VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (ceturtā palāta)
2011. gada 14. jūnijā (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlots kakla lentei piestiprināts pulkstenis – Agrāks dizainparaugs – Agrāka dizainparauga nodošana atklātībā – Individuāls raksturs – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Regulas (EK) Nr. 6/2002 4., 6., 7. un 61.–63. pants
Lieta T‑68/10
Sphere Time, Vindhofa [Windhof] (Luksemburga), ko pārstāv K. Jēgere [C. Jäger], N. Gelsena [N. Gehlsen] un M. K. Simona [M.‑C. Simon], avocats,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv D. Botis [D. Botis], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Punch SAS, Nica [Nice] (Francija),
par prasību par ITSB Apelāciju trešās padomes 2009. gada 2. decembra lēmumu lietā R 1130/2008‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Punch SAS un Sphere Time.
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová] (referente), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un M. van der Vaude [M. van der Woude],
sekretāre S. Spiropula [S. Spyropoulos], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 15. februārī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2010. gada 1. jūnijā,
ņemot vērā Vispārējās tiesas rakstveida jautājumu prasītājai,
pēc 2011. gada 18. janvāra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Prasītājai Sphere Time pieder Kopienas dizainparaugs, kas reģistrēts ar numuru 325949‑0002 un iesniegts 2005. gada 14. aprīlī (turpmāk tekstā – “apstrīdētais dizainparaugs”). Apstrīdētais dizainparaugs, kuru paredzēts piemērot pulksteņiem, ir attēlots šādi:
2 2007. gada 26. martā otra procesa Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Apelāciju padomē dalībniece Punch SAS iesniedza ITSB pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga atzīšanu par spēkā neesošu, pamatojoties uz Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu otra procesa Apelāciju padomē dalībniece apgalvoja, ka apstrīdētais dizainparaugs neesot jauns un tam neesot individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 4. panta nozīmē, kopsakarā ar šīs pašas regulas 5. un 6. pantu.
3 Pamatojot prasību atcelt tiesību aktu, otra procesa Apelāciju padomē dalībniece ir norādījusi vairākus, iespējams, agrākus dizainparaugus.
4 Pirmkārt, otra procesa Apelāciju padomē dalībniece ir iesniegusi katalogu, kurā attēloti divi Fuzhou Eagle Electronic Co. Ltd ražotu pulksteņu dizainparaugi (turpmāk tekstā – “C un F dizainparaugi”), kā arī pēdējās minētās sabiedrības izdotu izziņu, kurā teikts, ka C un F dizainparaugi tika tirgoti Eiropā 2001. gadā.
5 Otrkārt, otra procesa Apelāciju padomē dalībniece ir iesniegusi katalogu, kurā attēloti divi Great Sun Technology Corp. ražotu pulksteņu dizainparaugi, kā arī pēdējās minētās sabiedrības izdotu izziņu, kurā teikts, ka šie dizainparaugi tiek tirgoti Eiropā kopš 2004. gada. Šiem dokumentiem bija pievienots pavadrēķins un izcelsmes sertifikāts par viena no abiem dizainparaugiem 2000 eksemplāru – uz kuriem bija preču zīme “SYMBICORT” – piegādi, kas veikta 2004. gada aprīlī klientam, kurš atrodas Nīderlandē (pēdējais minētais dizainparaugs turpmāk tekstā dēvēts – ““SYMBICORT” dizainparaugs”). “SYMBICORT” dizainparaugs bija attēlots šādi:
6 Ar 2008. gada 31. marta lēmumu Anulēšanas nodaļa atzina apstrīdēto dizainparaugu par spēkā neesošu. Tā uzskatīja, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura, jo tas radot tādu pašu kopiespaidu kā C un F dizainparaugi. Šis lēmums ir prasītājas 2008. gada 13. maijā iesniegtās apelācijas sūdzības priekšmets.
7 Ar 2009. gada 2. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju trešā padome šo apelācijas sūdzību noraidīja. Vispirms Apelāciju padome atzina, ka pavadrēķins un izcelsmes sertifikāts attiecībā uz “SYMBICORT” dizainparauga piegādi ir pierādījumi, ar kuriem no tiesību viedokļa pietiekami tiek pamatots tas, ka pēdējais minētais [dizainparaugs] bija nodots atklātībā pirms apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienas. Pamatodamās uz salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un “SYMBICORT” dizainparaugu, kā tos uztver parasts patērētājs, kurš ir pieradis pie kakla lentei piestiprinātiem pulksteņiem, Apelāciju padome vispirms uzskatīja, ka tie ir ļoti līdzīgi; tad – ka atšķirības ir niecīgas, un, visbeidzot, – ka tiktāl, ciktāl modelētājs var brīvi radīt dizainparaugu, it īpaši attiecībā uz pulksteņa ciparnīcu, šī radošā brīvība nebija izmantota. Visbeidzot Apelāciju padome uzskatīja, ka, tā kā apstrīdētais dizainparaugs rada informētam lietotājam tādu pašu vispārējo iespaidu kā “SYMBICORT” dizainparaugs, tam nav individuāla rakstura.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pirmkārt, piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus Vispārējā tiesā un, otrkārt, piespriest otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei atlīdzināt izdevumus procesā ITSB Apelāciju padomē.
