Apelācijas sūdzība, ko 2023. gada 27. novembrī Spānijas Karaliste iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2023. gada 26. jūlija spriedumu lietā T-776/20 Stockdale/Padome u.c.

(Lieta C-728/23 P)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Spānijas Karaliste (pārstāvis: M. Morales Puerta)

Pārējie lietas dalībnieki: Robert Stockdale, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Savienības Īpašais pārstāvis (turpmāk tekstā – “ESĪP”) Bosnijā un Hercegovinā

Prasījumi

Spānijas Karalistes prasījumi Tiesai ir šādi:

atcelt Vispārējās tiesas 2023. gada 26. jūlija spriedumu Stockdale/Padome u.c. (T-776/20, EU:T:2023:422) attiecībā uz konstatējumu par atbildētāja statusu saistībā ar pirmo prasījumu un atzīt pirmo prasījumu par pieņemamu attiecībā uz Padomi, bet nepieņemamu – attiecībā uz ESĪP.

Pamati un galvenie argumenti

Spānijas Karaliste pārsūdz spriedumu, ciktāl Vispārējā tiesa saistībā ar pirmo prasījumu par lēmuma izbeigt līgumu atcelšanu un no tā izrietošo zaudējumu atlīdzināšanu, ir lēmusi “par nepieņemamības pamatiem, kuri saistīti ar atbildētāja vai atbildētāju noteikšanu”.

Apelācijas sūdzības atbalstam Spānijas Karaliste izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats ir saistīts ar tiesību kļūdu, interpretējot Lēmuma (KĀDP) 2019/1340 ¹ 4. un 6. pantu, lasot tos kopā ar LES 28. panta 1. punktu, jo lēmums izbeigt Robert Stockdale līgumu nav attiecināms uz Eiropas Savienības Īpašo pārstāvi, jo, neraugoties uz to, ka tas šo lēmumu ir pieņēmis iestādes, ko viņš pārstāv, vārdā, šis lēmums neietver viņa gribu un ir pieņemts, sekojot norādījumiem, kuri tam jāpilda kā Eiropas Savienības pārstāvim Bosnijā un Hercegovinā un, galu galā, īstenojot viņam Padomes piešķirtās pilnvaras, kā rezultātā tikai Padome bija jāatzīst par atbildētāju saistībā ar R. Stockdale pirmo prasījumu par lēmuma izbeigt līgumu atcelšanu un 393 850,08 EUR zaudējumu atlīdzināšanu.

Otrais pamats ir saistīts ar diskriminācijas aizlieguma principa pārkāpumu, jo pārsūdzētajā spriedumā šis princips esot pārkāpts, secinot, ka ESĪP ir atzīstams par atbildētāju saistībā ar prasītāja pirmajā instancē izvirzīto pirmo prasījumu, un nelemjot tāpat, kā tas ticis darīts 2016. gada 19. jūlija spriedumā H/Padome u.c. (C-455/14 P, EU:C:2016:569), kurā Eiropas Savienības policijas misijas Sarajevā (Bosnija un Hercegovina) vadītāja pieņemtais lēmums tika attiecināts uz Padomi, lai gan abas šīs lietas būtībā ir identiskas.

____________

¹ Padomes Lēmums (KĀDP) 2019/1340 (2019. gada 8. augusts), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Bosnijā un Hercegovinā (OV 2019, L 209, 10. lpp.).