EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(pirmā palāta)
2007. gada 16. janvārī (*)
Ierēdņi – Pensijas – Iegūtās tiesības uz pensiju pirms darba uzsākšanas Kopienās – Pārskaitīšana uz Kopienu sistēmu – Pārskaitīšanas pieteikuma atsaukšana, lai varētu pamatoties uz jaunām, izdevīgākām normām
Lieta F‑92/05
par prasību atbilstoši EKL 236. pantam un EAEKL 152. pantam, ko cēlis
Emmanuel Genette, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdnis, ar dzīvesvietu Gorzā [Gorze] (Francija), ko pārstāv M. A. Luka [M.‑A. Lucas], avocat,
prasītājs,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv V. Džoriss [V. Joris] un D. Martins [D. Martin], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,
atbildētāja,
ko atbalsta
Beļģijas Karaliste, ko pārstāv L. van den Bruka [L. Van den Broeck], pārstāve, kas norādīja adresi Luksemburgā,
persona, kas iestājusies lietā.
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Krepels [H. Kreppel], tiesneši H. Tagars [H. Tagaras] un S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents),
sekretāre V. Hakenberga [W. Hakenberg],
ņemot vērā rakstveida procesu un 2006. gada 20. septembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Eiropas Kopienu Pirmās instances tiesā saņemts pa faksu 2005. gada 26. septembrī (oriģināls iesniegts 28. septembrī), Ženets [Genette] lūdz atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 25. janvāra lēmumu, ar kuru viņam netiek atļauts, pirmkārt, atsaukt 2001. gadā iesniegto lūgumu par Beļģijas pensiju sistēmā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu un, otrkārt, no jauna pieprasīt minēto tiesību pārskaitīšanu.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Noteikumi”) VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, redakcijā, kas bija spēkā pirms Padomes 2004. gada 22. marta Regulas Nr. 723/2004 (EK, Euratom), ar ko tika grozīti minētie noteikumi (OV L 124, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “2004. gada 22. marta regula”), noteikts:
“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc:
– darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā
vai
– darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā,
ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas iemaksāt Kopienām vai nu izdienas pensiju tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, aktuāro ekvivalentu, vai vienotas likmes izpirkuma vērtību.
Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā viņa pakāpi štata ierēdņa statusa iegūšanas brīdī, nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju un kurus viņam ieskaita esošajā pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz aktuārā ekvivalenta apmēru vai vienotas likmes izpirkuma vērtību.”
3 Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, redakcijā, kas izriet no 2004. gada 22. marta regulas, kura saskaņā ar tās 2. pantu stājās spēkā 2004. gada 1. maijā, kopš tā laika noteikts:
“Ierēdnis, kurš uzsāk dienestu Kopienās pēc:
– darba valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā
vai
– darbības nodarbinātas vai pašnodarbinātas personas statusā,
ir tiesīgs pēc štata ierēdņa statusa iegūšanas, bet pirms tiesību iegūšanas, saņemt izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, iemaksāt Kopienām izdienas pensijas tiesību, kas iegūtas, pamatojoties uz šādu darbu vai statusu, kapitāla vērtību, kas atjaunināta līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Tādā gadījumā iestāde, kurā ierēdnis strādā, ņemot vērā ierēdņa pamatalgu, vecumu un maiņas kursu pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datumā, ar vispārīgo izpildes noteikumu palīdzību nosaka dienesta gadu skaitu, kas dod tiesības uz pensiju, un kurus viņam ieskaita Kopienu pensiju programmā par iepriekšējo dienesta laiku, pamatojoties uz pārskaitīto kapitālu, atņemot summu, kas atbilst kapitāla vērtības pieaugumam laikā no pieteikuma par pārskaitījumu iesniegšanas datuma līdz faktiskajam pārskaitījuma datumam.
Ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu.”
4 Saskaņā ar Noteikumu 107.a pantu, kas tika ieviests ar 2004. gada 22. marta regulu, “pārejas noteikumi” ir izklāstīti šo noteikumu XIII pielikumā. Šī pielikuma 26. panta 3. punktā noteikts:
“Ierēdņi, kuri iesnieguši prasību par pārskaitījumu noteiktajā termiņā, bet ir noraidījuši viņiem izteikto piedāvājumu, kuri nav iesnieguši pārskaitījuma prasību iepriekš noteiktajā termiņā vai kuru prasība ir noraidīta, jo tika iesniegta pēc šā termiņa, var šādu prasību iesniegt vai atkārtoti iesniegt vēlākais līdz 2004. gada 31. oktobrim.”
