Lieta C‑40/11
Yoshikazu Iida
pret
Stadt Ulm
(Verwaltungsgerichtshof Baden-Württemberg lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)
LESD 20. un 21. pants – Eiropas Savienības Pamattiesību harta – 51. pants – Direktīva 2003/109/EK – Trešo valstu valstspiederīgie – Tiesības uzturēties dalībvalstī – Direktīva 2004/38/EK – Trešo valstu valstspiederīgie, kas ir Savienības pilsoņu ģimenes locekļi – Trešās valsts valstspiederīgais, kas nedz pavada, nedz ieceļo kopā ar Savienības pilsoni uzņemošajā dalībvalstī un paliek pilsoņa izcelsmes dalībvalstī – Trešās valsts valstspiederīgā tiesības uzturēties tāda pilsoņa izcelsmes dalībvalstī, kurš uzturas citā dalībvalstī – Eiropas Savienības pilsonība – Pamattiesības
Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2012. gada 8. novembra spriedums
1. Robežkontrole, patvērums un imigrācija – Imigrācijas politika – Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji – Direktīva 2003/109 – Uzturēšanās atļaujas piešķiršana pastāvīgajam iedzīvotājam – Nosacījumi – Pienākums iesniegt uzturēšanās atļaujas pieteikumu – Trešās valsts valstspiederīgais, kurš ir brīvprātīgi atsaucis savu pieteikumu – Sekas
(Padomes Direktīvas 2003/109 5. pants un 7. panta 1. punkts)
2. Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Tiesību izmantotāji – Ģimenes locekļi – Jēdziens – Radinieks augšupējā līnijā, kurš nav Savienības pilsoņa apgādībā – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 3. panta 1. punkts)
3. Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Tiesību izmantotāji – Ģimenes locekļi – Jēdziens – Laulātais – Atsevišķi dzīvojošs laulātais – Iekļaušana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 3. panta 1. punkts)
4. Eiropas Savienības pilsonība – Tiesības uz brīvu pārvietošanos un uzturēšanos dalībvalstu teritorijā – Direktīva 2004/38 – Tiesību izmantotāji – Ģimenes loceklis, kurš Savienības pilsoni nepavada un neieceļo kopā ar viņu – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38 3. panta 1. punkts)
5. Eiropas Savienības pilsonība – Līguma normas – Piemērošanas joma – Savienības pilsonis, kurš ir izmantojis savas tiesības uz brīvu pārvietošanos – Iekļaušanas nosacījums – Pasākumu piemērošana, ar kuriem faktiski tiek liegta iespēja izmantot galvenās tiesības, kas piešķirtas ar Savienības pilsoņa statusu – Savienības pilsoņa izcelsmes valsts atteikums ģimenes loceklim, trešās valsts valstspiederīgajam, piešķirt uzturēšanās tiesības atbilstīgi Direktīvai 2004/38 – Nepietiekams apstāklis šāda lieguma noteikšanai – Novērtējums, ņemot vērā Pamattiesību hartas 51. pantu – No Savienības tiesībām neizrietoša situācija
(LESD 20. un 21. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 51. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/109)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 36.–48. punktu)
2. Atbilstīgi Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96, 2. panta 2. punkta d) apakšpunktam Savienības pilsoņa, kuram ir uzturēšanās tiesības, “apgādībā” esoša ģimenes locekļa statuss rodas tādas faktiskās situācijas rezultātā, ko raksturo apstāklis, ka materiālo atbalstu ģimenes loceklim sniedz persona, kurai ir uzturēšanās tiesības, tāpēc, ja situācija ir pretēja, proti, kad persona, kurai ir uzturēšanās tiesības, atrodas trešās valsts valstspiederīgā apgādībā, šāds valstspiederīgais nevar apgalvot, ka viņam ir minētās personas, kurai ir uzturēšanās tiesības, “apgādībā” esoša augšupējā radinieka statuss, lai iegūtu uzturēšanās tiesības uzņemošajā dalībvalstī.
