TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2024. gada 20. jūnijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Tiesību aktu tuvināšana – Biocīdi – Regula (ES) Nr. 528/2012 – 72. pants – Biocīdus saturošs dezinfekcijas līdzeklis – Reklamēšanas ierobežojumi – Jēdziens “līdzīgas norādes” – Mērķis nodrošināt cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzību augstā līmenī
Lietā C‑296/23
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2023. gada 20. aprīļa lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 10. maijā, tiesvedībā
Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV
pret
dm‑drogerie markt GmbH & Co. KG,
TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs A. Arabadžijevs [A. Arabadjiev], tiesneši A. Kumins [A. Kumin], T. fon Danvics [T. von Danwitz], P. Dž. Švīrebs [P. G. Xuereb] (referents) un I. Ziemele,
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV vārdā – C. Rohnke, Rechtsanwalt,
– dm‑drogerie markt GmbH & Co. KG vārdā – O. Bludovsky un D. Braunwarth, Rechtsanwälte,
– Igaunijas valdības vārdā – M. Kriisa, pārstāve,
– Grieķijas valdības vārdā – E. Leftheriotou un A.‑E. Vasilopoulou, pārstāves,
– Lietuvas valdības vārdā – V. Kazlauskaitė‑Švenčionienė, pārstāve,
– Eiropas Komisijas vārdā – R. Lindenthal un M. Noll‑Ehlers, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (OV 2012, L 167, 1. lpp.) 72. panta 3. punkta otro teikumu.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar tiesvedību starp Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs eV (Negodīgas konkurences novēršanas birojs, Vācija) (turpmāk tekstā – “ZBUW”) un visā Vācijas teritorijā darbojošos kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīklu dm‑drogerie markt GmbH & Co. KG (turpmāk tekstā – “dm”) par pēdējās minētās izmantotā reklāmā iekļautu biocīda aprakstu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Regulas Nr. 528/2012 1., 3., 53. un 61. apsvērumā ir teikts:
“(1) Biocīdi ir vajadzīgi, lai kontrolētu cilvēku vai dzīvnieku veselībai kaitīgus organismus un organismus, kas bojā dabīgus vai rūpnieciski ražotus materiālus. Tomēr biocīdi tiem raksturīgo īpašību un lietošanas paņēmienu dēļ var radīt risku cilvēkiem, dzīvniekiem un videi.
[..]
(3) Šīs regulas mērķis ir uzlabot biocīdu brīvu apriti Savienībā, vienlaikus nodrošinot augstu aizsardzības līmeni gan cilvēku un dzīvnieku veselībai, gan videi. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mazāk aizsargātu grupu – piemēram, grūtnieču un bērnu – aizsardzībai. Šīs regulas pamatā vajadzētu būt piesardzības principam, lai nodrošinātu, ka, ražojot un piedāvājot tirgū aktīvās vielas un biocīdus, nerodas kaitīga ietekme uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama ietekme uz vidi. Lai pēc iespējas likvidētu šķēršļus biocīdu tirdzniecībai, būtu jāparedz noteikumi par aktīvo vielu apstiprināšanu un biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, tostarp noteikumi par atļauju savstarpēju atzīšanu un par paralēlu tirdzniecību.
[..]
(53) Lai patērētāji varētu izdarīt apzinātu izvēli, lai atvieglotu piemērošanu un lai sniegtu informāciju par apstrādātu produktu lietošanu, tiem vajadzētu būt attiecīgi marķētiem.
[..]
(61) Ar šo regulu izveidotās sistēmas būtiska sastāvdaļa ir efektīva informācijas apmaiņa par riskiem, kas saistīti ar biocīdiem, un par risku pārvaldības pasākumiem. [..]”
4 Šīs regulas 1. panta “Mērķis un priekšmets” 1. punktā ir paredzēts:
“Šīs regulas mērķis ir, saskaņojot noteikumus par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot augstu cilvēku un dzīvnieku veselības un vides aizsardzības līmeni. Šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi. Īpašu uzmanību velta mazāk aizsargātu grupu aizsardzībai.”