5 1991. gada 21. maija Beļģijas likuma par attiecībām starp Beļģijas pensiju sistēmu un starptautisko publisko tiesību organizāciju pensiju sistēmu, kas publicēts 1991. gada 20. jūnija Moniteur belge, 13871. lpp. (turpmāk tekstā – “1991. gada likums”), 3. pantā noteikts, ka “katrs ierēdnis ar iestādes piekrišanu var pieprasīt, lai iestādei izmaksātu vecuma pensijas summu, kas viņam pienākas par dienestu un dienesta laiku pirms dienesta attiecību uzsākšanas šajā iestādē”. Tiklīdz ierēdnis ir pieprasījis pārskaitīt Beļģijas pensiju sistēmā iegūtās tiesības uz pensiju un šis lūgums ticis apmierināts, Kopienu iestāde saskaņā ar šī likuma 11. pantu pārņem ierēdņa tiesības. Ņemot vērā šādi ieviesto tiesību pārņemšanas mehānismu, Beļģijas pensiju sistēma neveica pārskaitījumus iestādēm līdz datumam, kad ieinteresētais ierēdnis bija ieguvis Kopienu pensiju. 1991. gada likuma 9. pantā bija noteikts, ka, “pirms stājas spēkā 11. pantā paredzētā tiesību pārņemšana, ierēdnis ir tiesīgs atsaukt savu pieprasījumu ar iestādes piekrišanu. Šāds atsaukums ir galīgs un neatceļams”.
6 2003. gada 10. februāra Beļģijas likums par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu starp Beļģijas pensiju sistēmu un starptautisko publisko tiesību organizāciju pensiju sistēmu, kas publicēts 2003. gada 27. marta Moniteur belge, 14747. lpp. (turpmāk tekstā – “2003. gada likums”), grozīja Beļģijas tiesisko regulējumu par Beļģijas pensiju sistēmas ietvaros uzkrāto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu uz Kopienām. Šis likums ievieš vienotas likmes vērtību, kurai pievieno dažādus procentus, un saskaņā ar tā 29. pantu attiecas uz visiem pārskaitīšanas pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2002. gada 1. janvāra. Tā 4. pantā noteikts, ka “ierēdnis vai pagaidu darbinieks, kurš pēc tam, kad tam ir radušās tiesības uz vienu vai vairākām 3. panta 1. [punkta] 1)–4) apakšpunktā paredzētajām pensijām, uzsācis dienestu kādā no iestādēm, var, saņemot šīs iestādes piekrišanu, lūgt, lai saskaņā ar 7. pantu noteiktās summas tiek pārskaitītas uz šo iestādi vai tās pensiju fondu saistībā ar personas iestāšanos šajā pensiju sistēmā par posmu pirms dienesta uzsākšanas iestādē [..]”. Saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu tiesību uz pensiju pārskaitīšanai nekavējoties sekoja kapitāla pārskaitīšana Kopienu sistēmā. 2003. gada likuma 9. panta 1. punktā noteikts, ka “pārskaitīšanas pieteikums kļūst neatsaucams datumā, kad [valsts pensiju] birojs saņem no iestādes galēju apstiprinājumu par ierēdņa vai pagaidu darbinieka iesniegto pārskaitīšanas pieteikumu”.
7 2006. gada 20. jūlija Beļģijas likums par dažādiem nosacījumiem, kas publicēts 2006. gada 28. jūlija Moniteur belge, 36940. lpp. (turpmāk tekstā – “2006. gada likums”), grozīja 1991. gada likuma 9. pantu ar atpakaļejošu spēku, sākot no 2004. gada 1. maija. Šis pants kopš tā brīža noteica, “ja 11. pantā noteiktā tiesību pārņemšana nav stājusies spēkā, ierēdnis, kurš izbeidz dienestu iestādē bez tiesībām saņemt vecuma pensiju, ar iestādes piekrišanu ir tiesīgs atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu. Šāds atsaukums ir galīgs”.
Prāvas rašanās fakti
8 Pirms dienesta uzsākšanas Komisijā 2000. gada 1. aprīlī ar klasifikāciju B5 pakāpes 3. līmenī prasītājs, kurš ir dzimis 1968. gadā, laikā no 1992. gada līdz 1996. gadam strādāja privātajā sektorā Beļģijā kā pašnodarbināta persona un vēlāk – no 1996. gada līdz 2000. gadam – kā algots darbinieks.
9 Ar šo pamatojumu viņš vispirms tika piesaistīts Institut national d’assurance sociale des travailleurs indépendants [Valsts sociālās apdrošināšanas iestādes pašnodarbinātām personām] (turpmāk tekstā – “INASTI”), vēlāk – Office national des pensions [Valsts pensiju biroja] (turpmāk tekstā – “ONP”) pensiju sistēmai, kurā viņš veica maksājumus, un šajās iestādēs saņēma arī tiesības uz pensiju.
