Language of document : ECLI:EU:T:2024:292

Pagaidu versija

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

2024. gada 8. maijā (*)

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlota kurpe – Agrāki Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāls raksturs – Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. panta 1. punkts

Lietā T‑758/22

Puma SE, Hercogenauraha [Herzogenaurach] (Vācija), ko pārstāv M. Schunke un P. Trieb, advokāts,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv J. Ivanauskas, pārstāvis,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece –

Fujian Daocheng Electronic Commerce Co. Ltd, Guandžou [Quanzhou] (Ķīna),

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs F. Šalīns [F. Schalin] (referents), tiesneši P. Škvaržilova‑Pelcla [P. ŠkvařilováPelzl], I. Nemms [I. Nõmm], G. Šteinfate [G. Steinfatt] un D. Kukovecs [D. Kukovec]

sekretāre: A. JuhāsaTota [A. JuhászTóth], administratore,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu,

pēc 2023. gada 18. oktobra tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Ar prasību, kas pamatota ar LESD 263. pantu, prasītāja Puma SE lūdz atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2022. gada 21. septembra lēmumu lietā R 1876/2021‑3 (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).

 Tiesvedības priekšvēsture

2        2021. gada 1. aprīlī prasītāja iesniedza EUIPO pieteikumu par reģistrēta Kopienas dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu pēc pieteikuma, ko 2020. gada 23. decembrī iesniegusi Fujian Daocheng Electronic Commerce Co. Ltd un kas ir attēlots šādi:

Image not found

3        Preces, saistībā ar kurām paredzēts izmantot apstrīdēto dizainparaugu, ietilpst 02.04. klasē atbilstoši grozītajam 1968. gada 8. oktobra Lokarno Nolīgumam par dizainparaugu starptautiskās klasifikācijas izveidošanu un atbilst šādam aprakstam: “kurpes”.

4        Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu pamatojumam bija izvirzīts Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 (2001. gada 12. decembris) par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu, paredzētais pamats.

5        Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar to, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, it īpaši attiecībā uz agrākajiem dizainparaugiem un turpmāk attēlotajām precēm:

–        agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0005 (turpmāk tekstā – “D 1”):

Image not found

–        agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0006 (turpmāk tekstā – “D 2”):

Image not found

–        agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0003 (turpmāk tekstā – “D 3”):

Image not found

–        agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0002 (turpmāk tekstā – “D 4”):

Image not found

–        agrāks dizainparaugs Nr. 1286116‑0001 (turpmāk tekstā – “D 5”):

Image not found

–        prece “NRGY v2” ar preču zīmi “PUMA”, kas ietverta katalogā Run/Train/Fit A/W 2016 (turpmāk tekstā – “D 6”):

Image not found

–        prece “Mega NRGY Knit”, kas ietverta katalogā “Run/Train/Fit A/W 2017” (turpmāk tekstā – “D 7”):

Image not found

6        Ar 2021. gada 10. septembra lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, jo tam esot individuāls raksturs.

7        2021. gada 8. novembrī prasītāja iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.

8        Ar apstrīdēto lēmumu EUIPO Apelācijas padome noraidīja apelācijas sūdzību. Pirmkārt, Apelācijas padome būtībā uzskatīja, ka agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 7 ir tikuši darīti pieejami sabiedrībai Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta izpratnē. Otrkārt, runājot par informēta lietotāja definīciju Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē, tā uzskatīja, ka šis lietotājs ir persona, kas parasti pērk kurpes un kam ir samērā augsts uzmanības līmenis. Treškārt, attiecībā uz radošo brīvību tā norādīja, ka autoram ir plaša brīvība attiecībā uz kurpju radīšanu un, konkrētāk, attiecībā uz struktūru, formu, materiālu, krāsu, rakstiem un dekoratīviem elementiem. Ceturtkārt, attiecībā uz kopiespaidu tā uzskatīja, ka apstrīdētais dizainparaugs un agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 7 informētam lietotājam rada atšķirīgu kopiespaidu. Tātad Apelācijas padome secināja, ka apstrīdētais dizainparaugs nav jāatzīst par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu.

 Lietas dalībnieku prasījumi

9        Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu un apstrīdēto dizainparaugu atzīt par spēkā neesošu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

10      EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        prasību noraidīt;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tiesas sēdes rīkošanas gadījumā.

 Juridiskais pamatojums

 Par prasītājas pirmā prasījuma otrās daļas pieņemamību

11      Ar pirmā prasījuma otro daļu prasītāja lūdz Vispārējo tiesu atzīt apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu.

12      Šajā ziņā jāuzskata, ka ar šo lūgumu prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 61. panta 3. punktu ir iesniegusi lūgumu veikt grozījumus, aicinot Vispārējo tiesu pieņemt lēmumu, kas būtu bijis jāpieņem Apelācijas padomei (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 7. februāris, Şölen Çikolata Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Zaharieva (Saldējuma maisiņu [konusu] iepakojums), T‑794/16, nav publicēts, EU:T:2018:70), 84. punkts un tajā minētā judikatūra).