5 Minētās regulas 3. pants “Definīcijas” ir formulēts šādi:
“1. Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:
a) “biocīds” ir:
– jebkura viela vai maisījums lietotājam piegādātajā veidā, kas sastāv no vienas vai vairākām aktīvajām vielām, satur vai rada vienu vai vairākas aktīvās vielas, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav tikai fiziska vai mehāniska iedarbošanās,
– jebkura viela vai maisījums, ko rada no vielām vai maisījumiem, kuri paši par sevi neietilpst pirmā ievilkuma formulējuma jomā un ko izmanto, lai iznīcinātu, atbaidītu, padarītu nekaitīgu jebkuru kaitīgu organismu, kavētu tā iedarbību vai uz to iedarbotos citādā veidā, kas nav vienkārša fiziska vai mehāniska iedarbošanās.
Ja apstrādātam produktam galvenā ir biocīdā funkcija, to uzskata par biocīdu;
[..]
y) “reklāma” ir paņēmiens biocīdu tirdzniecības vai lietošanas veicināšanai, izmantojot drukātus, elektroniskus vai citus plašsaziņas līdzekļus;
[..].”
6 Šīs regulas 17. pantā “Biocīdu piedāvāšana tirgū un lietošana” ir noteikts:
“1. Biocīdus piedāvā tirgū vai lieto tikai tad, ja tiem ir piešķirta atļauja saskaņā ar šo regulu.
[..]
5. Biocīdus izmanto atbilstīgi atļaujas noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar 22. panta 1. punktu un 69. pantā minētajām marķēšanas un iepakošanas prasībām.
Pareiza lietošana attiecīgā gadījumā ietver fizikālu, bioloģisku, ķīmisku vai citu pasākumu kombinācijas racionālu piemērošanu, ierobežojot biocīdu lietošanu līdz vajadzīgajam minimumam un veicot vajadzīgos piesardzības pasākumus.
Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai piemērotā veidā informētu sabiedrību par biocīdu radītajām priekšrocībām un apdraudējumiem, kā arī par iespēju samazināt to lietošanu.
[..]”
7 Regulas Nr. 528/2012 XV nodaļas “Informācija un saziņa” 2. iedaļa “Informācija par biocīdiem” ietver 69.–73. pantu.
8 Šīs regulas 69. pantā “Biocīdu klasificēšana, iepakošana un marķēšana” ir noteikts:
“1. Atļauju turētāji nodrošina, ka biocīdus klasificē, iepako un marķē saskaņā ar apstiprināto biocīda raksturojuma kopsavilkumu, jo īpaši bīstamības apzīmējumiem un drošības prasību apzīmējumiem, kas minēti attiecīgi 22. panta 2. punkta i) apakšpunktā, kā arī saskaņā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvu 1999/45/EK [(1999. gada 31. maijs) par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu jautājumos, kas attiecas uz bīstamu preparātu klasifikāciju, iepakošanu un marķēšanu (OV 1999, L 200, 1. lpp.)] un attiecīgā gadījumā ar [Eiropas Parlamenta un Padomes] Regulu (EK) Nr. 1272/2008 [(2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.)].
Turklāt biocīdus, kurus var kļūdaini noturēt par pārtikas produktiem, tostarp par dzērieniem vai dzīvnieku barību, iepako tā, lai šādas kļūdīšanās iespēju samazinātu līdz minimumam. Ja tie ir pieejami plašai sabiedrībai, to sastāvā ietver sastāvdaļas, kas attur no to lietošanas uzturā, un jo īpaši – dara tos nepievilcīgus bērniem.
2. Atļauju turētāji nodrošina atbilstību 1. punkta prasībām, kā arī nodrošina, ka marķējums nav maldinošs attiecībā uz biocīda radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai tā efektivitāti, un tajā nekādā gadījumā nav norādes “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem” vai līdzīgas norādes. [..]
[..]”
9 Saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 72. pantu “Reklāma”:
“1. Ikviena biocīda reklāma atbilst Regulas [..] Nr. 1272/2008 noteikumiem, kā arī tajā iekļauj teikumus “Lietojiet biocīdus uzmanīgi. Pirms lietošanas vienmēr izlasiet etiķeti un informāciju par biocīdu”. Šie teikumi ir skaidri atšķirami no pārējā reklāmas teksta un ir salasāmi.
2. Reklāmas devēji vārdu “biocīdi” iepriekš minētajos teikumos var aizstāt ar skaidru atsauci uz reklamētā produkta veidu.