10 Pēc tam, kad prasītājs 2001. gada 1. janvārī tika iecelts Kopienu ierēdņa amatā, viņš ar 2001. gada 13. jūlija vēstuli lūdza Komisijai pārskaitīt uz Kopienu pensiju sistēmu tiesības uz pensiju, ko viņš bija ieguvis Beļģijas pašnodarbināto personu un algoto darbinieku sistēmas ietvaros. Šis lūgums tika pamatots ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, kā arī ar iepriekš minētā 1991. gada likuma 3. pantu.
11 2002. gada 11. jūnijā prasītājam tika nodota Komisijas Personāla un administrācijas ģenerāldirektorāta (ĢD) B direkcijas “Pensijas un attiecības ar bijušiem darbiniekiem” vēstule, kurā tika norādīts papildu izdienas gadu skaits, kas, pamatojoties uz Komisijas aprēķinātu aktuāru ekvivalentu, tiks ņemts vērā Kopienu sistēmā no uzkrātās valsts pensijas Beļģijas pašnodarbināto sistēmā. Ja prasītājs ietu pensijā 65 gadu vecumā, pensijas gadskārtējais aktuārais ekvivalents, kuru INASTI aprēķināja EUR 1431,29 apmērā, sasniegs EUR 8139,33 un papildu darba stāžs, kas tiktu ņemts vērā Kopienu sistēmā, būtu 1 gads un 19 dienas. Turklāt Komisija informēja, ka, piemērojot 1991. gada likuma 11. pantu, sākot ar viņa Kopienu pensijas izmaksas brīdi, tā pārņems viņa Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju.
12 2002. gada 26. augustā šīs pats dienests nosūtīja prasītājam līdzīga satura vēstuli par tiesībām uz pensiju, kuras tas bija ieguvis kā algots darbinieks, un informēja viņu, ka 65 gadu vecumā gadskārtējā pensijas aktuārā ekvivalenta vērtība, kuru ONP aprēķināja EUR 1952,48 vērtībā, sasniegs EUR 11 102,79 un papildu darba stāžs saskaņā ar Kopienu sistēmu būs viens gads, pieci mēneši un piecas dienas.
13 Šajās vēstulēs prasītājam tika norādīts, ka brīdī, kad tiks saņemts viņa akcepts vēstulēs ietvertajiem priekšlikumiem, pārskaitīšanas pieteikums vairs nebūs atsaucams. Tomēr minētajās vēstulēs tika precizēts, ka pieteikumu varēs atsaukt izņēmuma gadījumā, ja viņa dienests Komisijā tiks izbeigts, pirms tiks izpildīti nepieciešamie nosacījumi Kopienu pensijas iegūšanai saskaņā ar Noteikumu 77. pantu.
14 2002. gada 17. jūlijā un 29. augustā prasītājs paziņoja, ka viņš piekrīt Komisijas 2002. gada 11. jūnijā un 26. augustā izteiktajiem piedāvājumiem.
15 Kā norādīts 6. punktā, ar 2003. gada likumu tika grozīti nosacījumi to Beļģijas pensiju sistēmā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanai uz Kopienām, kas tika izteikti ar pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2002. gada 1. janvāra.
16 Neilgi pirms 2004. gada oktobra prasītājs uzzināja, ka vienai viņam zināmai personai, kas bija sākusi darbu Komisijā 2003. gadā un kas, tāpat kā viņš, saskaņā ar Noteikumiem to redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās bija lūgusi pārskaitīt uz Kopienu sistēmu Beļģijas algoto darbinieku sistēmā iegūtās tiesības uz pensiju, un kurai Beļģija pārskaitīja kapitāla vērtību, kas atbilst līdzīgam apdrošināšanas periodam un atlīdzībai kā prasītājam, un tika piešķirti ievērojami vairāk papildu izdienas gadi Kopienu sistēmā nekā prasītājam.
17 2004. gada 31. oktobrī prasītājs saskaņā ar Noteikumu 90. panta 1. punktu iesniedza lūgumu, pieprasot:
– atbilstoši 1991. gada likuma 9. pantam nolemt atļaut viņam atsaukt pieteikumu, ko prasītājs, pamatojoties uz šo likumu, bija iesniedzis 2001. gada 13. jūlijā, lūdzot pārskaitīt uz Kopienu sistēmu Beļģijas pašnodarbināto un algoto darbinieku pensiju sistēmas ietvaros iegūtās tiesības uz pensiju;
– atbilstoši 2003. gada likuma 4. panta 1. daļai nolemt atļaut viņam iesniegt pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, pamatojoties uz šo likumu.