9 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
10 Prasītāja izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats saskaņā ar prasības pieteikuma formulējumu ir Regulas Nr. 6/2002 4. un 5. panta pārkāpums attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga novitāti. Otrais pamats ir Regulas Nr. 6/2002 4. un 6. panta pārkāpums attiecībā uz apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu. Trešais pamats ir pilnvaru nepareiza izmantošana. Prasītāja turklāt uzskata, ka, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma saturu, C un F dizainparaugu vērtējums nav Vispārējā tiesā izskatāmās lietas priekšmeta daļa. Šajā ziņā Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā esot kļūdaini atkāpusies no Anulēšanas nodaļas lēmuma, jo Apelāciju padome esot vienīgi salīdzinājusi apstrīdēto dizainparaugu ar “SYMBICORT” dizainparaugu un šo izvēli neesot pamatojusi.
11 ITSB apstrīd šo triju pamatu pamatotību. Turklāt ITSB apgalvo, ka Vispārējā tiesā izskatāmās lietas priekšmets ietver apstrīdētā dizainparauga līdzību gan C un F dizainparaugiem, gan “SYMBICORT” dizainparaugam, jo Apelāciju padome esot vienīgi pievienojusi Anulēšanas nodaļas lēmumam papildu pamatojumu.
12 Vispirms ir jānorāda, ka Apelāciju padome bija tiesīga pamatot savu lēmumu ar salīdzinājumu starp apstrīdēto dizainparaugu un “SYMBICORT” dizainparaugu.
13 No Regulas Nr. 6/2002 60. panta 1. punkta izriet, ka sakarā ar iesniegto apelācijas sūdzību Apelāciju padomei ir jāveic jauna un pilna pieteikumā par spēkā neesamības atzīšanu izvērtēšana pēc būtības gan attiecībā uz tiesību jautājumiem, gan faktiem (pēc analoģijas skat. Tiesas 2007. gada 13. marta spriedumu lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 57. punkts). Šis konstatējums nozīmē, ka Apelāciju padome var pamatoties uz jebkuru no agrākajiem dizainparaugiem, uz kuriem norādījis pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējs; Anulēšanas nodaļas lēmuma saturs Apelāciju padomei nav saistošs, un šajā ziņā tai nav jāsniedz īpašs pamatojums.
14 Šajā lietā nav apstrīdēts tas, ka otra procesa Apelāciju padomē dalībniece procesa gaitā Anulēšanas nodaļā ir norādījusi uz “SYMBICORT” dizainparaugu.
15 Šādos apstākļos šajā posmā nav jānosaka, vai C un F dizainparaugu novērtēšana ir Vispārējā tiesā izskatāmās lietas priekšmeta daļa. Toties vispirms ir jāpārbauda prasības iespējamā pamatotība tiktāl, ciktāl tā attiecas uz apstrīdētajā lēmumā veikto “SYMBICORT” dizainparauga vērtējumu. Tikai tad, ja Vispārējā tiesa konstatēs, ka šis vērtējums ir prettiesisks, attiecīgā gadījumā C un F dizainparaugu vērtējums varēs izrādīties nozīmīgs Vispārējā tiesā izskatāmās lietas atrisinājuma noteikšanai.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 6/2002 4. un 5. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
16 Prasītāja apgalvo, ka attiecībā uz “SYMBICORT” dizainparauga nodošanas atklātībā dienu ir jāņem vērā Regulas Nr. 6/2002 7. panta 2. punkta b) apakšpunkta noteikumi. Tādējādi šajā lietā diena, ko vajadzētu ņemt vērā, esot nevis apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas diena, proti, 2005. gada 14. aprīlis, bet gan 2004. gada 14. aprīlis.
17 Pavadrēķins attiecoties uz preču, kas atbilst “SYMBICORT” dizainparaugam, nosūtīšanu, kura notikusi 2004. gada aprīlī, dienā, kas nav precizēta. Tā kā šis dokuments esot sagatavots 2004. gada 3. aprīlī Honkongā (Ķīna), tad – ņemot vērā attālumu no Honkongas līdz Nīderlandei – esot ļoti iespējams, ka “SYMBICORT” dizainparauga eksemplāri esot nonākuši Eiropas tirgū un tātad šis dizainparaugs esot izpausts sabiedrībai pēc 2004. gada 14. aprīļa.
18 Prasītāja piebilst, ka pavadrēķinu otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei izsniedza pulksteņu, kas atbilst “SYMBICORT” dizainparaugam, ražotājs, kurš esot ieinteresēts pierādīt, ka minētais dizainparaugs ir agrāks. Tāpat neesot droši tas, ka ITSB būtu uzrādīts minētā rēķina oriģināls. Tātad saskaņā ar prasītājas viedokli šo dokumentu nevar ņemt vērā.
19 Šādos apstākļos prasītāja uzskata, ka “SYMBICORT” dizainparauga agrāka nodošana atklātībā nav pierādīta. Prasītāja no tā secina, ka apstrīdētais dizainparaugs ir jāuzskata par jaunu [dizainparaugu].
20 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Vispārējās tiesas vērtējums
21 Saskaņā ar prasības pieteikuma formulējumu pirmais pamats attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 4. un 5. panta saistībā ar Kopienas dizainparauga novitāti pārkāpumu. Kā norāda ITSB, apstrīdētais lēmums nav pamatots ar to, ka apstrīdētais dizainparaugs nebūtu jauns.
22 Pirmais pamats attiecas uz jautājumu par “SYMBICORT” dizainparauga agrāku nodošanu atklātībā. Tādējādi tas faktiski ir par Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta, kopsakarā ar tās 7. pantu, varbūtēju pārkāpumu.
