Language of document : ECLI:EU:T:2021:850

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2021. gada 1. decembrī (*)

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz konkursa mutisko pārbaudījumu – Daļējs piekļuves atteikums – Punktu noapaļošanas metode – Mutiskā pārbaudījuma dažādo daļu un apakšsadaļu svēruma koeficienti – Atlases komisijas sēžu aizklātība – Regula (ES) 2018/1725 – Daļēja tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas

Lietā T‑265/20

JR, ko pārstāv L. Levi un A. Champetier, advokātes,

prasītāja,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Milanowska, C. Ehrbar un H. Kranenborg, pārstāvji,

atbildētāja,

par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 28. februāra un 2020. gada 9. aprīļa lēmumus, ar kuriem prasītājai atteikta piekļuve noteiktiem dokumentiem saistībā ar iekšējo konkursu COM/03/AD/18 (AD 6) – 1 – Administratori,

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un T. Perišins [T. Perišin] (referents),

sekretārs: E. Kulons [E. Coulon],

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2018. gada 16. decembrī prasītāja JR iesniedza savu kandidatūru iekšējā konkursā COM/03/AD/18 (AD 6) – 1 – Administratori ar atsauces Nr. 35‑20/11/2018 (turpmāk tekstā – “konkurss”), kuru organizēja Eiropas Komisija.

2        2019. gada 6. jūnijā prasītāja nokārtoja konkursa rakstveida pārbaudījumu. Šo pārbaudījumu viņa nokārtoja veiksmīgi.

3        2019. gada 23. septembrī prasītāja nokārtoja konkursa mutisko pārbaudījumu.

4        Paziņojuma par konkursu III sadaļas 4. iedaļā bija norādīts, ka AD funkciju grupas mutiskajam pārbaudījumam ir divas daļas, kas aprakstītas šādi:

“1.      intervija [..], lai novērtētu:

–        galvenos veiktos uzdevumus un prasmes, kas iegūtas [kandidāta] profesionālās karjeras gaitā, un

–        [kandidāta] spēju un motivāciju veikt amata pienākumus, kas uzticēti tiem amatiem, kuriem konkurss sniedz piekļuvi;

2.      strukturēta prezentācija, [kas] sastāv no brīfinga [..] par tematu, kas saistīts ar Eiropas Savienības politiku [..].”

5        Minētajā iedaļā bija precizēts, ka kopējais vērtējums abās iepriekš minētajās mutiskā pārbaudījuma daļās sastāv no atzīmes no 0 līdz 20 punktiem un nepieciešamais minimums ir 10 punkti.

6        Paziņojuma par konkursu tās pašas sadaļas 5. iedaļā bija precizēts, ka atlases komisija rezerves sarakstā ierakstīs to kandidātu uzvārdus, kuri ieguvuši visaugstāko punktu skaitu mutiskajā pārbaudījumā, kā arī minimālo nepieciešamo punktu skaitu šim pārbaudījumam, nepārsniedzot vēlamo veiksmīgo kandidātu skaitu.

7        2019. gada 16. decembra vēstulē Komisija informēja prasītāju, ka tā nav iekļauta konkursa rezerves sarakstā. Šajā vēstulē Komisija precizēja, ka prasītāja mutiskajā pārbaudījumā ir ieguvusi 13 no 20 punktiem, tomēr nepieciešamais minimālais punktu skaits, lai tiktu iekļauta rezerves sarakstā, bija 14 punkti no 20. Komisija informēja prasītāju, ka atlases komisija bija secinājusi, ka viņas mutiskā pārbaudījuma kopējais novērtējums ir “labi”, pamatojoties uz trim novērtējuma elementiem, proti, pirmkārt, atbilstību starp iekšējā konkursā prasīto pieredzi un priekšrocībām – šajā daļā prasītāja saņēma vērtējumu “ļoti labi”, otrkārt, spēju un motivāciju – šajā daļā prasītāja saņēma vērtējumu “ļoti labi”, un, treškārt, strukturētu tematisko prezentāciju, par kuru prasītāja saņēma vērtējumu “labi”.

8        Ar 2019. gada 20. decembra elektroniskā pasta vēstuli prasītāja iesniedza Komisijai lūgumu pārskatīt 2019. gada 16. decembra lēmumu, kā arī lūgumu sniegt informāciju un piekļuvi dokumentiem.

9        Attiecībā uz sava lūguma pēdējo daļu prasītāja informēja Komisiju par vēlmi piekļūt šādiem datiem un dokumentiem:

–        detalizētiem paskaidrojumiem par veidu, kādā mutiskie vērtējumi tika pārvērsti skaitļos, ar novērtējuma skalām, kas ļauj katru vārdisko vērtējumu saistīt ar skaitliskā izteiksmē izteiktu punktu skaitu;

–        detalizētiem vērtējumiem, kas veikti par katru no trim mutiskajā pārbaudījumā novērtētajiem elementiem, kuriem piešķirts punktu skaits, kā arī attiecīgo novērtējuma skalu;

–        jebkādai lietderīgai informācijai par trīs tai piešķirtajām skaitliskajām atzīmēm;

–        iespējami izmantotajai svēruma metodei;

–        iespējami izmantotajai noapaļošanas metodei;

–        protokolam un novērtējuma tabulām attiecībā uz viņas mutisko pārbaudījumu, kā arī papīra tāfeles loksnei, ko viņa tā laikā bija izmantojusi mutiskās prezentācijas pamatojumam (turpmāk tekstā – “papīra tāfeles loksnes”);

–        jebkuram citam atbilstošam dokumentam saistībā ar viņas sniegumu šajā pārbaudījumā.

10      2020. gada 10. janvārī Komisija prasītājai nosūtīja pirmo atbildi, precizējot, ka viņas pārskatīšanas lūgums ir nosūtīts konkursa atlases komisijai. Komisija arī uzsvēra, ka atlases komisijas sēdes bija aizklātas, līdz ar to, izņemot to informāciju, kas paziņota caur prasītājas EPSO kontu, tā nevar viņai darīt zināmu nedz vērtēšanas tabulu, nedz atlases komisijas ziņojumu, nedz atlases komisijas locekļu individuāli piešķirtos punktus, pat ja tie tiek anonimizēti.

11      2020. gada 31. janvārī prasītāja nosūtīja Komisijai elektroniskā pasta vēstuli ar nosaukumu “Atkārtots pieteikums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 7. panta 2. punktu”, kurā tā atkārtoja savu pieteikumu par piekļuvi iepriekš 9. punktā minētajiem dokumentiem un informācijai. Šī pieteikuma pamatojumam prasītāja tostarp atsaucās uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.) 11. apsvērumu, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV 2018, L 295, 39. lpp.), 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Turklāt tā apgalvoja, ka Komisija neesot izklāstījusi iemeslus, kuri pamatotu to, ka piekļuve dokumentiem un informācijai, ko tā ir minējusi šajā pieteikumā, apdraudētu atlases komisijas apspriežu slepenību, ka izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem ir jāinterpretē šauri un ka tā ir pierādījusi leģitīmas intereses iegūt piekļuvi minētajiem dokumentiem un informācijai, it īpaši, lai saprastu tai piešķirto kopējo punktu skaitu.

12      2020. gada 24. februāra elektroniskā pasta vēstulē Komisija izklāstīja, ka, tā kā prasītājas 2019. gada 20. decembra pieteikumā nav atsauces uz Regulu Nr. 1049/2001, Komisija to nav izskatījusi kā pieteikumu, kas ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, bet gan saskaņā ar labas pārvaldības noteikumiem. Tādējādi Komisija uzsvēra, ka tās 2020. gada 10. janvāra elektroniskā pasta vēstule, kas adresēta prasītājai, nevar tikt uzskatīta par atbildi, kas ietilpst minētās regulas piemērošanas jomā.

13      Komisija arī informēja prasītāju par to, ka saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001 šī iestāde ir reģistrējusi visus pieteikumus par piekļuvi dokumentiem, norādot pieteikuma iesniedzēja uzvārdu un adresi datubāzē, kas ir pieejama diezgan lielam personāla locekļu skaitam, un lūdza prasītājai skaidri apstiprināt, ka tā vēlas, lai tās 2019. gada 20. decembra elektroniskā pasta vēstule tiktu izskatīta kā šāds pieteikums par piekļuvi dokumentiem.