18 2005. gada 2. februārī prasītājs saņēma paziņojumu par 2005. gada 25. janvāra “Pensiju” nodaļas vadītāja pieņemto lēmumu, ar kuru tika noraidīta 2004. gada 31. oktobra prasība (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar šādu tekstu:
19 “[..] Jūs vēlaties [..] saņemt atļauju, pirmkārt, atsaukt saskaņā ar [Noteikumu] VIII pielikuma 11. panta 2. punktu iesniegto pieteikumu pārskaitīt Jūsu tiesības uz pensiju, kuras Jūs esat ieguvis Beļģijas INASTI un ONP sistēmās un kas jau ir īstenotas šo sistēmu ietvaros saskaņā ar 1991. gada likumu, un, otrkārt, iesniegt jaunu pieteikumu, kas šīm sistēmām būtu jāizpilda saskaņā ar 2003. gada likumu.
20 Tomēr priekšlikumos, kurus Jums Komisijas administrācija nosūtīja 2002. gada 11. jūnijā un 2002. gada 26. augustā uzreiz pēc tam, kad tika saņemti paziņojumi no INASTI un ONP par pārskaitāmās pensijas apmēru, skaidri tika norādīts, ka pārskaitīšana kļūst neatsaucama brīdī, kad attiecīgais dienests ir saņēmis Jūsu akceptu attiecīgajiem priekšlikumiem. Pēc Jūsu akcepta saņemšanas Jūsu tiesības uz pensiju tika pārskaitītas un [iecēlējinstitūcija] galīgi slēdza ONP un INASTI lietas.
21 Lai gan 1991. gada likums paredz iespēju, ka “ierēdnis ir tiesīgs atsaukt savu pieprasījumu ar iestādes piekrišanu” (1991. gada likuma 9. pants), praksē iestāžu līmenī šāda iespēja tiek īstenota tikai izņēmuma gadījumos, kas norādīti ieinteresētajai personai nosūtītajā vēstulē ar izteikto priekšlikumu: “Pieteikumu varēs atsaukt izņēmuma gadījumā, ja ieinteresētā persona izbeigs dienestu, pirms tiks izpildīti nepieciešamie nosacījumi Kopienu pensijas iegūšanai saskaņā ar Noteikumu 77. pantu.” Šajā gadījumā nav runa par pieteikuma atsaukšanu, bet gan par darbības atcelšanu īpašos gadījumos.
22 Turklāt Eiropas Kopienu Tiesa tās 1989. gada 9. novembra spriedumā apvienotajās lietās 75/88, 146/88 un 147/88 ir skaidri noteikusi atšķirību starp divām dažādām tiesību sistēmām, uz kurām attiecas lēmumi, pirmkārt, par pārskaitāmās summas aprēķinu un, otrkārt, par šo aktīvu pārrēķinu izdienas gados, kur katra sistēma paredz tiesas kontroli atbilstoši saviem noteikumiem. Tā rezultātā teorētiskā iespēja atsaukt Beļģijas likumā noteikto pārskaitīšanas pieteikumu nav spēkā, ja tas nav paredzēts Kopienu tiesībās. Tā tas ir arī šajā gadījumā.
23 Šādos apstākļos es Jums nevaru piešķirt atļauju atsaukt jau izskatītu pieteikumu un ļaut iesniegt jaunu pieteikumu par jau pabeigtu pārskaitīšanu.”
24 2005. gada 22. aprīlī prasītājs ar sava pārstāvja starpniecību iesniedza sūdzību Komisijā par apstrīdēto lēmumu saskaņā ar Noteikumu 90. panta 2. punktu.
25 2005. gada 10. jūnijā Personāla un administrācijas ĢD ģenerāldirektors kā iecēlējinstitūcija (turpmāk tekstā – “AIPN”) pieņēma lēmumu, “atbildot uz daudzu ierēdņu lūgumiem un sūdzībām par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu no Beļģijas sistēmas uz Kopienu sistēmu”, kas prasītājam tika paziņots elektroniskās vēstules un faksa veidā 2005. gada 14. jūnijā (turpmāk tekstā – “2005. gada 10. jūnija lēmums”).
Process un lietas dalībnieku prasījumi
26 Šī lieta sākotnēji tika reģistrēta Pirmās instances tiesas kancelejā ar numuru T‑361/05.
27 Ar 2005. gada 15. decembra rīkojumu Pirmās instances tiesa, piemērojot Padomes 2004. gada 2. novembra Lēmuma 2004/752/EK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (OV L 333, 7. lpp.), 3. panta 3. punktu, nodeva šo lietu Civildienesta tiesai. Prasības pieteikums šīs tiesas kancelejā tika reģistrēts ar numuru F‑92/05.