23 Šajās normās ir paredzēts:
“6. pants
Individuālā būtība [individuālais raksturs]
1. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība [individuāls raksturs], ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, šādos gadījumos:
[..]
b) attiecībā uz reģistrētu Kopienas dizainparaugu, līdz tam datumam, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma.
[..]
7. pants
Nodošana atklātībā
1. Lai piemērotu regulas 5. un 6. pantu, uzskata, ka dizainparaugs ir darīts pieejams sabiedrībai, ja tas ir publicēts pēc reģistrācijas vai citādi, vai izstādīts, izmantots tirdzniecībā vai citādi nodots atklātībai līdz [..] 6. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam datumam, izņemot, ja par šiem notikumiem parastā uzņēmējdarbības gaitā praktiski nav varējis uzzināt to personu loks, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Kopienā. [..]
2. Piemērojot regulas 5. un 6. pantu, nodošanu atklātībai neņem vērā, ja dizainparaugu, kura aizsardzību pieprasa atbilstīgi reģistrēta Kopienas dizainparauga tiesībām, sabiedrībai pieejamu ir darījis:
a) modelētājs, viņa tiesību pārņēmējs vai trešā persona modelētāja vai viņa tiesību pārņēmēja sniegtas informācijas vai veiktas darbības dēļ un
b) divpadsmit mēnešu laikā pirms [reģistrācijas] pieteikuma iesniegšanas dienas vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma.
[..].”
24 Pirmkārt, attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 7. panta 2. punkta piemērojamību šajā lietā ir jānorāda, ka šīs normas mērķis ir sniegt modelētājam vai viņa tiesību pārņēmējam iespēju demonstrēt dizainparaugu tirgū divpadsmit mēnešus ilgā laika posmā, pirms viņš ir nokārtojis formalitātes saistībā ar pieteikšanu.
25 Tādējādi šajā laika posmā modelētājs vai viņa tiesību pārņēmējs, pirms uzņemties ar reģistrāciju saistītās izmaksas, var pārliecināties par to, ka attiecīgais dizainparaugs ir komerciāli veiksmīgs, nebaidoties, ka uz nodošanu atklātībā, kas šajā sakarā notiek, varētu sekmīgi norādīt spēkā neesamības atzīšanas procesā, kurš sākts pēc attiecīgā dizainparauga iespējamās reģistrācijas.
26 No iepriekš izklāstītā izriet, ka, lai Regulas Nr. 6/2002 7. panta 2. punkts būtu piemērojams saistībā ar spēkā neesamības atzīšanas procesu, tā dizainparauga, uz kuru attiecas pieteikums par atzīšanu par spēkā neesošu, tiesību īpašniekam ir jāpierāda, ka tas ir vai nu minētā pieteikuma pamatojumam norādītā dizainparauga modelētājs, vai arī šī modelētāja tiesību pārņēmējs.
27 Tādējādi šajā lietā prasītājai ir jāpierāda, ka tā ir “SYMBICORT” dizainparauga modelētāja vai viņa tiesību pārņēmēja.
28 Prasītāja pat neapgalvo, ka tā būtu.
29 Tādēļ Regulas Nr. 6/2002 7. panta 2. punkts nav piemērojams attiecībā uz minētā dizainparauga nodošanu atklātībā.
30 Otrkārt, šādos apstākļos, ņemot vērā, ka prasītāja nav pieprasījusi apstrīdētā dizainparauga prioritāti, ir jāpārbauda, vai no dokumentiem, kas iesniegti ITSB, izriet, ka “SYMBICORT” dizainparaugs ir izpausts sabiedrībai pirms 2005. gada 14. aprīļa – apstrīdētā dizainparauga [pieteikuma] iesniegšanas dienas.
31 Šajā ziņā otra procesa Apelāciju padomē dalībniece ir uzrādījusi pavadrēķinu par 2000 pulksteņu, kas atbilst “SYMBICORT” dizainparaugam, piegādi klientam, kurš atrodas Nīderlandē. Saskaņā ar šo rēķinu attiecīgie izstrādājumi no Honkongas tika nosūtīti 2004. gada 3. aprīlī.
32 Tādējādi, ņemot vērā parastos pārvadājumu termiņus, pavadrēķins, šķiet, pierāda, ka attiecīgie pulksteņi ir piegādāti Nīderlandē, un tātad, ka “SYMBICORT” dizainparaugs ir nodots atklātībā to personu lokā, kuras ir specializējušās attiecīgajā nozarē un darbojas Kopienā, pirms 2005. gada 14. aprīļa – apstrīdētā dizainparauga [pieteikuma] iesniegšanas dienas. Turklāt prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus tam, ka šī nodošana atklātībā nebūtu notikusi vai arī ka tā būtu notikusi pirms minētās [pieteikuma] iesniegšanas dienas.
33 Treškārt, attiecībā uz pavadrēķina pierādījuma spēku ir jāatzīst, ka Great Sun Technology, kas ražo pulksteņus, kuri atbilst “SYMBICORT” dizainparaugam, un kas ir izsniegusi attiecīgo dokumentu otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei, ir ieinteresēta tajā, lai apstrīdētais dizainparaugs tiktu atzīts par spēkā neesošu. Šis iznākums tai ļautu turpināt tirgot savus ražojumus Eiropas Savienībā.