 Par lietas būtību

13      Prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. panta 1. punktu, pārkāpumu, jo Apelācijas padome būtībā neesot ievērojusi agrāko dizainparaugu aizsardzības apjomu un esot kļūdaini secinājusi apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.

14      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu Kopienas dizainparaugu var pasludināt par spēkā neesošu, ja tas neatbilst minētās regulas 4.–9. pantā noteiktajām prasībām, tostarp novitātes un individuālā rakstura prasībām.

15      Atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktam uzskata, ka dizainparaugam ir individuāls raksturs, ja kopiespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no kopiespaida, kādu šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai līdz tam datumam, kad ir iesniegts reģistrācijas pieteikums.

16      Kopienas dizainparauga individuālā rakstura vērtējums būtībā tiek veikts, īstenojot četru posmu pārbaudi. Šajā pārbaudē ir jānosaka, pirmkārt, nozare, pie kuras pieder izstrādājumi, kuros ir paredzēts iekļaut vai izmantot dizainparaugu, otrkārt, minēto izstrādājumu informēts lietotājs atbilstoši šo izstrādājumu funkcionālajam uzdevumam un, ņemot vērā šo informēto lietotāju, agrākais zinātības līmenis, kā arī uzmanības līmenis attiecībā uz līdzībām un atšķirībām, salīdzinot dizainparaugus, treškārt, autora radošā brīvība dizainparauga izstrādē, kuras ietekme uz individuālo raksturu ir apgriezti proporcionāla, un, ceturtkārt, ņemot vērā individuālo raksturu, – to kopiespaidu iespējami tieša salīdzinājuma rezultāts, kurus informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs un ikviens publiskots agrāks dizainparaugs, aplūkots individuāli (skat. spriedumu, 2019. gada 13. jūnijs, Visi/one/EUIPO – EasyFix (Informācijas plāksne transportlīdzekļiem), T‑74/18, EU:T:2019:417, 66. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Ņemot vērā šos principus, ir jāpārbauda, vai izskatāmajā lietā Apelācijas padome varēja pamatoti uzskatīt, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs.

 Par agrāku dizainparaugu darīšanu pieejamu sabiedrībai, informētu lietotāju un autora brīvības pakāpi

18      Vispirms attiecībā uz agrāko dizainparaugu darīšanu pieejamu sabiedrībai Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 25. punktā būtībā uzskatīja, ka, pirmkārt, no izdrukām no EUIPO datubāzes eSearch attiecībā uz agrākiem dizainparaugiem D 1 līdz D 5 un, otrkārt, izvilkumiem no katalogiem, kas attiecas uz agrākajiem D 6 un D 7 dizainparaugiem, izriet, ka tie ir pietiekami darīti pieejami sabiedrībai, lai tos varētu ņemt vērā apstrīdētā dizainparauga spēkā esamības vērtējumā.

19      Turpinājumā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 27. punktā konstatēja, ka apstrīdēto dizainparaugu ir paredzēts izmantot attiecībā uz kurpēm un ka tādējādi informētam lietotājam, kuram ir interese par kurpēm, valkājot kurpes, esot augsts uzmanības līmenis.

20      Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 30. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka autora brīvības pakāpe ir augsta, jo tā ir ierobežota tikai tiktāl, ka kurpēm jāatbilst pēdu ergonomikai, jābūt izturīgām, jāļauj saglabāt stabilu stāju un jābūt ērtām un drošām valkātājam. Tomēr autors var brīvi izvēlēties tostarp formu, materiālu, krāsu, rakstus un dekoratīvus elementus.

21      Ir jāapstiprina šie Apelācijas padomes secinājumi, kuri, ņemot vērā lietas materiālos esošos elementus, šķiet pareizi, un kurus lietas dalībnieki turklāt nav apstrīdējuši.

 Par attiecīgo dizainparaugu būtiskajiem elementiem

22      Prasītāja apgalvo, ka agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 5 ir reģistrēti ar norādi “kurpju zoles” un ka pārējās kurpes grafiskais attēlojums, kas šajos agrākajos dizainparaugos ir attēlots ar punktētām līnijām, ir attēlots vienīgi tādēļ, lai novērotājam norādītu, kā zole savienota ar pārējo kurpes daļu. Līdz ar to apstrīdētā dizainparauga salīdzinājums ar agrākajiem dizainparaugiem D 1 līdz D 5 varot tikt veikts, tikai pamatojoties uz kurpju zolēm, kas ir to būtiskais elements, jo pretējā gadījumā šo elementu aizsardzība zaudētu savu iedarbību.

23      EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

24      Izskatāmajā lietā prasītāja apstrīd faktu, ka, salīdzinot attiecīgo dizainparaugu kopiespaidu, ir ņemta vērā gan apstrīdētā dizainparauga virsa, gan agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 punktētie elementi. Šie divi iebildumi jāizskata secīgi, lai noteiktu atbilstošos elementus, kas jāņem vērā, salīdzinot attiecīgo dizainparaugu kopiespaidus.

