EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)
2013. gada 25. septembrī (*)
Civildienests – Līgumdarbinieks – Pieņemšana darbā – Uzaicinājums pieteikties uz konkursu EPSO/CAST/02/2010 – Pieņemšanas darbā nosacījumi – Atbilstoša profesionālā pieredze – Lūguma pieņemt darbā noraidīšana
Lieta F‑158/12
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kas ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu,
Éric Marques, Eiropas Komisijas līgumdarbinieks, ar dzīvesvietu Ennery (Francija), ko pārstāv A. Salerno un B. Cortese, advokāti,
apelācijas sūdzības iesniedzējs,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv C. Berardis‑Kayser un G. Berscheid, pārstāvji,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch] (referents), tiesneši R. Barentss [R. Barents] un K. Brādlijs [K. Bradley],
sekretāre K. Lopesa Bankalari [X. Lopez Bancalari], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2013. gada 12. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 24. decembrī, É. Marques lūdz, no vienas puses, atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. marta lēmumu, ar kuru tika atteikts viņu pieņemt darbā kā līgumdarbinieku III funkciju grupā, un, no otras puses, atlīdzināt viņam nodarīto kaitējumu.
Tiesvedības rašanās fakti
2 Prasītājam ir vidējās izglītības diploms, kas viņam nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību. 2006. gada 1. novembrī Komisija viņu pieņēma darbā kā līgumdarbinieku atbilstoši Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (turpmāk tekstā – “PDNK”) 3.a pantam. Viņš tika iekļauts PDNK 80. pantā minētajā I funkciju grupā un norīkots darbā Infrastruktūras un apgādes birojā Luksemburgā (Luksemburga) (turpmāk tekstā – “OIL”), kur viņš pildīja ar budžeta un finanšu jautājumiem saistītus pienākumus.
3 2010. gada 17. maijā Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) publicēja uzaicinājumu pieteikties uz konkursu EPSO/CAST/02/10 (turpmāk tekstā – “UPK”), lai izveidotu to kandidātu datu bāzi, kurus var pieņemt darbā kā līgumdarbiniekus, kas Eiropas Komisijā pildītu finanšu asistenta pienākumus.
4 UPK bija noteikts, ka finanšu asistentiem, kuri var tikt pieņemti darbā, būs jāveic “izpildes uzdevumi, dokumentu sagatavošana, grāmatvedības un citi tehniski uzdevumi” un viņi tiks iekļauti PDNK 80. pantā noteiktajā III funkciju grupā. Attiecībā uz prasītajām kvalifikācijām UPK bija norādīts, ka pieteikšanās pēdējā dienā, proti, 2010. gada 14. jūnijā, minimālās prasības kandidātiem ir “vidusskolas izglītības līmenis, ko apliecina diploms, kas nodrošina iespēju iegūt augstāko izglītību, un vismaz trīs gadu atbilstoša profesionālā pieredze”. UPK bija arī aprakstīti finanšu asistenta pienākumi un to izpildei nepieciešamās prasmes.
5 Prasītājs 2010. gadā nokārtoja UPK paredzētos atlases pārbaudījumus finanšu asistenta profilam.
6 2011. gada 30. maijā EPSO izsludināja papildu atlases posmu, lai UPK ieguvējiem dotu iespēju noslēgt beztermiņa līgumu.
7 2011. gadā prasītājs sekmīgi nokārtoja papildu atlases testus.
8 2011. gada 24. oktobrī OIL atlases komisija uzskatīja, ka prasītāja profils un prasmes atbilst “III funkciju grupas līgumdarbinieka prasmju līmenim”. Tādēļ OIL lūdza pieņemt viņu darbā kā finanšu asistentu III funkciju grupā.
9 2011. gada 1. decembrī OIL “Ēdināšanas pakalpojumi – Mājoklis – Veselības centrs” nodaļas vadītājs, kura vadībā prasītājs bija strādājis, izveidoja ziņojumu, kurā norādīja, ka prasītāja faktiski veiktie pienākumi “neapšaubāmi ir [bija] III funkciju grupai atbilstoša profesionāla pieredze”. Tajā pašā ziņojumā minētais nodaļas vadītājs aprakstīja prasītāja faktiski veiktos pienākumus.
