PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2006. gada 13. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Preču zīmes, kuru veido govs ādas melnā un baltā krāsā attēlojums, reģistrācijas pieteikums – Agrāka valsts grafiska preču zīme, kuru daļēji veido govs ādas melnā un baltā krāsā attēlojums – Preču zīmes elementa atšķirtspēja – Sajaukšanas iespējas neesamība – Iebildumu noraidījums – Regulas Nr. 40/94 (EK) 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑153/03
Inex SA, Bavegema [Bavegem] (Beļģija), ko pārstāv T. van Inniss [T. van Innis], avocat,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko sākotnēji pārstāvēja U. Flēgars [U. Pfleghar] un G. Šneiders [G. Schneider], pēc tam G. Šneiders un A. Foliards‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvji,
atbildētājs,
otra puse procesā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojā (preču zīmes, paraugi un modeļi), persona, kas iestājusies lietā, Pirmās instances tiesā –
Robert Wiseman & Sons Ltd, Glasgova (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv A. Raftons [A. Roughton], barrister,
par prasību par Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) Apelāciju otrās padomes 2003. gada 4. februāra lēmumu (lieta R 106/2001‑2) par iebildumu procesu starp Inex SA un Robert Wiseman & Sons Ltd.
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši J. Pirungs [J. Pirrung], A. V. H. Meijs [A. W. H. Meij] un I. Pelikānova [I. Pelikánová],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2003. gada 18. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, un Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti, attiecīgi, 2003. gada 4. un 12. septembrī,
pēc tiesas sēdes 2005. gada 7. septembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 Saskaņā ar grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) 1996. gada 1. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (turpmāk tekstā – “ITSB”) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 29., 32. un 39. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “Piens, piena dzērieni, piena produkti, krējums un jogurts”;
– 32. klase: “Alus; minerālūdens un gāzēts ūdens un citi bezalkoholiski dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas, sīrupi un citas sagataves dzērienu pagatavošanai”;
– 39. klase: “Preču pieņemšana, piegāde, piegādāšana un transports pa autoceļiem”.
4 1997. gada 27. oktobrī preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 25/97.
5 1998. gada 22. janvārī prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu, iesniedza iebildumus pret šo Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, atsaucoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
6 Iebildumi balstījās uz agrāku grafisku preču zīmi Nr. 580 538, kas ir reģistrēta Beniluksa valstīs 1995. gada 17. oktobrī attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 29. un 30. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, un ir attēlota šādi:
7 Iebildumi attiecās uz daļu no precēm, kuras aptvēra agrākā preču zīme, proti, “Pienu un piena produktiem” un tie bija vērsti pret preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādīto “Pienu, piena dzērieniem un piena produktiem”. Atbildot uz personas, kas iestājusies lietā, apsvērumiem, prasītāja precizēja, ka iebildumi ir vērsti pret visām preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, kuras ietilpst 29. klasē, ietverot “krējumu un jogurtus”.
8 Ar 2000. gada 29. novembra lēmumu Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja, motivējot ar to, ka attiecīgie apzīmējumi ir pietiekami atšķirīgi, lai neradītu sajaukšanas iespēju.
9 2001. gada 22. janvārī prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
10 Ar 2003. gada 4. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju otrā padome apelāciju noraidīja. Apelāciju padome norādīja, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv izteiktas vizuālas atšķirības. Tā tomēr uzskatīja, ka attiecīgās preču zīmes no konceptuālā viedokļa ir līdzīgas, jo tās abas atmiņā atsauc ideju par govi. Tomēr, tā kā šī līdzība attiecās uz aspektu, kas attiecībā uz šīm precēm nebija īpaši atšķirtspējīgs, netika uzskatīts, ka ar to pietiek, lai secinātu, ka pastāv sajaukšanas iespēja. Tādējādi, lai gan abas preču zīmes apzīmēja identiskas preces, Apelāciju padome secināja, ka nepastāvēja sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies personai, kura iestājusies lietā.