–       Par atbilstošajiem elementiem, kas ir jāņem vērā apstrīdētajā dizainparaugā

25      Jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 6. pantam konfliktējošo dizainparaugu radītā kopiespaida salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā katra no šiem dizainparaugiem izskatu kopumā (spriedums, 2021. gada 28. oktobris, Ferrari, C‑123/20, EU:C:2021:889, 46. punkts).

26      Tomēr atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 25. panta b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar minētās regulas 6. pantu, konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam jābūt balstītam uz publiskotām apstrīdētā dizainparauga iezīmēm, un tam jāaptver tikai šī dizainparauga aizsargātās iezīmes, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtas – it īpaši tehniskas – iezīmes (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Eternit/EUIPO – Eternit Österreich (Būvniecības panelis), T‑193/20, EU:T:2021:782, 72. punkts un tajā minētā judikatūra).

27      Šajā ziņā apstāklim, ka agrākajā dizainparaugā ir atklātas papildu iezīmes, kuru nav apstrīdētajā dizainparaugā, nav nozīmes strīdīgo dizainparaugu salīdzinājumā (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2018. gada 21. jūnijs, Haverkamp IP/EUIPO – Sissel (Oļu pludmales virsmas musturs), T‑228/16, nav publicēts, EU:T:2018:369, 38. punkts, un 2021. gada 10. novembris, Būvniecības panelis, T‑193/20, EU:T:2021:782, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

28      Tādējādi, lai veiktu konfliktējošo dizainparaugu salīdzinājumu, jānosaka, kuri elementi ir faktiski aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu un kuri tādējādi šajā ziņā ir būtiski (spriedums, 2018. gada 21. jūnijs, Oļu pludmales virsmas musturs, T‑228/16, nav publicēts, EU:T:2018:369, 37. punkts).

29      Izskatāmajā lietā jākonstatē, ka apstrīdētais dizainparaugs ir reģistrēts ar norādi “kurpes” un ka tajā ir attēloti dažādi pilna kurpes modeļa dizainparauga skati – kā tas izriet no šā sprieduma 2. punkta.

30      Tāpēc, ņemot vērā šā sprieduma 25.–31. punktā minēto judikatūru, salīdzinot apstrīdēto dizainparaugu ar agrākiem dizainparaugiem, jāņem vērā visi elementi, kas faktiski ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu, kurā attēlota visa kurpe, kas sastāv gan no kurpes zoles, gan no virsas.

31      Tātad attiecīgo dizainparaugu salīdzinājums nevar aprobežoties tikai ar apstrīdētā dizainparauga zoles izskata salīdzinājumu ar agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 esošo zoli, kas ir vienīgā aizsargātā daļa.

32      Prasītāja apgalvo, ka šāda risinājuma sekas ir tādas, ka tiek apšaubīta dizainparauga aizsardzība tikai attiecībā uz izstrādājuma daļu. Tomēr jānorāda, ka Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā spēkā neesamības pamata pārbaude atšķirībā no šīs pašas regulas 25. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētās vai pretēji tiesvedībai par pārkāpumu neietilpst agrāko tiesību aizsardzības loģikā. Proti, Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais spēkā neesamības pamats ir vērsts vienīgi uz to, lai noteiktu, vai apstrīdētais dizainparaugs atbilst šīs pašas regulas 4.–9. pantā paredzētajām reģistrācijas prasībām.

33      Tomēr, ja par pamatu tiktu ņemtas agrākā dizainparauga aizsargātās iezīmes, kā to vēlētos prasītāja, nevis apstrīdētā dizainparauga aizsargātās iezīmes, tas nozīmētu izslēgt no apstrīdētā dizainparauga salīdzinājuma elementus, kas ir aizsargāti. Tā rezultātā netiktu pārbaudīts, vai minētais dizainparaugs kopumā atbilst aizsardzības prasībām, un tas tādējādi būtu pretrunā Regulas Nr. 6/2002 4. pantam.

34      Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentu, atbilstoši kuram zole esot kurpes būtiskais elements, ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru nav izslēgts, ka, salīdzinot dizainparaugus, katra no tiem radītajā kopiespaidā dominē noteiktas attiecīgo preču vai preču daļu iezīmes. Lai noteiktu, vai konkrētā iezīme ir dominējošā attiecībā pret preci vai tās daļu, jānovērtē vairāk vai mazāk izteiktā ietekme, ko attiecīgās preces vai tās daļas atsevišķās pazīmes rada uz šīs preces vai tās daļas izskatu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 25. oktobris, Merlin u.c./ITSB – Dusyma (Spēles), T‑231/10, nav publicēts, EU:T:2013:560, 36. punkts).

35      Ir jānorāda, tāpat kā to dara EUIPO, ka prasītāja nav minējusi, kāpēc zole būtu jāuzskata par būtisku kurpes elementu, un tas pats par sevi varētu pamatot salīdzinājumu. Turklāt, pat pieņemot, ka no tīri tehniskā viedokļa tas tā ir, šim konstatējumam nav nozīmes saistībā ar dizainparauga aizsardzību, jo atšķirībā no patentiem tiek aizsargāts tikai izskats.

