Lieta T‑146/22
Ryanair DAC
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2024. gada 7. februāra spriedums
Valsts atbalsts – Atbalsts, ko Nīderlande saistībā ar Covid‑19 pandēmiju piešķīrusi KLM – Valsts garantija bankas aizdevumam un valsts subordinētais aizdevums – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atcelšanas prasība – Locus standi – Prasītāja pozīcijas tirgū būtisks skārums – Pieņemamība – Atbalsta saņēmēja noteikšana sabiedrību grupas kontekstā
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Individuāls skārums – Kritēriji – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Konkurējoša uzņēmuma prasība, kurā nav pierādīta būtiska ietekme uz tā stāvokli tirgū – Pieņemamība – Konkurējoša uzņēmuma pienākums precīzi noteikt konkrēto tirgu un salīdzināt visu šajā tirgū darbojošos konkurentu stāvokli, lai sevi nošķirtu no tiem – Neesamība
(LESD 263. panta ceturtā daļa)
(skat. 19.–45. punktu)
2. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Atbalsta saņēmēja noteikšana – Uzņēmumu grupa, kas viedo vienu saimniecisku vienību – Vērtēšanas kritēriji – Kapitāla, organizatoriskās, funkcionālās un ekonomiskās saiknes starp minētajā grupā ietilpstošajiem uzņēmumiem – Attiecīgo atbalsta pasākumu līgumiskais ietvars un konteksts
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 52.–62., 76., 77., 97., 107., 132. un 139.–146. punktu)
3. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas rīcības brīvība – Atbalsta saņēmēja noteikšana – Uzņēmums, kas gūst tiešu vai netiešu priekšrocību – Netieša priekšrocība – Jēdziens – Atšķirība starp netiešu priekšrocību un atbalsta pasākuma sekundāro saimniecisko ietekmi
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2016/C 262/01 115. un 116. punkts)
(skat. 149.–158. punktu)
4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts, kas paredzēts, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā – Atbalsts, kas paredzēts aviosabiedrību grupas tūlītēju likviditātes vajadzību finansēšanai Covid‑19 pandēmijas kontekstā – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Komisijas pieļauta acīmredzamā kļūda vērtējumā, nosakot saņēmējus – Kļūda, kas var ietekmēt atbalsta pasākumu saderīguma ar iekšējo tirgu analīzi
(LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 159–163. punktu)
Rezumējums
Pēc aviosabiedrības Ryanair celtās prasības Vispārējā tiesa atceļ Komisijas 2021. gada 16. jūlija lēmumu (1), ar kuru Nīderlandes Karalistes paziņotais finansiālais atbalsts aviosabiedrībai KLM ir kvalificēts kā valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Šajā ziņā Vispārējā tiesa sniedz precizējumus par atbalsta pasākuma saņēmēja noteikšanu sabiedrību grupas kontekstā.
2020. gada 26. jūnijā Nīderlandes Karaliste paziņoja Komisijai valsts atbalstu KLM, kurš ietver, pirmkārt, valsts garantiju aizdevumam, ko tai piešķir banku konsorcijs, un, otrkārt, valsts aizdevumu (turpmāk tekstā – “attiecīgais pasākums”). Šī atbalsta kopējā summa tika noteikta 3,4 miljardu EUR apmērā.
Attiecīgais pasākums iekļaujas vairāku citu valsts atbalsta pasākumu kontekstā – to mērķis ir atbalstīt holdingam Air France‑KLM piederošās sabiedrības, kuras divi galvenie meitasuzņēmumi ir aviosabiedrības KLM un Air France.
Konkrētāk, ar 2020. gada 4. maija lēmumu (turpmāk tekstā – “Air France lēmums”) (2) Komisija apstiprināja individuālu atbalstu, ko Francijas Republika piešķīra Air France, pirmkārt, kā valsts garantiju 90 % apmērā banku konsorcija piešķirtam 4 miljardu EUR aizdevumam un, otrkārt, kā akcionāra aizdevumu ne vairāk kā 3 miljardu EUR apmērā. Turklāt 2021. gada 5. aprīlī Komisija secināja, ka individuālais atbalsts, ko Francijas Republika piešķīrusi Air France un holdingam Air France‑KLM rekapitalizācijas veidā par kopējo summu 4 miljardi EUR (turpmāk tekstā – “Air France‑KLM un Air France lēmums”) (3), ir saderīgs ar iekšējo tirgu.
