Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. maijā iesniedza Juzgado de Primera Instancia nº 4 de Castellón de la Plana (Spānija) – Casilda/Banco Cetelem SA
(Lieta C-302/21)
Tiesvedības valoda – spāņu
Iesniedzējtiesa
Juzgado de Primera Instancia nº 4 de Castellón de la Plana
Pamatlietas puses
Prasītāja: Casilda
Atbildētāja: Banco Cetelem SA
Prejudiciālie jautājumi
Pirmais prejudiciālais jautājums:
a) Atbilstoši principam par Savienības tiesību pārākumu Savienības kompetenču jomā - konkrēti patēriņa kredīta un ar patērētājiem noslēgto līgumu regulējuma kontekstā - tiek vaicāts, vai vērtējums par to, vai Savienības tiesībām ir atbilstīga Spānijas Tribunal Supremo kā augstākās tiesas judikatūra par Ley de 23 de julio de 1908, sobre nulidad de los contratos de préstamos usurarios [1908. gada 23. jūlija Likums par aizdevuma līgumu ar pārmērīgi augstiem procentiem spēkā neesamību; (turpmāk tekstā – “Augļošanas apkarošanas likums)] kā valsts tiesību akta interpretāciju un piemērošanu - ciktāl minētā judikatūra koncentrējas ne tikai uz noslēgtā līguma spēkā neesamības iespējamību, bet arī uz patēriņa kredīta līguma “revolving” paveida “galvenā priekšmeta” definēšanu un uz sniegtā pakalpojuma “kvalitātes/cenas” atbilstīgumu - valsts tiesai ir jāveic “pēc savas ierosmes” vai gluži pretēji, kā atzīst Spānijas Tribunal Supremo, minētais pienākums izvērtēt atbilstību Savienības tiesībām un tās direktīvām ir pakārtots prasītāja “petitum” (dispozitivitātes princips); tā rezultātā gadījumā, ja šo prasību ceļ kā “vienīgo vai galveno” prasību par patēriņa kredīta līguma spēkā neesamību “tā pārmērīgi augsto procentu dēļ”, pamatojoties uz valsts tiesību normām, ir uzskatāms, ka “nav jāņem vērā” Savienības tiesību pārākums un tā saskaņojošā iedarbība, lai gan Spānijas Tribunal Supremo judikatūra, interpretējot un piemērojot minēto Augļošanas apkarošanas likumu, koncentrējas uz patēriņa kredīta galvenā līguma priekšmeta definēšanu un kvalitātes/cenas atbilstīgumu, par ko ir jāizlemj valsts tiesai.
b) saskaņā ar norādīto Eiropas Savienības tiesību pārākumu un saskaņojošo iedarbību patēriņa kredīta un ar patērētājiem noslēgto līgumu regulējuma ietvaros, ņemot vērā to, ka pašas Spānijas Tribunal Supremo judikatūrā vairākos spriedumos ir atkārtots, ka Direktīvas 93/13/EK 1 4. panta 2. punktā kā saskaņotajā tiesību normā paredzētā “izslēgšana” ir pilnībā transponēta Spānijas tiesību sistēmā un tādēļ valsts tiesai nav pamata īstenot cenu pārbaudi tiesā, jo Spānijas tiesību sistēmā – pat ne 1908. gada Augļošanas apkarošanas likumā - nav tiesību normas, kas vispārēji atļautu vai pamatotu minēto cenu pārbaudi tiesā, ņemot vērā arī to, ka nav vērtēts iespējamais noteikuma par patēriņa kredīta cenu pārredzamības trūkums, tiek jautāts, vai tas, ka valsts tiesa, piemērojot valsts tiesību normu, proti, minēto 1908. gada Augļošanas apkarošanas likumu un pārsniedzot savu parasto kompetenci noslēgtā līguma spēkā neesamības atzīšanā, kā “ex novo” pilnvaras īsteno galvenā līguma priekšmeta “pārbaudi tiesā”, kas vispārēji nosaka vai nu patēriņa kredīta cenu, ko saprot kā atsauci uz tā aizdevuma lietošanas procentiem (nominālo procentu likmi), vai patēriņa kredīta izmaksas, ko saprot kā atsauci uz tā gada procentu likmi (GPL), ir pretrunā Direktīvas 93/13/EEK 4. panta 2. punktam.
c) ievērojot iepriekš izklāstīto un ņemot vērā Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteikto regulējuma un saskaņošanas ietvaru, konkrēti saistībā ar [Savienības] kompetenci attiecībā uz iekšējā tirgus darbību, tiek jautāts, vai valsts tiesas īstenota pārbaude, lai vispārēji noteiktu patēriņa kredīta cenu vai izmaksas, nepastāvot valsts tiesību normai, kas tieši to pamatotu, “ir saderīga” ar LESD 120. pantu saistībā ar atvērta tirgus ekonomiku un līgumslēgšanas brīvības principu.
Otrais prejudiciālais jautājums:
Atbilstoši principam par Eiropas Savienības tiesību pārākumu Savienības kompetencē ietilpstošajā saskaņošanas jomā - konkrēti patēriņa kredīta un ar patērētājiem noslēgto līgumu regulējuma direktīvu kontekstā - uzskatot, ka tiesiskās drošības princips ir obligāts priekšnosacījums patēriņa kreditēšanas iekšējā tirgus pareizai un efektīvai darbībai, tiek jautāts, vai minētajam tiesiskās drošības principam ([no kura ir atkarīga] patēriņa kreditēšanas iekšējā tirgus pareiza darbība) ir pretrunā GPL ierobežojums, ko var vispārēji noteikt patērētājam patēriņa kredītlīgumā, lai apkarotu augļošanu, ko Spānijas Tribunal Supremo ir atzinusi, pamatojoties uz neobjektīviem un [ne]precīziem parametriem saskaņā ar tikai aptuvenu atsauci tādējādi, ka katras valsts tiesas ieskatam tiek atstāta tā konkrēta noteikšana, lai izspriestu tajā izskatāmo strīdu.
____________
1 Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).