Juridiskais pamatojums
14 Prasītājas vienīgais izvirzītais pamats ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.
Lietas dalībnieku izvirzītie argumenti
15 Prasītāja apgalvo, ka Apelāciju padome nav ņēmusi vērā savstarpējās saistības principu starp preču zīmju līdzību un preču un pakalpojumu līdzību atbilstoši Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumam lietā C‑39/97 Canon (Recueil, I‑5507. lpp.) un 1999. gada 22. jūnija spriedumam lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer (Recueil, I‑3819. lpp.), saskaņā ar ko nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar konfliktējošo preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi.
16 Turklāt Apelāciju padome neesot ņēmusi vērā principu, saskaņā ar kuru attiecīgo apzīmējumu līdzības visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus, un faktam, ka vidusmēra patērētājam tikai retumis ir iespēja tieši salīdzināt preču zīmes, kuras tam atmiņā paliek nepilnīgā veidā. Prasītāja šajā sakarā norāda, ka Apelāciju padomei būtu bijis jākonstatē, ka attiecīgo apzīmējumu sajaukšanas iespēju palielināja tas, ka attiecīgās preces ir domātas sabiedrībai kopumā.
17 Prasītāja turklāt apgalvo, ka Apelāciju padome nonāk pretrunā pati ar sevi, no vienas puses, konstatējot, ka pieteiktās preču zīmes grafiskais elements, kas attēlo govs ādu, ir identisks agrākās preču zīmes dominējošajam elementam un, no otras puses, uzskatot, ka attiecīgajām preču zīmēm bija izteiktas vizuālas atšķirības. Saskaņā ar prasītājas viedokli Apelāciju padomei būtu bijis jākonstatē, ka starp šīm divām preču zīmēm, no kurām viena sastāv tikai no otras preču zīmes dominējošā elementa, pastāvēja vizuāla līdzība.
18 Visbeidzot prasītāja norāda, ka agrākās preču zīmes dominējošais elements obligāti ir atšķirtspējīgs, jo viena no preču zīmēm sastāv tikai no šī elementa. Šajā sakarā Beniluksa valstīs agrākās preču zīmes dominējošajam elementam piemīt atšķirtspēja, tā kā šajās valstīs tas ir vienīgais iepakojums, uz kura kā dominējošais elements ir izvietots govs ādas attēlojums melnā un baltā krāsā. Atbildot uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem rakstveida jautājumiem, prasītāja norādīja, ka, ciktāl persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd, ka agrākā preču zīme Beniluksa valstīs bija vienīgā, kurā kā dominējošais elements bija izmantots govs ādas attēlojums, tā ir netieši atzinusi, ka šim elementam piemīt atšķirtspēja. Pirmās instances tiesa pārkāptu dispozitivitātes principu, ja tā šo konstatējumu apšaubītu. Tāpat prasītāja uzsver, ka, ievērojot tirgus ļoti konkurējošo raksturu, tās preču zīmes dominējošais elements nevar nebūt apveltīts ar atšķirtspēju.
19 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
Pirmās instances tiesas vērtējums
20 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļai par “agrākām preču zīmēm” uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
21 Atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai sajaukšanas iespēja pastāv, ja sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumus sniedz viens un tas pats uzņēmums vai, attiecīgā gadījumā, ekonomiski saistīti uzņēmumi [Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 23. punkts, un 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 37. punkts].
22 Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus [Pirmās instances tiesas 2004. gada 22. jūnija spriedums lietā T‑185/02 Ruiz‑Picasso u.c./ITSB – DaimlerChrysler (“PICARO”), Krājums, II‑1739. lpp., 50. punkts].
23 Šajā visaptverošajā vērtējumā it īpaši vērā ņem preču zīmes atpazīstamību tirgū un preču zīmju, kā arī attiecīgo preču un pakalpojumu, līdzību. Šajā sakarā tas nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp attiecināmajiem faktoriem, tā ka nenozīmīgu līdzību starp aptvertajām precēm vai pakalpojumiem var kompensēt ar preču zīmju augsto līdzības pakāpi un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts).