34 Ja šis apstāklis var radīt šaubas par to, cik ticams ir Great Sun Technology direktora paziņojums, kas arī sniegts ITSB, tad šādu secinājumu nevar attiecināt uz pavadrēķinu.
35 Pēdējais minētais dokuments nav sagatavots īpaši tam, lai tiktu izmantots kā pierādījums spēkā neesamības atzīšanas procesā, bet gan konkrēti saistībā ar ikdienas tirdzniecības darījumiem, lai apstiprinātu to, ka ir sniegts pakalpojums, un aicinātu parādnieku samaksāt cenu, par kādu notikusi vienošanās.
36 Turklāt pavadrēķins nav adresēts otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei, bet gan trešajai sabiedrībai un ir izdots 2004. gada aprīlī, proti, gandrīz trīs gadus pirms pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniegšanas 2007. gada 26. martā.
37 Šajos apstākļos nevar uzskatīt, ka pavadrēķina pierādījuma raksturu ietekmētu fakts, ka to otrai procesa Apelāciju padomē dalībniecei ir izsniedzis pulksteņu, kas atbilst “SYMBICORT” dizainparaugam, ražotājs.
38 Attiecībā uz faktu, ka tika iesniegta pavadrēķina kopija, nevis oriģināls, pats šis apstāklis nav šķērslis tam, lai attiecīgais dokuments tiktu ņemts vērā.
39 Šī dokumenta oriģināla uzrādīšana attiecīgā gadījumā varētu būt vajadzīga, ja kopija būtu nesalasāma vai arī ja tajā būtu norādes par to, ka dokuments ir falsificēts, lai grozītu tā saturu. Prasītāja šajā ziņā neizvirza nekādus argumentus, un, pārbaudot ITSB iesniegto pavadrēķinu, šajā ziņā arī nerodas nekādi jautājumi.
40 Tādējādi arī fakts, ka ir uzrādīta pavadrēķina kopija, nevis oriģināls, neietekmē paziņotā dokumenta pierādījuma raksturu.
41 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ir pierādīts tas, ka “SYMBICORT” dizainparaugs ir izpausts sabiedrībai pirms apstrīdētā dizainparauga [pieteikuma] iesniegšanas dienas. Tātad pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – Regulas Nr. 6/2002 4. un 6. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
42 Prasītāja apgalvo – konstatējot, ka apstrīdētais dizainparaugs rada tādu pašu vispārējo iespaidu kā “SYMBICORT” dizainparaugs, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu vērtējumā.
43 Vispirms prasītāja norāda, ka, tā kā “SYMBICORT” dizainparaugu ir paredzēts izmantot reklāmas nolūkos, informētais lietotājs ir profesionālis, kas vēlas iegādāties reklāmas izstrādājumus. Tā precizē, ka, tā kā tirgū tiek piedāvātas daudzas kakla lentes, informēts lietotājs pievērsīs uzmanību konkrētas kakla lentes īpatnībām.
44 Tad prasītāja pārmet Apelāciju padomei, pirmkārt, ka tā neesot ņēmusi vērā visus abu attiecīgo dizainparaugu atbilstošos elementus, proti, kakla lenti, pulksteņa korpusu, pašu pulksteni un stiprinājuma elementu. Apelāciju padome esot vienīgi salīdzinājusi abu dizainparaugu pulksteņa ekrānu, pulksteņa novietojumu un krāsu. Veicot salīdzinājumu, tā turklāt neesot ņēmusi vērā apstākli, ka analoga pulksteņa modelētāja brīvība ir ierobežota. Toties modelētājam esot liela brīvība attiecībā uz kakla lenti un stiprinājuma elementu.
45 Otrkārt, attēlojumā, kas paziņots ITSB, “SYMBICORT” dizainparaugs neesot atveidots pilnībā – esot attēlotas tikai divas katra savā virzienā vērstas lentes, bet neesot attēlota tās savienojoša cilpa. Tā kā dizainparaugu salīdzinājums ir jāveic, ņemot vērā to attēlojumu, Apelāciju padomei neesot bijis jāpieņem, ka “SYMBICORT” modelim ir kakla lente, kas ļauj nēsāt pulksteni ap kaklu.
46 Treškārt, prasītāja iebilst pret Apelāciju padomes konstatējumu, ka apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elements esot attēlots ar punktētām līnijām. Attiecīgais elements esot attēlots ar pilnām līnijām un tādējādi to esot vajadzējis ņemt vērā, jo vairāk tāpēc, ka tas ir apstrīdētā dizainparauga svarīga sastāvdaļa. Šis elements piesaistot informēta lietotāja uzmanību, jo, pirmkārt, modelētāja brīvība attiecībā uz to neesot ierobežota un, otrkārt, tā forma nosakot to, kādus priekšmetus var piekārt pie kakla lentes.
47 Šajā lietā, pirmkārt, “SYMBICORT” dizainparauga stiprinājuma elements attēlojumā, kas paziņots ITSB, neesot redzams, tāpēc tā esamību un iespējamās īpašības nevarot apstiprināt. Otrkārt, apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elements nepārprotami atšķiroties no “SYMBICORT” dizainparauga beigu elementa.
48 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Vispārējās tiesas vērtējums
49 Regulas Nr. 6/2002 4. un 6. pantā ir noteikts:
“4. pants
Aizsardzības iegūšanas nosacījumi
1. Dizainparaugs ir aizsargāts kā Kopienas dizainparaugs, ja tas ir jauns un tam ir individuāla būtība [individuāls raksturs].
