VISPĀRĒJĀS TIESAS RĪKOJUMS (apelācijas palāta)

2011. gada 13. decembrī

Lieta T‑311/09 P

Luigi Marcuccio

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Sociālais nodrošinājums – Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana – Komisijas lēmums, ar kuru atteikts pilnībā atlīdzināt konkrētus prasītājam radušos medicīniskos izdevumus – Sagrozīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Pierādījumu iegūšana – Nelabvēlīgs akts – Res judicata spēks – Lis pendens – Apstiprinošs akts

Priekšmets      Apelācijas sūdzība, kas iesniegta par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (pirmā palāta) 2009. gada 20. maija rīkojumu lietā F‑73/08 Marcuccio/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑145. un II‑A‑1‑819. lpp.) un ar kuru tiek lūgts atcelt šo rīkojumu

Nolēmums      Prasību noraidīt. Luigi Marcuccio sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Spriedumu pamatojums – Apjoms

(Tiesas statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Nelabvēlīgs lēmums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa un 90. panta 2. punkts)

3.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums

(Civildienesta noteikumu 25. panta otrā daļa)

4.      Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Apstiprinošs akts – Izslēgšana

(EKL 233. pants; LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

1.      Lai arī Eiropas Savienības tiesas pienākums pamatot savus lēmumus, tas nenozīmē, ka tai ir detalizēti jāatbild uz visiem lietas dalībnieku minētajiem argumentiem, it īpaši, ja tie nav pietiekami skaidri un precīzi un nav pamatoti ar faktu pierādījumiem, tai vismaz ir jāpārbauda visi tajā izvirzītie tiesību pārkāpumi.

(skat. 34. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2009. gada 8. jūnijs, T‑498/07 P Krcova/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑B‑1‑35. un II‑B‑1‑197. lpp., 34. un 35. punkts un tajos minētā judikatūra.

2.      Administrācijas pienākuma norādīt pamatojumu, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 25. panta otro daļu un 90. panta 2. punktu, mērķis ir, pirmkārt, ieinteresētajai personai sniegt pietiekamu informāciju, lai izvērtētu viņa lūguma noraidīšanas pamatotību un iespēju celt prasību Savienības tiesā, un, otrkārt, ļaut pēdējam minētajam īstenot savu pārbaudi.

No minētā izriet, ka lēmuma pamatojums ieinteresētajai personai principā ir jāpaziņo vienlaicīgi ar lēmumu, kurš tai ir nelabvēlīgs, un minētā lēmuma pamatojuma trūkumu var novērst tikai, pirms par to ir uzsākta tiesvedība. Turklāt lēmuma par sūdzības noraidīšanu pamatojums ir uzskatāms par tādu, kas atbilst lēmuma, par kuru ir iesniegta sūdzība, pamatojumam. Šis princips ir vienlīdz piemērojams lēmumiem, kas pieņemti saistībā ar Kopīgajiem noteikumiem par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem, ar kuriem tika nodibināta Eiropas Savienības iestāžu kopējā veselības apdrošināšanas shēma, kuras 35. pantā norādīts uz pirmstiesas procedūru, kas ieviesta ar Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu.

(skat. 42. un 43. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 26. novembris, 195/80 Michel/Parlaments, Recueil, 2861. lpp., 22. punkts; 2008. gada 28. februāris, C‑17/07 P Neirinck/Komisija, Krājumā nav publicēts, 50. punkts.

Pirmās instances tiesa: 2007. gada 11. jūlijs, T‑93/03 Konidaris/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑149. un II‑A‑2‑1045. lpp., 49. un 52. punkts un tajos minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2009. gada 9. decembris, T‑377/08 P Komisija/Birkhoff, Krājums‑CDL, I–B–1–133. un II–B–1–807. lpp., 55. punkts.

3.      Jautājums par pienākuma norādīt pamatojumu apjomu ir tiesību jautājums, kas ir pakļauts Vispārējās tiesas kontrolei apelācijas tiesvedībā. Šajā tiesvedībā Vispārējai tiesai, veicot lēmuma likumības pārbaudi, noteikti ir jāņem vērā fakti, uz kuriem Civildienesta tiesa pamatojusies, lai secinātu, ka pamatojums ir pietiekams vai nepietiekams.

(skat. 51. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: Komisija/Birkhoff, minēts iepriekš, 55. punkts.

4.      Nelabvēlīga akta pastāvēšana Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta izpratnē ir obligāts nosacījums jebkuras prasības, ko cēluši ierēdņi pret iestādi, kurā tie strādā, pieņemamībai.

Šādi akti ir vienīgie kompetentās iestādes izdotie akti, kuros tiek pausta administrācijas galīgā nostāja, kas rada juridiski saistošas sekas, kuras tieši un nekavējoties iespaido prasītāja intereses, būtiski mainot tā tiesisko situāciju.

Apstrīdētā akta kvalifikāciju par prasītājam labvēlīgu aktu Civildienesta noteikumu 90. un 91. panta izpratnē, kas ir balstīta uz izvērtējumu, saskaņā ar kuru šis akts nav mainījis konkrētā prasītāja tiesisko situāciju, kāda bija iepriekš noteikta ar citu viņam nelabvēlīgu administrācijas aktu, nevar ietekmēt tas, ka pēc apstrīdētā akta pieņemšanas nelabvēlīgais akts ir ticis atcelts. Minētajā situācijā apstrīdētais akts var tikt uzskatīts tikai par nelabvēlīgā akta sekām. No minētā izriet, ka, kamēr nelabvēlīgais akts nav atcelts, uz to attiecas likumības prezumpcija un to var saglabāt, turpretim, ja nelabvēlīgs akts tiek atcelts, apstrīdētā akta saglabāšana vai atcelšana ir atkarīga no pasākumiem, kurus iestādei vai iestādēm, kas izdevušas nelabvēlīgo aktu, ir jāveic, lai izpildītu lēmumu par atcelšanu saskaņā ar pienākumu, kas tām paredzēts EKL 233. pantā (tagad LESD 266. pants).

(skat. 73., 74. un 92. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 11. novembris, 60/81 IBM/Komisija, Recueil, 2639. lpp., 9. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. jūnijs, T‑46/90 Devillez u.c./Parlaments, Recueil, 699. lpp., 13. un 14. punkts; 1993. gada 13. jūlijs, T‑20/92 Moat/Komisija, Recueil, II‑799. lpp., 39. punkts; 1995. gada 14. septembris, T‑480/93 un T‑483/93 Antillean Rice Mills u.c./Komisija, Recueil, II‑2305. lpp., 60. punkts un tajā minētā judikatūra; 1995. gada 13. decembris, T‑481/93 un T‑484/93 Exporteurs in Levende Varkens u.c./Komisija, Recueil, II‑2941. lpp., 47. punkts; 1997. gada 3. jūnijs, T‑196/95 H/Komisija, Recueil FP, I‑A‑133. un II‑403. lpp., 44. punkts; 1998. gada 21. jūlijs, T‑66/96 un T‑221/97 Mellett/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑449. un II‑1305. lpp., 83. punkts; 2003. gada 17. decembris, T‑324/02 McAuley/Padome, Recueil FP, I‑A‑337. un II‑1657. lpp., 28. punkts.