28 Ar pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā tika iesniegts 2006. gada 8. maijā, Beļģijas Karaliste lūdza atļauju iestāties lietā, atbalstot atbildētāja apsvērumus. Piemērojot Pirmās instances tiesas Reglamenta 115. panta 1. punktu un 116. panta 6. punktu, kas saskaņā ar Lēmuma 2004/752 3. panta 4. punktu mutatis mutandis ir piemērojams Civildienesta tiesai līdz brīdim, kad stājas spēkā šīs tiesas reglaments, Civildienesta tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ar 2006. gada 29. jūnija rīkojumu atļāva tai iestāties lietā tiesas sēdē. Beļģijas Karalistei tika nosūtīts ziņojums tiesas sēdē.
29 Civildienesta tiesa atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 64. pantā paredzētajiem procesa organizatoriskajiem pasākumiem pieprasīja Komisijai iesniegt Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētos vispārējos izpildes noteikumus (turpmāk tekstā – “VIN”), kas bija spēkā prasītāja tiesību uz pensiju pārskaitīšanas laikā, kā arī tos, kas ir spēkā šobrīd un kurus iestāde ir pieņēmusi attiecīgi 1993. un 2004. gadā, kā arī lūdza lietas dalībniekiem un personai, kas iestājas lietā, rakstveidā sniegt atbildes uz jautājumiem. Tiesas lūgumi tika izpildīti.
30 Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– atcelt 2005. gada 10. jūnija lēmumu;
– piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
31 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par nepieņemamu;
– pakārtoti, noraidīt prasību kā nepamatotu;
– lemt par tiesāšanās izdevumiem.
32 Beļģijas Karalistes prasījumi Civildienesta tiesai, atbalstot Komisiju, ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasības pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
33 Komisija uzskata, ka prasība jāuzskata par nepieņemamu, jo, ņemot vērā Noteikumu 91. panta 3. punktā noteikto termiņu, prasības pieteikums ir iesniegts novēloti. Tā uzsver, ka prasītājs ir maldījies, uzskatot, ka laikposms 2005. gada 10. jūnija lēmuma apstrīdēšanai sākās tikai 2005. gada 18. augustā, proti, datumā, kad AIPN vēstules veidā tikai apstiprināja, ka viņa sūdzība tiek noraidīta. Tādēļ prasības pieteikums ir iesniegts novēloti un jānoraida kā nepieņemams.
Civildienesta tiesas vērtējums
34 2005. gada 22. aprīlī prasītājs iesniedza sūdzību par apstrīdēto lēmumu. Ar 2005. gada 10. jūnija lēmumu AIPN noraidīja šo sūdzību, kas tika paziņots ieinteresētajai personai elektroniskā veidā un ar faksu 2005. gada 14. jūnijā. 2005. gada 18. augusta vēstulē AIPN tikai apstiprināja, ka 2005. gada 10. jūnija lēmumā par prasītāja sūdzību ir tikusi sniegta – “viņuprāt, pilnīga” – atbilde. Līdz ar to Komisija pamatoti apgalvo, ka trīs mēnešu termiņš apstrīdētās tiesvedības uzsākšanai, kuras laikā varēja iesniegt sūdzību par 2005. gada 25. janvāra lēmumu, saskaņā ar Noteikumu 91. panta 3. punktu sākās datumā, kad tika paziņots par sūdzības noraidīšanu, proti, 2005. gada 14. jūnijā.
35 Tādējādi trīs mēnešu termiņš beidzās 2005. gada 14. septembrī. Tomēr, ņemot vērā Pirmās instances tiesas Reglamenta 102. panta 2. punktā paredzēto termiņa pagarinājumu – 10 dienas –, pamatojoties uz apsvērumiem par attālumu, šajā gadījumā termiņš prasības pieteikuma iesniegšanai iestājās 24. septembra pusnaktī.
36 Tomēr šī paša reglamenta 101. panta 2. punkta pirmajā daļā ir noteikts, ka, “ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai oficiāla brīvdiena, termiņa pēdējā diena ir nākamā darba diena”. 2005. gada 24. septembris bija sestdiena. Tādējādi saskaņā ar iepriekš citētajām tiesību normām šajā gadījumā termiņš tiesvedības uzsākšanai tika pagarināts līdz pirmdienai, 2005. gada 26. septembrim, ieskaitot.
37 Tādējādi šī prasība, kas ir datēta ar 2005. gada 26. septembri un šajā pašā dienā ir nosūtīta pa faksu Pirmās instances tiesas kancelejai, ir iesniegta noteiktajā termiņā. No tā izriet, ka iebildums par prasības nepieņemamību, pamatojoties uz termiņa neievērošanu, ir jānoraida.