24 Turklāt preču zīmes uztverei no attiecīgās preces vai pakalpojumu kategorijas vidusmēra patērētāja viedokļa ir izšķiroša nozīme sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā. Vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās dažādās detaļas (Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL, Recueil, I‑6191. lpp., 23. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts). Visaptverošā vērtējuma mērķiem tiek pieņemts, ka attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Tāpat vērā ir jāņem fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (iepriekš minētais spriedums lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts).
25 Izskatāmajā lietā lietas dalībnieki nav apstrīdējuši preču zīmju aptverto preču līdzību. Vienīgais apskatāmais jautājums ir par to, vai Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka attiecīgās preču zīmes ir pietiekami atšķirīgas, lai izvairītos no sajaukšanas iespējas.
Par apzīmējumu līdzību
26 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus [skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra].
27 Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru kombinētu preču zīmi un citu preču zīmi, kas ir identiska vai līdzīga vienam no kombinētās preču zīmes elementiem, var uzskatīt par līdzīgām, ja šis elements ir dominējošais elements kombinētās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā. Tā tas ir gadījumā, kad šis elements, visticamāk, pats dominēs šīs preču zīmes attēlā, kas palicis atmiņā konkrētajai sabiedrības daļai, kā rezultātā tās radītajā kopējā iespaidā visi pārējie elementi ir nenozīmīgi [iepriekš minētais spriedums lietā “MATRATZEN”, 33. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 4. maija spriedums lietā T‑359/02 Chum/ITSB – Star TV (“STAR TV”), Krājums, II‑1515. lpp., 44. punkts]. Tomēr šāda pieeja nenozīmē, ka vērā ņemts un ar citu preču zīmi salīdzināts tiek tikai viens kombinētas preču zīmes elements. Tieši pretēji, šāds salīdzinājums ir jāveic, izvērtējot attiecīgās preču zīmes, katru no tām apskatot kopumā (iepriekš minētais spriedums lietā “MATRATZEN”, 34. punkts).
28 Izskatāmajā lietā ir jāapskata, pirmkārt, no viena elementa sastāvoša preču zīme, kurš, ņemot vērā tās aptvertās preces, tiks uztverts kā govs ādas attēlojums, un, otrkārt, agrāka kombinēta preču zīme, kas sastāv no grafiskiem un vārdiskiem elementiem. Agrākās preču zīmes grafiskais elements sastāv no govs ādas melnā un baltā krāsā atveidojuma, kas nosedz iepakojumu, ar stilizētu zāles attēlojumu pakas apakšējā daļā, fermu ar nelielu sarkanas krāsas šķūni pakas augšējā daļā, kā arī standartizēto svītrkodu pakas apakšējā daļā. Agrākās preču zīmes vārdiskie elementi ir vārdi “inex”, “halfvolle melk” un saīsinājums “UHT – e 1L”.
29 Tā kā šajā gadījumā netiek apskatīta konfliktējošo preču zīmju fonētiskā līdzība, tiks izvērtēta vienīgi to vizuālā un konceptuālā līdzība.
– Par vizuālo līdzību
30 Vispirms ir jāatzīmē, ka motīvs, kas uztverams kā govs āda, ir vienīgais pieteiktās preču zīmes elements.
31 Attiecībā uz agrāko preču zīmi govs ādas motīvs pilnībā nosedz preces iepakojumu un dominē preču zīmes radītajā vizuālajā iespaidā, kā to norādījusi Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 21. punktā. Šis motīvs veido agrākās preču zīmes uzkrītošo elementu.