14      2020. gada 28. februārī Komisija nosūtīja prasītājai elektroniskā pasta vēstuli ar nosaukumu “Piekļuve Jūsu personas datiem” (turpmāk tekstā – “2020. gada 28. februāra lēmums”). Tajā Komisija aicināja prasītāju iepazīties ar papīra tāfeles loksnēm Komisijas birojos un veikt pārrunas ar konkursa atlases komisijas priekšsēdētāju (turpmāk tekstā – “atlases komisijas priekšsēdētāja”), lai saņemtu mutisku ziņojumu par viņas sniegumu. Turklāt prasītājai tika paziņota skala, kurā ir norādīta attiecība starp atlases komisijas piešķirtajiem skaitliskajiem punktiem no 1 līdz 10 un vārdiskajiem vērtējumiem “nepietiekami”, “labi”, “ļoti labi”, “teicami”, “izcili” un “priekšzīmīgi” (turpmāk tekstā – “konversijas skala”). Komisija norādīja, ka prasītājas snieguma novērtējums visos konkursa posmos tika veikts saskaņā ar šo skalu.

15      2020. gada 4. marta elektroniskā pasta vēstulē prasītāja lūdza tikšanos, lai iepazītos ar papīra tāfeles loksnēm un lai saņemtu atlases komisijas novērtējumu par viņas sniegumu mutiskajā pārbaudījumā.

16      2020. gada 13. martā prasītāja nosūtīja Komisijai elektroniskā pasta vēstuli un atkārtoja savu pieteikumu par piekļuvi papīra tāfeles loksnei un pārrunām ar atlases komisijas priekšsēdētāju. Viņa lūdza arī piekļuvi konkursa atlases komisijas izmantotajām svēruma un noapaļošanas metodēm, uzskatot, ka tās ir daļa no viņas personas datiem, jo tās bija nesaraujami saistītas ar viņas galīgo atzīmi un viņai paziņoto konversijas skalu. Turklāt tā uzsvēra, ka Regulā Nr. 1049/2001 nav prasīts, lai pieteikums par piekļuvi dokumentiem tiktu iesniegts kādā īpašā veidā.

17      2020. gada 9. aprīļa elektroniskā pasta vēstulē (turpmāk tekstā – “2020. gada 9. aprīļa lēmums”) Komisija informēja prasītāju, ka tā uzskata, ka atlases komisijas sēžu aizklātība aptver svēruma un noapaļošanas metodes atbilstoši Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) III pielikuma 6. pantam.

18      Ar 2020. gada 15. aprīļa lēmumu konkursa atlases komisija noraidīja lūgumu pārskatīt 2019. gada 16. decembra lēmumu par prasītājas neiekļaušanu konkursa rezerves sarakstā, līdz ar to šis lēmums ir jāapstiprina. Atlases komisija precizēja, ka mutiskā pārbaudījuma saturu, paredzētos jautājumus, novērtēšanas kritērijus, vērtēšanas procedūru, kā arī katra šī pārbaudījuma elementa, kas minēts paziņojumā par konkursu, svērumu tā bija definējusi pirms šī pārbaudījuma.

 Fakti pēc prasības celšanas

19      2020. gada 16. jūlijā Komisija prasītājai nosūtīja papīra tāfeles loksnes kopiju.

20      2020. gada 22. jūlijā notika videokonferences sanāksme starp prasītāju, atlases komisijas priekšsēdētāju un Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorāta pārstāvi. Saskaņā ar šīs sanāksmes protokolu prasītāja tajā saņēma mutisku komentāru no atlases komisijas priekšsēdētājas ar detalizētu vērtējumu par viņas sniegumu mutiskajā prezentācijā un intervijā. Atlases komisijas priekšsēdētāja prasītājai arī precizēja, ka mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļas tika novērtētas, pamatojoties uz svērumu, kas tika izlemts pirms konkursa sākuma, un ka ir notikusi punktu noapaļošana par 0,25 punktiem.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

21      Prasītāja šo tiesvedību sāka ar prasības pieteikumu, kuru viņa Vispārējās tiesas kancelejā iesniedza 2020. gada 4. maijā.

22      2020. gada 24. jūlijā Komisija iesniedza iebildumu rakstu Vispārējās tiesas kancelejā.

23      2020. gada 5. oktobrī prasītāja iesniedza replikas rakstu Vispārējās tiesas kancelejā.

24      2020. gada 17. novembrī Komisija iesniedza savu atbildi uz repliku Vispārējās tiesas kancelejā.

25      Ar 2021. gada 28. aprīļa procesa organizatorisko pasākumu Vispārējā tiesa aicināja lietas dalībniekus iesniegt savus apsvērumus par iespējamo prasītājas intereses celt prasību zudumu saistībā ar Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi dokumentiem, kuriem viņa galu galā bija saņēmusi piekļuvi saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 131. panta 1. punktu.

26      Komisija šo pasākumu izpildīja noteiktajā termiņā.

27      Ar 2021. gada 5. maija rīkojumu Vispārējā tiesa, pamatojoties uz Reglamenta 91. panta c) apakšpunktu, izdeva rīkojumu Komisijai iesniegt dokumentu, kurā ir ietverta atlases komisijas izmantotā svēruma metode katrai mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļai. Komisija šo prasību izpildīja noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Reglamenta 104. pantu šis dokuments netika paziņots prasītājai.

28      Pēc tiesneša B. Berke nāves 2021. gada 1. augustā ar 2021. gada 18. augusta lēmumu tika iecelts jauns tiesnesis iztiesāšanas sastāva papildināšanai.

29      Vispārējā tiesa (devītā palāta), piemērojot Reglamenta 106. panta 3. punktu, nolēma izskatīt prasību bez tiesvedības mutvārdu daļas.

30      Prasītāja lūdz Vispārējo tiesu:

–        atcelt Komisijas 2020. gada 28. februāra un 2020. gada 9. aprīļa lēmumus;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

31      Komisija lūdz Vispārējo tiesu:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasītājas intereses celt prasību daļēju zudumu

32      Atbildē uz 2021. gada 28. aprīļa procesa organizatorisko pasākumu prasītāja norāda, ka Komisija neesot paskaidrojusi, kādā veidā viņas kopējais sniegums bija līdzvērtīgs mutiskajam vērtējumam “labi”, kā tas tika konvertēts skaitliskā atzīmē 13 punkti no 20, nedz arī to, kā noapaļošanas metode tika piemērota konkrēti viņas gadījumā. Viņa uzsver, ka, lai gan viņa formāli ir saņēmusi konversijas skalu, papīra tāfeles loksnes elektronisko kopiju, atlases komisijas priekšsēdētāja mutisko komentāru un galīgās piezīmes noapaļošanas metodi, šādi paziņotie dokumenti vai informācija esot nepilnīgi, jo tajos nav ietverts instruments, kas ar tiem ir nesaraujami saistīts, proti, izmantotā svēruma metode. Tādējādi prasītāja uzskata, ka tās lūgums nav apmierināts un ka tai joprojām ir interese celt prasību.

33      Komisija uzskata, ka prasītājai vairs nav intereses celt prasību par Komisijas tiesību aktiem, ar kuriem viņai tika atteikta piekļuve informācijai un dokumentiem, kas minēti šī sprieduma 32. punktā un kuriem viņa galu galā bija piekļuvusi. Līdz ar to Komisija uzskata, ka saskaņā ar Reglamenta 131. panta 1. punktu par minētajiem dokumentiem.

34      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru fiziskas vai juridiskas personas celta atcelšanas prasība ir pieņemama tikai tad, ja šai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese – kas ir būtiskākais un primārais nosacījums visām prasībām tiesā – nozīmē, ka apstrīdētā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības rezultātā var rasties priekšrocības tam lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis (šajā ziņā skat. spriedumu, 2021. gada 21. janvāris, LeinoSandberg/Parlaments, C‑761/18 P, EU:C:2021:52, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).