[..]
6. pants
Individuālā būtība [individuālais raksturs]
1. Uzskata, ka dizainparaugam ir individuāla būtība [individuāls raksturs], ja vispārējais iespaids, ko tas rada informētam lietotājam, atšķiras no vispārējā iespaida, ko šādam lietotājam rada jebkurš dizainparaugs, kas ir darīts pieejams sabiedrībai, šādos gadījumos:
[..]
b) attiecībā uz reģistrētu Kopienas dizainparaugu, līdz tam datumam, kad ir aizpildīts reģistrācijas pieteikums, vai, ja attiecina prioritāti, pirms prioritātes datuma.
2. Novērtējot individuālo būtību [individuālo raksturu], ņem vērā dizainparauga autora radošo pieeju [modelētāja radošās brīvības pakāpi], izveidojot dizainparaugu.”
50 Tātad ir jāpārbauda, vai no informēta lietotāja viedokļa un ņemot vērā kakla lentei piestiprināta pulksteņa modelētāja radošās brīvības pakāpi, vispārējais iespaids, ko rada apstrīdētais dizainparaugs, atšķiras no vispārējā iespaida, ko rada “SYMBICORT” dizainparaugs.
– Par informētu lietotāju
51 Saistībā ar informēta lietotāja jēdziena interpretāciju ir jāuzskata, ka “lietotāja” statuss nozīmē, ka attiecīgā persona lieto izstrādājumu, kurā iekļauts dizainparaugs, atbilstoši šā ražojuma mērķim. Savukārt īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, kas nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi attiecīgajā nozarē esošie dizainparaugi, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda pietiekami augstu uzmanības līmeni (Vispārējās tiesas 2010. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑153/08 Shenzhen Taiden/ITSB – Bosch Security Systems (Sakaru iekārta), Krājums, I‑2517. lpp., 46. un 47. punkts).
52 Šajā lietā apstrīdētā lēmuma 21. punktā Apelāciju padome ir paudusi uzskatu, ka informēts lietotājs ir parasts patērētājs, kurš ir pieradis pie pulksteņiem, kas ir piestiprināti pie kakla lentes un pakarināti kaklā.
53 Netiek apstrīdēts tas, ka “SYMBICORT” dizainparaugs, tāpat kā apstrīdētais dizainparaugs, ir reklāmas izstrādājums. Attiecībā uz šādiem izstrādājumiem informēta lietotāja jēdziens, kāds definēts šī sprieduma 51. punktā, ietver, pirmkārt, profesionāli, kas tos iegādājas izplatīšanai galalietotājiem, un, otrkārt, pašus galalietotājus.
54 Līdz ar to šajā lietā ir jāuzskata, ka informēts lietotājs ir gan vidusmēra patērētājs, kas pieminēts apstrīdētajā lēmumā, gan profesionāls pircējs, kādu minējusi prasītāja.
55 Tādējādi prasītāja nesniedz argumentus, kuri liecinātu, ka uztvere, kāda par attiecīgajiem dizainparaugiem ir abām lietotāju grupām, būtu atšķirīga.
56 Turklāt katrā ziņā ar faktu, ka viena no abām iepriekš minēto informēto lietotāju grupām uztver attiecīgos dizainparaugus kā tādus, kuri rada tādu pašu vispārējo iespaidu, pietiek, lai konstatētu, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura.
57 Šajos apstākļos fakts, ka apstrīdētajā lēmumā informētu lietotāju vidū, kas izmanto kakla lentei piestiprinātus pulksteņus, nav minēti profesionāļi, neietekmē minētā lēmuma tiesiskumu.
– Par modelētāja radošās brīvības pakāpi
58 Pirms aplūkot modelētāja radošās brīvības pakāpi, kas, pēc prasītājas uzskatiem, ir ierobežota attiecībā uz pulksteni un plaša attiecībā uz kakla lenti un stiprinājuma elementu, ir jānosaka, kādi elementi faktiski ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu un kam tādējādi ir nozīme saistībā ar pēdējā minētā dizainparauga salīdzinājumu ar “SYMBICORT” dizainparaugu.
59 Šajā ziņā pārbaudes vadlīnijās par Kopienas dizainparaugiem, kas pieņemtas ar ITSB priekšsēdētāja 2003. gada 9. decembra Lēmumu EX‑03‑9, 11.4. punktā ar nosaukumu “Dizainparauga attēlojuma formālās prasības” ir noteikts:
“[..]
Dizainparauga attēlojumā ir jābūt tikai tām īpašībām, attiecībā uz kurām tiek lūgta aizsardzība. Tomēr attēlojums var ietvert citus elementus, kuri palīdz raksturot dizainparauga, attiecībā uz kuru tiek lūgta aizsardzība, īpašības. Kopienas dizainparauga reģistrācijas pieteikumā ir atļauti šādi identifikatori:
1. Punktētu līniju skatā var izmantot, vai nu lai norādītu tos elementus, attiecībā uz kuriem netiek pieprasīta aizsardzība, vai arī lai norādītu tās dizainparauga daļas, kas attiecīgajā skatā nav redzamas. Tādējādi punktētā līnija raksturo elementus, kas neietilpst skatā, kurā šie elementi ir attēloti.