32 Šajā sakarā ne visos apstākļos var piekrist ITSB argumentam, ka govs ādas motīva vājā atšķirtspēja liedz motīvu uzskatīt par tādu, kas ir dominējošais elements. Lai gan saskaņā ar pastāvīgo judikatūru principā sabiedrība aprakstošu kombinētas preču zīmes elementu neuzskata par šīs preču zīmes radītā kopējā iespaida atšķirīgo un dominējošo elementu [iepriekš minētais spriedums lietā “BUDMEN”, 53. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 34. punkts], kombinētas preču zīmes elementa vājā atšķirtspēja tomēr obligāti nenozīmē, ka tas nevar būt dominējošais elements, tā kā, it īpaši ņemot vērā tā novietojumu apzīmējumā un lielumu, šis elements var atstāt iespaidu uz patērētājiem un patērētāji var to iegaumēt [šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑115/02 AVEX/ITSB – Ahlers (a), Krājums, II‑2907. lpp., 20. punkts].
33 Tomēr ir jāatzīmē, ka, tā kā preču zīmju salīdzinājums ir jābalsta uz to radīto kopējo iespaidu, ņemot vērā it īpaši to elementu atšķirtspēju saistībā ar aptvertajām precēm un pakalpojumiem, lai konstatētu preču zīmju līdzību, nepietiek ar to, ka kombinētas preču zīmes vizuālā iespaida būtisks elements un otras preču zīmes vienīgais elements ir identiski vai līdzīgi. Savukārt būtu jāsecina, ka līdzība pastāv, ja, vērtējot to kopumā, kombinētās preču zīmes radītajā kopējā iespaidā dominē viens no tās elementiem tādā veidā, ka pārējie šīs preču zīmes elementi, šķiet, nenozīmīgi tajā šīs preču zīmes iespaidā, kuru iegaumē konkrētā sabiedrības daļa, ņemot vērā apzīmētās preces un pakalpojumus.
34 Šajā gadījumā, lai gan govs ādas motīvs ir agrākās preču zīmes vizuālā iespaida izteikts elements, tomēr ir jākonstatē, ka šim motīvam piemīt tikai nenozīmīga atšķirtspēja.
35 Vērtējot preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šī elementa izteiktākā vai mazāk izteiktā spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko preču zīme reģistrēta, kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo novērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes saistībā ar to, vai tas ir aprakstošs precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko tas reģistrēts (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 22. un 23. punkts).
36 Izskatāmajā lietā ir jāatzīmē, ka, ievērojot attiecīgās preces, nevar uzskatīt, ka govs ādas motīvam nepiemīt izteikta atšķirtspēja, tā kā šis elements spēcīgi norāda uz attiecīgajām precēm. Šis motīvs norāda uz ideju par govi – dzīvnieku, kas ir pazīstams saistībā ar piena ražošanu un nav radošs elements piena un piena produktu apzīmēšanai.
37 Šajā sakarā ir jānoraida prasītājas arguments, ka Beniluksa valstīs šis agrākās preču zīmes elements ir atšķirīgs, ņemot vērā to, ka šajās valstīs minētā preču zīme ir vienīgā, kurā govs ādas attēlojums melnā un baltā krāsā ir dominējošais elements. Ar šo faktu nepietiek, lai grozītu konstatējumu iepriekšējā punktā par govs ādas motīva vājo atšķirtspēju. Turklāt tiktāl, ciktāl ar šo argumentu mēģināts parādīt, ka agrākās preču zīmes govs ādas motīvam nepiemīt spēcīga atšķirtspēja, ievērojot iespējamo šīs preču zīmes reputāciju Beniluksa valstīs, Pirmās instances tiesa atzīmē, ka prasītāja nav iesniegusi nekādus pierādījumus par to, ka šai preču zīmei piemīt šāda reputācija no sabiedrības viedokļa.