36      Izskatāmajā lietā nav iemesla uzskatīt, ka no tīri vizuālā viedokļa zole informētam lietotājam ir iezīme, kas ir dominējoša salīdzinājumā ar pārējo kurpes daļu. Zolei, augstākais, būs tikpat liela nozīme kā virsai kurpes kopējā vizuālajā iespaidā.

37      Tādējādi, ņemot vērā šā sprieduma 34. punktā minēto judikatūru, nevar uzskatīt, ka kopiespaidā starp attiecīgajiem dizainparaugiem dominēs zoļu izskats.

–       Par atbilstošajiem elementiem, kas jāņem vērā agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5

38      Lai gan EUIPO pamatnostādnēm par reģistrētu Kopienas dizainparaugu pieteikumu izskatīšanu nav saistoša spēka, tās ir atsauces dokuments par EUIPO praksi dizainparaugu jomā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2022. gada 8. jūnijs, Muschaweck/EUIPO – Conze (“UM”), T‑293/21, EU:T:2022:345, 38. punkts). Šajā ziņā minēto pamatnostādņu 5.4. punktā, redakcijā, kas bija piemērojama 2023. gada 31. martā, ir noteikts:

“Vizuālās disklamācijas norāda, ka aizsardzība netiek pieprasīta un reģistrācija netiek piešķirta atveidojumā redzamā dizainparauga konkrētām īpatnībām. Tādējādi tās parāda daļas, kurām aizsardzība nav paredzēta. To var panākt [tostarp] tās dizainparauga daļas, kurām aizsardzība netiek pieprasīta, apvelkot ar pārtrauktu līniju, apēnojot tās citas krāsas tonī vai izmantojot izplūdušus to attēlus [..]”.

39      Izskatāmajā lietā agrākie dizainparaugi D 1 līdz D 5 ir reģistrēti ar norādi uz “kurpju zoles” un, kā tas izriet no šā sprieduma 5. punkta, atveido kurpes zoles izskatu ar punktētu kurpes virsas izskatu. Jākonstatē, ka attiecībā uz redzamo punktēto virsu nav pieprasīta nekāda aizsardzība.

40      Kā izriet no šā sprieduma 26. punktā minētās judikatūras, konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam ir jābalstās uz apstrīdētā dizainparauga publiskotām un aizsargātajām iezīmēm, kas ietver kurpes zoles un virsas izskatu.

41      Līdz ar to ir jānosaka, vai agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 kurpes virsas izskats arī var tikt ņemts vērā, salīdzinot konfliktējošo dizainparaugu radīto kopiespaidu, lai gan runa nav par iezīmēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta aizsardzība.

42      Šajā ziņā no Regulas Nr. 6/2002 14. apsvēruma izriet, ka dizainparauga individuālā rakstura vērtējumam atbilstoši Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. pantu, būtu jāietver konstatējums, vai informētam lietotājam kopējais iespaids, kas radies, aplūkojot dizainparaugu, skaidri atšķiras no iespaida, kas viņam radies no jau esoša dizainparauga veidojuma (spriedums, 2021. gada 16. jūnijs, Davide Groppi/EUIPO – Viabizzuno (Galda lampa), T‑187/20, EU:T:2021:363, 25. punkts).

43      Proti, Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar šīs pašas regulas 6. pantu, paredzētajā spēkā neesamības pamata pārbaudē agrākajam dizainparaugam ir vienīgi jāatklāj agrākais attīstības līmenis. To veido agrākie dizainparaugi, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai attiecīgā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā. Tomēr agrākā dizainparauga piederība pie minētā attīstības līmeņa izriet tikai no tā nodošanas atklātībā (skat. spriedumu, 2021. gada 16. jūnijs, Galda lampa, T‑187/20, EU:T:2021:363, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).

44      Tādējādi, lai noteiktu, vai agrāka dizainparauga elementi var tikt ņemti vērā, nav jākoncentrējas uz dizainparauga aizsardzības priekšmetu, bet gan vienīgi uz jautājumu par to, vai šie elementi ir darīti pieejami sabiedrībai.

45      Šajā ziņā Regulas Nr. 6/2002 7. panta 1. punktā ir precizēts, ka dizainparaugu uzskata par darītu pieejamu sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai pirms Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā datuma, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Eiropas Savienībā.

46      Turklāt, lai dizainparauga darīšana par pieejamu sabiedrībai nozīmētu visu tā elementu darīšanu par pieejamu, ir nepieciešams, lai tie šīs darīšanas par pieejamu brīdī būtu skaidri un precīzi redzami (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 28. oktobris, Ferrari, C‑123/20, EU:C:2021:889, 38. un 39. punkts).

47      Izskatāmajā lietā prasītāja nav apstrīdējusi, ka agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi, proti, punktētu kurpju virsas izskats, arī ir tikuši darīti pieejami vienlaikus ar minēto dizainparaugu aizsargāto daļu. Turklāt jānorāda, ka agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi ir pietiekami skaidri un precīzi redzami, lai bez interpretācijas centieniem uztvertu kurpju virsu un tās dažādo daļu izskatu, kā, piemēram, kapes, auklas vai arī priekšdaļas virsmas izskatu.