[..]” [Neoficiāls tulkojums]
60 Prasītāja šo noteikumu neapstrīd. Tomēr, pamatodamās uz apstrīdētā dizainparauga attēlojumu apstrīdētajā lēmumā, Bulletin des dessins ou modèles communautaires [Kopienu Dizainparaugu Biļetenā] un Kopienas dizainparaugu datubāzē, kas pieejama ITSB interneta vietnē, prasītāja norāda, ka, pretēji Apelāciju padomes uzskatam, kas pausts apstrīdētā lēmuma 20. punktā, apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elements nebija attēlots ar punktētām līnijām.
61 Šajā ziņā, pirmkārt, ir jānorāda, ka apstrīdētā dizainparauga attēlojumam apstrīdētajā lēmumā nav nozīmes attiecībā uz minētā dizainparauga aizsardzības apjomu.
62 Otrkārt, apstrīdētā dizainparauga koncentrēts skats, kas atveidots Bulletin des dessins ou modèles communautaires, kā arī Kopienas dizainparaugu datubāzē, ļauj konstatēt, ka atsevišķi minētā dizainparauga elementi un it īpaši tā stiprinājuma elements ir attēloti ar mazāk izteiktām līnijām nekā tās, ar kādām attēloti citi elementi, piemēram, kakla lente un pulksteņa korpuss. Tomēr, tā kā koncentrētā skata izmērs ir samazināts, nav iespējams pārliecinoši noteikt, vai attiecīgie elementi ir attēloti ar punktētām līnijām.
63 Treškārt, iespējamo nenoteiktību šajā ziņā kliedē apstrīdētā dizainparauga pilns skats, kas pieejams no koncentrētā skata Bulletin des dessins ou modèles communautaires elektroniskajā versijā, kā arī Kopienas dizainparaugu datubāzē, un kas, starp citu, ir identisks ar apstrīdētā dizainparauga attēlojumu, kurš ietverts reģistrācijas pieteikumā, ko prasītāja iesniegusi ITSB. Šis skats ļauj skaidri uztvert to, ka apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elements ir attēlots ar punktētām līnijām, tāpat kā pulksteņa rādītāji un taisnstūra elements, kas piestiprināts uz pulksteņa ciparnīcas.
64 Šajos apstākļos ir jāuzskata, ka apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elements, pulksteņa rādītāji un taisnstūra elements, kas piestiprināts uz pulksteņa ciparnīcas, neietilpst elementos, kuri tiek aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu. Šis konstatējums nozīmē, ka modelētāja radošās brīvības pakāpei attiecībā uz minētajiem elementiem šajā lietā nav nozīmes.
65 Saistībā ar pārējiem prasītājas minētajiem elementiem, pirmkārt, ir jānorāda, ka prasītāja pārspīlē modelētāja radošās brīvības pakāpi attiecībā uz kakla lenti.
66 Lai gan šī elementa garums un platums var būt visai dažāds, tomēr šīs īpašības nedrīkst ietekmēt iespējamību lenti ērti nēsāt ap kaklu. Šis pats secinājums ir piemērojams attiecībā uz pulksteņa novietojumu uz kakla lentes.
67 Tādējādi konstatējumos, ko Apelāciju padome šajā ziņā paudusi apstrīdētā lēmuma 21. punktā, nav pieļauta kļūda.
68 Otrkārt, attiecībā uz modelētāja radošās brīvības pakāpi saistībā ar pulksteni ir jāatzīst, ka analogā pulkstenī, protams, jābūt atsevišķiem elementiem, lai tas pildītu savu funkciju, piemēram, ciparnīcai, rādītājiem, kas novietoti apmēram ciparnīcas vidū, vai pulksteņa noregulēšanas pogai.
69 Tomēr šie ierobežojumi attiecas uz atsevišķu elementu esamību pulkstenī, bet būtiski neietekmē tā formu un vispārējo izskatu. Tādējādi konkrēti pulksteņa ciparnīcai un korpusam var būt dažādas formas, un tie var būt dažādi strukturēti, kā Apelāciju padome būtībā ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 21. punktā.
– Par abu attiecīgo dizainparaugu radītā vispārējā iespaida salīdzinājumu
70 Ņemot vērā tikko izklāstīto par elementiem, kuri ir aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu, un par kakla lentei piestiprināta pulksteņa modelētāja radošās brīvības pakāpi, ir uzskatāms, ka apstrīdētā dizainparauga radīto vispārējo iespaidu nosaka šādi elementi:
– kakla lente, kuras abi gali savienojas, pēc tam pārklājas un otrā galā veido cilpu;
– apaļš pulkstenis, kas piestiprināts kakla lentei vietā, kur abi lentes gali attālinās viens no otra;
– divi koncentriski gredzeni, kas novietoti apkārt pulksteņa malai, no kuriem ārējam gredzenam ir grope, kas vērsta uz augšu un kurā ievietota pulksteņa noregulēšanas poga.
71 Attiecībā uz “SYMBICORT” dizainparauga radīto vispārējo iespaidu vispirms ir jāizskata prasītājas arguments, saskaņā ar kuru Apelāciju padome neesot drīkstējusi prezumēt, ka “SYMBICORT” dizainparaugam ir kakla lente, kura ļauj nēsāt šo pulksteni ap kaklu.
72 Šajā ziņā “SYMBICORT” dizainparauga attēlojumā, kas paziņots ITSB, patiešām ir parādīti tikai divi katrs savā virzienā vērsti lentes gali, bet nav attēlota cilpa, kuru izmantojot to domāts nēsāt ap kaklu.