38 Turklāt ir jānoraida prasītāja arguments, ka govs ādas motīva atšķirtspējas apšaubīšana būtu dispozitivitātes principa pārkāpums. Tas, ka persona, kas iestājusies lietā, nav apstrīdējusi konstatējumu, ka agrākā preču zīme Beniluksa valstīs ir vienīgā preču zīme ar govs ādas motīvu kā dominējošo elementu, neļauj uzskatīt, ka šis elements ir īpaši atšķirtspējīgs. Kā tika norādīts iepriekšējā punktā, prasītājas apgalvojums, ka agrākā preču zīme ir vienīgā preču zīme Beniluksa valstīs, kurā govs ādas motīvs ir dominējošais elements, pats par sevi nemaz nevar šim elementam piešķirt īpašu atšķirtspēju.
39 Vēl jo mazāk var piekrist prasītājas argumentam, ka tās preču zīmē ietvertais govs ādas motīvs ir atšķirtspējīgs tāpēc vien, ka attiecīgo preču tirgum ir ļoti konkurējošs raksturs. Prasītāja nav iesniegusi pierādījumus par to, ka šis fakts pats par sevi agrākās preču zīmes govs ādas attēlojumam piešķir īpašu atšķirtspēju.
40 Visbeidzot tiktāl, ciktāl prasītāja apgalvo, ka agrākās preču zīmes govs ādas motīvam piemīt atšķirtspēja, ņemot vērā faktu, ka ITSB pieņēma pieteiktās preču zīmes, kura sastāv tikai no šī motīva, reģistrācijas pieteikumu, ir jāatzīmē, ka netiek apgalvots, ka attiecīgajām preču zīmēm pietrūkst jebkādas atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un ka tās tāpēc nevarētu būt reģistrācijas priekšmets. Izskatāmajā lietā attiecīgo apzīmējumu atšķirtspējas vērtējums nav apskatāms kontekstā ar vērtējumu absolūtam atteikuma pamatojumam, bet gan saistībā ar visaptverošo sajaukšanas iespējas vērtējumu. Kā pamatoti norāda ITSB, tas tāpēc nav vērtējums tam, vai govs ādas motīvam vispār nav atšķirtspējas, bet gan šī motīva atšķirtspējas vērtējums saistībā ar attiecīgajām precēm, lai izlemtu, vai no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa pastāv attiecīgo preču zīmju, kas katra apskatāma kopumā, sajaukšanas iespēja.
41 Konfliktējošo apzīmējumu vizuālais salīdzinājums norāda, ka šo preču zīmju radītais kopējais iespaids būtiski atšķiras. Pieteiktā preču zīme sastāv no attēlojuma, kas, ņemot vērā apzīmētās preces, ir jāuztver kā govs āda, savukārt agrāko preču zīmi, kā norāda ITSB, veido vairāki grafiski un vārdiski elementi papildus govs ādas attēlojumam, kuri nozīmīgi papildina preču zīmes kopējo iespaidu. No tiem būtu īpaši jāatzīmē stilizētā zāle pakas apakšējā daļā, fermas ar nelielu sarkanu šķūni attēls pakas augšējā daļā un vārdiskais elements “inex”. Kā norāda ITSB, pēdējais elements ir vārds, kam nav noteiktas nozīmes, tāpēc ir jāatzīst, ka tā atšķirtspēja ir daudz lielāka par govs ādas motīva atšķirtspēju. Tā kā vārdiskais elements “inex” izšķiroši papildina agrākās preču zīmes radīto kopējo iespaidu, tā klātbūtne neļauj uzskatīt, ka agrākās preču zīmes govs ādas motīvs pats par sevi dominēs šīs preču zīmes attēlā, ko iegaumēs sabiedrība.
42 Turklāt ir jākonstatē, ka motīvs, kas ir preču zīmes reģistrācijas pieteikuma priekšmets, sastāv no zīmējuma, kas atšķiras no agrākās preču zīmes govs ādas motīva. No apstrīdētā lēmuma izriet, ka pieteiktā preču zīme nav pilnīgi skaidrs govs ādas attēlojums, tā kā Apelāciju padome uzskatīja, ka tas tiktu uzskatīts par govs ādas attēlojumu, ņemot vērtā tās apzīmētās preces.