3. Biocīdu reklāmās biocīdu nedrīkst attēlot veidā, kas sniedz maldinošu priekšstatu par biocīda radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai par tā efektivitāti. Biocīda reklāmā nekādā gadījumā nedrīkst būt norādes “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem” vai līdzīgas norādes.”
Vācijas tiesību akti
10 Ar 2004. gada 3. jūlija Gesetz gegen den unlauteren Wettbewerb (Negodīgas konkurences novēršanas likums; BGBl. 2004 I, 1414. lpp.) – redakcijā, kas piemērojama pamatlietā, – 3. pantu ir aizliegta negodīga komercprakse.
11 Saskaņā ar šā likuma 3.a pantu “Tiesību normu pārkāpumi”:
“Negodīgi rīkojas persona, kas pārkāpj likuma normu, ar kuru citastarp ir paredzēts reglamentēt uzvedību tirgū tirgus dalībnieku interesēs, ja pārkāpums varētu ievērojami kaitēt patērētāju un citu tirgus dalībnieku vai konkurentu interesēm.”
12 Minētā likuma 8. panta “Novēršana un atturēšanās no rīcības” 1. punktā ir noteikts:
“Jebkura no 3. vai 7. pantā minētās nepieļaujamās komercprakses ir pietiekams iemesls, lai izdotu rīkojumu par šādu darbību seku novēršanu un – atkārtošanās riska gadījumā – rīkojumu turpmāk neveikt šādas darbības. [..]”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
13 No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka dm piedāvāja nopirkt, tajā skaitā internetā, dezinfekcijas līdzekli ar nosaukumu “BioLYTHE” (turpmāk tekstā – “aplūkojamais produkts”). Uz šim produktam piestiprinātās etiķetes uzdrukātais apraksts ietvēra – zem tā nosaukuma – norādes “ekoloģisks, universāls plaša spektra dezinfekcijas līdzeklis”, “dezinfekcijas līdzeklis ādai, rokām un virsmām”, “iedarbīgs pret SARS koronavīrusu”, kā arī “saudzīgs pret ādu • dabīgs • bez alkohola”.
14 Tā kā ZBUW uzskatīja, ka runa ir par negodīgu reklāmu – dm neesot ievērojusi Regulā Nr. 528/2012 ietvertos noteikumus par praksi attiecīgajā tirgū, un tā kā uz tā brīdinājuma vēstuli dm nereaģēja –, tas cēla prasību Landgericht Karlsruhe (Karlsrūes apgabaltiesa, Vācija), ar kuru tas būtībā prasa uzdot dm – piedraudot neizpildes gadījumā piemērot piespiedu līdzekļus – pārtraukt reklāmā un etiķetes aplūkojamo produktu apzīmēt un tirgot kā “ekoloģisku, universālu plaša spektra dezinfekcijas līdzekli” un/vai “saudzīgu pret ādu” un/vai “dabīgu”.
15 Minētā tiesa ar 2021. gada 25. marta spriedumu šo prasību apmierināja.
16 Šo spriedumu dm pārsūdzēja Oberlandesgericht Karlsruhe (Augstākā apgabaltiesa Karlsrūē, Vācija), kas to daļēji grozīja. Minētā tiesa vispirms konstatēja, ka aplūkojamais produkts ir uzskatāms par biocīdu Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē un ka jēdziens “reklāma”, kas definēts Regulas Nr. 528/2012 3. panta 1. punkta y) apakšpunktā un reglamentēts minētās regulas 72. pantā, aptver arī strīdīgās norādes uz šā produkta etiķetes, tostarp norādi “saudzīgs pret ādu”.
17 Minētā tiesa atzina, ka Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrajā teikumā iekļautajām norādēm kopējs ir tas, ka ar tām – vispārīga apgalvojuma veidā – tiek nepietiekoši uzsvērts risks, ko biocīds rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, un tā iedarbīgums. Tātad jēdziens “līdzīgas norādes” šīs tiesību normas izpratnē aptverot arī norādes par biocīda radītiem riskiem, kuras, vispārēji nepietiekoši uzsvērdamas minētos riskus, esot salīdzināmas ar minētajā tiesību normā piemēra veidā iekļautajām norādēm.