48      Līdz ar to Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 32. punktā pamatoti ir uzskatījusi, ka agrāko dizainparaugu D 1 līdz D 5 neizvirzītie elementi var tikt ņemti vērā, lai novērtētu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu.

 Par kopiespaidu

49      Prasītāja apgalvo, pirmkārt, ka apstrīdētajam dizainparaugam un agrākajiem dizainparaugiem ir vienas un tās pašas iezīmes zoles zonā un, otrkārt, ka apstrīdētā dizainparauga starpzoles iezīmes ir identiskas agrākā dizainparauga D 7 iezīmēm.

50      Pakārtoti prasītāja norāda, ka visu aplūkoto dizainparaugu salīdzinājums esot iespējams tikai ar agrākajiem dizainparaugiem D 6 un D 7, kuri rada tādu pašu kopiespaidu kā apstrīdētais dizainparaugs. Šajā ziņā prasītāja apstrīd, ka apstrīdētā lēmuma 42. punktā ir ņemta vērā agrākajā dizainparaugā D 6 esošā tāda josla ar platu horizontālu pamatni, kas uz sāniem kļūst plānāka, jo tā ir Eiropas Savienības preču zīme. Tāpat prasītāja apstrīd to, ka apstrīdētā lēmuma 43. punktā ir ņemts vērā auklu izkārtojums attiecīgajos dizainparaugos, ciktāl runa ir par noņemamiem elementiem.

51      Turklāt prasītāja apgalvo, ka pretēji Apelāciju padomes konstatējumam arī agrākajiem dizainparaugiem D 6 un D 7, tāpat kā apstrīdētajam dizainparaugam, ir cilpa, lai piestiprinātu auklas pie mēlītes.

52      Visbeidzot, prasītāja apstrīd arī Apelācijas padomes vērtējumu, saskaņā ar kuru apstrīdētā dizainparauga virsa ir biezāka un izliektāka nekā agrāko dizainparaugu D 6 un D 7 plānākā virsa. Šīs atšķirības neizrietot no ilustrācijām un nevarot radīt atšķirīgu kopiespaidu.

53      EUIPO apstrīd prasītājas argumentus.

54      Atbilstoši pastāvīgajai judikatūra dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopiespaida par atšķirīgumu vai no “dežavū” [déjà vu] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, lai gan tās varētu būt kaut kas lielāks nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu (skat. spriedumu, 2017. gada 16. februāris, Antrax It/EUIPO – Vasco Group (Radiatoru termosifoni),T‑828/14 un T‑829/14, EU:T:2017:87, 53. punkts un tajā minētā judikatūra).

55      Turklāt no judikatūras izriet, ka dizainparaugu radīto kopiespaidu salīdzinājumam ir jābūt sintētiskam un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar analītisku līdzību un atšķirību uzskaitījuma salīdzinājumu (spriedums, 2015. gada 29. oktobris, Roca Sanitario/ITSB – Villeroy & Boch (Krāns ar vienu rokturi), T‑334/14, nav publicēts, EU:T:2015:817, 58. punkts).

56      Turklāt, tā kā vārdiskie un grafiskie elementi, kas ietverti attiecīgajos dizainparaugos, ir uz ražojuma izvietotas atšķirtspējīgas preču zīmes vai apzīmējumi, lai norādītu tā izcelsmi, kuriem nav ornamentālas vai dekoratīvas funkcijas un kuri nav ražojuma iezīmes, kas attiecīgajiem ražojumiem piešķir to veidolu Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) un b) punkta izpratnē, šiem elementiem nav nozīmes, salīdzinot kopiespaidu, lai noteiktu apstrīdētā dizainparauga individuālo raksturu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Sanford/EUIPO – Avery Zweckform (Etiķetes), T‑443/20, EU:T:2021:767, 80. punkts).

57      Vispirms jānorāda, kā izriet no šā sprieduma 31. un 48. punkta, ka agrākajos dizainparaugos D 1 līdz D 5 esošie atrunu elementi ir jāņem vērā, jo tie ir darīti pieejami sabiedrībai un ir skaidri un precīzi norādīti, un ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, attiecīgo dizainparaugu salīdzinājums nevar attiekties vienīgi uz zoļu savstarpēju salīdzināšanu.

58      Turklāt, kā izriet no šā sprieduma 37. punkta, saistībā ar kopiespaidu starp attiecīgajiem dizainparaugiem nav jāpiešķir lielāka nozīme kādai konkrētai kurpes daļai.

–       Par apstrīdētā dizainparauga un agrāko dizainparaugu D 1 un D 2 salīdzinājumu

Image not found

59      Apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka attiecīgie dizainparaugi sakrīt tikai ar piecu auklām paredzētu cilpu pāru un aizvien mazāk biezas teksturētas zoles esamību un ka to atšķirības ir pietiekamas, lai informētam lietotājam radītu atšķirīgu kopiespaidu.

