CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2008. gada 27. novembrī
Lieta F‑35/07
Bettina Klug
pret
Eiropas Zāļu aģentūru (EMEA)
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma nepagarināšana – Nelabvēlīgs novērtējuma ziņojums – Psiholoģiska vardarbība
Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru B. Kluga [B. Klug] lūdz piespriest Eiropas Zāļu aģentūrai pagarināt 2002. gada 7. februārī noslēgto darba līgumu, kas stājās spēkā 2002. gada 1. jūlijā uz pieciem gadiem, izmaksāt viņai atlīdzību EUR 200 000 apmērā par nodarīto morālo kaitējumu, kā arī atcelt viņas novērtējuma ziņojumu par laika posmu no 2004. gada 31. decembra līdz 2006. gada 31. decembrim un sagatavot jaunu ziņojumu, pamatojoties uz nolēmumu, ko pieņems Civildienesta tiesa.
Nolēmums: Prasību noraidīt. Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Lēmums, ar kuru tiek atgādināts par pagaidu darbinieka līguma beigu termiņu un kas jāsaprot kā lēmums par līguma nepagarināšanu
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana – Administrācijas rīcības brīvība
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pants)
3. Ierēdņi – Administrācijas pienākums sniegt palīdzību – Apjoms – Administrācijas pienākums izskatīt sūdzības par psiholoģisku vardarbību un informēt sūdzības iesniedzēju par viņa sūdzības iznākumu
(Civildienesta noteikumu 24. pants un 90. panta 1. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pants)
1. Nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta nozīmē ir administrācijas lēmums, ar kuru pagaidu darbiniekam tiek atgādināts viņa darba līguma beigu datums, kaut arī to ir iespējams pagarināt, un kuru attiecīgā persona var saprast tikai kā atteikumu pagarināt minēto līgumu. Šāds lēmums, kura rezultātā pagaidu darbinieks zaudē savu darba tiesisko attiecību saglabāšanu kādā Kopienu iestādē, būtībā ir akts, kas tieši un nekavējoties ietekmē šī darbinieka intereses, konkrēti mainot viņa tiesisko stāvokli.
(skat. 43. punktu)
Atsauces:
Pirmās instances tiesa: 2008. gada 15. oktobris, T‑160/04 Potamianos/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 23. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 28. jūnijs, F‑38/06 Bianchi/EIF, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 92.–94. punkts.
2. Kompetentajai iestādei ir plaša rīcības brīvība izbeigt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. pantam, ievērojot līgumā paredzēto iepriekšējo paziņošanu, kā arī priekšlaicīgi izbeigt uz noteiktu laiku noslēgtu pagaidu darbinieka līgumu, un Kopienu tiesai tādējādi neatkarīgi no pienākuma norādīt pamatojumu izpildes pārbaudes ir jāpārbauda tikai tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vai arī nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana. Vēl jo vairāk tā tas ir gadījumā, ja runa ir nevis par priekšlaicīgu izbeigšanu, bet par pagaidu darbinieka līguma, kas noslēgts uz noteiktu laiku, nepagarināšanu, jo līguma pagarināšana ir tikai iespēja, kas ir pakļauta nosacījumam, ka tā atbilst dienesta interesēm.
Šajā ziņā kompetentajai iestādei, ja tā lemj par darbinieka stāvokli, ir jāņem vērā visi apstākļi, kas var noteikt tās lēmumu, un it īpaši attiecīgā darbinieka intereses. Tas izriet no administrācijas pienākuma ņemt vērā ierēdņa intereses, kas atspoguļo abpusējo tiesību un pienākumu līdzsvaru, kurš ar Civildienesta noteikumiem un – pēc analoģijas – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību ir izveidots attiecībās starp valsts iestādi un tās darbiniekiem. Tomēr pienākums ņemt vērā attiecīgā darbinieka personiskās intereses nevar likt aizliegt kompetentajai iestādei nepagarināt līgumu uz noteiktu laiku, neraugoties uz šī darbinieka iebildumiem, ja to prasa dienesta intereses.
Tādējādi Kopienu tiesai ir jāpārbauda tikai tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda dienesta interešu vērtējumā, kas varēja pamatot pagaidu darbinieka darba līguma nepagarināšanu, vai nav notikusi pilnvaru ļaunprātīga izmantošana, kā arī vai ir izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņa intereses, kas ir jāievēro Kopienu iestādei, ja tai ir jālemj par līguma, kurš to saista ar kādu no tās darbiniekiem, pagarināšanu.
(skat. 65.–68. un 79. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1981. gada 26. februāris, 25/80 De Briey/Komisija, Recueil, 637. lpp., 7. punkts; 1994. gada 29. jūnijs, C‑298/93 P Klinke/Tiesa, Recueil, I‑3009. lpp., 38. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 28. janvāris, T‑45/90 Speybrouck/Parlaments, Recueil, II‑33. lpp., 97. un 98. punkts; 1994. gada 17. marts, T‑51/91 Hoyer/Komisija, Recueil FP, I‑A‑103. un II‑341. lpp., 36. punkts; 1996. gada 18. aprīlis, T‑13/95 Kyrpitsis/ESK, Recueil FP, I‑A‑167. un II‑503. lpp., 52. punkts; 1997. gada 14. jūlijs, T‑123/95 B/Parlaments, Recueil FP, I‑A‑245. un II‑697. lpp., 70. punkts; 2000. gada 12. decembris, T‑223/99 Dejaiffe/ITSB, Recueil FP, I‑A‑277. un II‑1267. lpp., 51. un 53. punkts; 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑239. lpp., 50., 51. un 64. punkts; 2005. gada 1. marts, T‑258/03 Mausolf/Europol, Krājums‑CDL, I‑A‑45. un II‑189. lpp., 49. punkts.
3. Pienākums sniegt palīdzību, kas paredzēts Civildienesta noteikumu 24. pantā, kurš ir piemērojams pagaidu darbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. pantā iekļauto atsauci, ir saistīts ar administrācijas pienākumu nopietni, ātri un pavisam konfidenciāli pārbaudīt sūdzības psiholoģiskās vardarbības jomā un informēt sūdzības iesniedzēju par viņa sūdzības iznākumu.
Šajā nolūkā pietiek ar to, ka ierēdnis vai darbinieks, kas lūdz savas iestādes aizsardzību, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24. pantu iesniedz lūgumu atbilstoši to pašu noteikumu 90. panta 1. punktam, kurā ir iekļauti vismaz sākotnēji pierādījumi par to darbību patiesumu, kuras saskaņā ar ierēdņa apgalvojumiem tika vērstas pret viņu. Pastāvot šiem apstākļiem, attiecīgajai iestādei ir jāveic atbilstoši pasākumi, it īpaši izmeklēšana, lai sadarbībā ar sūdzības iesniedzēju noskaidrotu sūdzības pamatā esošos faktus.
(skat. 73., 74. un 76. punktu)
Atsauces:
Tiesa: 1979. gada 14. jūnijs, 18/78 V./Komisija, Recueil, 2093. lpp., 15. punkts; 1989. gada 26. janvāris, 224/87 Koutchoumoff/Komisija, Recueil, 99. lpp., 15. un 16. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 21. aprīlis, T‑5/92 Tallarico/Parlaments, Recueil, II‑477. lpp., 30. un 31. punkts.