18 Šajā kontekstā tā pati tiesa secināja, ka norāde “saudzīgs pret ādu”, ko dm izmantojusi attiecībā uz aplūkojamo produktu, nav uzskatāma par “līdzīgām norādēm” Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē. Proti, neesot tā, ka ar šo norādi būtu nepietiekoši uzsvērts aplūkojamā produkta radītais risks, tā iedarbīgums vai šā iedarbīguma kaitīgums (kā norādes “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs [veselībai]”) – nedz vispārīgi, nedz konkrēti – vismaz ne attiecībā uz cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un dabas vidi kopumā. Oberlandesgericht Karlsruhe (Augstākā apgabaltiesa Karlsrūē) atzina, ka norāde “saudzīgs pret ādu” apraksta – lai gan ļoti vispārīgā veidā – aplūkojamā produkta iedarbību uz konkrētu orgānu, proti, cilvēka ādu.
19 ZBUW par šo Oberlandesgericht Karlsruhe (Augstākā apgabaltiesa Karlsrūē) spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību iesniedzējtiesai – Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa, Vācija).
20 Vispirms – minētā tiesa uzskata, ka Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma formulējums pats par sevi nav pietiekams, lai varētu atbildēt uz jautājumu: kas ir “līdzīgas norādes” šīs tiesību normas izpratnē? Tomēr tā uzskata, ka minētās tiesību normas mērķis, kā arī tās mijiedarbību ar šīs regulas 72. panta 3. punkta pirmo teikumu liecina par labu Oberlandesgericht Karlsruhe (Augstākās apgabaltiesas Karlsrūē) izmantotajai pieejai.
21 Iesniedzējtiesa uzskata, ka Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrajā teikumā minētās norādes ir aizliegts izmantot biocīdu reklāmā – neatkarīgi no jautājuma, vai tās varētu maldināt lietotāju par riskiem, kurus šie produkti rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai par tā iedarbīgumu. Šajā ziņā minētā tiesa – tāpat kā Oberlandesgericht Karlsruhe (Augstākā apgabaltiesa Karlsrūē) – uzskata, ka ar šo regulu nav paredzēts pavisam aizliegt biocīdu reklāmā tādas norādes attiecībā uz kādu no šiem riskiem vai – attiecīgā gadījumā – to pakāpi vai neesamību, turklāt neatkarīgi no šo norāžu patiesuma, kas novērtējams saistībā ar minētās regulas 72. panta 3. punkta pirmajā teikumā ietverto aizliegumu maldināt lietotāju.
22 Kā norāda iesniedzējtiesa, ar Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otro teikumu nav izslēgta tādu atļautu un konkrētu, tostarp pamatotu, norāžu – it īpaši tādu, kas nav maldinošas, – izmantošana biocīdu reklāmā, kurās norādīts, ka šie produkti nerada riskus vai rada tikai nelielus riskus, vai ka šiem produktiem kādā ziņā ir pat labvēlīga iedarbība. Minētā tiesa šajā ziņā precizē, ka vispārīgajām norādēm parasti ir vai tikai neliela informatīva vērtība patērētājiem, vai arī tādas neesot. Savukārt minētās konkrētās, pamatotās norādes sniedzot patērētājiem svarīgu un noderīgu informāciju. Šīs patērētāju intereses saņemt informāciju ir nepieciešams integrēt šajā regulā paredzētajā speciālajā līdzsvarā starp biocīdu brīvu apriti un centieniem panākt cilvēku veselības, dzīvnieku veselības, kā arī dabas vides aizsardzību augstā līmenī.
23 Tādēļ iesniedzējtiesa uzskata, ka jēdziens “līdzīgas norādes” Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka izšķirošs esot šajā tiesību normā piemēra veidā minētajām norādēm kopējo iezīmju kopums, proti, ne tikai to nepietiekoši uzsverošā, bet arī vispārīgā būtība. Tātad par “līdzīgu norādi” minētās tiesību normas izpratnē neesot uzskatāma tāda, kurā ir tikai norādīts uz biocīda īpašiem aspektiem, bet nav noliegts, ka eventuāli pastāv otršķirīga, kaitīga ietekme.
24 Attiecībā uz tādu dezinfekcijas līdzekli kā aplūkojamais produkts minētā tiesa norāda, ka samērīgi informēts un saprātīgs vidusmēra patērētājs norādi “saudzīgs pret ādu” saprot tikai kā tā otršķirīgās, kaitīgās ietekmes relativizēšanu. Līdz ar to šī norāde nemazinot patērētāja kritiku attiecībā uz aplūkojamā produkta lietošanu. Šo plašas sabiedrības izpratni atbalstot Regulas Nr. 528/2012 72. panta 1. punkta pirmajā teikumā noteiktais marķēšanas pienākums.
