Lieta T‑359/12

Louis Vuitton Malletier

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme, kura attēlo šaha galdiņa motīvu brūnā un smilškrāsā – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 7. panta 3. punkts – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. un 2. punkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2015. gada 21. aprīļa spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Trīsdimensiju preču zīmes, ko veido preces forma – Atšķirtspēja – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Grafiska preču zīme, ko veido preces divdimensiju attēls – Atšķirtspēja – Vērtēšanas kritēriji

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta d) apakšpunktam – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Kopienas grafiska preču zīme, kura attēlo šaha galdiņa motīvu brūnā un smilškrāsā

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 52. punkts)

4.      Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskuma princips

5.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Spēkā neesamības atzīšanas process attiecībā uz absolūtiem atteikuma pamatiem – Pārbaude, kas aprobežojas ar izvirzītajiem pamatiem

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkts, 52. un 55. pants, 57. panta 1. punkts un 76. panta 1. punkts)

6.      Kopienas preču zīme – Atteikšanās, atcelšana un spēkā neesamība – Absolūti spēkā neesamības pamati – Reģistrācija, kas ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktam – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktam un 3. punkts, 52. panta 2. punkts un 165. panta 1. un 4. punkts)

7.      Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Izņēmums – Atšķirtspējas iegūšana izmantošanas rezultātā – Preču zīme, kam nav atšķirtspējas visā Savienībā

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 1. panta 1. punkts un 7. panta 3. punkts)

1.      Tādas trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritēriji nav atšķirīgi no tiem, ko piemēro citām preču zīmju kategorijām.

Tomēr, piemērojot šos kritērijus, ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces forma, ne vienmēr ir tāda pati kā sastopoties ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču formas.

Proti, vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja tādējādi varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja.

Turklāt jo vairāk forma, kas pieteikta reģistrācijai kā preču zīme, līdzinās formai, kādā visdrīzāk būs konkrētā prece, jo ir ticamāk, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajos apstākļos vienīgi tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares normām vai ieražām un kura tādēļ var pildīt izcelsmes norādes pamatfunkciju, netrūkst atšķirtspējas minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

(sal. ar 20.–23. punktu)

2.      Judikatūra saistībā ar tādas trīsdimensiju preču zīmes, ko veido pašas preces forma, atšķirtspējas vērtējuma kritērijiem ir piemērojama arī gadījumā, ja apstrīdētā preču zīme ir grafiska preču zīme, ko veido minētās preces divdimensiju attēls. Proti, šādā gadījumā preču zīmi arī neveido apzīmējums, kas nav atkarīgs no tā apzīmējamās preces aspektiem.

Tā tās ir arī attiecībā uz grafisku preču zīmi, kuru veido preces, ko tā apzīmē, formas daļa, ciktāl konkrētā sabiedrības daļa nepastarpināti un bez tālākām pārdomām to uztvers kā konkrētās preces īpaši interesantas vai pievilcīgas detaļas attēlojumu, nevis kā norādi uz tās komerciālo izcelsmi.

(sal. ar 24. un 25. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35.–45., 104. un 120. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47.–51. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 58.–62. punktu)

6.      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 3. punktu šīs pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais absolūtais [atteikuma] pamats neliedz reģistrēt preču zīmi, ja tā attiecībā uz precēm, attiecībā uz kurām pieteikta reģistrācija, ieguvusi atšķirtspēju tās izmantošanas rezultātā.

Tāpat Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punktā tostarp ir noteikts, ka, ja Kopienas preču zīme ir reģistrēta, pārkāpjot šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās prasības, tā tomēr nevar tikt atzīta par spēkā neesošu, ja preču zīmes izmantošanas rezultātā pēc tās reģistrācijas tā ir ieguvusi atšķirtspēju attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta.

Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 165. panta 1. un 4. punktam pierādījumi par izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju ir jāsniedz vienīgi par valstīm, kuras bija Savienības dalībvalstis apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas dienā.

Apzīmējums, kam nepiemīt raksturīgā atšķirtspēja un kas pirms šī apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas tā izmantošanas rezultātā ir ieguvis atšķirtspēju attiecībā uz reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm un pakalpojumiem, var tikt reģistrēts, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punktu, jo runa nav par preču zīmi “kas reģistrēta, pārkāpjot 7. panta normas”. Tātad Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkts šādā gadījumā nekādā ziņā nav piemērojams. Šī pēdējā minētā norma drīzāk attiecas uz preču zīmēm, kuru reģistrācija bijusi pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) līdz d) apakšpunktā norādītajiem atteikuma pamatiem un kuras šādas normas neesamības gadījumā, piemērojot Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punktu, būtu jāatzīst par spēkā neesošām. Regulas Nr. 207/2009 52. panta 2. punkta mērķis tieši ir saglabāt tādu preču zīmju reģistrāciju, kuras attiecīgajā laikposmā, proti, kopš to reģistrācijas, izmantošanas rezultātā ir ieguvušas atšķirtspēju attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem tās tikušas reģistrētas, neraugoties uz to, ka šī reģistrācija tās izdarīšanas brīdī bijusi pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. pantam.

(sal. ar 79.–82. punktu)

7.      Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 1. panta 2. punktu Kopienas preču zīmei ir “vienots raksturs”, kas nozīmē, ka tai ir “vienāds spēks visā Kopienā”. No Kopienas preču zīmes vienotā rakstura izriet, ka, lai apzīmējumu varētu reģistrēt, tam ir jāpiemīt atšķirtspējai visā Savienībā. Tādējādi saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 7. panta 2. punktu preču zīmi nereģistrē, ja tai trūkst atšķirtspējas kādā Savienības daļā.

Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts, kurā ir atļauts reģistrēt apzīmējumus, kuri atšķirtspēju ir ieguvuši izmantošanas rezultātā, ir jāinterpretē šo prasību gaismā. Līdz ar to šāda izmantošanas rezultātā iegūtā atšķirtspēja ir jāpierāda visā tajā teritorijas daļā, kur preču zīmei ab initio nav bijusi šāda spēja.

No iepriekš minētā viennozīmīgi izriet, ka, ja apstrīdētajai preču zīmei nav atšķirtspējas visā Savienībā, pierādījumi par minētās preču zīmes izmantošanas rezultātā iegūto atšķirtspēju ir jāsniedz par katru dalībvalsti.

Protams, Tiesa uzskatīja, ka, pat ja ir skaidrs, ka tas, vai preču zīme izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju, ir jāpierāda attiecībā uz Savienības daļu, kurā šai preču zīmei šāda atšķirtspēja ab initio nav bijusi, būtu pārmērīgi pieprasīt, lai šādas atšķirtspējas iegūšanas pierādījumi tiktu sniegti par katru dalībvalsti atsevišķi.

Tomēr ir jānorāda, ka atgādinot judikatūru, saskaņā ar kuru preču zīmi var reģistrēt vienīgi tad, ja ir pierādīts, ka tā izmantošanas rezultātā ir ieguvusi atšķirtspēju Savienības daļā, kurā šai preču zīmei šāda atšķirtspēja ab initio nav bijusi, un ka tā tas ir attiecībā uz visu Savienību, Tiesa nav novirzījusies no savas judikatūras.

(sal. ar 84., 85. un 91.–93. punktu)