Prasība, kas celta 2022. gada 5. septembrī – Fachverband Eisenhüttenschlacken/Komisija

(lieta T-560/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fachverband Eisenhüttenschlacken eV (Duisburg, Vācija) (pārstāvji: G. Franßen, advokāts, un C. Koenig, profesors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/973 (2022. gada 14. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 papildina, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kuri piemērojami blakusproduktu izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos, 2. panta 3. punktu un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz septiņiem pamatiem.

Pirmais prasības pamats: Savienības tiesībām pretēja atbildētājas pilnvaru pārsniegšana vai, attiecīgi, pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, jo Deleģētā regula (ES) 2022/973 ¹ esot pieņemta, pamatojoties uz pilnvarojumu Regulas (ES) 2019/1009 ² 42. panta 7. punkta pirmajā teikumā

Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkta pirmo teikumu atbildētāja drīkstot pieņemt deleģētus tiesību aktus tikai agronomiskās efektivitātes un drošuma nolūkā. Savukārt atbildētāja esot noteikusi kopējā hroma un vanādija rādītāju robežvērtības Deleģētās regulas (ES) 2022/973 2. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktā veselības un vides aizsardzības nolūkā. Uz kopējā hroma un vanādija robežvērtību noteikšanu neattiecoties Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkta pirmajā teikumā paredzētais pilnvarojums.

Otrais prasības pamats: piesardzības principa saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkta otro teikumu pārkāpums, jo neesot ievērotas jaunākās zinātniskās atziņas

Lai pieņemtu Deleģētās regulas (ES) 2022/973 2. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, atbildētāja neesot iepazinusies ar jaunākajām zinātniskajām atziņām, tās izvērtējusi, apsvērusi un ar tām pamatojusi Deleģētās regulas (ES) 2022/973 pieņemšanu.

Trešais prasības pamats: izmeklēšanas principa, it īpaši atbildētājas dienesta pienākuma iepazīties ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un ņemt tās vērā, pārkāpums

Atbildētāja neesot pietiekami iepazinusies ar jaunākajām zinātniskajām atziņām un, pieņemot lēmumu par Deleģētās regulas (ES) 2022/973 pieņemšanu, neesot tās ņēmusi vērā.

Ceturtais prasības pamats: tiesiskās drošības principa pārkāpums, jo neesot ņemtas vērā jaunākās zinātniskās atziņas

Uzņēmumi, uz kuriem attiecas Deleģētā regula (ES) 2022/973 esot paļāvušies uz to, ka atbildētāja noregulēs tikai tos kritērijus, kas ir lietišķi izsecināmi no jaunākajām zinātniskajām atziņām. Turklāt tie esot paļāvušies uz to, ka atbildētāja noteiks vienīgi agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus. Kopējā hroma un vanādija robežvērtības neesot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritēriji. Deleģētās regulas (ES) 2022/973 2. panta 3. punkta adresāti neesot varējuši paredzēt, ka tiks noteiktas kopējā hroma un vanādija robežvērtības.

Piektais prasības pamats: samērīguma principa pārkāpums, jo, pieņemot Deleģētās regulas (ES) 2022/973 2. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu, esot aizliegti tērauda rūpniecības kaļķi saturošie mēslošanas līdzekļi

Atbildētājas noteiktās kopējā hroma un vanādija robežvērtības neatbilstot samērīguma principam atbilstoši LESD 5. panta 1. punkta otrajam teikumam, jo robežvērtības izslēdzot tērauda rūpniecības kaļķi saturošos mēslošanas līdzekļus no ES mēslošanas līdzekļu tiesībām un tam daudzējādā ziņā būšot kaitējošā ietekme uz vidi, cilvēku, dzīvnieku un augu veselību, uz sabiedrības interesēm, lai notiktu droša un izdevīga apgāde ar mēslošanas līdzekļiem un pārtiku, un ražotāju un izplatītāju interesēm.

Sestais prasības pamats: atbildētājas veikts formālā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

Kopējā hroma un vanādija robežvērtību noteikšana neesot pietiekami pamatota Deleģētās regulas (ES) 2022/973 preambulā. Atbildētāja neesot norādījusi izšķirošos (būtiskos) apstākļus, pamatojoties uz kuriem tā noteica robežvērtības. Robežvērtību noteikšanu tā esot pamatojusi ar veselības un vides aizsardzības aspektiem. Turpretim neesot aizskarti saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1009 42. panta 7. punkta pirmajā teikumā noteikto pilnvarojuma pamatu vajadzīgie agronomiskās efektivitātes un drošuma kritēriji. Tāpēc no preambulas izrietošie pamatojuma elementi jau no formālā viedokļa vien esot nepietiekami un nepilnīgi. Apsvērumi neesot pietiekami, lai tiktu ievērots pienākums norādīt pamatojumu atbilstoši LESD 296. panta 2. punktam.

Septītais prasības pamats: pamatojuma faktiska nepareizība un nepilnība, kas izrietot no kopējā hroma un vanādija robežvērtību tehniskās noteikšanas faktiskās nepareizības un nepilnības.

____________

¹ Eiropas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2022/973 (2022. gada 14. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1009 papildina, nosakot agronomiskās efektivitātes un drošuma kritērijus, kuri piemērojami blakusproduktu izmantošanai ES mēslošanas līdzekļos (OV 2022, L 167, 29. lpp.).

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1009 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko nosaka noteikumus par to, kā tirgū dara pieejamus ES mēslošanas līdzekļus, un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1069/2009 un (EK) Nr. 1107/2009 un atceļ Regulu (EK) Nr. 2003/2003 (OV 2019, L 170, 1. lpp.).