60      Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 35. punktā uzskatīja, ka apstrīdētais dizainparaugs no agrākajiem dizainparaugiem D 1 un D 2 atšķiras it īpaši ar to, ka tam ir virsa ar zemu izgrieztu manšeti, paaugstinātu atvēruma pie potītes apkārtmēru, izteiksmīgu mēlīti, aizmugurējo cilpu, cilpu, kas nostiprina auklas uz mēlītes, un rotājumu, kura krāsu gradācija ir no tumšākās krāsas pie pirkstgaliem līdz gaišākajai pie papēža, ar vairākiem iegarenas formas elementiem sānos. Turklāt apstrīdētajā dizainparaugā esot attēlotas krusteniskas auklas, kas tam piešķirot sportiskāku aspektu nekā agrākajiem D 1 un D 2 dizainparaugiem.

61      Apstrīdētā lēmuma 35. un 36. punktā Apelācijas padome arī norādīja, ka pretēji apstrīdētajam dizainparaugam agrākajos dizainparaugos D 1 un D 2 ir divas atšķirīgas svītras papēža kapes zonā un kāju pirkstu zonā un ka zole sastāv tikai no viena slāņa, kas nesniedzas pāri papēdim un kas nešķiet esam šaurāka kāju pirkstu zonā.

62      Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

63      Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes, it īpaši attiecībā uz agrākā dizainparauga D 1 zoles tekstūru. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākiem dizainparaugiem D 1 un D 2 atšķiras galvenokārt ar virsas rotājumu, zemi izgriezto manšeti, pazoles esamību, biezo zoli papēža zonā, kas arvien vairāk un vairāk sašaurinās virzienā uz purngalu, un visbeidzot – ar starpzoli, kas pārsniedz papēža zonu un sastāv no diviem slāņiem ar izvirzītu līniju starp tiem abiem. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai attiecīgajiem dizainparaugiem piešķirtu atšķirīgu kopiespaidu, ko pamanīs informēts lietotājs, kurš veltīs tam daudz uzmanības.

64      Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

65      Proti, prasītāja ir balstījusies vienīgi uz salīdzinājumu starp zolēm attiecīgajos dizainparaugos, norādot, ka tām ir vienādas iezīmes, tostarp zole, kas nedaudz sašaurinās no papēža zonas līdz kurpes purngalam, kur tā nedaudz ieliecas uz augšu, struktūra, kura ir līdzīga polistirola virsmai, dažādi vienkrāsaini balti atsevišķi moduļi, kas novietoti blakus cits citam, struktūra, kura vienveidīgi stiepjas pāri visam zoles sānu skatam, un zole, kas ir izvietota uz pazoles.

66      Tomēr šā sprieduma 63. punktā norādītās atšķirības ir nozīmīgākas nekā prasītājas identificētās kopīgās iezīmes un ir pietiekamas, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu starp attiecīgajiem dizainparaugiem. Šis secinājums it īpaši ir balstīts uz faktu, ka pretēji prasītājas vērtējumiem Apelācijas padomes vērtējumi nebalstās vienīgi uz zoļu salīdzinājumu un ka attiecīgo dizainparaugu virsas būtiski atšķiras, kas informētam lietotājam varētu radīt atšķirīgu kopiespaidu.

67      Turklāt attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru Apelācijas padome kļūdaini esot ņēmusi vērā auklu izkārtojumu attiecīgo dizainparaugu radītajā kopiespaidā, jākonstatē, ka šāds arguments, pieņemot, ka tas ir pierādīts, nevar likt apšaubīt iepriekš minētos secinājumus, jo atšķirīgais auklu izvietojums minētajos dizainparaugos tikai nedaudz ietekmē no tā izrietošo kopiespaidu.

–       Par apstrīdētā dizainparauga un agrāko dizainparaugu D 3 līdz D 5 salīdzinājumu

Image not found

68      Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 39. punktā konstatēja, ka apstrīdētais dizainparaugs atšķiras no iepriekšējiem strīdīgajiem dizainparaugiem, it īpaši ar rotājumu krāsu gradācijā no tumšākās krāsas purngala zonā līdz gaišākajai papēža zonā, ar vairākiem iegarenas formas elementiem sānos, aizmugurējo cilpu, cilpu, kas nostiprina auklas uz mēlītes, un plakanām auklām ar krustenisku šņorējumu. Turklāt apstrīdētajā dizainparaugā esot attēlots paaugstināts potītes apkārtmērs un daļa kāju pirkstu zonā esot platāka un biezāka nekā agrākajos dizainparaugos D 3 līdz D 5.

69      Apelācijas padome šajā pašā punktā arī norādīja, ka pretēji apstrīdētajam dizainparaugam agrākajos dizainparaugos ir divas atšķirīgas svītras papēža kapes zonā un kāju pirkstu zonā un ka auklas ir šņorētas taisni.

