Lieta T‑287/11

Heitkamp BauHolding/Komisija

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Vācijas nodokļu tiesiskais regulējums par zaudējumu pārnešanu uz nākamajiem taksācijas gadiem (Sanierungsklausel) – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Individuāls skārums – Pieņemamība – Valsts atbalsta jēdziens – Selektīvs raksturs – Nodokļu sistēmas raksturs un uzbūve

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (devītā palāta) 2016. gada 4. februāra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Vispārēja rakstura tiesību akta radīts individuāls skārums – Nosacījumi – Komisijas lēmums, ar kuru aizliegta nozares atbalsta shēma – Tāda uzņēmuma celta prasība, kuram ir iegūtās tiesības veikt nodokļa uzkrājumu atbilstoši šai shēmai – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Minētās atbalsta shēmas piemērošanas apturēšana pēc Komisijas lēmuma uzsākt formālu izmeklēšanas procedūru – Minētās atbalsta shēmas saņēmēja iesniegta prasība – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

3.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Nodokļu atvieglojuma pasākums – Vērtējuma kritēriji – Pamatojums ar nodokļu sistēmas raksturu vai vispārējo uzbūvi

(LESD 107. panta 1. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Pārbaude tiesā – Robežas – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju – Ar tādiem faktiem pamatots pamats, kas nav tikuši norādīti administratīvajā procesā – Pieņemamība

(LESD 108. un 263. pants)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Pasākuma selektīvais raksturs – Nodokļu atvieglojuma pasākums – Nodokļu pasākums, kas ļauj pārnest zaudējumus gadījumā, kad grūtībās esošs uzņēmums tiek nopirkts tā sanācijas nolūkā – Iekļaušana – Pamatojums ar nodokļu sistēmas raksturu vai vispārējo uzbūvi – Neesamība

(LESD 107. pants)

6.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi – Jauns pamats – Jēdziens – Analoģisks risinājums attiecībā uz pamata atbalstam izteiktajiem iebildumiem

(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991. g.) 48. panta 2. punkts)

1.      [Principā nav pieņemama uzņēmuma prasība atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru tiek aizliegta nozares atbalsta shēma, ja šis lēmums skar to tikai tāpēc, ka šis uzņēmums pieder pie attiecīgās nozares un ir potenciāls minētā atbalsta saņēmējs.] [Savukārt tad, ja apstrīdētais akts skar tādu personu grupu, kas ir identificētas vai identificējamas akta pieņemšanas brīdī, ņemot vērā šīs grupas locekļus raksturojošus kritērijus, šis akts var šīs personas skart individuāli, jo tās pieder pie ierobežota uzņēmēju loka.]

Tādējādi [uzņēmums, kuram ir iegūtās tiesības veikt tādu nodokļa uzkrājumu] atbilstoši valsts tiesiskajam regulējumam, kas atzīts par valsts atbalstu ar lēmumu, ar ko aizliedz nozares atbalsta shēmu, [jāuzskata par tādu, kurš ietilpst slēgtajā uzņēmēju lokā, kuri tika identificēti vai kurus viegli var identificēt šī lēmuma pieņemšanas brīdī 1963. gada 15. jūlija sprieduma Plaumann/Komisija, 25/62, izpratnē.] [Šis secinājums nevar tikt atspēkots ar to, ka pēc Komisijas lēmuma uzsākt formālo izmeklēšanas procedūru un vēlāk arī pēc lēmuma, ar ko aizliedz nozares atbalsta shēmu, pieņemšanas valsts iestādes ir veikušas pasākumu, kura mērķis bija atstāt nepiemērotu valsts tiesisko regulējumu šajā lietā.]