73 Tomēr, izvērtējot agrākus dizainparaugus, nav atsevišķi un ekskluzīvi jāpārbauda to grafiskie attēlojumi, bet drīzāk vispārēji jāizvērtē esošo elementu kopums, kuri ļauj pietiekami precīzi un skaidri noteikt vispārējo iespaidu, kādu rada attiecīgais dizainparaugs.
74 Konkrēti attiecībā uz dizainparaugiem, kas tirdzniecībā ir izmantoti tieši, tos nereģistrējot, var pieļaut, ka nav tāda grafiska attēlojuma, kurā būtu parādītas visas to atbilstošās detaļas, kas būtu salīdzināms ar attēlojumu, kāds tiek ietverts reģistrācijas pieteikumā. Šajos apstākļos būtu pārmērīgi prasīt pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu iesniedzējam, lai tas iesniegtu šādu attēlojumu visos gadījumos.
75 Šajā lietā, pirmkārt, “SYMBICORT” dizainparauga attēlojumā, ko iesniegusi otra procesa Apelāciju padomē dalībniece, abi kakla lentes gali ir pēkšņi pārtraukti un uz viena no tiem ir tikai daļēji attēlots vārds “symbicort”. Šis apstāklis mudina domāt, ka cilpas neesamība ir saistīta ar attēlojuma nepilnīgumu, nevis ar attiecīgā dizainparauga reālo izskatu.
76 Otrkārt, gan no pavadrēķina, gan izcelsmes sertifikāta izriet, ka piegādē, ko Great Sun Technology veica uz Nīderlandi 2004. gada 3. aprīlī, bija 2000 eksemplāri “kakla lenšu ar pulksteni “SYMBICORT””.
77 Nav apstrīdams, ka tādas kakla lentes, kāda tiek aplūkota šajā lietā, funkcija ir ļaut nēsāt priekšmetu ap kaklu.
78 Šajos apstākļos, ņemot vērā, ka vispārējais iespaids, kādu dizainparaugs rada informētam lietotājam, obligāti ir jānosaka, ņemot vērā arī attiecīgā ražojuma izmantošanas veidu (iepriekš minētais spriedums Sakaru iekārtas lietā, 66. punkts), Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir pamatoti uzskatījusi, ka “SYMBICORT” dizainparaugs faktiski ietver kakla lenti, kas ļaujot pulksteni pakarināt ap kaklu, lai gan grafiskais attēlojums, kas iesniegts ITSB, ir nepilnīgs.
79 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jānospriež, ka “SYMBICORT” dizainparauga radīto vispārējo iespaidu nosaka šī sprieduma 70. punktā uzskaitītie elementi. Kā Apelāciju padome pareizi konstatējusi apstrīdētā lēmuma 19. punktā, “SYMBICORT” dizainparaugs arī ir kakla lente, kurai ir būtībā tādas pašas proporcijas un kurai tajā pašā vietā ir piestiprināts analogs apaļš pulkstenis. Tāpat pulksteņa malai apkārt ir divi koncentriski gredzeni, no kuriem ārējo gredzenu pārtrauc uz to pašu pusi vērsta grope, kurā ievietota pulksteņa noregulēšanas poga.
80 Turklāt Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir pamatoti konstatējusi, ka starp attiecīgajiem dizainparaugiem esošās atšķirības, uz ko norādījusi prasītāja, ir niecīgas.
81 Tādējādi pirmām kārtām nevar konstatēt nevienu būtisku atšķirību saistībā ar attiecīgo dizainparaugu kakla lenšu atbilstošo garumu un platumu.
82 Tāpat fakts, ka “SYMBICORT” dizainparauga kakla lente ir attēlota melnā krāsā, nav būtisks, jo uz apstrīdēto dizainparaugu netika attiecināta neviena krāsa. Tāpat, tā kā pēdējā minētajā dizainparaugā ir attēlots reklāmas izstrādājums, ir pamatoti uzskatīt, ka, to izmantojot, tam būs kāda preču zīme. Tādēļ preču zīmes “SYMBICORT” esamība “SYMBICORT” dizainparaugā arī neveido būtisku atšķirību.
83 Visbeidzot, abu dizainparaugu pulksteņu korpusu un ciparnīcu struktūras detaļas nav pietiekami zīmīgas, lai ietekmētu vispārējo iespaidu, kādu rada minētie dizainparaugi. Vēl jo vairāk tā ir gadījumā, kas izriet no šī sprieduma 58.–64. punkta, kad pulksteņa rādītāji un taisnstūra elements, kas piestiprināts uz pulksteņa ciparnīcas, neietilpst elementos, kuri tiek aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu.
84 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, ir jāuzskata, ka apstrīdētais dizainparaugs un “SYMBICORT” dizainparaugs rada informētam lietotājam vienādu vispārējo iespaidu. Tātad Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir pamatoti izdarījusi šo pašu secinājumu un no tā secinājusi, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta nozīmē un tādējādi tas jāatzīst par spēkā neesošu.
