdod biļetes”, un “svītrkodu nolasītāju” izmantošanas mērķi tādā nozīmē, ka attiecīgajās precēs ir iemontēts automātiskā maksājuma mehānisms vai ka tās pašas var būt šāda mehānisma sastāvdaļa.
77 Treškārt, attiecībā uz “automātiem, kas izdod biļetes”, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā pauda viedokli, saistībā ar kuru tad, kad bankas naudas zīmju izdošanas automāts izsniedz bankas kartes īpašniekam noteiktu naudas summu, banku iestāde, uz kuru attiecas minētais automāts, tikai izmaksā kādu naudas summu, lai dzēstu bankas parādu pret bankas kartes īpašnieku. Tāpēc reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta šīs preces, kuru izmantošanas mērķis ir cieši saistīts ar maksāšanas jēdzienu. Patiešām jāuzskata, ka pretēji prasītājas viedoklim, nevar izslēgt, ka, redzot preču zīmi, par kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, konkrētā sabiedrības daļa to uztver kā tādu, kas it īpaši apraksta skaidras naudas izņemšanas operācijas, jo tās tiek pielīdzinātas maksājumiem.
78 Katrā gadījumā līdzīgi ITSB jāuzskata, ka biļešu automāti, var piedāvāt plašu funkciju gammu, kas ir vairāk nekā tikai vienkārša naudas zīmju izņemšana, piemēram, maksājumu vai pārskaitījumu veikšana, vai arī, kā norādīts apstrīdētā lēmuma 18. punktā, kontu izrakstu izsniegšana. Tādējādi konkrētā sabiedrības daļa norādījumus, atbilstoši kuriem prece var ļaut veikt automātiskus maksājumus euro, uzskatīs par aprakstošiem ar nosacījumu, ka šī īpašība ir attiecīgās preces būtiska īpašība (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2010. gada 9. marta spriedumu lietā T‑77/09 hofherr comminikation/ITSB (“NATURE WATCH”) (Krājumā nav publicēts, 30. punkts), kas acīmredzami tā ir izskatāmajā lietā.
79 Tātad Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta “automātu, kas izdod biļetes”, izmantošanas mērķi.
80 Turklāt jānorāda, ka iepriekš 44. punktā minētā pieejamības prasība, atbilstoši kurai reģistrācijai pieteikto preču un pakalpojumu aprakstošajiem apzīmējumiem un norādēm jābūt tādām, kuras visi var brīvi izmantot, nozīmē, ka prasītājas konkurenti, kuri var savos automātos, kuri izdod biļetes, iekļaut automātiska maksājuma euro mehānismu, var brīvi izmantot vārdu savienojumu “euro automatic payment”.
81 Ceturtkārt, attiecībā uz “automātiem, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus”, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 18. punktā pēc būtības pauda viedokli, ka tie ir cieši saistīti ar “automātiem, kuri izdod biļetes”, jo šie abi aparāti iekļauti vienā un tajā pašā aparātā, un tāpēc reģistrācijai pieteiktā preču zīme tiktu uztverta ar abām attiecīgajām precēm vienādu aprakstošo konotāciju.
82 Jākonstatē, ka “automāti, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus”, un “automāti, kas izsniedz biļetes”, var tikt iekļauti vienā un tajā pašā aparātā un ka tāpēc “automāti, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus”, tāpat kā “automāti, kas izsniedz biļetes”, var piedāvāt citas tehniskās iespējas. Tāpēc konkrētā sabiedrības daļa uztvers reģistrācijai pieteikto preču zīmi kā tādu, kas apraksta attiecīgo preču būtisku īpašību, proti, ka tajās var iekļaut automātisko maksājumu euro mehānismu.
83 Tādējādi Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta “automātus, kas izsniedz kontu izrakstus un pārskatus”.
84 No iepriekš minēto apsvērumu kopuma izriet, ka Apelāciju padome saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu ir pareizi uzskatījusi, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta iepriekš 4. punktā minētās 9. klasē iekļautās preces.
– Par 36. klasē iekļautajiem pakalpojumiem
85 Attiecībā uz 36. klasē iekļautajiem pakalpojumiem jākonstatē, ka tie, pirmkārt, visi tiek sniegti galvenokārt banku, finanšu un informātikas jomā, lai veiktu komerciālus un finanšu darījumus, un, otrkārt, pretēji prasītājas viedoklim minētie pakalpojumi visi paredz maksājuma veikšanu neatkarīgi no tā, vai tiek izmantota karte vai elektroniskais veids.
86 Šajā sakarā, ņemot vērā prasītājas izklāstītos argumentus (skat. iepriekš 30. un 31. punktu), jāprecizē, ka tas it īpaši attiecas, kā to pamatoti norādīja Apelāciju padome, uz brokeru pakalpojumiem biržā vai elektroniskajā komunikācijas tīklā tiešsaistē, kas var ļaut pilnvarotajam brokerim veikt vērtspapīru apmaksu attiecīgajā tirgū vērtspapīru turētāja labā. Apelāciju padome arī pareizi pēc būtības uzskatīja, ka valūtas maiņas pakalpojumu pamatā ir maksājuma operācija, kuras nolūks ir konvertēt valūtu.
