VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)

2014. gada 26. jūnijā

Lieta T‑20/13 P

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Apelācijas sūdzība – Civildienests – Ierēdņi – Pensija un invaliditātes pabalsts – Pensionēšanās invaliditātes dēļ – Invaliditātes komiteja – Sastāvs – Ārstu iecelšana – Attiecīgā ierēdņa bezdarbība otra ārsta iecelšanai – Otrā ārsta iecelšana, ko veic Tiesas priekšsēdētājs – Trešā ārsta iecelšana, ko veic pirmais un otrais ieceltais ārsts, savstarpēji vienojoties – Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants – Prasības noraidīšana pirmajā instancē pēc Vispārējās tiesas veiktās lietas nodošanas atpakaļ 

Priekšmets:      Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2012. gada 6. novembra spriedumu lietā F‑41/06 RENV Marcuccio/Komisija nolūkā atcelt šo spriedumu

Nolēmums:      Apelācijas sūdzību noraidīt. Luigi Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Sastāvs – Ārstu iecelšana – Trešā ārsta iecelšana, ko veic pirmais un otrais ieceltais ārsts, savstarpēji vienojoties, vai, nespējot vienoties, Tiesas priekšsēdētājs – Izmaiņas izdarītajā izvēlē pēc pirmā un otrā ārsta aizvietošanas – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants)

2.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Sastāvs – Ārstu iecelšana – Akta par sākotnējā trešā ārsta iecelšanu neatcelšana pirms jauna trešā ārsta iecelšanas – Jauna trešā ārsta iecelšana citādāk nekā ar aktu par iecelšanu, kā tika iecelts sākotnējais trešais ārsts – “Actus contrarius” principa pārkāpums – Neesamība

(Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants)

3.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Sastāvs – Ārstu iecelšana – Izmaiņas izdarītajā izvēlē – Pieļaujamība

(Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. pants)

4.      Ierēdņi – Tiesības un pienākumi – Pienākums būt lojālam – Jēdziens – Apjoms – Pienākums sadarboties ar invaliditātes komiteju pēc tās lūguma

(Civildienesta noteikumu 21. pants)

5.      Ierēdņi – Slimības atvaļinājums – Medicīniskā apskate – Saturs – Administrācijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta trešā daļa)

6.      Ierēdņi – Invaliditāte – Invaliditātes komiteja – Sēžu aizklātības ievērošana –Apjoms

(Civildienesta noteikumu II pielikuma 9. panta otrā un trešā daļa)

1.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta trešo daļu, ja divu mēnešu laikā pēc otrā ārsta iecelšanas nav iespējams vienoties par trešā ārsta iecelšanu, pēc vienas attiecīgās puses pieprasījuma trešo ārstu ieceļ Tiesas priekšsēdētājs. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta pirmo daļu trešo ārstu, savstarpēji vienojoties, ieceļ divi ārsti, kurus iecēlusi iestāde un attiecīgais ierēdnis.

Faktiski tādi ieceltu ārstu savstarpēja vienošanās par trešā ārsta izvēli ir primāra pār Tiesas priekšsēdētāja pēc savas iniciatīvas veiktu iecelšanu, kas notiek un ir spēkā tikai tad, ja attiecīgie divi ārsti nespēj vienoties. It īpaši situācijā, kad ārsts, kuru sākotnēji ir iecēlusi iestāde vai attiecīgais ierēdnis, vai pat šie abi ārsti vairs nav pieejami un tātad ir jāaizvieto ar citiem ārstiem, tas, ka šiem diviem ārstiem būtu jāpatur trešais ārsts, kurš jau ir iecelts, nebūtu invaliditātes komitejas darba efektīvas norises interesēs. Kā ārstiem, kurus ir iecēlusi iestāde un attiecīgais ierēdnis, viņiem ir pilnā mērā jābauda priekšrocības, kas viņiem ir atzītas Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta pirmajā daļā. Šiem ārstiem ir jāspēj vienoties par citu ārstu.

(skat. 89. un 90. punktu)

2.      Invaliditātes statusa piešķiršanas procesā actus contrarius princips nav pārkāpts ar to, ka pirms jauna trešā ārsta iecelšanas Tiesas priekšsēdētājs invaliditātes komitejā nav atcēlis aktu, ar kuru bija iecelts sākotnējais trešais ārsts, ne arī ar to, ka akts par jauna trešā ārsta iecelšanu nav ticis pieņemts tādā pašā veidā. Faktiski Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta pirmajā daļā ir noteikts tikai tas, ka trešo ārstu ieceļ abi iestādes un attiecīgā ierēdņa ieceltie ārsti, savstarpēji vienojoties. Civildienesta noteikumu II pielikuma 7. panta trešās daļas mērķis ir atrisināt situāciju, ja šie abi ārsti nespēj vienoties. Tiesas priekšsēdētāja veikta trešā ārsta iecelšana vienošanās neesamības gadījumā tātad izņēmuma kārtā aizstāj iecelšanu, ko parasti veic minētie divi ārsti, savstarpēji vienojoties. Līdz ar to Tiesas priekšsēdētāja veiktai iecelšanai nevajadzētu atšķirties no šo divu ārstu veiktas iecelšanas. Tātad Tiesas priekšsēdētāja veikta trešā ārsta iecelšana ir uzskatāma par administratīva rakstura aktu, nevis tiesiska rakstura aktu.

(skat. 93. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 1997. gada 3. jūnijs, T‑196/95 H/Komisija, Recueil FP, I‑A‑133. un II‑403. lpp., 80. punkts.

3.      Pakāpeniska viena vai vairāku invaliditātes komitejas locekļu aizstāšana, kuras rezultātā pat pilnībā tiek mainīts tās sastāvs, automātiski nenozīmē, ka šī komiteja ir zaudējusi spēku vai tai nav pilnvaru.

(skat. 100. punktu)

4.      Invaliditātes statusa piešķiršanas procesā vairākkārtēja atteikšanās sadarboties ar invaliditātes komiteju neatbilst lojalitātes un sadarbības pienākumam, kas katram ierēdnim ir noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 21. panta pirmo daļu.

(skat. 103. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: 1996. gada 7. marts, T‑146/94 Williams/Revīzijas palāta, Recueil FP, I‑A‑103. un II‑329. lpp., 96. punkts un tajā minētā judikatūra.

5.      Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta trešo daļu ierēdnim, kurš ir slimības atvaļinājumā, iestāde jebkurā brīdī var pieprasīt, lai viņš izietu medicīnisko apskati, ko organizē iestāde. Kas attiecas uz šīs apskates saturu – iestādes, kurai attiecīgais ierēdnis pieder, medicīniskajam dienestam atkarībā no attiecīgā ierēdņa veselības stāvokļa ir jānolemj, kāda veida izmeklējumi ir pamatoti un nepieciešami, pat ja tas attiecas uz psihiatra pārbaudi, un Savienības tiesa var tikai pārbaudīt, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda.

(skat. 105. un 106. punktu)

6.      Civildienesta noteikumu II pielikuma 9. panta trešajā daļā ir noteikts, ka invaliditātes komitejas sēdes ir aizklātas. Invaliditātes komitejas slepenība ir skaidrojama ar tā medicīniska rakstura saturu un sekām. Līdz ar to fakts, ka iecēlējinstitūcija ir zinājusi par to, ka minētā komiteja lēmumu ir pieņēmusi vienbalsīgi, nav uzskatāms par Civildienesta noteikumu II pielikuma 9. panta trešās daļas pārkāpumu.

(skat. 110. punktu)