35      Lai nodrošinātu pareizu tiesvedību, ikvienai personai, kas ceļ prasību tiesā, ir jābūt tādai interesei to darīt, kura ir radusies un ir pastāvoša. Prasītāja interese celt prasību nevar attiekties uz nākotnē paredzamu un hipotētisku situāciju (šajā ziņā skat. spriedumus, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 56. punkts, un 2009. gada 30. septembris, Lior/Komisija un Komisija/Lior, T‑192/01 un T‑245/04, nav publicēts, EU:T:2009:365, 247. punkts).

36      Prasītāja interesei celt prasību, ņemot vērā prasības priekšmetu, ir jāpastāv prasības celšanas brīdī, pretējā gadījumā šāda prasība nav pieņemama. Šim strīda priekšmetam – tāpat kā interesei celt prasību – ir jāturpina pastāvēt līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, pretējā gadījumā tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas, un tas nozīmē, ka prasības rezultātā lietas dalībniekam, kas cēlis šo prasību, ir jābūt labvēlīgam iznākumam (skat. spriedumu, 2020. gada 30. aprīlis, Izba Gospodarcza Producentów i Operatorów Urządzeń Rozrywkowych/Komisija, C‑560/18 P, EU:C:2020:330, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).

37      Dažos gadījumos prasītājs var saglabāt interesi celt prasību apstrīdētā akta atcelšanā, lai pārsūdzētā akta autoram liktu nākotnē izdarīt atbilstošus grozījumus un tādējādi novērstu risku, ka atkārtosies šajā aktā apgalvotais pārkāpums. Lai šī interese saglabātos, tiek pieņemts, ka šis pārkāpums visticamāk atkārtosies nākotnē neatkarīgi no attiecīgās lietas konkrētajiem apstākļiem (spriedums, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 48. punkts).

38      No Tiesas judikatūras tāpat izriet, ka prasītāja intereses celt prasību turpināšanās ir jāizvērtē in concreto, ņemot vērā tostarp apgalvotā pārkāpuma sekas un iespējami radītā kaitējuma raksturu (spriedums, 2013. gada 28. maijs, Abdulrahim/Padome un Komisija, C‑239/12 P, EU:C:2013:331, 65. punkts).

39      Šajā lietā no lietas materiāliem izriet, ka Komisija prasītājai ir paziņojusi, pirmkārt, konversijas skalu – ar 2020. gada 28. februāra lēmumu (skat. šā sprieduma 14. punktu), otrkārt, papīra tāfeles loksnes elektronisko kopiju – ar 2020. gada 16. jūlija elektroniskā pasta vēstuli (skat. šā sprieduma 19. punktu), treškārt, atlases komisijas priekšsēdētājas mutisko komentāru ar detalizētiem vērtējumiem attiecībā uz viņas sniegumu mutiskajā prezentācijā un intervijā –2020. gada 22. jūlija konferences sanāksmē (skat. iepriekš 20. punktu) un, ceturtkārt, tajā pašā sanāksmē – konkursa atlases komisijas izmantoto punktu noapaļošanas metodi (skat. iepriekš šā sprieduma 20. punktu).

40      Tādējādi prasītājai tika paziņoti visi viņas pieprasītie dokumenti, izņemot tikai to dokumentu, kurā bija ietverta mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma metode (turpmāk tekstā – “svēruma koeficienti”). Replikas rakstā prasītāja norāda, ka tā joprojām nav saņēmusi šo dokumentu.

41      No tā izriet, ka – pretēji tam, ko, šķiet, norāda prasītāja,– tai vairs nav intereses celt prasību par Komisijas 2020. gada 28. februāra un 2020. gada 9. aprīļa lēmumiem, ciktāl ar tiem ir atteikta piekļuve iepriekš 39. punktā minētajiem dokumentiem un informācijai. Prasītāja apgalvo, ka viņai paziņotie dokumenti un informācija esot nepilnīgi, jo tajos nav iekļauts instruments, kas ar tiem ir nesaraujami saistīts, proti, konkursa atlases komisijas izmantotie svēruma koeficienti. Taču šis arguments precīzi parāda, ka tās pieteikums par piekļuvi minētajiem dokumentiem un informācijai tika apmierināts un ka tās interese celt prasību saglabājas tikai tiktāl, cik šīs prasības mērķis ir atcelt Komisijas 2020. gada 9. aprīļa lēmumu, jo ar to viņai ir atteikta piekļuve dokumentam, kurā ir ietverti svēruma koeficienti.

42      Turklāt no iepriekš 32. punktā minētajiem prasītājas apsvērumiem izriet, ka tā nav norādījusi uz cita veida interesi, kā izklāstīts iepriekš 36. punktā minētajā judikatūrā. Proti, šajos apsvērumos tā neapgalvo, ka norādītais pārkāpums varētu atkārtoties nākotnē. Savukārt tās mērķis ir apstrīdēt atlases komisijas paskaidrojumu pietiekamību attiecībā uz viņai piešķirto atzīmi, un tas ir jautājums, kurš pārsniedz šīs tiesvedības priekšmetu.

43      Līdz ar to ir jākonstatē, ka šai prasībai daļēji ir zudis priekšmets, jo prasītāja ir zaudējusi interesi celt prasību attiecībā uz dokumentiem, kuriem tai tika sniegta piekļuve (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2011. gada 9. septembris, LPN/Komisija, T‑29/08, EU:T:2011:448, 57. punkts).

44      No tā izriet, ka vairs nav jālemj par prasītājas atcelšanas prasījumiem, ciktāl ar Komisijas 2020. gada 28. februāra un 2020. gada 9. aprīļa lēmumiem tā viņai liedza piekļuvi konkursa atlases komisijas izmantotajai noapaļošanas metodei.

45      Līdz ar to šīs prasības priekšmets ir tikai prasījuma daļa par Komisijas 2020. gada 9. aprīļa lēmuma atcelšanu, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve dokumentam, kurā ir ietverti paziņojumā par konkursu minētie mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficienti (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Par lietas būtību

 Par atbilstošajām tiesību normām un prasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem

46      Vispirms ir jānorāda, ka, lai gan prasītāja galvenokārt savu argumentāciju balsta uz tiesībām piekļūt saviem personas datiem, tā netieši norāda uz tiesību piekļūt dokumentiem, kas ir īstenotas ar Regulu Nr. 1049/2001, pārkāpumu.

47      Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai noteiktu šai prasībai piemērojamo tiesisko regulējumu, nav nozīmes tam, ka Komisija nav uzskatījusi, ka prasītājas pieteikums par piekļuvi ir pamatots ar Regulu Nr. 1049/2001, jo šīs regulas 6. panta 1. punktā paredzētais nosacījums tika izpildīts ar prasītājas 2019. gada 20. decembrī iesniegto pieteikumu par piekļuvi informācijai un dokumentiem (skat. šā sprieduma 8. un 9. punktu).

48      Proti, pieteikumus par piekļuvi dokumentiem atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 6. panta 1. punktam iesniedz rakstiski, arī elektroniski, vienā no EK Līguma 314. pantā minētajām valodām un tiem ir jābūt pietiekami precīzi formulētiem, lai iestāde varētu viegli identificēt attiecīgo dokumentu. Tā kā prasītājas pieteikums tika formulēts rakstveidā un pietiekami precīzi, lai iestāde varētu identificēt attiecīgos dokumentus, tas bija jāuzskata par pieteikumu, kas pamatots ar Regulu Nr. 1049/2001, kā tas turklāt ir secināms no prasītājas 2020. gada 31. janvārī iesniegtā atkārtotā pieteikuma.

49      Līdz ar to, neraugoties uz prasības pieteikumā izvirzīto pamatu nosaukumu, no prasītājas argumentācijas izriet, ka šajā prasībā tā būtībā izvirza četrus pamatus, no kuriem pirmie divi ir izvirzīti tieši un divi pēdējie – netieši.

50      Pirmais pamats attiecas uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā paredzēto tiesību uz labu pārvaldību un Regulas 2018/1725 17. pantā paredzēto tiesību piekļūt personas datiem pārkāpumu. Otrais pamats attiecas uz labas pārvaldības principa, kā arī Regulas 2018/1725 14. panta 1. un 2. punkta un 17. panta pārkāpumu. Trešais pamats attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi. Ceturtais pamats attiecas uz tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpumu un kļūdainu Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta interpretāciju.

51      Vispārējā tiesa uzskata, ka pirmie divi pamati ir jāizskata kopā, ņemot vērā, ka šajos abos pamatos izvirzītie argumenti sakrīt. Pēc tam trešais un ceturtais pamats ir jāizskata atsevišķi.

