Prasība, kas celta 2007. gada 3. oktobrī - Polija/Komisija

(lieta T-379/07)

Tiesvedības valoda - poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis - T. Nowakowski)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2007. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 804/2007, ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Polijas karogu, zvejot mencas Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajons, EK ūdeņi) ¹;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2007. gada 9. jūlija Regulu (EK) Nr. 804/2007, ar ko nosaka aizliegumu kuģiem, kuri peld ar Polijas karogu, zvejot mencas Baltijas jūrā (25.-32. apakšrajons, EK ūdeņi). Apstrīdētajā regulā ir konstatēts, ka 2007. gada 11. jūlijā ir noslēgusies prasītājai 2007. gadam piešķirtā mencu nozvejas kvota Baltijas jūrā un ka laika posmā no 2007. gada 11. jūlija līdz 31. decembrim ar Polijas karogu peldošiem kuģiem ir aizliegts zvejot mencas, paturēt tās uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut šādu kuģu gūtu nozveju.

Prasītāja savu prasību pamato ar faktu, ka Komisija, izvērtējot, cik daudz mencu ir nozvejojuši poļu zvejas kuģi, ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas un pārkāpusi Padomes 2006. gada 11. decembra Regulu (EK) Nr. 1941/2006, ar ko 2007. gadam nosaka zvejas iespējas un ar tām saistītus nosacījumus konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuri piemērojami Baltijas jūrā ². Šī pamata ietvaros prasītāja norāda, ka Komisija, izdarot secinājumus par Polijas zvejas kuģu veikto mencu nozveju, ir balstījusies uz izlases veidā savāktiem un nereprezentatīviem datiem, kas iegūti no tās inspektoru veiktajām kontrolēm, tai pat laikā neņemot vērā Polijas informācijas sistēmas datus par jūras nozveju.

Turklāt ar apstrīdēto regulu ir pārkāpts samērīguma princips, jo ar regulu noteiktajam nozvejas aizliegumam ir būtiskas sociāli ekonomiskas negatīvas sekas, kuras ir ievērojami nesamērīgas ar hipotētisko ieguvumu attiecībā uz mencu krājumu aizsardzību. Komisija, pirms pieņemt apstrīdēto regulu, neesot izvērtējusi šīs sekas un neesot ņēmusi vērā iespēju vēlamos mērķus sasniegt ar tādiem līdzekļiem, kas mazāk ietekmētu sabiedrību un jūrniecības reģionu ekonomiku.

Prasītāja savas prasības atbalstam izvirza arī pamatu, ka apstrīdētā regula neesot pietiekami pamatota, kā rezultātā nav iespējams pārbaudīt ar regulu paredzētā aizlieguma atbilstību mērķim un likumīgumu.

Vēl tā atsaucas uz solidaritātes un lojālas sadarbības principu pārkāpumu, pārmetot Komisijai, ka tā neesot uzsākusi dialogu un nav devusi prasītājai iespēju izskaidrot strīdīgos jautājumus vēl pirms apstrīdētās regulas pieņemšanas.

Visbeidzot prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto regulu ir pārkāpta brīvība veikt uzņēmējdarbību, jo paredzētais aizliegums attiecas uz personām, kuras praksē savas darbības veidu nevar mainīt un kurām zveja ir vienīgais ienākumu avots; tas vēl jo vairāk esot jāuzsver tādēļ, ka aizliegums ir absolūts un nepieļauj nekādas atkāpes.

____________

¹ - OV L 180, 3. lpp.

² - OV L 367, 1. lpp.