(sal. ar 55. punktu)
3. Atbilstīgi Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96, 2. panta 2. punkta a) apakšpunktam Savienības pilsoņa, kurš ir īstenojis savas tiesības brīvi pārvietoties, laulātais tiek uzskatīts par šī pilsoņa ģimenes locekli. Attiecībā uz attiecīgo personu nav izvirzīti citi nosacījumi kā vien laulātā statuss. Tādējādi laulātajam nav obligāti pastāvīgi jādzīvo kopā ar Savienības pilsoni, lai varētu iegūt atvasinātas uzturēšanās tiesības. Laulības attiecības nevar uzskatīt par izbeigtām, iekams tās nav izbeigusi kompetenta iestāde. Tā tas nav laulāto gadījumā, kuri vienkārši dzīvo šķirti, pat ja viņiem ir nodoms vēlāk laulību šķirt.
(sal. ar 57. un 58. punktu)
4. Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96, 3. panta 1. punkts piešķir atvasinātas uzturēšanās tiesības tikai Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš viņu pavada vai pārceļas kopā ar viņu. Šāda prasība atbilst no iebraukšanas un uzturēšanās atvasināto tiesību mērķim, kas Direktīvā 2004/38 ir paredzēts attiecībā uz Savienības pilsoņu ģimenes locekļiem, tāpēc ka pretējā gadījumā apstāklis, ka Savienības pilsoņa ģimene nevar viņu pavadīt vai viņam pievienoties uzņemošajā dalībvalstī, iespaidotu viņa pārvietošanās brīvību, atturot viņu no savu tiesību ieceļot un uzturēties šajā dalībvalstī īstenošanas. Tādējādi trešās valsts valstspiederīgajam, kurš nav ne pavadījis, ne ieceļojis uzņemošajā dalībvalstī kopā ar savas ģimenes locekli, kas ir Savienības pilsonis un kas ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību, uzturēšanās tiesības nevar piešķirt, pamatojoties uz Direktīvu 2004/38.
(sal. ar 61.–63. punktu)
5. Ārpus Direktīvas 2004/38 par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221, 68/360, 72/194, 73/148, 75/34, 75/35, 90/364, 90/365 un 93/96, regulētajām situācijām, ja nav arī nekādas citas saiknes ar Savienības tiesību noteikumiem par pilsonību, trešās valsts valstspiederīgais nevar pretendēt uz uzturēšanās tiesībām, kas ir atvasinātas no Savienības pilsoņa.
Šāda saikne netiek izveidota, ja atteikums piešķirt uzturēšanās atļauju trešās valsts valstspiederīgajam Savienības pilsoņa ģimenes loceklim varētu liegt efektīvi īstenot tādu viņa tiesību kodolu, kas ir saistītas ar viņa Savienības pilsoņu statusu, vai kavēt viņa tiesību brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā īstenošanu. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka tīri hipotētiska brīvas pārvietošanās tiesību īstenošanas perspektīva neveido pietiekami ciešu saikni ar Savienības tiesībām, lai pamatotu šo tiesību noteikumu piemērošanu.
Turklāt, lai noteiktu, vai šāds atteikums pieder pie Savienības tiesību īstenošanas Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē, papildus citiem elementiem vēl jāpārbauda, vai attiecīgā tiesiskā regulējuma mērķis ir īstenot kādu Savienības tiesību normu, kāds ir šī regulējuma raksturs un vai tam ir vēl citi mērķi papildus tiem, kas jau ir noteikti Savienības tiesībās, pat ja šis regulējums Savienības tiesības var ietekmēt netieši, un vai ir kāds specifisks Savienības tiesību regulējums šajā jautājumā vai tāds, kas šo jautājumu var ietekmēt.
Tā kā atteikums piešķirt uzturēšanās atļauju neietilpst Savienības tiesību īstenošanā Pamattiesību hartas 51. panta izpratnē, jo uzturēšanās atļaujas lūdzēja situāciju neregulē Savienības tiesības, šāda atteikuma atbilstība pamattiesībām nav vērtējama šīs hartas noteikto tiesību kontekstā.
(sal. ar 76., 77., 79.–82. punktu un rezolutīvo daļu)