85 Šajos apstākļos otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu – pilnvaru nepareizu izmantošanu Regulas Nr. 6/2002 61. panta 2. punkta nozīmē
Lietas dalībnieku argumenti
86 Prasītāja norāda, ka Apelāciju padome ir nepareizi izmantojusi pilnvaras, pirmkārt, tādā ziņā, ka no tiesību viedokļa nav pietiekami izvērtējusi visus prasītājas izvirzītos argumentus un iesniegtos pierādījumus, it īpaši pavadrēķinu; otrkārt, tādā ziņā, ka nav ņēmusi vērā modelētāja radošo brīvību attiecībā uz kakla lenti un stiprinājuma elementu, un, treškārt, tādā ziņā, ka ir pamatojusi apstrīdēto lēmumu ar kļūdainu vērtējumu par apstrīdētā dizainparauga stiprinājuma elementu. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav veikusi īstu pārbaudi, bet vienīgi sniegusi konstatējumus, kas nav pamatoti ar argumentiem vai norādēm uz pierādījumiem, tādējādi pārkāpdama prasītājas tiesības uz aizstāvību. Turklāt esot iespējams, ka, atsaucoties uz faktu, ka stiprinājuma elements ir attēlots ar punktētām līnijām, Apelāciju padome esot norādījusi uz nezināmu dizainparaugu.
87 ITSB apstrīd prasītājas argumentu pamatotību.
Vispārējās tiesas vērtējums
88 Jāatgādina, ka pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdzienam Savienības tiesībās ir precīzs apjoms un tas attiecas uz situāciju, kurā administratīva iestāde izmanto savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kuram pilnvaras tai tikušas piešķirtas. Šajā ziņā no pastāvīgās judikatūras izriet, ka lēmumā ir nepareizi izmantotas pilnvaras, ja uz objektīvu, atbilstošu un saskanīgu norāžu pamata ir redzams, ka tas ir pieņemts citu, nevis noteikto mērķu sasniegšanai (Vispārējās tiesas 1996. gada 24. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑551/93 un no T‑231/94 līdz T‑234/94 Industrias Pesqueras Campos u.c./Komisija, Recueil, II‑247. lpp., 168. punkts, un 2000. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑19/99 DKV/ITSB (“COMPANYLINE”), Recueil, II‑1. lpp., 33. punkts).
89 Šajā lietā prasītāja nav pierādījusi šādu norāžu esamību un pat nav apgalvojusi, ka tādas pastāvētu. Vēl jo vairāk, varbūtējie pilnvaru nepareizas izmantošanas gadījumi, uz ko tā norāda, veido iespējamas kļūdas vērtējumā, kas var izpausties kā Regulas Nr. 6/2002 4., 6. un 7. panta normu pārkāpums. No pirmā un otrā pamata pārbaudes izriet, ka prasītājas apgalvojumi šajā jautājumā katrā ziņā nav pamatoti.
90 Attiecībā uz varbūtējo prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu no Regulas Nr. 6/2002 62. panta izriet, ka ITSB lēmumu pamatā ir tikai tādi iemesli vai pierādījumi, par kuriem lietas dalībniekiem ir bijusi iespēja paust nostāju. Šajā lietā instancēs ITSB prasītāja ir paudusi viedokli par pavadrēķina pierādījuma spēku, par modelētāja radošo brīvību, par “SYMBICORT” dizainparauga attēlojuma nepilnīgumu un par stiprinājuma elementa svarīgumu vispārējā iespaidā, ko rada kakla lentei piestiprināts pulkstenis. Pats apstāklis, ka stiprinājuma elements neietilpst elementos, kuri tiek aizsargāti ar apstrīdēto dizainparaugu, ir skaidri minēts Anulēšanas nodaļas lēmuma 21. punktā, tāpēc prasītāja varēja sniegt par to apsvērumus apelācijas procesā. Tātad arī iebildums par prasītājas tiesību uz aizstāvību pārkāpumu ir jānoraida.
91 Tā kā argumenti, kas izvirzīti saistībā ar trešo pamatu, varētu tikt interpretēti arī tādējādi, ka tie attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 62. pantā precizētā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu vai uz minētās regulas 63. panta 1. punktā paredzētā pienākuma pārbaudīt lietas dalībnieku izvirzītos pamatus un iesniegtās prasības pārkāpumu, ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā ir saskanīgi un pietiekami sīki izklāstīti iemesli, kuru dēļ Apelāciju padome ir uzskatījusi, pirmkārt, ka pierādījumi par “SYMBICORT” dizainparaugu, it īpaši pavadrēķins, ir ticami un tiem ir pierādījumu [spēks] (apstrīdētā lēmuma 7. un 15.–17. punkts) un, otrkārt, ka informēta lietotāja uztverē apstrīdētais dizainparaugs rada tādu pašu vispārējo iespaidu kā “SYMBICORT” dizainparaugs, ņemot vērā modelētāja radošo brīvību (apstrīdētā lēmuma 18.–22. punkts). Tādējādi apstrīdētais lēmums šajā ziņā nav prettiesisks.
92 Ņemot vērā visu iepriekš izklāstīto, trešais pamats ir jānoraida.
93 Tā kā neviens no prasītājas izvirzītajiem pamatiem nav pamatots tiktāl, ciktāl tie attiecas uz pierādījumiem par “SYMBICORT” dizainparauga nodošanu atklātībā un minētā dizainparauga salīdzinājumu ar apstrīdēto dizainparaugu, tad šie pamati vairs nav jāizskata attiecībā uz C un F dizainparaugiem atbilstoši izklāstam šī sprieduma 12.–15. punktā. Šajos apstākļos Apelāciju padomes veiktais apstrīdēto dizainparaugu salīdzinājums ar “SYMBICORT” dizainparaugu ir pietiekams apstrīdētā lēmuma pamats.
94 Tādējādi prasība ir pilnībā jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
95 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (ceturtā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Sphere Time atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Van der Woude |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2011. gada 14. jūnijā.
[Paraksti]