10 2012. gada 1. februārī OIL “Personāls – Komunikācija – Konferences – Veselība un drošība” nodaļas vadītājs norādīja Komisijas Cilvēkresursu un drošības ģenerāldirektorātam (ĢD), ka, “ja atsevišķus [prasītājam] uzticētos pienākumus varētu interpretēt kā atbilstošus III [funkciju grupas pienākumu] līmenim, ir jāņem vērā, ka [viņš] veic galvenokārt administratīvus pienākumus, [kas atbilst] I [..] funkciju [grupai]”.
11 2012. gada 6. martā Komisijas Cilvēkresursu un drošības ĢD informēja OIL, ka “[prasītāja] profesionālās pieredzes analīze neļauj [neļāva] pierādīt, ka 2010. gada 14. jūnijā viņam ir [bija] trīs gadu profesionāla pieredze, kas būtu līdzvērtīga III [funkciju grupas pienākumiem]”. Līdz ar to Komisija atteicās izpildīt OIL lūgumu pieņemt prasītāju darbā par finanšu asistentu III funkciju grupā (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
12 2012. gada 5. jūnijā prasītājs iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu atbilstoši 90. panta 2. punktam Eiropas Savienības Civildienesta noteikumos, ko piemēro līgumdarbiniekiem saskaņā ar PDNK 117. pantu.
13 Iestāde, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “AHCC”), 2012. gada 11. septembrī noraidīja sūdzību. Tā uzskatīja, ka gan divu OIL nodaļas vadītāju ziņojumi, attiecīgi 2011. gada 1. decembra un 2012. gada 1. februāra ziņojums, gan visi prasītāja individuālās lietas elementi, tostarp arī viņa ieņemto amatu apraksti, neļauj uzskatīt, ka pienākumi, kurus viņš bija pildījis līdz 2010. gada 14. jūnijam, bija “līdzvērtīgi III [funkciju grupas pienākumiem]”. AHCC uzskata, ka šie pienākumi pamatā atbilda I funkciju grupai vai arī II funkciju grupai, bet ne III funkciju grupai.
Lietas dalībnieki prasījumi
14 Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt ar minēto lēmumu viņam nodarītos materiālos zaudējumus;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 Komisijas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasību atcelt lēmumu
16 Prasības atcelt lēmumu pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus. Pirmais pamats ir balstīts uz PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta, 2004. gada 7. aprīļa Vispārējo īstenošanas noteikumu attiecībā uz procedūrām, kas reglamentē līgumdarbinieku pieņemšanu darbā un nodarbināšanu Komisijā, kuri publicēti Administratīvajā paziņojumā Nr. 49–2004 (turpmāk tekstā – “VĪN 2004”), 2. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 2011. gada 2. martā pieņemto PDNK 79. panta 2. punkta, kas regulē līgumdarbinieku, kurus pieņēmusi darbā Komisija saskaņā ar šo PDNK 3.a un 3.b pantu, nodarbināšanas nosacījumus, vispārīgo īstenošanas noteikumu, kuri publicēti Administratīvajā paziņojumā Nr. 33‑2011 (turpmāk tekstā – “VĪN 2011”), I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta, kā arī UPK noteikumu pārkāpumu. Otrais pamats ir balstīts uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
17 Ar savu pirmo pamatu prasītājs norāda, ka papildus vidējās izglītības diplomam PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunktā, VĪN 2004 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir noteikta prasība, ka III funkciju grupai ir vajadzīga tikai trīs gadu “atbilstoša profesionāla pieredze”. Komisijas prasībai, saskaņā ar kuru prasītajai pieredzei bija jābūt “līdzvērtīgā līmenī” ar pienākumiem, kādi tiek pildīti minētajā funkciju grupā, nav juridiska pamata. Prasītājs uzskata, ka VĪN 2004 un 2011 nav minētas stingrākas prasības kā prasība par “atbilstošu trīs gadu pieredzi”, izņemot vienīgi attiecībā uz līgumdarbinieku klasificēšanu pakāpē. Tomēr tas ir jautājums par papildu nosacījumiem attiecībā uz profesionālo pieredzi, kas noteikta kā minimāls nosacījums, lai pieņemtu darbā.