25 Visbeidzot – iesniedzējtiesa uzskata, ka šajā gadījumā Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma interpretācija ir nozīmīga, jo ZBUW savu prasību par to, lai tiktu pārtraukta reklāma, kurā aplūkojamais produkts apzīmēts kā “saudzīgs pret ādu”, nevar celt ar tādu pamatojumu, ka neesot ievērots Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta pirmajā teikumā ietvertais aizliegums maldināt lietotāju.
26 Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā Augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai “līdzīgas norādes” Regulas [..] Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē ir tikai tādas reklāmā ietvertās norādes, ar kurām līdzīgi kā ar šajā tiesību normā skaidri uzskaitītajiem jēdzieniem tiek vispārīgi nepietiekami novērtētas biocīda īpašības attiecībā uz produkta radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai attiecībā uz tā efektivitāti, vai arī “līdzīgas norādes” ietver visus jēdzienus, kuriem attiecībā uz produkta radīto risku cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai videi vai attiecībā uz tā efektivitāti ir konkrēti uzskaitītajiem jēdzieniem līdzīgs, nepietiekami novērtējošs, bet ne obligāti arī tāds vispārinošs saturs kā tiem?”
Par prejudiciālo jautājumu
27 Ar šo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vēlas noskaidrot, vai Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līdzīgas norādes” šīs tiesību normas izpratnē aptver jebkuru norādi reklāmā par biocīdiem, kurā – līdzīgi kā minētās tiesību normas tekstā – ir nepietiekoši uzsvērti riski, kurus biocīds rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai tā iedarbīgums, pat ja tā pēc būtības nebūtu vispārīga norāde.
28 Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet atziņa, ka, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāņem vērā ne tikai tās teksts, bet arī tās konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ietverta, mērķi (spriedums, 2024. gada 5. marts, Défense Active des Amateurs d’Armes ASBL u.c., C‑234/21, EU:C:2024:200, 34. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
29 Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta tekstā, proti, pirmajā teikumā, ir paredzēts, ka reklāma par biocīdu nedrīkst ietvert norādi uz šo produktu tādā veidā, kas patērētāju varētu maldināt par riskiem, kurus tas rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai par tā iedarbīgumu. Minētā punkta otrajā teikumā ir precizēts, ka jebkurā gadījumā reklāmā par kādu biocīdu nedrīkst iekļaut tādas norādes kā “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs [veselībai]”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem” un līdzīgas norādes.
30 Pavisam konkrēti attiecībā uz jēdzienu “līdzīgas norādes” šīs regulas 72. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē, ir konstatējams, ka formulējumi “līdzīgas norādes” un “līdzīgas” ir izmantoti, lai atsauktos uz šajā teikumā iekļautajām norādēm, proti, “zema riska biocīds”, “netoksisks”, “nekaitīgs [veselībai]”, “dabīgs”, “videi draudzīgs”, “nekaitīgs dzīvniekiem”.
31 Pirmkārt, no šo norāžu formulējuma izriet: jau to teksts liecina, ka tām piemītošo īpašību un ar to saistīto izmantojuma veidu dēļ nav tā, ka biocīdi radītu dažādus riskus cilvēkiem, dzīvniekiem un dabas videi, kā izriet no minētās regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta kopsakarā ar tās 1. apsvērumu.
32 Otrkārt, ir konstatējams, ka nekas Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma tekstā neliecina, ka aizliegums izmantot biocīdu reklāmā attiektos tikai uz vispārīgām norādēm.
33 Tātad no Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma formulējuma izriet, ka šajā tiesību normā uzskaitīto norāžu kopsaucējs ir tas, ka tās nepietiekoši uzsver riskus, kurus biocīds rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai maldina par tā iedarbīgumu, vai pat šos riskus noklusē – pat ja tā pēc būtības nebūtu vispārīga norāde.
