Prasība, kas celta 2017. gada 2. martā – Argus Security Projects/Komisija un EĀDD

(lieta T-131/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Argus Security Projects Ltd (Limassol, Kipra) (pārstāvji – T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas lēmumu par EUR 52 600 kompensāciju, kurš ietverts tās 2017. gada 13. februāra vēstulē;

atcelt Komisijas, kas rīkojas EĀDD grāmatveža vārdā, lēmumu par EUR 41 522 kompensāciju, kurš ietverts tās 2017. gada 15. februāra vēstulē;

atcelt Komisijas, kas rīkojas EĀDD grāmatveža vārdā, lēmumu par EUR 6 324 kompensāciju, kurš ietverts tās 2017. gada 28. februāra vēstulē ;

piespriest Eiropas Komisijai un EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Saistībā ar pirmo pamatu tiek apgalvots par Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 47. panta pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka vienpusējo lēmumu par kompensāciju (apstrīdētie lēmumi) pieņemšana līgumisko attiecību kontekstā brīdī, kad otra līgumslēdzēja puse cēlusi prasību par līgumisko atbildību līgumā atrunātajā kompetentajā tiesā, ir uzskatāma par prettiesisku un pretrunā Hartas 47. pantam.

Saistībā ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) nav pilnvaru pieņemt lēmumu par kompensāciju līgumisko attiecību kontekstā. Atbildētāji esot pārsnieguši savas kompetences robežas, izmantojot vienpusējās pilnvaras, lai izbeigtu līgumtiesisku strīdu, un tādējādi apstrīdētie lēmumi esot atceļami to pieņēmēja kompetences neesamības dēļ.

Saistībā ar trešo pamatu tiek apgalvots par 2012. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk tekstā – “Finanšu regula”), 80. panta pārkāpumu. Prasītāja uzskata, ka, kamēr Beļģijas tiesā tiek izskatīta lieta, Komisijas grāmatvedis nevar leģitīmi uzskatīt, ka minētais parāds ir drošs un ir iestājies tā atmaksāšanas termiņš. Minētais parāds neatbilst Finanšu regulas 80. pantā paredzētajiem nosacījumiem un tādēļ nevarētu būt kompensējams.

____________