18 Komisija atbild, ka PDNK 82. panta 2. punktā ir noteiktas tikai minimālās prasības un tāpēc tā var pieprasīt augstāku kvalifikācijas līmeni. Turklāt VĪN 2004 un VĪN 2011, kā arī UPK noteiktā prasība par “atbilstošu profesionālu pieredzi” varētu tikt interpretēta kā prasība par tam līmenim, kādu kandidāts vēlas sasniegt, proti, šajā gadījumā – III funkciju grupai, atbilstošu pieredzi. Šāda interpretācija varētu rast apstiprinājumu VĪN 2004 7. panta 3. punktā. Visbeidzot UPK minētā prasība par “atbilstošu profesionālo pieredzi” ir saistīta ar tajā ietverto III funkciju grupas finanšu asistenta profilu.
19 Šajā sakarā Vispārējā tiesa atgādina, ka, ja administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai noteiktu, vai kandidāta iepriekšējo profesionālo pieredzi var ņemt vērā, pieņemot viņu par līgumdarbinieku III funkciju grupā, šī plašā rīcības brīvība ir jāizmanto, ievērojot visus piemērojamos noteikumus (Vispārējās tiesas 2010. gada 28. oktobra spriedums lietā F‑6/09 Fares/Komisija, 38. un 39. punkts).
20 Jānorāda, ka PDNK 82. panta 2. punktā ir noteikts:
“Pieņemot darbā par līgumdarbinieku, ir šādas prasības:
[..]
b) II un III funkciju grupā:
i) augstākā izglītība, ko apliecina diploms;
ii) vidējā izglītība, kas apliecināta ar diplomu, kurš dod iespēju uzsākt studijas augstskolā, un vismaz trīs gadu atbilstoša profesionālā pieredze; vai
iii) līdzvērtīga līmeņa profesionālā izglītība vai profesionālā pieredze, ja tas ir nepieciešams dienesta interesēs.
[..]”
21 Attiecībā uz VĪN ir svarīgi noteikt, vai šajā lietā ir piemērojami VĪN 2004 vai VĪN 2011, jo, pat ja mērķis tiem ir viens, to starpā pastāv nelielas atšķirības, it īpaši attiecībā uz jēdzienu “atbilstoša profesionāla pieredze”, kurš ir sīkāk precizēts VĪN 2011.
22 Šajā ziņā jāatgādina, ka tiesību akta tiesiskums ir jāizvērtē, ņemot vērā faktiskos un tiesiskos apstākļus, kas ir pastāvējuši tā pieņemšanas laikā (Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑58/05 Centeno Mediavilla u.c./Komisija, 151. punkts; Vispārējās tiesas 2011. gada 29. septembra spriedums lietā F‑70/05 Mische/Komisija, 70. punkts). VĪN 2011 tika pieņemti un stājās spēkā 2011. gada 2. martā un tādējādi bija piemērojami tad, kad apstrīdētais lēmums tika pieņemts, proti, 2012. gada 6. martā. Šajā datumā ar VĪN 2011 jau bija atcelti VĪN 2004. Protams, VĪN 2004 bija piemērojami UPK publicēšanas laikā un 2010. gada 14. jūnijā, kad bija jāizpilda uzņemšanas nosacījumi. Tomēr AHCC uz attiecīgo brīdi nepieņēma nekādu galīgu lēmumu par to, vai prasītājs varēja atsaukties uz atbilstošu prasīto pieredzi, lai varētu tikt pieņemts darbā III funkciju grupā. Turklāt VĪN 2011 14. pantā ietvertie pārejas noteikumi regulēja jautājumu par personām, kuras bija izturējušas atlases pārbaudījumus pirms minēto VĪN stāšanās spēkā, jautājumu par spēkā esošajiem līgumiem, grūtības saistībā ar personāla nodarbināšanu, pamatojoties uz VĪN 2004 ietverto atkāpi, jautājumu par jauno speciālistu situāciju un stipendiātu izmantošanu.