 Par pirmo un otro pamatu – Regulas 2018/1725 un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpums

52      Ar pirmo pamatu prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisijas atteikums piešķirt viņai piekļuvi konkursa atlases komisijas izmantotajiem svēruma koeficientiem attiecībā uz katru mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu, pamatojoties uz to, ka uz šo izsvēršanu attiecas atlases komisijas sēžu aizklātums, izraisa tiesību piekļūt personas datiem un tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu.

53      Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka atbilsmes skala, ko Komisija paziņojusi ar 2020. gada 28. februāra lēmumu, kā arī noapaļošanas un svēruma metodes, kas izmantotas viņas galīgās atzīmes piešķiršanai, esot ietvērušas personas datus.

54      Prasītāja uzskata, ka konkursa mutiskā pārbaudījuma laikā atlases komisija veic kandidāta personas datu apstrādi, uzklausot atbildes, ko tas sniedz uz jautājumiem, šī kandidāta nopelnu izvērtēšanas ietvaros atbilstoši konkursa paziņojuma prasībām, ņemot vērā atbilsmes skalu, svēruma koeficientus un noapaļošanas metodi.

55      Prasītāja uzskata, ka, tā kā tādējādi Komisija ir veikusi viņas personas datu apstrādi Regulas 2018/1725 3. panta 3. punkta izpratnē, viņai ir tiesības piekļūt šiem datiem, ja vien nav piemērojams kāds no minētās regulas 25. pantā paredzētajiem izņēmumiem.

56      Visbeidzot prasītāja pārmet Komisijai, ka tā esot pārkāpusi viņas tiesības uz labu pārvaldību, jo piekļuve lietas materiāliem bija nepieciešama, lai prasītāja varētu īstenot savas pamattiesības uz aizstāvību un spētu pierādīt, ka lēmums neiekļaut viņu rezerves sarakstā bija kļūdains.

57      Ar otro pamatu prasītāja pārmet Komisijai, ka tā nav izpildījusi pienākumu atvieglot tiesību piekļūt personas datiem īstenošanu un tādējādi ir pārkāpusi Regulas 2018/1725 14. panta 1. un 2. punktu un 17. pantu, kā arī labas pārvaldības principu.

58      Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

59      Pirmām kārtām, attiecībā uz tiesībām piekļūt personas datiem ir jāatgādina, ka šī prasība ir vērsta uz to, lai tiktu atcelts Komisijas 2020. gada 9. aprīļa lēmums, ciktāl ar to prasītājai ir atteikta piekļuve dokumentam, kas ietver mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficientus (skat. iepriekš šā sprieduma 45. punktu).

60      Taču, kā uzsver Komisija, konkursa pārbaudījumu katras sastāvdaļas svērums, ko atlases komisija tai noteikusi pirms pārbaudījuma sākuma un kas ir piemērojama visiem kandidātiem, nevar tikt uzskatīts par personas datiem, kas attiecas uz prasītāju.

61      Proti, jēdziens “personas dati” atbilstoši Regulas 2018/1725 3. panta 1. punktam ir “jebkura informācija, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu [..]; “identificējama fiziska persona” ir tāda, kuru var tieši vai netieši identificēt, jo īpaši atsaucoties uz identifikatoru, piemēram, minētās personas [..] uzvārdu, identifikācijas numuru, atrašanās vietas datiem, tiešsaistes identifikatoru vai vienu vai vairākiem minētajai fiziskajai personai raksturīgiem fiziskās, fizioloģiskās, ģenētiskās, garīgās, ekonomiskās, kultūras vai sociālās identitātes faktoriem”.

62      Taču šajā lietā katram mutiskā pārbaudījuma elementam noteiktie svēruma koeficienti nevar tikt uzskatīti par informāciju, kas attiecas uz identificētu vai identificējamu fizisku personu, līdz ar to uz to nevar attiekties personas datu jēdziens Regulas 2018/1725 3. panta 1. punkta izpratnē.

63      Līdz ar to Regula 2018/1725 nav piemērojama prasītājas pieteikumam par piekļuvi dokumentam, kurā ir ietverti mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficienti, tātad ir jānoraida tās argumentācija, saskaņā ar kuru Komisija esot pārkāpusi šīs regulas noteikumus, atsakot viņai piekļuvi minētajam dokumentam.

64      Otrām kārtām, attiecībā uz tiesībām uz labu pārvaldību jāatgādina, ka Savienības iestādēm, struktūrām un organizācijām ir jāievēro Savienības tiesībās garantētās pamattiesības, starp kurām ir arī tiesības uz labu pārvaldību, kas nostiprinātas Hartas 41. pantā (spriedums, 2019. gada 27. marts, August Wolff un Remedia/Komisija, C‑680/16 P, EU:C:2019:257, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

65      Saskaņā ar Hartas 41. panta 2. punkta b) apakšpunktu tiesības uz labu pārvaldību ietver ikvienas personas tiesības piekļūt lietas materiāliem, kas uz to attiecas, ievērojot konfidencialitātes, kā arī profesionālā noslēpuma un komercnoslēpuma likumīgas aizsardzības apsvērumus.

66      Šajā lietā vispirms ir jākonstatē, ka elektroniskā pasta vēstuļu apmaiņa starp lietas dalībniekiem, noteiktu dokumentu paziņošana, kā arī 2020. gada 22. jūlija sanāksme pierāda, ka Komisija ir izrādījusi lielu atvērtību attiecībā uz prasītāju un rūpību tās pieprasījuma izskatīšanā, neraugoties uz ārkārtējiem apstākļiem saistībā ar Covid‑19 pandēmiju.

67      Turpinājumā, kā uzsver Komisija, prasītāja turklāt atsaucas tikai uz savām tiesībām uz labu pārvaldību, kas nostiprinātas Hartas 41. pantā, tomēr prasības pieteikumā nesniedzot precīzus iebildumus vai argumentus saistībā ar piekļuvi lietas materiāliem.

68      Visbeidzot ir jānorāda, ka prasītājas argumentācija, saskaņā ar kuru Komisija esot pārkāpusi tās tiesības uz labu pārvaldību, neattiecas uz administratīvo procesu, kura rezultātā tika pieņemts apstrīdētais lēmums, bet gan ir vērsta uz to, lai apstrīdētu atlases komisijas paskaidrojumu par viņai piešķirto atzīmi pietiekamību un par lēmumu neiekļaut viņu rezerves sarakstā. Līdz ar to šī argumentācija šīs prasības ietvaros ir jānoraida kā neefektīva.

69      No tā izriet, ka pirmais un otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu – pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde

70      Ar trešo pamatu prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka tā neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

71      Prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā neesot sniegts pietiekams pamatojums. It īpaši viņa pārmet Komisijai, ka tā esot izvirzījusi iebildi saistībā ar atlases komisijas sēžu aizklātību, lai atteiktu viņai piekļuvi pieprasītajiem datiem, nepaskaidrojot, kādā veidā šī piekļuve konkrēti un faktiski apdraud atlases komisijas sēžu aizklātības principu.

72      Šajā ziņā prasītāja atsaucas uz 2018. gada 27. novembra sprieduma VG/Komisija (T‑314/16 un T‑435/16, EU:T:2018:841) 110. un 111. punktu.

73      Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

74      Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru LESD 296. panta otrajā daļā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā akta būtībai un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda iestādes, kas ir izdevusi tiesību aktu, argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumus un lai kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi (skat. spriedumu, 2001. gada 22. marts, Francija/Komisija, C‑17/99, EU:C:2001:178, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

75      Šajā lietā ir jānorāda, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā piekļuves atteikumu pamatoja šādi:

“Attiecībā uz Jūsu pieteikumu par piekļuvi svēruma [koeficientiem] un noapaļošanas [metodei] Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā [..] ir noteikts, ka atlases komisijas sēdes ir aizklātas. Atlases komisijas sēžu aizklātības principa mērķis ir nodrošināt konkursa atlases komisiju neatkarību un to sēžu objektivitāti, pasargājot tās no jebkādas ārējas iejaukšanās vai spiediena neatkarīgi no tā, vai to dara pati administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Līdz ar to šīs aizklātības ievērošana [..] liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu nostāju, kā arī atklāt visus elementus, kas saistīti ar individuāla rakstura vai salīdzinošu vērtējumu par kandidātiem. Mēs uzskatām, ka atlases komisijas sēžu aizklātums kā informācija, kas saistīta ar individuāla rakstura vai salīdzinošu novērtējumu, ietver svēruma [koeficientus] un noapaļošanas [metodi].”