Par prasību atcelt 2005. gada 10. jūnija lēmumu
38 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru prasījumu par sūdzības noraidīšanu rezultātā tiesā tiek apstrīdēts pats akts, par kuru ir iesniegta sūdzība, un tiem kā tādiem nav patstāvīga satura (Tiesas 1989. gada 17. janvāra spriedums lietā 293/87 Vainker/Parlaments, Recueil, 23. lpp., 8. punkts). Tādējādi ir uzskatāms, ka vienīgais iepriekš minētās prasības, kas 2005. gada 10. jūnijā ir celta par sūdzības noraidīšanu, priekšmets ir lūgums atcelt apstrīdēto lēmumu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 23. marta spriedumu lietā T‑310/02 Theodorakis/Padome, Recueil FP, I‑A‑95. un II‑427. lpp., 19. punkts).
Par prasību par apstrīdēto lēmumu, ar kuru prasītājam tika atteikta iespēja atsaukt pieteikumu pārskaitīt uz Kopienu sistēmu Beļģijas pašnodarbināto un algoto darbinieku pensiju sistēmā iegūtās tiesības uz pensiju
1. Par prasības interpretāciju
– Lietas dalībnieku argumenti
39 Komisija uzskata, ka prasītājs patiesībā apstrīd 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, ar kuriem tika noteikts izdienas gadu skaits, kas tiktu ņemts vērā Kopienu sistēmā attiecībā uz ieinteresētās personas iegūtajām tiesībām uz pensiju Beļģijas pašnodarbināto un algoto darbinieku pensiju sistēmā.
40 Prasītājs norāda, ka, kaut gan viņa mērķis ir panākt, lai Komisija atceļ tās 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus un tos aizstāj ar jauniem lēmumiem, tomēr viņa prasības priekšmets nav panākt šo lēmumu anulēšanu, bet gan panākt, lai Komisija ļauj atsaukt 2001. gadā iesniegto pieteikumu pārskaitīt Beļģijas sistēmās iegūtās tiesības uz pensiju.
41 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi paliktu nemainīgi, pat ja Komisija apmierinātu viņa prasību, un, tikai īstenojot virkni papildu nosacījumu, Komisija būtu spiesta grozīt minētos lēmumus. Šāds rezultāts tiktu panākts tikai tad, ja Beļģijas valsts iestādes, iespējams, iesniegto prasību Beļģijas tiesās rezultātā, pirmkārt, piekristu atsaukt prasītāja 2001. gada 13. jūlijā iesniegto pārskaitīšanas pieteikumu, pamatojoties uz 1991. gada likumu, otrkārt, pieņemtu jaunu pārskaitīšanas pieteikumu, pamatojoties uz 2003. gada likumu, un, visbeidzot, pieņemtu jaunus lēmumus par Kopienu pensiju sistēmā pārskaitāmām summām, kas Komisijai būtu jāņem vērā saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pēc 2004. gada 22. marta regulas, lai grozītu attiecīgos lēmumus par papildus izdienas gadu skaitu, kas jāatzīst attiecībā uz prasītāju Kopienu sistēmā.
– Civildienesta tiesas vērtējums
42 Iepriekš minētās prasības jāinterpretē tādējādi, ka tiek uzdots jautājums, vai prasītāja pieteikums viņam atļaut atsaukt pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu atšķiras no pieprasījuma atcelt lēmumus, ar kuriem ir noteikts gadu skaits, kas tiek ņemts vērā Kopienu pensiju sistēmā attiecībā uz iepriekš uzkrātām tiesībām uz pensiju.
43 Vispirms jāatgādina nosacījumi, kam jābūt izpildītiem, lai rastos tiesības pārskaitīt tiesības uz pensiju Kopienu pensiju sistēmā.
44 No Tiesas 1981. gada 20. oktobra sprieduma lietā 137/80 Komisija/Beļģija (Recueil, 2393. lpp., 13. punkts) izriet, ka Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā – redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā – paredzēto tiesību ierēdņiem pārskaitīt uz Kopienu pensiju sistēmu no dienesta uzsākšanas brīža aktuāro ekvivalentu vai vienotas likmes izpirkuma vērtību, kas uzkrāta, iepriekš strādājot valsts pārvaldē, valsts vai starptautiskā organizācijā, vai uzņēmumā, mērķis ir noteikt ierēdņiem tiesības, kuru īstenošana ir atkarīga tikai no viņu pašu izvēles.