23 VĪN 2011 14. pantā noteiktie pārejas noteikumi savukārt neskar jautājumu par tādu minimālo nodarbināšanai nepieciešamo kvalifikāciju izvērtējumu, kas vajadzīgas, lai pieteiktos darbā par līgumdarbinieku dažādās funkciju grupās un it īpaši III funkciju grupā. Pārejas noteikums principā ir jāinterpretē šauri, jo ar to notiek atkāpšanās no pastāvīgiem noteikumiem un principiem, kas būtu uzreiz piemērojami šādām situācijām, ja nebūtu minētās kārtības (Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2012. gada 13. decembra rīkojums lietā T‑641/11 P Mische/Komisija, 45. punkts; Vispārējās tiesas 2010. gada 30. septembra spriedums lietā F‑29/05 Vivier/Komisija, 67. un 68. punkts un tajos minētā judikatūra, un spriedums lietā F‑107/05 Toth/Komisija, 71. un 72. punkts un tajos minētā judikatūra). Nepastāvot īpašiem apstākļiem, kas pamatotu VĪN 2011 14. panta interpretāciju, no iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas brīdī AHCC saskaņā ar VĪN 2011 bija jānovērtē pieredze, kādu prasītājs bija ieguvis līdz konkrētajam datumam, proti, 2010. gada 14. jūnijam.
24 Tas nozīmē, ka VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts noteic, ka “minimālās prasības, lai pieņemtu darbā par līgumdarbinieku” ir šādas:
“III funkciju grupā:
i) augstākā izglītība, ko apliecina diploms,
vai
ii) vidusskolas izglītība, ko apliecina diploms, kurš dod iespēju uzsākt studijas augstskolā, un vismaz trīs gadu atbilstoša profesionālā pieredze. Šajā kontekstā profesionālo pieredzi uzskata par atbilstošu, ja tā ir iegūta vienā no Komisijas darbības jomām [..] pēc tam, kad iegūts diploms, kas dod piekļuvi šai funkciju grupai,
vai
iii) ārkārtas gadījumā un ja tam ir pamatojums dienesta interesēs, līdzvērtīga līmeņa profesionālā izglītība vai profesionālā pieredze; [a]pvienoto [k]omisiju reizi gadā informē par šīs tiesību normas piemērošanu.”
25 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, interpretējot Savienības tiesību normu, ir jāpatur prātā ne vien tās formulējums un konteksts, bet arī to noteikumu mērķi, kuros šī norma ietilpst (Tiesas 1983. gada 17. novembra spriedums lietā 292/82 Merck, 12. punkts; Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2010. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑160/08 P Komisija/Putterie-De-Beukelaer, 70. punkts; Vispārējās tiesas 2011. gada 10. marta spriedums lietā F‑27/10 Begue u.c./Komisija, 40. punkts).
26 Šajā gadījumā vispirms ir jāpiemin, ka, norādot, ka kandidātiem ir jābūt “vismaz trīs gadu atbilstošai profesionālai pieredzei”, UPK ir pārņemta terminoloģija, kas izmantota gan PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunktā, gan VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā.
27 Ja nav diploma, kas apliecinātu augstākās izglītības līmeni, PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir pieprasīta “atbilstoša profesionālā pieredze”, ja attiecīgajai personai ir “vidusskolas izglītība, ko apliecina diploms, kurš dod iespēju uzsākt studijas augstskolā”, vai arī, ja tā nav, “līdzvērtīga līmeņa profesionālā izglītība vai profesionālā pieredze”. VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā ir pārņemta tā pati atšķirība un ir atspoguļota arī dažādās PDNK un VĪN 2011 valodu versijās (piemēram, vācu valodā “einschlägige Berufserfahrung” un “gleichwertige [..] Berufserfahrung”, angļu valodā “appropriate professional experience” un “equivalent level”, itāļu valodā “esperienza professionale adeguata” un “esperienza professionale di livello equivalente”, kā arī holandiešu valodā “relevante beroepservaring” un “gelijkwaardige beroepservaring”).
28 Tomēr jāņem vērā, ka, ja likumdevējs un administratīvā iestāde izmanto vienā un tajā pašā vispārpiemērojamajā tiesību aktā divus dažādus terminus, konsekvences un tiesiskās noteiktības apsvērumi izslēdz to, ka šiem abiem terminiem varētu būt viena darbības joma. Tas pats a fortiori attiecas uz gadījumu, ja sarunvalodā šiem jēdzieniem ir atšķirīga nozīme. Tieši tāds ir gadījums ar īpašības vārdiem “atbilstošs” un “līdzvērtīgs”. Savā parastajā nozīmē īpašības vārds “atbilstošs” nozīmē “piemērots īpašai izmantošanai”, kas apstiprina otro teikumu VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta ii) punktā. Savukārt īpašības vārds “līdzvērtīgs” nozīmē “vienādas vērtības” un tādēļ tam ir daudz šaurāka nozīme.