76      Šajā ziņā ir jākonstatē, ka atteikumu piekļūt dokumentam, kurā bija ietverti mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficienti, Komisija ir pamatojusi ar to, ka uz šiem koeficientiem atlases komisijas darba aizklātums attiecās kā uz elementiem, kas saistīti ar individuāla vai salīdzinoša rakstura vērtējumu. Tādējādi saskaņā ar 74. punktā minēto judikatūru apstrīdētajā lēmumā skaidri un nepārprotami ir precizēta Komisijas argumentācija, ļaujot prasītājai uzzināt piekļuves atteikuma pamatojumu un Vispārējai tiesai veikt pārbaudi. No tā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pamatojums ir pietiekams.

77      Tātad trešais pamats ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu – tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpums un Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. panta kļūdaina interpretācija

78      Ar ceturto pamatu prasītāja būtībā pārmet Komisijai, ka tā esot pārkāpusi viņas tiesības piekļūt dokumentiem, kļūdaini interpretējot atlases komisijas sēžu aizklātības principu, kas noteikts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, kā tādu, kas attiecas uz katra mutiskā pārbaudījuma daļas svēruma koeficientiem.

79      Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka secinājums, saskaņā ar kuru viņas vispārējais sniegums tika uzskatīts par “labu”, neesot saderīgs ar to, ka par mutiskā pārbaudījuma trim daļām viņa bija saņēmusi divus vārdiskus vērtējumus “ļoti labi” un tikai vienu vārdisku vērtējumu “labi”, tādēļ viņas vispārējā snieguma līmenis esot patvaļīgi pazemināts.

80      Prasītāja uzsver, ka tā nezina, vai vienam no diviem mutiskiem vērtējumiem “ļoti labi”, kurus tā ieguva, vai pat abiem, bijis lielāks īpatsvars nekā vārdiskajam vērtējumam “labi”. Viņa precizē, ka, pamatojoties uz principu, ka konversijas skala bija vienīgā atlases komisijas izmantotā skala, viņa nevar pilnībā novērtēt savas galīgās atzīmes likumību un tātad arī lēmuma neiekļaut viņu rezerves sarakstā tiesiskumu, ja viņai netiek sniegti arī katra mutiskā pārbaudījuma elementa svēruma koeficienti, kas ietekmējuši viņas saņemto galīgo atzīmi.

81      Prasītāja uzskata, ka, lai izmantotu savas pamattiesības uz aizstāvību un spētu pierādīt, ka lēmums neiekļaut viņu rezerves sarakstā ir kļūdains, viņai ir nepieciešama piekļuve katra mutiskā pārbaudījuma svēruma koeficientiem.

82      Viņa arī norāda, ka Komisijas ieņemtā nostāja esot nekonsekventa, jo attiecībā uz pārbaudījumiem, kas izpaužas kā anketas ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem, tā paziņojumā par konkursu detalizēti izklāsta aprēķina metodi, kāda tiks izmantota, izskaidrojot iegūstamos minimālos punktus, pārbaudījumus, kas tiks vērtēti no 10 vai 20 punktiem, kuros ir iekļauts svērums un rezultāti, kas tiks izmantoti galīgās atzīmes aprēķināšanai.

83      Turklāt prasītāja apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā esot norādīts kļūdains pamatojums attiecībā uz atlases komisijas sēžu aizklātības izņēmuma piemērošanu mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficientiem. Tā uzsver, ka, pat ja atlases komisija var brīvi sadalīt 20 mutiskā pārbaudījuma punktus starp minētajām sastāvdaļām, piešķirot katrai no trijām daļām konkrētu īpatsvaru, katra elementa nozīmīgums nevar mainīties pārbaudījumu norises laikā vai pēc tam.

84      Prasītāja uzskata, ka katra mutiskā pārbaudījuma svēruma koeficientu publiskošana pirms vai pēc konkursa nevar ietekmēt atlases komisijas neatkarību un turklāt tas palīdzētu kandidātiem labāk sagatavoties, zinot, cik svarīgs ir katrs jautājums.

85      Komisija apstrīd prasītājas argumentus.

86      Vispirms tā uzsver, ka konkursa sākotnējos posmos to jautājumu kategoriju relatīvā nozīme, kas var tikt secināta no paziņojumiem par konkursu gadījumos, kad tiek izmantotas anketas ar jautājumiem ar vairākiem atbilžu variantiem, neizriet no kandidātu salīdzinošā novērtējuma un līdz ar to iepriekšējas informācijas izplatīšana šajā ziņā nevarētu ietekmēt atlases komisijas diskrētumu un neatkarību, atšķirībā no svēruma koeficientu ieviešanas starp dažādām konkursa daļām, lai tos faktiski pielāgotu visiem kandidātiem.

87      Šajā ziņā Komisija atsaucas uz 2013. gada 16. septembra spriedumu Höpcke/Komisija (F‑46/12, EU:F:2013:131, 38. punkts).

88      Iebildumu raksta 39. punktā Komisija norāda, ka lēmums par katra mutiskā pārbaudījuma elementa izvērtēšanu konkursa laikā tika pieņemts, pamatojoties uz kandidātu pirmo novērtējumu, kas izriet no pārbaudījumiem pirms mutiskā pārbaudījuma. Pēc tam katram kandidātam tika piemēroti svēruma koeficienti, lai nodrošinātu pilnīgi vienlīdzīgu attieksmi. Līdz ar to Komisija uzskata, ka prasītājas arguments, saskaņā ar kuru šī izsvēršana nav daļa no salīdzinošā rakstura vērtējumiem, neesot pamatots. Komisija uzskata, ka dažādu konkursa sastāvdaļu izsvēršana kā salīdzinoša rakstura elements pilnībā ietilpst plašajā rīcības brīvībā, kas judikatūrā ir atzīta atlases komisijai.

89      Atbildē uz repliku Komisija laboja šo izklāstu, norādot, ka katra mutiskā pārbaudījuma elementa izsvēršana nav tikusi izlemta, pamatojoties uz konkursa kandidātu novērtējumu. Tā uzsver, ka faktiski nav nekādas saiknes starp kandidātu sniegumu pārbaudījumos pirms mutiskā pārbaudījuma (priekšatlases pārbaudījumi) un svēruma koeficientu noteikšanu pirms mutiskajiem pārbaudījumiem.

90      Šajā ziņā Komisija precizē, ka atlases komisija ir noteikusi svēruma koeficientus, kas izmantojami, lai novērtētu sniegumu mutiskajā pārbaudījumā, pirms darbu uzsākšanas saistībā ar šo konkursa posmu un nesniedzot nekādu informāciju par kandidātu identitāti un viņu sniegumu iepriekšējā posmā. Turklāt šie koeficienti esot piemēroti vienādi visiem kandidātiem, kuri pielaisti mutiskajam pārbaudījumam, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

91      Komisija arī apgalvo, ka atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz pārbaudījumu un labojumu kritēriju noteikumiem un detalizētu saturu, un šajā ziņā atsaucas uz 2004. gada 19. februāra spriedumu Konstantopoulou/Tiesa (T‑19/03, EU:T:2004:49, 48. un 60. punkts). Šī judikatūra esot piemērojama, nosakot svēruma koeficientus.

92      Komisija, atsaucoties uz 2005. gada 11. maija spriedumu de Stefano/Komisija (T‑25/03, EU:T:2005:168, 34. punkts) un 2019. gada 8. maija spriedumu Stamatopoulos/ENISA (T‑99/18, nav publicēts, EU:T:2019:305, 49. punkts), uzskata, ka, ja konkursa dalībniekiem būtu bijusi piekļuve šī konkursa dažādo sastāvdaļu svēruma koeficientiem, tie varētu piekļūt atlases komisijas rīcības brīvības būtībai, kas tai ir kandidātu novērtēšanas jautājumā – tā ir plaša rīcības brīvība, uz kuru attiecas ļoti ierobežota tiesiskuma pārbaude. Tā uzskata, ka konkursa kandidāti varētu izdarīt secinājumus par svēruma koeficientu izvēli, lai apšaubītu konkursa iznākumu, un varētu, piemēram, apgalvot, ka šie svēruma koeficienti tika ieviesti, lai atbalstītu vienu vai otru dalībnieku kategoriju.