45 Tiklīdz saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas pieņemšanas, iesniegtais pieteikums atbilst nosacījumiem, pārskaitīšanas sistēmas pārvaldes iestādei, kurā ierēdnis pirms tam bija uzkrājis tiesības uz pensiju, un vēlāk arī Kopienu iestādei ir pienākums, pirmkārt, aprēķināt uzkrātās tiesības un, otrkārt, atbilstoši šīm tiesībām noteikt gadu skaitu, kas tiks ņemts vērā Kopienu pensiju sistēmā attiecībā uz iepriekš nostrādāto laika posmu.
46 Līdz ar to tiesību uz pensiju pārskaitīšana jāuzskata par darbību, kas sastāv no diviem secīgiem vienpusēji pieņemtiem lēmumiem pēc ieinteresētās personas pieteikuma un pastāvot, pirmkārt, valsts pensiju sistēmas pārvaldes iestādes kompetencei un, otrkārt, Kopienu iestādes kompetencei, kas ir saistītas.
47 Tādējādi apstākļi, kādos attiecīgo Beļģijas sistēmās uzkrāto tiesību uz pensiju pārskaitīšana var tikt atcelta, ir tādi paši kā tie, kādos var tikt īstenota iepriekš minēto lēmumu, ar kuriem tiek veikta pārskaitīšana, atcelšana.
48 1991. gada likums, saskaņā ar kuru prasītājs 2001. gada 13. jūlijā iesniedza pieteikumu par Beļģijas sistēmās uzkrāto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, nosaka mehānismu, kā Kopienas iestāde pārņem Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju, sākot no datuma, kad stājas spēkā tiesības uz Kopienu pensiju. Likuma 9. pantā ir noteikts, ka, “pirms stājas spēkā 11. pantā paredzētā tiesību pārņemšana, ierēdnis ir tiesīgs atsaukt savu pieteikumu ar iestādes piekrišanu. Šāds atsaukums ir galīgs un neatceļams”.
49 Iepriekš citēto 1991. gada likuma normu formulējums izskaidro, kādēļ prasītājs iesniedza Komisijai pieteikumu, lūdzot tās piekrišanu pārskaitīšanas pieteikuma atsaukšanai. Tā kā šīs normas nosaka, ka līdz brīdim, kad stājas spēkā tiesību pārņemšana, Beļģijas pensiju sistēmu pārvaldes iestāžu pieņemto lēmumu par pārskaitīšanu atcelšana ir atkarīga no ieinteresētās personas pieteikuma, tiesību uz pensiju pārskaitīšana tiek pilnībā anulēta, ja tiek atcelts arī iestādes lēmums, ar kuru tiek noteikti papildu darba stāža gadi Kopienu sistēmā. Tādējādi uz iepriekš minēto 1991. gada likuma normās minēto “iestādes piekrišanu” var atsaukties, tikai atceļot iestādes lēmumu, kas pieņemts tiesību uz pensiju pārskaitīšanas laikā.
50 No tā izriet, kā to norāda Komisija, ka iepriekš minētās prasības jāinterpretē tādējādi, ka ar tām tiek pieprasīts anulēt Komisijas atteikumu atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, ko tā pieņēma laikā, kad uz Kopienu sistēmu tika pārskaitītas tiesības uz pensiju, ko ieinteresētā persona bija uzkrājusi abās Beļģijas pensijas sistēmās.
2. Par prasību pieņemamību
– Lietas dalībnieku argumenti
51 Komisija uzsver, ka 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi ir galīgi un tādēļ tie vairs nevar tikt pārskatīti.
52 Prasītājs nepamatoti norādot, ka abiem lēmumiem ir pagaidu raksturs, un pamatojoties uz to, ka saskaņā ar 1991. gada likuma 11. panta 1. punktu papildu stāžs, ko iestāde ir galīgi noteikusi pensijas aprēķinam, ir atkarīgs no vecuma, kurā sāk izmantot pensiju, un patēriņa preču cenu indeksa šajā datumā. 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi ir uzskatāmi par pilnībā galīgiem tiktāl, ciktāl tie ņem vērā prasītāja sniegto akceptu Komisijas priekšlikumiem par viņa tiesību uz pensiju pārskaitīšanu un ar to saistītajiem aprēķiniem. Tas, ka papildu stāžs, kas ņemams vērā pensijas aprēķināšanai, ir izmantojams tikai vecumā, kurā ieinteresētā persona praktiski dosies pensijā, šajā gadījumā nav svarīgi.