34 Attiecībā uz Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma kontekstu ir jānorāda: vispirms – kā izriet no šīs regulas 61. apsvēruma – viens no sistēmas, kas izveidota ar minēto regulu, būtiskajiem elementiem ir iedarbīga apmaiņa ar informāciju par riskiem, kuri saistīti ar biocīdu. Tātad biocīdu reklāmai būtu jādod patērētājiem iespēja iegūt pietiekamu informāciju par riskiem saistībā ar šo produktu lietošanu, lai šie riski netiktu novērtēti par zemu un lai patērētāji, pērkot šādus produktus, varētu lietpratīgi izdarīt izvēli.
35 Turpinājumā – ir konstatējams, ka Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta jāinterpretē kopsakarā ar šīs regulas 69. pantā ietvertajiem noteikumiem par biocīdu marķēšanu. Proti, no šā panta 1. punkta kopsakarā ar minētās regulas 53. apsvērumu izriet, ka šādu produktu etiķetes patērētājiem sniedz tādu informāciju par šiem produktiem, kura viņiem dod iespēju lietpratīgi pieņemt lēmumus un citastarp ietver Direktīvā 1999/45 un Regulā Nr. 1272/2008 minētās norādes par riskiem un piesardzību.
36 Visbeidzot – Regulas Nr. 528/2012 69. panta 2. punktā ar vienu vienīgu teikumu ir formulēts aizliegums, proti, biocīda etiķete nedrīkst radīt maldinošu priekšstatu par risku, ko šis produkts rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai par tā iedarbīgumu, un tajā ir noteikts, ka jebkurā gadījumā šādā etiķetē nedrīkst iekļaut tādas norādes kā tajā uzskaitītās, kas ir identiskas šīs regulas 72. panta 3. punkta uzskaitītajām acīmredzami maldinošajām norādēm.
37 Šajā kontekstā ir uzskatāms, ka ar Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punktu ir izveidots vispārīgs regulējums par biocīdu reklamēšanu, kurš balstīts uz patērētāju reakciju, kas izriet no izpratnes par riskiem, kurus šie produkti rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, un kurš ir piemērojams neatkarīgi no minēto produktu riskiem un faktiskajām īpašībām.
38 Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrā teikuma formulējums, tajā skaitā vārdkopa “līdzīgas norādes”, ir uzskatāms par tādu norāžu piemēriem, kuras ir acīmredzami maldinošas attiecībā uz minētajiem riskiem, un tātad uz tām attiecas šīs regulas 72. panta 3. punktā ietvertais aizliegums tās izmantot biocīdu reklāmā.
39 No tā attiecībā uz apgalvotā šīs regulas 72. panta 3. punkta otrā teikuma formulējuma vispārīguma nozīmīgumu izriet, ka norāde, kas ir gan vispārīga, gan konkrēta, nepietiekoši uzsvērdama riskus, kurus šie biocīdi rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai maldinādama par to iedarbīgumu vai pat noklusēdamas šos riskus, var acīmredzami maldināt lietotāju par riskiem saistībā ar biocīdu lietošanu, un līdz ar to šāds vispārīgums nevar būt nozīmīgs konstatēšanai, vai norādi, kas attiecas uz kādu biocīdu, aptver jēdziens “līdzīgas norādes” šīs pašas regulas 72. panta 3. punkta otrā teikuma izpratnē.
40 Kā izriet no Regulas Nr. 528/2012 1. panta 1. punkta – kopsakarā ar tās 3. apsvērumu –, tās mērķis ir, saskaņojot noteikumus par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu, uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus nodrošinot cilvēku un dzīvnieku veselības un vides augstu aizsardzības līmeni, un šīs regulas noteikumu pamatā ir piesardzības princips, kura mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi (spriedums, 2021. gada 14. oktobris, Biofa, C‑29/20, EU:C:2021:843, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Šajā ziņā jānorāda: no minētās regulas 17. panta 5. punkta trešās daļas izriet, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai plašai sabiedrībai sniegtu pienācīgu informāciju par priekšrocībām un riskiem, kas saistīti ar biocīdiem, kā arī par iespējām pēc iespējas samazināt to lietošanu.
42 Tātad Savienības likumdevējam ir bijis nodoms rast īpašu līdzsvaru starp biocīdu brīvu apriti un cilvēku un dzīvnieku veselības, kā arī vides augsta līmeņa aizsardzību (spriedums, 2023. gada 19. janvāris, CIHEF u.c., C‑147/21, EU:C:2023:31, 64. punkts).