93      Turklāt Komisija uzsver, ka attiecībā uz līdzīgiem konkursiem atlases komisijas var nolemt izmantot jau iepriekšējos konkursos piemērotos svēruma koeficientus. Tādējādi, ja tiktu publiskoti atkārtotie svēruma koeficienti, nākamo līdzīgo konkursu dalībnieki zinātu iepriekš, kuri pārbaudījumi ir vissvarīgākie, un tādējādi tie būtu labvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar iepriekšējo konkursu dalībniekiem, un tas varētu mākslīgā veidā mudināt atlases komisijas mainīt svēruma koeficientus.

94      Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši LESD 15. panta 3. punktam un Hartas 42. pantam jebkuram Savienības pilsonim un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī, vai juridiskai personai, kurai ir juridiskā adrese kādā dalībvalstī, ir tiesības piekļūt Savienības iestāžu, struktūru un organizāciju dokumentiem, ievērojot principus un nosacījumus, ko nosaka saskaņā ar LESD 15. panta 3. punktu. Pamatojoties uz minētā 15. panta otro daļu, Parlaments un Padome, pieņemot regulas, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru nosaka minētos principus un nosacījumus.

95      Uz šāda pamata pieņemtajā Regulā Nr. 1049/2001 ir paredzēts sniegt sabiedrībai cik vien iespējams plašas tiesības piekļūt Savienības iestāžu dokumentiem, vienlaikus šīs tiesības pakļaujot noteiktiem ierobežojumiem, kas pamatoti ar sabiedrisko vai privāto interešu apsvērumiem (šajā ziņā skat. spriedumu, 2014. gada 27. februāris, Komisija/EnBW, C‑365/12 P, EU:C:2014:112, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

96      Tādējādi minētās regulas 11. apsvērumā ir īpaši uzsvērta nepieciešamība “dot iestādēm tiesības neizpaust iekšējo pārrunu un apspriežu saturu, ja tas ir nepieciešams to pienākumu izpildes nodrošināšanai”.

97      Izņēmumi ir definēti Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā. Saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu iestādes var atteikt piekļuvi dokumentam, ja tas ietver viedokļu izklāstu iekšējām vajadzībām sakarā ar apspriedēm un iepriekšējām pārrunām attiecīgās iestādes iekšienē, ja iepazīšanās ar šo dokumentu var nopietni kaitēt lēmumu pieņemšanai iestādē, ja vien iepazīšanās ar to nav saistīta ar sevišķām sabiedrības interesēm.

98      Tādējādi no Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punkta otrās daļas izriet, ka tajā paredzētā izņēmumu sistēma ir balstīta uz konkrētajā situācijā esošo pretējo interešu, proti, pirmkārt, interešu, kurām nāktu par labu attiecīgo dokumentu izpaušana, un, otrkārt, interešu, kuras šī izpaušana apdraudētu, līdzsvarošanu. Lēmums saistībā ar pieteikumu par piekļuvi dokumentiem ir atkarīgs no jautājuma par to, kādām interesēm šajā gadījumā ir jāprevalē (spriedums, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 75. punkts).

99      Proti, šajā ziņā ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai, ja Savienības iestāde, kurā ir iesniegts pieteikums par piekļuvi kādam dokumentam, nolemj noraidīt šo pieteikumu, pamatojoties uz vienu no Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā paredzētajiem izņēmumiem, tai principā ir jāpaskaidro, kādā veidā piekļuve šim dokumentam varētu konkrēti un faktiski kaitēt ar šo izņēmumu aizsargātajām interesēm. Turklāt šāda kaitējuma riskam ir jābūt saprātīgi paredzamam, nevis tikai hipotētiskam (skat. spriedumu, 2018. gada 4. septembris, ClientEarth/Komisija, C‑57/16 P, EU:C:2018:660, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

100    Arī no judikatūras izriet, ka attiecīgā iestāde principā var pamatoties uz vispārējām prezumpcijām, kas ir piemērojamas noteiktām dokumentu kategorijām – līdzīgi vispārīgi apsvērumi var attiekties uz tāda paša rakstura dokumentu publiskošanas pieteikumiem (spriedums, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 88. punkts un tajā minētā judikatūra).

101    Apstiprinot šādas prezumpcijas esamību, Tiesa tostarp balstījās uz faktu, ka izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem, kas iekļauti Regulas Nr. 1049/2001 4. pantā, nevar tikt interpretēti, neņemot vērā specifiskos noteikumus, kas regulē piekļuvi šiem dokumentiem, ja dokumenti, uz kuriem attiecas pieteikums par piekļuvi, ietilpst īpašā Savienības tiesību jomā (spriedums, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 90. punkts un tajā minētā judikatūra).

102    Ja, kā tas ir šajā lietā, apstrīdētie jautājumi ietilpst īpašajā Savienības civildienesta jomā, Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 3. punktā paredzētais izņēmums saistībā ar lēmumu pieņemšanas procesa aizsardzību ir jāinterpretē, ņemot vērā atlases komisijas sēžu aizklātības principu, kas paredzēts Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā (skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 93. punkts).

103    Pamatojoties uz šādu interpretāciju, atbilstoši atlases komisijas sēžu aizklātības aizsardzības principa mērķiem Komisijai – neveicot konkrētu un individuālu tāda dokumenta pārbaudi, kuram tiek lūgta piekļuve, – ir tiesības prezumēt, ka minētā dokumenta publiskošana principā nopietni kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 94. punkts).

104    Tomēr ir svarīgi uzsvērt, ka minētais vispārējais pieņēmums neizslēdz iespēju pierādīt, ka uz attiecīgo dokumentu, kura publiskošana tiek lūgta, šis pieņēmums neattiecas vai ka pastāv prioritāras sabiedrības intereses, kas pamato šī dokumenta publiskošanu atbilstoši Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punktam (skat. spriedumu, 2015. gada 12. novembris, Alexandrou/Komisija, T‑515/14 P un T‑516/14 P, EU:T:2015:844, 96. punkts un tajā minētā judikatūra).

105    Tādējādi ir jānosaka, vai uz mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficientiem attiecas Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzētais atlases komisijas sēžu aizklātums, un līdz ar to vajadzības gadījumā ir jāizvērtē apstrīdētā lēmuma pamatojuma pamatotība.

106    Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā ir noteikts, ka atlases komisijas sēdes ir aizklātas.

107    Saskaņā ar judikatūru Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā, kas īpaši attiecas uz konkursa procedūrām, ir ieviests atlases komisijas sēžu aizklātības princips, lai nodrošinātu konkursa atlases komisiju neatkarību un to darba objektivitāti, pasargājot tās no jebkādas iejaukšanās vai ārēja spiediena neatkarīgi no tā, vai to veic pati administrācija, ieinteresētie kandidāti vai trešās personas. Līdz ar to šīs aizklātības ievērošana gan liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu nostāju, gan arī atklāt visus elementus, kas saistīti ar individuāla rakstura vai salīdzinošu vērtējumu attiecībā uz kandidātiem (spriedums, 1980. gada 28. februāris, Bonu/Padome, 89/79, EU:C:1980:60, 5. punkts).

108    Konkursa atlases komisijas darbs parasti ietver vismaz divas atsevišķas stadijas, proti, pirmkārt, kandidatūru izskatīšanu, lai atlasītu konkursam pielaistos kandidātus, un, otrkārt, kandidātu spēju pārbaudi vakantajam amatam, lai sagatavotu rezerves sarakstu (šajā ziņā skat. spriedumu, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

109    Konkursa atlases komisijas darba otrā stadija galvenokārt ir salīdzinoša, un tādējādi uz to attiecas šīm sēdēm raksturīgā aizklātība (skat. spriedumu, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 27. un 28. punkts un tajā minētā judikatūra).

