Apvienotās lietas T‑102/07 un T‑120/07
Freistaat Sachsen (Vācija) u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Valsts atbalsts – Vācijas piešķirts atbalsts līdzdalības pamatkapitālā un galvojumu aizdevumiem veidā – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija – Jēdziens “grūtībās nonācis uzņēmums” – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Atbalsta summa – Pienākums norādīt pamatojumu
Sprieduma kopsavilkums
1. Valsts atbalsts – Vispārēja atbalsta shēma, ko apstiprinājusi Komisija – Individuāls atbalsts, par kuru apgalvo, ka uz to attiecas apstiprinājums – Pārbaude, ko veic Komisija
(EKL 87. un 88. pants)
2. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes
(EKL 87. panta 1. un 3. punkts un 88. panta 3. punkts; Komisijas Paziņojuma 1999/C 288/02 3. punkts)
3. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas paziņojums par vadlīnijām valsts atbalstam grūtībās nonākušiem uzņēmumiem
(Komisijas Paziņojuma 1999/C 288/02 4.–6. punkts)
4. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā – Atbalsta grūtībās nonākuša uzņēmumam summas aprēķins
(EKL 87. un 253. pants; Komisijas Paziņojums 97/C 273/03)
1. Ja Komisija sastopas ar individuālu atbalstu, kas, kā tiek apgalvots, ir piešķirts iepriekš apstiprinātas shēmas ietvaros, tā nevar uzreiz izvērtēt tā atbilstību Līgumam. Pirms jebkādas procedūras uzsākšanas Komisijai vispirms ir jāpārbauda, vai atbalsts atbilst vispārējai shēmai un nosacījumiem, kas izvirzīti lēmumā par tās apstiprināšanu. Ja Komisija šādi nerīkotos, tā, pārbaudīdama katru individuālo atbalstu, varētu atgriezties pie sava lēmuma, ar ko tā ir apstiprinājusi atbalsta shēmu, kas nozīmē, ka tā jau ir veikusi pārbaudi attiecībā uz EKL 87. pantu. Atbalsts, kuru piemērojot tiek stingri un paredzami ievēroti noteikumi, kas formulēti lēmumā par vispārējas shēmas apstiprināšanu, tātad tiek uzskatīts par pastāvošu atbalstu, par ko nav jāziņo Komisijai un kas nav jāpārbauda saskaņā ar EKL 87. pantu.
Komisijas lēmums, ar kuru tiek izlemta atbalsta atbilstība attiecīgajai shēmai, izriet no Komisijas pienākuma rūpēties par EKL 87. un 88. panta piemērošanu. Līdz ar to Komisijas pārbaude par atbalsta saderību ar šo shēmu nav iniciatīva, kas pārsniegtu Komisijas kompetenci. Tātad Komisijas vērtējumu neierobežo valsts iestāžu, kas piešķīrušas atbalstu, vērtējums.
(sal. ar 59., 60., 62. un 136. punktu)
2. Tāpat no Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, kuras Komisija varēja pieņemt, lai īstenotu plašu rīcības brīvību, kāda tai ir piešķirta EKL 87. panta 3. punkta piemērošanas kontekstā un kuru tai ir pienākums īstenot, 3. punkta izriet, ka “valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai no bankrota un pārstrukturēšanai [pārstrukturēšanas veicināšanai] var uzskatīt par pamatotu, tikai ievērojot dažus nosacījumus”. Šī iemesla dēļ minētajās pamatnostādnēs ir paredzēts pienākums iepriekš Komisijai paziņot par ikvienu valsts sniegto finansējumu vai galvojumu finanšu grūtībās nonākušam uzņēmumam.
Apstiprinātas reģionālās atbalsta shēmas kontekstā nevar izmantot īpašu jēdziena “grūtībās nonācis uzņēmums” definīciju. Paralēlu atšķirīgu jēdziena “grūtības nonācis uzņēmums” definīciju esamības pieņemšana varētu izraisīt situāciju, kurā uzņēmums, kurš saskaņā ar minētajām pamatnostādnēm atrodas grūtībās, tomēr varētu saņemt valsts atbalstu, turklāt nebūtu pienākuma par to paziņot un netiktu ievērotas šīs pamatnostādnes. Šāda situācija būtu pretrunā EKL 87. panta 1. un 3. punkta un EKL 88. panta 3. punkta sistēmai, kā tā ir izklāstīta šajās pamatnostādnēs.