43 Šajā ziņā Savienības likumdevēja nodoms ir bijis ar Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otro teikumu detalizēti un pilnīgi regulēt to, kā formulējamas norādes, kuras var būt ietvertas biocīdu reklāmās, par riskiem, kas saistīti ar šo produktu lietošanu, jo šajā pantā ir paredzēts, ka pastāv obligāta norāde, kurā ietverts skaidrs noteiktu norāžu aizliegums, un šī panta mērķis vispārīgāk ir aizliegt ikvienu reklāmā ietvertu norādi, kas varētu lietotāju maldināt par riskiem, kurus var radīt šādi produkti (spriedums, 2023. gada 19. janvāris, CIHEF u.c., C‑147/21, EU:C:2023:31, 63. punkts).
44 Šādos apstākļos ir uzskatāms: kā izriet no šā sprieduma 33. punkta, uz norādēm, kurās nav nedz nepietiekoši uzsvērti, nedz noklusēti riski, kādus biocīds rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai kuras attiecas uz tā iedarbīgumu, principā neattiecas šīs regulas 72. panta 3. punktā noteiktais aizliegums tās izmantot biocīdu reklāmā.
45 Turpretī biocīda reklāmā nedrīkst izmantot tādas norādes, kurās – lai nepietiekoši uzsvērtu vai pat noklusētu riskus – ir teikts, ka riska nav vai ka tas ir neliels, vai ka šim produktam ir labvēlīga iedarbība. Kā Eiropas Komisija būtībā norādījusi rakstveida apsvērumos, šādas norādes varētu veicināt minēto produktu pārmērīgu, nepiesardzīgu vai nepareizu lietošanu, bet tas būtu pretrunā mērķim pēc iespējas samazināt to lietošanu.
46 Šajā gadījumā attiecībā uz aplūkojamā biocīda reklāmā izmantoto norādi “saudzīgs pret ādu” ir pietiekami norādīt, ka šāda norāde, kurai – pirmšķietami – ir pozitīva konotācija un kurā nekas neliecina par risku, varētu relativizēt šā produkta otršķirīgo, kaitīgo ietekmi vai pat, kā Grieķijas valdība un Komisija būtībā norāda savos rakstveida apsvērumos, likt saprast, ka minētais produkts pat varētu būt noderīgs lietošanai uz ādas. Taču tāda norāde ir maldinoša Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta izpratnē, un līdz ar to ir attaisnojams aizliegums to izmantot šā produkta reklāmā.
47 Šo interpretāciju neliek apšaubīt arī apstāklis, ka saskaņā ar Regulas Nr. 528/2012 72. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzēto obligāto norādi reklāmā ir skaidri un viegli izlasāmi jānorāda, ka, lietojot biocīdu, ir jāievēro piesardzība un ikreiz pirms lietošanas ir jāizlasa etiķete un attiecīgā informācija. Kā Komisija norādījusi rakstveida apsvērumos, etiķetes lasīšana pat varot novērst patērētāja uzmanību no citas tajā iekļautās informācijas.
48 Ņemot vērā nupat izklāstīto apsvērumu kopumu, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 528/2012 72. panta 3. punkta otrais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “līdzīgas norādes” šīs tiesību normas izpratnē aptver jebkuru norādi biocīda reklāmā, kurā – līdzīgi kā norādēs minētās tiesību normas tekstā – šis produkts ir aprakstīts veidā, kas maldina par riskiem, kādus tas rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai par tā iedarbīgumu, šos riskus nepietiekoši uzsverot vai noklusējot – pat ja tā pēc būtības nebūtu vispārīga norāde.
Par tiesāšanās izdevumiem
49 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies saistībā ar apsvērumu iesniegšanu Tiesai un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (pirmā palāta) nospriež:
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (2012. gada 22. maijs) par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu 72. panta 3. punkta otrais teikums
ir jāinterpretē tādējādi, ka
jēdziens “līdzīgas norādes” šīs tiesību normas izpratnē aptver jebkuru norādi biocīda reklāmā, kurā – līdzīgi kā norādēs minētās tiesību normas tekstā – šis produkts ir aprakstīts veidā, kas maldina par riskiem, kādus tas rada cilvēku veselībai, dzīvnieku veselībai vai dabas videi, vai par tā iedarbīgumu, šos riskus nepietiekoši uzsverot vai noklusējot – pat ja tā pēc būtības nebūtu vispārīga norāde.
[Paraksti]