110    Atlases komisijas pirms pārbaudījumiem pieņemtie labošanas kritēriji ir salīdzinošā vērtējuma, kuru atlases komisija veic, salīdzinot kandidātu attiecīgos nopelnus, neatņemama sastāvdaļa. Proti, to mērķis ir šo pēdējo minēto interesēs nodrošināt zināmu atlases komisijas vērtējumu saskaņotību, it īpaši, ja ir daudz kandidātu. Tātad uz šiem kritērijiem, tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumu, attiecas apspriežu aizklātība (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 29. punkts).

111    Atlases komisijas sniegtie salīdzinošie vērtējumi atspoguļojas punktu skaitā, ko tā piešķir kandidātiem. Tajos izpaužas vērtējumi par katru no tiem (spriedums, 1996. gada 4. jūlijs, Parlaments/Innamorati, C‑254/95 P, EU:C:1996:276, 30. punkts).

112    Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru konkursa atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība savu darbu izpildē. Līdz ar to, ja paziņojumā par konkursu nav paredzēti vērtēšanas kritēriji, tai ir tiesības noteikt šādus kritērijus vai, ja paziņojumā par konkursu tie ir paredzēti, bet nav noteikts attiecīgais to svērums, tad tai tas ir jānosaka (skat. spriedums, 2012. gada 11. decembris, Mata Blanco/Komisija, F‑65/10, EU:F:2012:178, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

113    No tā izriet, ka, ja paziņojumā par konkursu nav precizēts katra attiecīgajam pārbaudījumam piemērojamā vērtēšanas kritērija svērums, atlases komisija ir kompetenta noteikt veidu, kādā kopējais punktu skaits, kas šajā paziņojumā ir paredzēts šim pārbaudījumam, ir jāsadala starp dažādām tā veidojošajām sastāvdaļām atkarībā no nozīmes, kādu tā piešķir šīm sastāvdaļām attiecībā uz vakanto amatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 11. decembris, Mata Blanco/Komisija, F‑65/10, EU:F:2012:178, 56. punkts un tajā minētā judikatūra).

114    Šajā lietā ir jākonstatē, ka atlases komisija atbilstoši paziņojumam par konkursu uzskatīja, ka mutiskais pārbaudījums tiks vērtēts divās daļās (intervija un strukturēta prezentācija) un ka intervijas daļa tiks vērtēta divās apakšdaļās (profesionālā pieredze un motivācija). Tādējādi trīs kvalitatīvās atzīmes, ko Komisija paziņoja prasītājai, sastāvēja no trim vērtējuma elementiem, no kuriem divi attiecās uz mutiskā pārbaudījuma (intervijas) pirmo daļu un viena – uz mutiskā pārbaudījuma otro daļu (strukturētu prezentāciju).

115    Komisija nav apstrīdējusi faktu, ka atlases komisija nav piešķīrusi vienādu svērumu visām mutiskā pārbaudījuma daļām. Šajā ziņā ir jākonstatē, kā tas izriet no šī sprieduma 18. punkta, ka konkursa atlases komisija ir piemērojusi svēruma koeficientu katrai mutiskā pārbaudījuma daļai. Attiecīgie svēruma koeficienti tika piemēroti atlases komisijas veiktajam vērtējumam par kandidātu sniegumu šajās daļās, lai iegūtu šo vērtējumu vidējo svērto vērtību.

116    Lai novērtētu, vai uz attiecīgajiem svēruma koeficientiem attiecas Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā paredzētais atlases komisijas sēžu aizklātums, ir jāpārbauda, vai atlases komisija, nosakot šos koeficientus, ir veikusi individuāla vai salīdzinoša rakstura vērtējumu atbilstoši iepriekš 108.–111. punktā atgādinātajai judikatūrai.

117    Kā izriet no šī sprieduma 89. un 90. punkta, Komisija precizēja, ka svēruma koeficienti netika noteikti, pamatojoties uz konkursa kandidātu vērtējumu. Atlases komisija par šiem koeficientiem izlēma pirms mutiskā pārbaudījuma darbu sākšanas, un tās rīcībā nebija informācijas par kandidātu identitāti un viņu sniegumu iepriekšējā posmā. Turklāt šie koeficienti visiem mutiskajam pārbaudījumam pielaistajiem kandidātiem tika piemēroti vienādi, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu.

118    No tā izriet, ka katra mutiskā pārbaudījuma daļas svēruma koeficienti nav daļa no atlases komisijas individuālo locekļu nostājas, jo tie tika izmantoti pēc visu to elementu atklāšanas, kuri attiecas uz kandidātu individuāliem vai salīdzinošiem vērtējumiem iepriekš 107. punktā minētās judikatūras izpratnē un kurus aizsargā atlases komisijas sēžu aizklātums.

119    Svēruma koeficientus nevar uzskatīt arī par [pārbaudījumu] labošanas kritērijiem iepriekš 110. punktā minētās judikatūras izpratnē.

120    Šajā ziņā ir jānorāda, ka 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) minētie [pārbaudījumu] labošanas kritēriji atlases komisijai palīdz novērtēt kandidātu sniegumu konkursa pārbaudījumos un katra pārbaudījuma iespējamās daļās. Tie ir instruments, ko atlases komisija izmanto, kad tā novērtē šo sniegumu, lai nodrošinātu savu vērtējumu viendabīgumu. Šajā ziņā, kā Tiesa ir nospriedusi minētajā spriedumā, šie kritēriji ir salīdzinošā vērtējuma neatņemama sastāvdaļa, ko atlases komisija veic par kandidātu attiecīgajiem nopelniem, un līdz ar to tiem ir jāpaliek slepeniem (skat. iepriekš šā sprieduma 110. punktu). Proti, lai kandidātus novērtētu objektīvi un brīvi, konkursa atlases komisijai ir jāspēj strukturēt savu darbu, vajadzības gadījumā nosakot kritērijus un apakškritērijus, kas attiecīgā gadījumā tiek izsvērti starp viņiem.

121    Savukārt, lai izsvērtu paziņojumā par konkursu paredzētā pārbaudījuma daļas, atlases komisijas noteiktajiem koeficientiem nav tāda pati funkcija kā [pārbaudījuma] labošanas kritērijiem, kas minēti 1996. gada 4. jūlija spriedumā Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276). Proti, šie koeficienti nav paredzēti, lai veicinātu kandidātu snieguma salīdzinošu vērtējumu attiecīgajā pārbaudījumā. Atlases komisija tos nosaka, lai izteiktu relatīvo nozīmi, ko tā piešķir pārbaudījuma dažādām daļām kopējā vērtējumā, kas kandidātam piešķirts par visu pārbaudījumu.

122    Protams, saskaņā ar šī sprieduma 112. punktā minēto judikatūru katra pārbaudījuma daļas svēruma noteikšana, kā to apgalvo Komisija, ietilpst atlases komisijas plašajā rīcības brīvībā. Tādējādi atlases komisijas ziņā ir noteikt, vai kāda mutiskā pārbaudījuma daļa ir svarīgāka par citu daļu, aprēķinot kandidātu galīgo atzīmi šajā pārbaudījumā.

123    Tomēr tas nenozīmē, ka šai izsvēršanai ir jābūt slepenai. Proti, no 1996. gada 4. jūlija sprieduma Parlaments/Innamorati (C‑254/95 P, EU:C:1996:276) neizriet, ka tikai tas apstāklis vien, ka savā darbā atlases komisijai ir plaša rīcības brīvība, ir pietiekams, lai secinātu, ka atlases komisijas sēžu aizklātums attiecas uz visiem elementiem saistībā ar izmantoto metodi, lai noteiktu kopējo atzīmi, kas ir noteicošā, lai nokārtotu konkursu.

124    Kā atgādināts šī sprieduma 107. punktā, Tiesa ir nospriedusi, ka šī aizklātība nepieļauj atlases komisijas atsevišķu locekļu nostājas izpaušanu, kā arī tādu elementu atklāšanu, kuri saistīti ar individuāla vai salīdzinoša rakstura vērtējumu attiecībā uz kandidātiem.

125    Taču atlases komisijas lēmums izsvērt pārbaudījuma daļas ir jānošķir no tās veiktajiem kandidātu spēju vērtējumiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2016. gada 20. jūlijs, GY/Komisija, F‑123/15, EU:F:2016:160, 51. punkts).