Attiecīgā pasākuma mērķis bija uz laiku sniegt KLM naudas līdzekļus, kas tai bija nepieciešami, lai risinātu Covid‑19 pandēmijas negatīvās sekas.
Ar 2020. gada 13. jūlija lēmumu (4) Komisija atzina, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts, kas saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Saskaņā ar šo lēmumu KLM bija vienīgā atbalsta saņēmēja, izslēdzot citas Air France‑KLM grupas sabiedrības.
Ar 2021. gada 19. maija spriedumu Vispārējā tiesa atcēla 2020. gada 13. jūlija lēmumu (5), jo tam trūka pamatojuma attiecīgā pasākuma saņēmēja noteikšanai. Vēl tā nolēma apturēt minētā lēmuma atcelšanas sekas līdz brīdim, kad Komisija pieņems jaunu lēmumu atbilstoši LESD 108. pantam.
Pēc tam 2021. gada 16. jūlijā Komisija pieņēma otro lēmumu, kurā tā atkal atzina, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, taču atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Šoreiz Komisija kā vienīgo atbalsta saņēmēju norādīja KLM un tās meitasuzņēmumus, izslēdzot citas Air France‑KLM grupas sabiedrības.
It īpaši, apstrīdot holdinga Air France‑KLM un tā meitasuzņēmuma Air France izslēgšanu no attiecīgā pasākuma saņēmēju loka, Ryanair vērsās Vispārējā tiesā ar prasību atcelt šo otro lēmumu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Attiecībā uz paziņota atbalsta pasākuma saņēmēju noteikšanu uzņēmumu grupas kontekstā Vispārējā tiesa atgādina, ka, lai gan Komisijai šai ziņā ir plaša rīcības brīvība, tomēr Savienības tiesai ir jāpārbauda ne tikai izvirzīto pierādījumu faktiskā pareizība, to ticamība un saskanīgums, bet arī tas, vai šie pierādījumi ir uzskatāmi par visu būtisko informāciju, kas var tikt ņemta vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tie var pamatot izdarītos secinājumus.
Turklāt no judikatūras, kā arī Komisijas Paziņojuma par valsts atbalsta jēdzienu (6) izriet, ka vairāki atsevišķi tiesību subjekti valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā var tikt uzskatīti par vienu saimniecisko vienību. Viens no elementiem, kas tiek ņemti vērā, lai noteiktu šādas ekonomiskas vienības pastāvēšanu, citastarp ir kapitāla, organizatoriskas, funkcionālas un ekonomiskas saiknes starp attiecīgajām vienībām, līgumi, kuros paredzēta paziņotā atbalsta piešķiršana, kā arī piešķirtā atbalsta pasākuma veids un konteksts, kādā tas iekļaujas.
Ievērojot šos precizējumus, Vispārējā tiesa vispirms norāda, ka kapitāla un organizatoriskās saiknes Air France‑KLM grupā pierāda, ka atsevišķas juridiskās vienības minētajā grupā veido vienu saimniecisku vienību valsts atbalsta noteikumu piemērošanas nolūkā. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka no Komisijas konstatējumiem apstrīdētajā lēmumā un Ryanair sniegtajiem pierādījumiem izriet, ka holdings Air France‑KLM faktiski kontrolē māsasuzņēmumus Air France un KLM, tieši vai netieši iejaucoties to pārvaldībā, un tādējādi piedalās to veiktajā saimnieciskajā darbībā. No tā arī izriet, ka Air France‑KLM grupas līmenī pastāv centralizēta lēmumu pieņemšanas procedūra un zināma koordinācija, ko nodrošina jauktas struktūras, kurās vismaz attiecībā uz atsevišķu svarīgu lēmumu pieņemšanu apvienoti augsta līmeņa pārstāvji no holdinga Air France‑KLM, Air France un KLM.