87 Šādos apstākļos visiem pakalpojumiem, kuri ietverti 36. klasē, ir viena kopīga īpašība, pat viens priekšmets, līdz ar to var uzskatīt, ka tie attiecas uz homogēnu pakalpojumu grupu un ka vispārēja izskatīšana pa kategorijām, kas minēta apstrīdētā lēmuma 25.–27. punktā un atbilstoši kurai konkrētie pakalpojumi sniedz iespēju īstenot vai iegūt automātisku maksājumus euro, ir pietiekama, lai pēc būtības izskatītu lūgumu reģistrēt preču zīmi attiecībā uz šiem pakalpojumiem (skat. pēc analoģijas iepriekš 54. punktā minēto spriedumu lietā “P@YWEB CARD” un “PAYWEB CARD”, 80. punkts un tajā minētā judikatūra).
88 Otrkārt, jākonstatē, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne starp, no vienas puses, vārdisko apzīmējumu “euro automatic payment” un, no otras puses, īpašo visu 36. klasē iekļauto pakalpojumu īpašību, kas izpaužas tā, ka tie ļauj veikt automātisku maksājumu vai to saņemšanu euro, iespējams, elektroniskā veidā, kas cieši saistīts ar automātiskuma jēdzienu komerciālo un finanšu darījumu kontekstā attiecībā uz banku, finanšu un informātikas jomu.
89 Turklāt jānoraida prasītājas arguments, atbilstoši kuram savā iepriekšējā lēmumu pieņemšanas praksē ISTB esot atzinis, ka tikai uzvedinoša preču zīme banku un finanšu jomā, uz kuru minētie pakalpojumi attiecas, neapraksta šos pakalpojumus. Jānorāda, ka lēmumi par apzīmējuma reģistrāciju par Kopienas preču zīmi, kas Apelāciju padomēm ir jāpieņem saskaņā ar Regulu Nr. 207/2009, ietilpst saistošās kompetences, nevis rīcības brīvības jomā. Tāpēc Apelāciju padomju lēmumu likumība jāizvērtē, vienīgi balstoties uz šo regulu, kā to interpretē Savienības tiesas, nevis pamatojoties uz ITSB iepriekšējo praksi (iepriekš 44. punktā minētais spriedums lietā “STREAMSERVE”, 66. punkts).
90 Tāpēc, kā Apelāciju padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 24. punktā, ir jāuzskata, ka vārdu savienojums “euro automatic payment” sniedz tiešu informāciju par to pakalpojumu priekšmetu, kas ietilpst 36. klasē, reģistrācijai pieteiktais apzīmējums var būt vienkāršs minēto pakalpojumu īpašību vai mērķa apraksts.
91 Šādos apstākļos Apelāciju padome saistībā ar Regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu pamatoti uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme apraksta iepriekš 4. punktā norādītos pakalpojumus, kas ietilpst 36. klasē.
92 Prasītājas argumenti, kas izklāstīti iepriekš 32.–35. punktā un atbilstoši kuriem vārdu savienojums “euro automatic payment” neesot aprakstošs, bet uzvedinošs, pat patvaļīgs, atkarībā no tā, vai preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir lūgts reģistrēt preču zīmi, ir vai nav saistīti ar banku un finanšu jomu, nevar apstrīdēt iepriekš 84. un 91. punktā izdarītos secinājumus.
93 No judikatūras izriet, ka, ja apraksts atbilst tiešam to preču un pakalpojumu priekšmeta, kvalitātes vai īpašību apzīmējumam, attiecībā uz kurām ir lūgts reģistrēt preču zīmi atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam, tad uzvedināšanu raksturo tas, ka nav pietiekoši ciešas saiknes starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, proti, tā nepārsniedz likumīgo ierosmes jomu (šajā ziņā skat. Vispārējās tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedumu lietā T‑24/00 Sunrider/ITSB (“VITALITE”), Krājums, II‑449. lpp., 22. un 24. punkts).
94 Tādējādi, tā kā tika pierādīts, ka vārdu savienojums “euro automatic payment” apraksta preces, kas ietilpst 9. klasē, un pakalpojumus, kas ietilpst 36. klasē, minētais vārdu savienojums attiecas uz aprakstīšanas jomu Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē un to nevar attiecināt uz uzvedināšanas jomu.
95 Ņemot vērā visus iepriekšminētos apsvērumus, Apelāciju padome pareizi izdarīja secinājumu par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes aprakstošo raksturu saistībā ar precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst attiecīgi 9. klasē un 36. klasē un norādīti iepriekš 4. punktā. Tāpēc pirmais pamats jānoraida kā nepamatots.
96 Tā kā atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai no Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta formulējuma ļoti skaidri izriet, ka, lai apzīmējumu nevarētu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, pietiek, ja īstenojas viens no uzskaitītajiem absolūtajiem atteikuma pamatojumiem (Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedums lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., 29. punkts, un Vispārējās tiesas 2008. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑160/07 Lancôme/ITSB – CMS Hasche Sigle (“COLOR EDITION”), Krājums, II‑1733. lpp., 51. punkts), un nav jāizvērtē prasītājas izvirzītais otrais pamats, kas ir saistīts ar minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta prasību pārkāpumu.
97 Tātad prasība ir jānoraida kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
98 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai atbilstoši ITSB prasījumiem jāatlīdzina tiesāšanās izdevumi.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Euro-Information – Européenne de traitement de l’information atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 12. aprīlī.
[Paraksti]