126    Proti, šāda izsvēršana nav kandidātu attiecīgo nopelnu individuālais vai salīdzinošais novērtējums, jo tās īstenošanā atlases komisija neveic vērtējumu par viņu zināšanām un prasmēm. Gluži pretēji, katra mutiskā pārbaudījuma daļas īpatsvars tiek noteikts objektīvi, pirms šī pārbaudījuma, atkarībā no nozīmes, ko atlases komisija piešķir šai daļai, ņemot vērā ar vakantajiem amatiem saistītās prasības.

127    No iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka atlases komisijas sēžu aizklātums nevar attiekties uz svēruma koeficientiem, jo tajos nav ietverti individuāli vai salīdzinoši vērtējumi. Tās ir tikai matemātiskas vērtības, kas atspoguļo īpatsvaru, kas ir piešķirts dažādām mutiskā pārbaudījuma daļām, lai aprēķinātu katra kandidāta galīgo atzīmi.

128    Turklāt no judikatūras izriet, ka, lai gan atlases komisijai, pamatojot to, kāpēc kandidāts nav izturējis pārbaudījumu, nav jāprecizē kandidāta atbildes, kuras atzītas par nepietiekamām, vai jāpaskaidro, kāpēc šīs atbildes ir atzītas par nepietiekamām, tās darba aizklātība un plašā rīcības brīvība nenozīmē, ka konkursa kandidātiem, kas to lūdz, attiecīgā gadījumā nevar paziņot punktu skaitu, kas iegūts katrā mutiskā pārbaudījuma daļā, kura minēta paziņojumā par konkursu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Wybranowski/Komisija, F‑17/08, EU:F:2010:83, 98. un 99. punkts un tajā minētā judikatūra). Šajā ziņā ir arī jānorāda, kā jau tika nospriests, ka pienākums norādīt pamatojumu nav pārkāpts, jo prasītāja tostarp ir varējusi saņemt informāciju par to vērtēšanas kritēriju izsvēršanu, kuri minēti paziņojumā par konkursu, saistībā ar tajā paredzēto mutisko pārbaudījumu (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 8. jūlijs, Wybranowski/Komisija, F‑17/08, EU:F:2010:83, 104. un 106. punkts).

129    Šajā lietā no Vispārējai tiesai iesniegtā dokumenta, kas saistīts ar šī sprieduma 27. punktā minēto pierādījumu savākšanas pasākumu, pārbaudes izriet, ka šajā dokumentā ir ietverti paziņojumā par konkursu paredzēto mutiskā pārbaudījuma divu daļu (intervija un strukturēta prezentācija) svēruma koeficienti, kā arī konkursa paziņojumā paredzēto intervijas divu apakšsadaļu (profesionālā pieredze un motivācija) svēruma koeficienti. Minētajā dokumentā ir ietverta arī informācija par atlases komisijas izmantotajiem [pārbaudījuma] labošanas kritērijiem, lai lemtu par kandidātu snieguma īpatsvaru katrā mutiskā pārbaudījuma daļā, kā arī katra no šiem kritērijiem izsvēršanu.

130    Šajā ziņā ir jākonstatē, ka atbilstoši šī sprieduma 108.–111. punktā atgādinātajai judikatūrai mutiskā pārbaudījuma divu daļu (intervija un strukturēta prezentācija) svēruma koeficienti, kā arī intervijas divu apakšsadaļu (profesionālā pieredze un motivācija) svēruma koeficienti nav daļa no individuāla vai salīdzinoša vērtējuma, ko atlases komisija veic, lai novērtētu kandidātu snieguma īpatsvaru. Līdz ar to uz tiem nevar attiekties Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantā noteiktā atlases komisijas sēžu aizklātība.

131    Savukārt uz informāciju par atlases komisijas izmantotajiem [pārbaudījuma] labošanas kritērijiem, lai lemtu par kandidātu snieguma īpatsvaru katrā mutiskā pārbaudījuma daļā, kā arī uz katru no šiem kritērijiem svērumu, attiecas atlases komisijas sēžu aizklātība atbilstoši šī sprieduma 110. punktā minētajai judikatūrai, jo tā ir atlases komisijas veikta kandidātu attiecīgo nopelnu salīdzinošā vērtējuma neatņemama sastāvdaļa.

132    Saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punktu, ja viens vai vairāki izņēmumi attiecas tikai uz vienu pieprasītā dokumenta daļu, pārējās dokumenta daļas publisko.

133    Saskaņā ar judikatūru daļējas piekļuves kādam iestāžu dokumentam pārbaude ir jāveic, ņemot vērā samērīguma principu, kas prasa, lai atkāpes nepārsniegtu robežas tam, kas ir piemērots un vajadzīgs vēlamā mērķa sasniegšanai (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 6. decembris, Padome/Hautala, C‑353/99 P, EU:C:2001:661, 27. un 28. punkts).

134    No Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 6. punkta teksta izriet, ka iestādei ir jāpārbauda, vai pieteikumā par piekļuvi minētajiem dokumentiem ir jāpiešķir daļēja piekļuve, iespējamo atteikumu attiecinot tikai uz tiem datiem, uz kuriem attiecas minētie izņēmumi. Iestādei ir jāpiešķir šāda daļēja piekļuve, ja šīs iestādes mērķi, atsakot piekļuvi dokumentam, var sasniegt, ja šī iestāde izpaustu tikai tās teksta daļas, kas var kaitēt sabiedrības aizsargājamām interesēm (skat. spriedumu, 2007. gada 25. aprīlis, WWF European Policy Programme/Padome, T‑264/04, EU:T:2007:114, 50. punkts un tajā minētā judikatūra).

135    Līdz ar to Komisijai bija jāpiešķir daļēja piekļuve dokumentam par mutiskā pārbaudījuma sastāvdaļu svēruma koeficientiem, bet tā atteicās to darīt, norādot, ka uz minēto dokumentu pilnībā attiecas atlases komisijas darba aizklātība.

136    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats ir jāapmierina un apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, ciktāl ar to ir atteikta piekļuve dokumentam, kurā ir ietverti paziņojumā par konkursu paredzētā mutiskā pārbaudījuma divu daļu (intervija un strukturēta prezentācija), kā arī paziņojumā par konkursu paredzētās intervijas divu apakšdaļu (profesionālā pieredze un motivācija) svēruma koeficienti, aizklājot informāciju par atlases komisijas izmantotajiem mutiskā pārbaudījuma labošanas kritērijiem, kā arī katra šī kritērija svērumu.

 Par tiesāšanās izdevumiem

137    Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir daļēji nelabvēlīgs sakarā ar 2020. gada 9. aprīļa lēmuma daļēju atcelšanu, tai ir jāpiespriež atlīdzināt ar to saistītos tiesāšanās izdevumus atbilstoši prasītājas prasījumiem. Turklāt saskaņā ar Reglamenta 137. pantu, ja tiesvedību lietā izbeidz pirms sprieduma taisīšanas, Vispārējā tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem pēc saviem ieskatiem. Šajā lietā, ņemot vērā apsvērumus, kuru dēļ Vispārējā tiesa ir konstatējusi nepieciešamību daļēji izbeigt tiesvedību pirms sprieduma taisīšanas, taisnīgi izvērtējot, jānolemj, ka Komisija atlīdzina arī ar tiem saistītos tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež:

1)      Par prasītājas prasījumiem atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 28. februāra un 2020. gada 9. aprīļa lēmumus, ar kuriem tā liedza viņai piekļuvi iekšējā konkursa COM/03/AD/18 (AD 6) – 1 – Administratori atlases komisijas izmantotajai punktu noapaļošanas metodei, vairs nav jālemj.

2)      Atcelt Komisijas 2020. gada 9. aprīļa lēmumu daļā, kurā tā atsaka viņai piekļuvi dokumentam, kas ietver paziņojumā par iekšējo konkursu COM/03/AD/18 (AD 6) – 1 – Administratori paredzētā mutiskā pārbaudījuma divu daļu (intervija un strukturēta prezentācija), kā arī šajā pašā paziņojumā par konkursu paredzētās intervijas divu apakšdaļu (profesionālā pieredze un motivācija) svēruma koeficientus.

3)      Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Costeira

Kancheva

Perišin

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 1. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – franču.