29 Turklāt no iepriekš minētā sprieduma lietā Fares/Komisija izriet, ka PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punkts ir jāsaprot tādējādi, ka, ja dienesta intereses to pamato, iestāde var pieņemt darbā III funkciju grupā tādu kandidātu, kuram nav nedz augstākās izglītības diploma, nedz vidusskolas izglītības, kas dod iespēju uzsākt studijas augstskolā, bet kurš var atsaukties uz profesionālo izglītību vai profesionālo pieredzi, kas neatbilst kritērijiem 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā, bet kuras līmenis būtu līdzvērtīgs šiem kritērijiem (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā Fares/Komisija, 50. punkts).
30 Citiem vārdiem, PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktā, kā arī VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktā un UPK, kurā ir pārņemti šie nosacījumi, līdzvērtības prasība attiecas uz 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā minētajiem kritērijiem par izglītības līmeni un vajadzības gadījumā par profesionālo pieredzi, un nevis tieši uz III funkciju grupas pienākumiem, kā to Komisija apgalvoja apstrīdētajā lēmumā un noraidot sūdzību.
31 Visbeidzot, PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkts izriet no Padomes 2004. gada 22. marta Regulas (EK, Euratom) Nr. 723/2004, ar ko groza Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Kopienu pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 124, 1. lpp.). Taču, kaut arī šīs regulas preambulas otrajā apsvērumā ir uzsvērta nepieciešamība “Kopienām turpināt nodrošināt augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi”, no šī vispārējā mērķa nav iespējams izsecināt, ka prasība par atbilstošu profesionālo pieredzi, lai varētu pieņemt darbā III funkciju grupā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tā stingrāk pieprasa līdzvērtīga līmeņa pieredzi tai pieredzei, kuru var iegūt tikai šajā funkciju grupā.
32 No iepriekš minētā izriet, ka PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkts, VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts un UPK ir jāinterpretē tādējādi, ka kandidātam uz līgumdarbinieka darbavietu III funkciju grupā ir jābūt trīs gadu pieredzei, kas ir atbilstoša izpildāmajiem pienākumiem, lai arī nav tiem līdzvērtīga.
33 Šādu interpretāciju neapšauba VĪN 2004 7. panta 3. punkts, kurā ir precizēts: “Lai to varētu ņemt vērā [nosakot pakāpi], profesionālajai pieredzei ir jābūt iegūtai, veicot darbu, kas atbilst minimālajām prasībām, lai piekļūtu attiecīgajai funkciju grupai, un saistībā ar kādu no iestādes darbības jomām. To ņem vērā sākot ar datumu, kad attiecīgā persona ir izpildījusi 2. pantā noteiktās minimālās prasības (tostarp, ja vajadzīgs, visas minētajā pantā noteiktās prasības par profesionālo pieredzi).”
34 VĪN 2004 7. panta 3. punkts brīdī, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, ne vien nebija vairs spēkā, bet tajā bija arī tikai precizēts, ka, lai pretendents varētu tikt iekļauts kādā no līgumdarbinieku klasifikācijas pakāpēm, profesionālajai pieredzei ir jābūt iegūtai ar darbu, kura veikšanai ir jābūt minimālajām kvalifikācijas prasībām attiecīgajā funkciju grupā, proti, ar darbu, kas atbilst VĪN 2004 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajai “atbilstošajai profesionālajai pieredzei”.
35 Šajā gadījumā AHCC bija jāatbild uz jautājumu, vai, pamatojoties uz pārbaudi in concreto par iepriekšējos darbos veiktajiem pienākumiem (iepriekš 19. punktā minētais spriedums lietā Fares/Komisija, 63. un 64. punkts), prasītājam 2010. gada 14. jūnijā bija trīs gadu pieredze, kas atbilst UPK aprakstīto III funkciju grupas finanšu asistenta pienākumu izpildei, nevis jānosaka, vai viņam jau bija līdzīga pieredze, kāda ir nepieciešama šādi aprakstīto pienākumu veikšanai.
36 No tā izriet, ka, atsakoties pieņemt prasītāju darbā par finanšu asistentu III funkciju grupā ar pamatojumu, ka “2010. gada 14. jūnijā viņam nebija tādas trīs gadu profesionālas pieredzes kas būtu līdzvērtīga III [funkciju grupas pienākumiem]”, AHCC neņēma vērā PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu, VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunktu un UPK.