70      Konkrētāk, attiecībā uz zoli Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 40. punktā konstatēja, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir zole ar diviem atsevišķiem slāņiem un būtisks izliekums pāri papēža zonai un ka tie saskaņoti sakļaujas ar virsu. Turpretim agrāko dizainparaugu D 3 līdz D 5 zoles veidojot tikai viens slānis un zoles izvirzījums pāri papēža zonai esot mazāks nekā apstrīdētajā dizainparaugā. Turklāt apstrīdētā dizainparauga pazole aptverot visu zoles pamatni un tai esot smails protektors, savukārt agrākā dizainparauga D 4 pazole aptverot tikai vienu daļu un agrākā dizainparauga D 3 pazole esot ar mazāku protektoru. Savukārt agrākajā dizainparaugā D 5 neesot pazoles ar protektoru.

71      Līdz ar to Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 41. punktā uzskatīja, ka kopiespaids, ko informētam lietotājam rada apstrīdētais dizainparaugs, atšķiras no kopiespaida, kādu rada agrākie dizainparaugi D 3 līdz D 5.

72      Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

73      Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākiem dizainparaugiem D 3 un D 5 atšķiras galvenokārt ar virsas rotājumu, zemi izgriezto manšeti, biezo zoli papēža zonā, kas arvien vairāk un vairāk sašaurinās virzienā uz purngalu, un, visbeidzot, ar starpzoli, kura sastāv no diviem slāņiem ar izvirzītu līniju starp tiem abiem. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu par attiecīgajiem dizainparaugiem, un to informēts lietotājs, kurš tam veltīs daudz uzmanības, pamanīs.

74      Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

75      Proti, attiecīgo dizainparaugu kopīgās iezīmes, uz kurām atsaucas prasītāja un kuras mutatis mutandis ir pārņemtas šā sprieduma 65. punktā, neļauj atsvērt minēto dizainparaugu atšķirīgo kopiespaidu. Šis secinājums tostarp izriet no fakta, ka Apelācijas padomes vērtējumi nebalstās vienīgi uz zoļu salīdzinājumu un ka attiecīgo dizainparaugu virsas būtiski atšķiras, kas ļauj radīt atšķirīgu kopiespaidu uz informētu lietotāju.

76      Turklāt, kā jau tika konstatēts šā sprieduma 67. punktā, auklu izkārtojuma minētajos dizainparaugos ņemšana vērā nevar likt apšaubīt konstatējumu par atšķirīgu kopiespaidu, ko rada apstrīdētais dizainparaugs salīdzinājumā ar agrākajiem dizainparaugiem D 3 līdz D 5.

–       Par apstrīdētā dizainparauga un agrāko dizainparaugu D 6 un D 7 salīdzinājumu

Image not found

77      Apstrīdētā lēmuma 42. punktā Apelācijas padome norādīja, ka attiecīgie dizainparaugi atšķīrās no virsas viedokļa. It īpaši tā norādīja, ka agrākajam dizainparaugam D 6 ir tāda josla ar platu horizontālu pamatni, kas uz sāniem kļūst par smalkāku līniju, un ka agrākajam dizainparaugam D 7 sānos ir kontrastējošs trīsstūris, kuru veido virsas priekšējā daļa un ieskauj vairākas paralēlas līnijas. Turpretī apstrīdētajā dizainparaugā esot redzama krāsu gradācija no tumšākās krāsas purngala zonā līdz gaišākajai papēža zonā, ar vairākiem iegarenas formas elementiem sānos un vārdisku elementu, kas atrodas uz mēlītes.

78      Attiecībā uz virsas konfigurāciju Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 43. punktā konstatēja, ka apstrīdētajam dizainparaugam ir pieci pāri cilpiņu, plakanas krustotas auklas un cilpa, kas paredzēta auklu nostiprināšanai pie kurpes mēlītes. Savukārt tā norādīja, ka agrākajos dizainparaugos D 6 un D 7 ir tikai trīs cilpu pāri un atšķirīgas šņorēšanas cilpas, jo agrākajā dizainparaugā D 6 mēlītes priekšpusē ir bieza lence un agrākajā dizainparaugā D 7 nav nevienas cilpas, un ka tiem bija arī cilpa mēlītes augšdaļā. Turklāt apstrīdētā dizainparauga virsa ir biezāka un izliektāka nekā agrāko dizainparaugu D 6 un D 7 plānākā un smailākā virsa.

79      Visbeidzot – attiecībā uz zoles apakšējo daļu Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 44. punktā konstatēja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir īpašs raksts, ko veido kontrastējoši taisnstūra plankumi, savukārt agrākajos dizainparaugos D 6 un D 7 ir attiecīgi vairākas svītras un līnijas un retināts kontrastējošu trīsstūrveida plankumu raksts. Tāpēc Apelācijas padome uzskatīja, ka, pamatojoties uz šiem apsvērumiem, apstrīdētajam dizainparaugam bija izteiksmīgi protektori uz pazoles, savukārt agrākajam dizainparaugam D 7, šķiet, bija mazāki un gludāki protektori, bet agrākajam dizainparaugam D 6 vispār nebija protektoru.

80      Tātad Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 45. punktā secināja, ka apstrīdētais dizainparaugs informētam lietotājam rada atšķirīgu kopiespaidu.