(sal. ar 74. un 76. punktu)
3. Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai 4. punktā tikai vispārēji ir minēts, ka uzņēmums tiek uzskatīts par grūtībās nonākušu, ja tas ar saviem finanšu resursiem vai līdzekļiem, ko spēj iegūt no saviem īpašniekiem/akcionāriem vai kreditoriem, nespēj apturēt zaudējumu rašanos, kuru dēļ īsā vai vidēji ilgā laikā tam uzņēmējdarbība būs noteikti jāizbeidz, ja vien neiejauksies valsts. Turklāt no minēto pamatnostādņu 5. un 6. punkta redakcijas izriet, ka, lai gan uzņēmums “katrā ziņā” uzskatāms par grūtībās nonākušu tad, ja būtiska tā pamatkapitāla daļa ir pazaudēta, to, ka tas ir nonācis finanšu grūtībās šo pamatnostādņu izpratnē, pat ja tas nav pazaudējis būtisku sava pamatkapitāla daļu, var pierādīt ar citiem rādītājiem, kas ir uzskatīti 6. punktā.
Tādējādi būtiska pamatkapitāla daļu zaudēšana ir ļoti smags faktors, kurš norāda, ka uzņēmums ir nonācis grūtībās. Turklāt pastāv noteikts skaits ekonomisko faktoru, kuru neizsmeļošs saraksts ir ietverts minēto pamatnostādņu 6. punktā, kuri arī var pierādīt šāda stāvokļa esamību pat tad, ja nav pazaudēta būtiska pamatkapitāla daļa un tas nav maksātnespējas stāvoklī šo pašu pamatnostādņu 5. punkta izpratnē.
(sal. ar 103.–105., 133. un 135. punktu)
4. Pienākuma norādīt pamatojumu apjoms ir atkarīgs no attiecīgā akta rakstura un no konteksta, kurā tas ir pieņemts. Pamatojumā skaidri un nepārprotami jāparāda iestādes lēmuma loģika, lai, no vienas puses, ieinteresētās personas varētu saprast pieņemtā akta pamatā esošo motivāciju, lai aizstāvētu savas tiesības un pārbaudītu, vai lēmums ir vai nav pamatots, un, no otras puses, lai tiesa varētu īstenot savu likumības kontroli. Pamatojumam nav jāietver visi faktiskie un tiesiskie apstākļi, kuriem ir nozīme, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst EKL 253. panta noteikumiem, ir jāvērtē, ievērojot ne tikai šī akta formulējumu, bet arī tā kontekstu un attiecīgo jomu reglamentējošo tiesību normu kopumu. It īpaši Komisijai nav jāizsaka viedoklis par visiem argumentiem, ko tai iesniedz ieinteresētās personas – tai ir pietiekami norādīt faktus un juridiskos apsvērumus, kam ir būtiska nozīme lēmuma struktūrā.
Tomēr ir jāatceļ Komisijas lēmums, kurā ir konstatēts, kas pastāv ar kopējo tirgu nesaderīgs valsts atbalsts, un kurā tā savā grūtībās nonākušam uzņēmumam sniegtā atbalsta summas aprēķinā nav ietvērusi nekādas atsauces uz finanšu tirgu praksi attiecībā uz risku (grūtībās nonācis uzņēmums, nodrošinājumu neesamība utt.) kumulēšanu, jo saikne starp Komisijas veiktajiem palielinājumiem un konkrēto sabiedrību specifisko situāciju nešķiet skaidra un veikto palielinājumu izvēlei, vismaz kā šķiet, ir nejaušs raksturs, un lai gan Komisijas paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi nav ietverta neviena norāde par minēto risku kumulēšanu. Komisijai būtu bijis jāpaskaidro papildu prēmiju piemērošana, kā arī to apmērs ar tirgus prakses analīzes palīdzību, lai minētajām sabiedrībām ļautu apstrīdēt palielinājumu atbilstošo raksturu un Vispārējai tiesai ļautu pārbaudīt to likumību.
(sal. ar 180., 217. un 218. punktu)