Komisijas secinājumu, ka holdings Air France‑KLM, Air France un KLM nav saimnieciska vienība attiecīgā pasākuma saņēmēju noteikšanai, atspēko funkcionālās un ekonomiskās saiknes, kas pastāv starp šīm vienībām. Proti, minēto saišu apraksts apstrīdētajā lēmumā, kā arī piemēri, uz kuriem šajā ziņā atsaucas Ryanair, liecina par zināmu funkcionālu, komerciālu un finansiālu integrāciju un sadarbību starp minētajām vienībām.
Turpinājumā Vispārējā tiesa precizē, ka – pretēji Komisijas argumentācijai – attiecīgā pasākuma pamatā esošais līgumiskais ietvars neļauj konstatēt, ka vienīgie attiecīgā pasākuma saņēmēji ir KLM un tās meitasuzņēmumi, izslēdzot holdingu Air France‑KLM un Air France un to kontrolētos meitasuzņēmumus. Šajā ziņā Vispārējā tiesa uzsver, ka vairāki attiecīgā pasākuma piešķiršanas nosacījumi ir skaidri pakļauti holdinga Air France‑KLM apstiprinājumam vai arī tas ir uzņēmies saistības attiecībā uz tiem. Tas pierāda, ka līgumi, uz kuriem pamatojoties tika piešķirts attiecīgais pasākums, rada minētajam holdingam būtiskas līgumiskas tiesības un pienākumus saistībā ar minētā pasākuma piešķiršanu un īstenošanu. Turklāt, garantējot Air France dzīvotspēju, attiecīgais pasākums arī stiprina holdinga Air France‑KLM dzīvotspēju. Ja šāda pasākuma nebūtu, KLM saistību neizpildes risks būtu varējis apdraudēt minēto holdingu un līdz ar to visu Air France‑KLM grupu. Tā, ņemot vērā integrācijas līmeni Air France‑KLM grupā, attiecīgais pasākums vismaz netieši var stiprināt arī visas šīs grupas finansiālo stāvokli.
Uzsverot hronoloģiskās, strukturālās un ekonomiskās saiknes esamību starp attiecīgo pasākumu un atbalsta pasākumiem, uz kuriem attiecas Air France lēmums un Air France‑KLM un Air France lēmums, Vispārējā tiesa turklāt norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav minēts atbalsta pasākums, kas ir Air France‑KLM un Air France lēmuma priekšmets. Šajā lēmumā, kurš pieņemts vairāk nekā trīs mēnešus pirms apstrīdētā lēmuma, Komisija uzskatīja, ka gan holdings Air France‑KLM un tā meitasuzņēmumi, gan Air France un tās meitasuzņēmumi, izņemot KLM un tās meitasuzņēmumus, ir atbalsta pasākuma, kas ir šī lēmuma priekšmets, saņēmēji. Tātad šīs lietas īpašajos apstākļos Komisijai bija jāņem vērā arī Air France‑KLM un Air France lēmums, bet tā to nav izdarījusi.
Visbeidzot – Vispārējā tiesa noraida Komisijas argumentāciju, ka attiecīgajam pasākumam labākajā gadījumā ir tikai sekundāra ekonomiska ietekme attiecībā uz holdingu Air France‑KLM un Air France. Šajā ziņā Vispārējā tiesa atgādina, ka attiecīgā pasākuma paredzamā ietekme no ex ante viedokļa liek domāt, ka paredzētais finansēšanas risinājums varēja sniegt labumu Air France‑KLM grupai kopumā, uzlabojot tās vispārējo finansiālo stāvokli. Saskaņā ar Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta jēdzienu šāds finansēšanas risinājums norāda vismaz uz netiešu priekšrocību par labu Air France‑KLM grupai.
Ņemot vērā visus šos elementus, Vispārējā tiesa secina, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka attiecīgā pasākuma saņēmēji ir KLM un tās meitasuzņēmumi, izslēdzot holdingu Air France‑KLM un citus tā meitasuzņēmumus, tostarp Air France un tās meitasuzņēmumus. Tā kā šī kļūda saņēmēju noteikšanā var ietekmēt visu attiecīgā pasākuma saderības ar iekšējo tirgu analīzi atbilstoši LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam, Vispārējā tiesa atceļ apstrīdēto lēmumu.