Turklāt elementi, uz kuriem judikatūrā tiek balstīta individuālā skaršana LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē, ne vienmēr sakrīt ar tiem elementiem, kuri veido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

(sal. ar 61., 62., 70., 71., 76. un 77. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 82.–87. punktu)

3.      Tādējādi, lai valsts nodokļu pasākums tiktu kvalificēts kā “selektīvs”, vispirms ir jāidentificē un jāpārbauda kopējā jeb “normālā” piemērojamā nodokļu sistēma attiecīgajā dalībvalstī. Pēc tam saistībā ar šo kopējo jeb “normālo” nodokļu sistēmu ir jānovērtē un jānosaka ar attiecīgo nodokļu pasākumu piešķirtās priekšrocības iespējamais selektīvais raksturs, pierādot, ka šis pasākums ir atkāpe no minētās kopējās sistēmas, jo ar to tiek ieviestas atšķirības starp tirgus dalībniekiem, kuri, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts nodokļu sistēmai paredzēto mērķi, ir faktiski un juridiski līdzīgā situācijā. Pēc šiem diviem pārbaudes posmiem pasākums var tikt kvalificēts par selektīvu prima facie.

Tomēr šis nosacījums par selektivitāti nav izpildīts tad, ja pasākums, lai arī tas sniedz priekšrocību tā saņēmējam, tomēr ir pamatots, ievērojot tās nodokļu sistēmas raksturu vai vispārējo uzbūvi, kurā tas iekļaujas. Pēc šī iespējamā trešā pārbaudes posma pasākums tiek klasificēts kā selektīvs.

Šajā sakarā ir jānošķir, no vienas puses, mērķi, kas ir izvirzīti konkrētajai nodokļu sistēmai un kas nav daļa no tās, un, no otras puses, mehānismi, kas ir ietverti pašā nodokļu sistēmā un kas ir nepieciešami, lai sasniegtu šos mērķus, jo šie mērķi un mehānismi kā attiecīgās nodokļu sistēmas pamatā esoši pamatprincipi vai vadošie principi var sniegt šādu pamatojumu, kas ir jāpierāda attiecīgajai dalībvalstij.

(sal. ar 91.–93. un 159. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 102. punktu)

5.      Vācijas nodokļa pasākums, kurš kā izņēmums no normas[, ar kuru tiek ierobežota iespēja pārnest zaudējumus, kad tiek pirkti 25 % vai vairāk sabiedrības daļu,] pie konkrētiem nosacījumiem ļauj [pārnest zaudējumus, ja grūtībās esoša uzņēmuma pirkšana ir veikta tā sanācijas nolūkā], ir selektīvs prima facie, jo tas [neattiecas uz visiem uzņēmumiem, kuru akcionāru sastāvs tika būtiski mainīts, bet to piemēro tikai konkrēti noteiktai uzņēmumu kategorijai, proti, uzņēmumiem, kuri pirkuma brīdī bijuši maksātnespējīgi vai tiem bija pārmērīgi parādi, vai tie varēja nokļūt šādā situācijā.] Šis pasākums, kura [konkrēti nosacījumi nav saistīti ar mērķi novērst ļaunprātīgu izmantošanu] un kurš [neietver visus uzņēmumus, kas ir salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā attiecībā uz aplūkojamās nodokļu sistēmas mērķi], [faktiski rada priekšrocības grūtībās esošiem uzņēmumiem.] [Tātad Komisija nav pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka ar apstrīdēto pasākumu ir ieviestas atšķirības starp komersantiem, kas attiecībā uz nodokļu sistēmai piešķirto mērķi atrodas salīdzināmā faktiskā un juridiskā situācijā.]

Šo nodokļu pasākumu nepamato arī nodokļu sistēmas raksturs vai vispārējā uzbūve, ņemot vērā, ka tā [galvenais mērķis atvieglot grūtībās esošu uzņēmumu sanāciju] [nepieder pie nodokļu sistēmas pamatā esošiem pamatprincipiem vai vadošiem principiem un tātad ir nevis šai sistēmai piederošs, bet nepiederošs, un nav vajadzības pārbaudīt, vai apstrīdētais pasākums ir samērīgs ar izvirzīto mērķi.]

(sal. ar 130., 131., 133., 134., 165. un 166. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 117. punktu)