Vispārējās tiesas 2018. gada 15. marta rīkojums – Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo/Komisija
(Lieta T-130/17)1
(Prasība atcelt tiesību aktu – Dabasgāzes iekšējais tirgus – Direktīva 2009/73/EK – Komisijas lēmums, ar ko groza nosacījumus par izņēmumu no Savienības noteikumiem par gāzes vada OPAL ekspluatācijas nosacījumiem saistībā ar trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu – Tieša skāruma neesamība – Nepieņemamība)
Tiesvedības valoda – poļu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. (Varšava, Polija) (pārstāvis: M. Jeżewski, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: O. Beynet un K. Herrmann)
Priekšmets
Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko lūdz atcelt Komisijas 2016. gada 28. oktobra Lēmumu C(2016) 6950 final par to gāzes vada OPAL atkāpes nosacījumu pārskatīšanu, kuri ir piešķirti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2003/55/EK (2003. gada 26. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 98/30/EK atcelšanu (OV 2003, L 176, 57. lpp.), saistībā ar noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu.
Rezolutīvā daļa
Prasību noraidīt kā nepieņemamu.
Par pieteikumiem par iestāšanos lietā vairs nav jālemj.
Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā un pagaidu noregulējuma tiesvedībā.
Vācijas Federatīvā Republika sedz savus izdevumus pagaidu noregulējuma tiesvedībā pati.
Polskie Górnictwo Naftowe i Gazownictwo, Komisija, Vācijas Federatīvā Republika, Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, OPAL Gastransport GmbH & Co. KG un Gazprom Eksport LLC katrs sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar iestāšanos lietā.
____________
1 OV C 121, 18.4.2017.