43 Šī paša iemesla dēļ tāpat ir jānoraida prasītājas arguments, saskaņā ar kuru ITSB nonāca pretrunā pats ar sevi, no vienas puses, atzīstot, ka preču zīme, pret kuru ir vērsti iebildumi, ir identiska agrākās preču zīmes dominējošajam elementam un, no otras puses, uzskatot, ka starp šīm preču zīmēm pastāv nozīmīgas atšķirības. Pirmkārt, kā norādīts iepriekšējā punktā, ar apstrīdēto lēmumu nav konstatēts, ka pieteiktās preču zīmes motīvs un agrākās preču zīmes motīvs ir identiski. Otrkārt, kā atzīmēts iepriekš 33. punktā, tā kā preču zīmju salīdzinājums ir balstīts uz to radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērtā to elementu atšķirtspēju attiecībā uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, lai konstatētu preču zīmju līdzību, nepietiek ar to, ka kombinēta apzīmējuma elements, kas izceļas tās vizuālajā iespaidā, ir identisks vai līdzīgs cita apzīmējuma vienīgajam elementam.
44 Tādējādi ir jāsecina, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu no tiesību viedokļa, konstatējot, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv izteiktas vizuālas atšķirības.
– Par konceptuālo līdzību
45 Ir jākonstatē, kā to norādījusi Apelāciju padome, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv konceptuāla līdzība, ņemot vērā to, ka tās atsauc atmiņā ideju par govi, kas ir pazīstama saistībā ar tās piena ražošanu. Tomēr ir jāatzīmē, ka Pirmās instances tiesa iepriekš 36. punktā ir konstatējusi, ka šai idejai ir vāja atšķirtspēja, ņemot vērā attiecīgās preces. Ja agrākā preču zīme nav sabiedrībai īpaši labi zināma un sastāv no attēla, kuram nav izteikti radoša satura, ar to vien, ka abas preču zīmes ir konceptuāli līdzīgas, nepietiek, lai radītu sajaukšanas iespēju (iepriekš minētais spriedums lietā SABEL, 25. punkts).
46 Tātad Apelāciju padome ir pamatoti uzskatījusi, ka attiecīgo preču zīmju konceptuālā līdzība šajā gadījumā neizraisa sajaukšanas iespēju.
Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums
47 No iepriekš minētā izriet, ka, lai gan govs ādas motīvs izceļas agrākās preču zīmes radītajā vizuālajā un konceptuālajā iespaidā, tomēr ne nozīmīgas vizuālas atšķirības starp attiecīgajiem apzīmējumiem, ne govs ādas motīva vājā atšķirtspēja šajā gadījumā neļauj secināt, ka pastāv attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
48 Turklāt būtu jāapstiprina, ka Apelāciju padome nav ignorējusi attiecināmo faktoru savstarpējo saistību. Ne attiecīgo preču zīmju spēcīgās vizuālās atšķirības, ne govs ādas motīva vājo atšķirtspēju nevar kompensēt ar faktu, ka preces ir identiskas.
49 Arī prasītājas arguments, ka Apelāciju padomei būtu bijis jāizvirza jautājums par to, ka sajaukšanas iespēju pastiprina fakts, ka attiecīgās preces ir domātas sabiedrībai kopumā, ir jānoraida. Apstāklis, ka patērētāju uzmanības līmenis ir salīdzinoši zems, nepastāvot pietiekamai līdzībai starp preču zīmēm un ievērojot govs ādas motīva vājo atšķirtspēju attiecīgo preču kontekstā, neļauj secināt, ka pastāv sajaukšanas iespēja.
50 Tādējādi ir jāuzskata, ka Apelāciju padome nav pieļāvusi kļūdu no tiesību viedokļa, uzskatot, ka konfliktējošo apzīmējumu vispārējais vērtējums neparāda sajaukšanas iespēju.
51 No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
52 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) prasītāja atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 13. jūnijā.