Prasība, kas celta 2010. gada 10. novembrī - Comunidad Autónoma de Galicia/Komisija

(lieta T-520/10)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Comunidad Autónoma de Galicia (Santiago de Compostela, Spānija) (pārstāvji - S. Martínez Lage un H. Brokelmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt 2010. gada 29. septembra Lēmumu Nr. N178/2010, kurā tiek atļauta kompensācija Spānijā esošajiem elektroenerģijas ražotājiem par sabiedrisko pakalpojumu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šajā tiesvedībā tiek apstrīdēts tas pats lēmums, kā lietā T-484/10 Gas Natural Fenosa SDG/Komisija.

Savu prasījumu pamatošanai prasītāja izvirza šādus pamatus:

LESD 108. panta 2. punktā un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai ¹, 6. pantā garantēto procesuālo tiesību pārkāpums, jo Komisija nav uzsākusi oficiālo izmeklēšanas procedūru, kas tai ir jādara, līdzko ir nopietnas šaubas par izvērtējamā atbalsta saderību ar kopējo tirgu;

Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai ² pārkāpums;

LESD 106. panta 2. punkta pārkāpums tiktāl, ciktāl nav izpildītas nepieciešamības un samērīguma prasības, kas šajā tiesību normā ir noteiktas, lai atļautu strīdīgo atbalstu, kuru Spānijas iestādes piešķīrušas, lai kompensētu no sabiedriskā pakalpojuma sniegšanas izrietošās papildu izmaksas;

LESD 34. panta pārkāpums, jo strīdīgais atbalsts ir pasākums ar [kvantitatīvajiem pasākumiem] līdzvērtīgu iedarbību, kuru saskaņā ar LESD 36. pantu nevar pamatot ar vajadzību nodrošināt apgādi ar elektroenerģiju;

strīdīgais atbalsts nepienācīgi papildina ogļrūpniecībai laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam sniegto atbalstu pretēji [Padomes 2002. gada 23. jūlija Regulas (EK) Nr. 1407/2002 par valsts atbalstu ogļu rūpniecībai] ³ 8. panta 1. punktā noteiktajam; un rada nopietnus konkurences traucējumus elektroenerģijas nozarē, neievērojot minētā tiesību akta 4. panta d) un e) punktā noteikto;

LESD 11. un 191. panta un LES 3. panta 3. punkta pārkāpums, jo, pēc prasītājas domām, apstrīdētajā lēmumā netiek ņemta vērā tā kaitīgā ietekme uz vidi.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka esot aizskartas ES Pamattiesību hartas 17. pantā garantētās tiesības uz īpašumu.

____________

¹ - OV L 83, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 1. sēj., 339. lpp.

² - OV L 205, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 2. sēj., 170. lpp.

³ - OV L 205, 1. lpp.; OV Īpašais izdevums latviešu valodā: 8. nod., 2. sēj., 170. lpp.