37 Tādējādi pirmais pamats ir pamatots.
38 Savā otrajā pamatā prasītājs norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Viņš apgalvo, ka viņa profesionālā pieredze tiešām bija “līdzvērtīga” tādai pieredzei, kas atbilst III funkciju grupai atbilstošu pienākumu izpildei, un ievērojami pārsniedza prasītos trīs gadus. Šajā sakarā viņš atsaucas uz savu ieņemto amatu aprakstiem un savu vadītāju izteikto vērtējumu viņa 2007., 2009. un 2010. gada novērtējuma ziņojumos, kā arī uz nodaļas vadītāja, pie kura viņš strādāja, 2011. gada 1. decembra ziņojumu.
39 Tā kā pirmais pamats ir pamatots un no tā izriet, ka AHCC bija tikai jāpārbauda, vai prasītāja profesionālo pieredzi var uzskatīt par “atbilstošu”, lai pildītu UPK aprakstītos III funkciju grupas finanšu asistenta pienākumus, Vispārējā tiesa nevar pārbaudīt, vai Komisija nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka prasītājam nebija profesionālas pieredzes, kas būtu “līdzvērtīga III [funkciju grupas pienākumiem]”, ja vien tā nebalsta savu argumentāciju uz juridiski nepareizu pieņēmumu.
Par prasību atlīdzināt zaudējumus
40 Prasītājs uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu tam ir nodarīti materiāli zaudējumi, jo, ja nebūtu minētā lēmuma, 2011. gada oktobrī viņš būtu pieņemts par līgumdarbinieku III funkciju grupā ar augstāku atalgojumu nekā tas, kuru viņš turpināja saņemt par savu darbu I funkciju grupā.
41 Tomēr ir svarīgi pieminēt, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ, jo AHCC atteicās pieņemt prasītāju darbā kā III funkciju grupas finanšu asistentu, pamatojoties uz PDNK 82. panta 2. punkta b) apakšpunkta, VĪN 2011 I pielikuma 1. panta 3. punkta c) apakšpunkta un UPK kļūdainu interpretāciju. Turklāt EK Līguma 266. pantā ir noteikts, ka iestādei, kuras pieņemtais tiesību akts ir pasludināts par spēkā neesošu, “ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai izpildītu spriedumu”, kas tai adresēts. Visbeidzot, AHCC ir plaša rīcības brīvība, pārbaudot, vai kandidāta uz līgumdarbinieka vietu III funkciju grupā faktiski veiktais darbs var tikt uzskatīts par vismaz trīs gadu ilgu atbilstošu profesionālo pieredzi.
42 Šādos apstākļos, tā kā Komisija atkal ir aicināta, ņemot vērā šā sprieduma pamatus, īstenot savu rīcības brīvību attiecībā uz prasītāja profesionālo pieredzi, Vispārējā tiesa nevar, neaizvietojot savu vērtējumu ar Komisijas vērtējumu, piespriest tai samaksāt prasītājam summu, kas būtu līdzvērtīga starpībai starp viņa saņemto atalgojumu, kuru tas turpināja saņemt par darbu I funkciju grupā, un to, kāds viņam būtu piešķirts III funkciju grupā.
Par tiesāšanās izdevumiem
43 Saskaņā ar Reglamenta 87. panta 1. punktu, ievērojot citus šā reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumus, lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kam spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šā paša panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Vispārējā tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kam spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
44 No šajā spriedumā minētajiem pamatiem izriet, ka Komisijas aizstāvība tās lielākajā daļā ir bijusi neveiksmīga. Turklāt prasītājs savos prasījumos it īpaši ir prasījis piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā lietas apstākļi neattaisno Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošanu, tad ir jāpiespriež Komisijai segt savus tiesāšanās izdevumus pašai un atlīdzināt prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (trešā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Komisijas 2012. gada 6. marta lēmumu, ar kuru tika atteikts pieņemt darbā É. Marques kā līgumdarbinieku III funkciju grupā;
2) pārējā daļā prasību noraidīt;
3) Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina É. Marques tiesāšanās izdevumus.
Van Raepenbusch | Barents | Bradley |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 25. septembrī.
W. Hakenberg | | S. Van Raepenbusch |