81      Iepriekš minētie Apelācijas padomes secinājumi ir jāapstiprina.

82      Protams, attiecīgajiem dizainparaugiem var būt dažas kopīgas vizuālās iezīmes, it īpaši attiecībā uz agrākā dizainparauga D 6 zoles tekstūru. Tomēr apstrīdētais dizainparaugs no agrākā dizainparauga D 6 atšķiras galvenokārt ar pazoles esamību, virsas rotājumu, zemi izgriezto manšeti, ar izteiksmīgas mēlītes neesamību un, visbeidzot, ar starpzoli, kas pārsniedz papēža zonu un sastāv no diviem slāņiem ar izvirzītu līniju starp tiem abiem. Runājot par agrāko dizainparaugu D 7, apstrīdētais dizainparaugs galvenokārt atšķiras ar virsas rotājumu, zemu mēlīti, ar cilpu esamību un visbeidzot – ar mazāk dziļi izgrieztu manšeti. Ar šīm galvenajām atšķirībām pietiek, lai attiecīgajiem dizainparaugiem piešķirtu atšķirīgu kopiespaidu, ko informēts lietotājs, kurš tam veltīs daudz uzmanības līmeni, pamanīs.

83      Prasītājas argumenti neļauj apšaubīt iepriekš minēto.

84      Proti, attiecīgo dizainparaugu kopīgās iezīmes, uz kurām atsaucas prasītāja un kuras mutatis mutandis ir pārņemtas šā sprieduma 65. punktā, neļauj atsvērt minēto dizainparaugu atšķirīgo kopiespaidu. Šajā ziņā prasītāja arī norādīja, ka apstrīdētā dizainparauga pazolei esot tādas pašas iezīmes kā agrākā dizainparauga D 7 pazolei, jo uz tu abu zoļu priekšējās un aizmugurējās daļas izvietoti mazi balti raksti. Tomēr, lai gan ir taisnība, ka, salīdzinot apavu apakšējo daļu, var rasties “dežavū” [déjà vu] sajūtas, jākonstatē, ka šo sajūtu kompensē pastāvošās atšķirības starp attiecīgajiem dizainparaugiem, kas minētas šā sprieduma 82. punktā.

85      Turklāt pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, jānorāda, ka Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, ņemot vērā “svītru, kas sākas ar platu horizontāli pamatni un pēc tam kļūst par šaurāku līniju” un atbilst Eiropas Savienības preču zīmei, jo šis grafiskais apzīmējums, it īpaši tā izmēra dēļ, ievērojami ietekmē agrākā dizainparauga D 6 izskatu un, konkrētāk, tā rotājumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 10. novembris, Etiķetes, T‑443/20, EU:T:2021:767, 80. punkts).

86      Prasītāja arī apstrīdēja faktu, ka Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka agrākajos dizainparaugos D 6 un D 7 nav cilpas aukliņu nostiprināšanai uz mēlītes. Tomēr, runājot par agrāko dizainparaugu D 6, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 43. punktā ir norādījusi, ka attiecībā uz šņorējuma cilpu dizainparaugā patiešām ir bieza josla uz mēlītes priekšpuses. Saistībā ar agrāko dizainparaugu D 7 Apelācijas padome norādīja, ka tam, šķiet, nav cilpas. Pat ja, tāpat kā to dara prasītāja, ir jānorāda, ka šāda cilpa ir atrodama agrākajā dizainparaugā D 7, tā lielā mērā atšķiras no tās, kas atrodama apstrīdētajā dizainparaugā. Tātad tās neņemšana vērā nevar likt apšaubīt konstatējumu par atšķirīgu kopiespaidu, ko informēta lietotāja uztverē rada apstrīdētais dizainparaugs.

87      Visbeidzot – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu vērtējumā, apstrīdētā lēmuma 43. punktā konstatējot, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir biezāka un izliektāka virsa nekā agrāko dizainparaugu D 6 un D 7 virsa. Proti, šķiet, ka to virsa ir garenāka un plakanāka nekā apstrīdētā dizainparauga virsa. Turklāt šādas iezīmes pietiekami izriet no attiecīgajiem dizainparaugiem un veicina to atšķirīgo kopiespaidu.

88      Tātad Apelācijas padome pamatoti ir uzskatījusi, ka apstrīdētais dizainparaugs rada kopiespaidu, kas ir atšķirīgs no agrāko D 1 līdz D 7 dizainparaugu radītā.

89      No iepriekš minētā izriet, ka neviens no prasītājas norādītajiem agrākajiem dizainparaugiem nerada tādu pašu kopiespaidu kā tas, ko rada apstrīdētais dizainparaugs, un ka nav nekāda pamata atcelt vai grozīt apstrīdēto lēmumu.

90      Tādējādi prasītājas izvirzītais vienīgais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

91      Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

92      Tā kā tiesas sēde ir notikusi un tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar EUIPO prasījumiem.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (trešā palāta paplašinātā sastāvā)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Puma SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

Schalin

Škvařilová‑Pelzl

Nõmm

Steinfatt

 

      Kukovec

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2024. gada 8. maijā.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – angļu.