53 Tiklīdz prasītājs ir izteicis skaidru akceptu Komisijas piedāvājumiem, šie piedāvājumi kļūst galīgi.
54 Tikai jauna un būtiska fakta atklāšana varētu ļaut pārskatīt galīgi pieņemtu lēmumu, ar nosacījumu, ka šis jaunais fakts tiek atklāts saprātīgā termiņā. Tomēr, pat ja tiktu pieņemts, ka 2003. gada likuma, kurš tika publicēts 2003. gada 27. marta Moniteur belge, stāšanās spēkā atbilstoši judikatūrai varētu tikt uzskatīta par jaunu faktu, 2004. gada 31. oktobra prasītāja pieteikums tika iesniegts krietnu laiku pēc šāda saprātīga termiņa beigām. Runājot par prasītāja subjektīvu konstatējumu par nevienlīdzīgu attieksmi pret ierēdņiem, kas radās, stājoties spēkā 2003. gada likumam, tas nerada jaunu faktu, kas būtu atšķirīgs no minētā likuma spēkā stāšanās.
– Civildienesta tiesas vērtējums
55 No 45. līdz. 47. punktā minētā izriet, ka 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta vēstules nevar tikt uzskatītas par vienošanās vai līguma piedāvājumu, kuru Komisija būtu adresējusi prasītājam. Tie ir Komisijas izstrādātu vienpusēju lēmumu projekti saistītas kompetences situācijā, pamatojoties uz ierēdņa pieteikumu, kuri reāli nekļūst par iestādes lēmumiem un nestājas spēkā, pirms ieinteresētā persona nav apstiprinājusi pārskaitīšanas pieteikumus. Šajā gadījumā prasītājs apstiprināja pieteikumus 2002. gada 17. jūlijā un 29. augustā. Šo aktu izstrādes un spēkā stāšanās netipiskie noteikumi, kas ir pakļauti ieinteresētās personas akceptam, neietekmē to vienpusējo raksturu. Runājot par vienpusējiem lēmumiem, to galīgais spēks neizriet no prasītāja tieši izteikta akcepta un tādējādi tas nevar tikt izmantots pret viņu. Arī 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumiem galīgo spēku nepiešķīra prasītāja sniegtais akcepts Komisijas piedāvājumiem.
56 Iestāžu vienpusēji pieņemti lēmumi par ierēdņiem kļūst galīgi un nepakļaujas apstrīdēšanai tiesā, paejot Noteikumu 90. un 91. pantā noteiktajam termiņam sūdzības un apelācijas iesniegšanai. Tomēr prasītājs apstrīdēja 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus ar pieteikumu, kurš Komisijai tika adresēts pēc noteiktā termiņa – 2004. gada 31. oktobrī.
57 Prasītājs nevar pamatoti apgalvot, ka šiem lēmumiem, kuri, saprotams, nenosaka visus faktorus, kas ļauj veikt galīgu papildu tiesību uz pensiju aprēķinu, ir tikai pagaidu un indikatīvs raksturs un ka termiņa iestāšanās prasības iesniegšanai tos nevar padarīt par galīgiem. Šo lēmumu mērķis un sekas ir paredzēt noteikumus, lai Kopienu pensiju sistēmā tiktu ņemtas vērā prasītāja Beļģijā uzkrātās tiesības, ievērojot turpmāk zināmos faktorus.
58 No iepriekš minētā izriet, ka 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi attiecībā uz tajos noteiktajiem faktoriem kļūst galīgi, iestājoties termiņam prasības iesniegšanai to apstrīdēšanai.
59 Saskaņā ar Kopienas judikatūru Noteikumu 90. un 91. pantā paredzētie termiņi, kas ir noteikti, lai nodrošinātu tiesisko situāciju skaidrību, attiecas uz sabiedrisko kārtību un ir saistoši lietas dalībniekiem un tiesnešiem. Tādēļ ierēdnis, iesniedzot iecēlējinstitūcijai prasību saskaņā ar Noteikumu 90. panta 1. punktu, nevar savā labā atjaunot tiesības iesniegt prasību pret lēmumu, kurš ir kļuvis galīgs, paejot noteiktajam termiņam prasības iesniegšanai (Pirmās instances tiesas 1994. gada 22. septembra spriedums lietā T‑495/93 Carrer u.c./Tiesa, Recueil FP, I‑A‑201. un II‑651. lpp., 20. punkts, un 1998. gada 14. jūlija spriedums lietā T‑42/97 Lebedef/Komisija, Recueil FP, I‑A‑371. un II‑1071. lpp., 25. punkts).
60 Tomēr prasības iesniegšanu par šāda lēmuma pārskatīšanu var attaisnot jauna un būtiska fakta esamība (skat. it īpaši Tiesas 1985. gada 26. septembra spriedumu lietā 231/84 Valentini/Komisija, Recueil, 3027. lpp., 14. punkts).
61 Saskaņā ar judikatūrā noteiktajām prasībām attiecīgajam faktam jābūt tādam, kas var būtiski grozīt tās personas situāciju, kas vēlas pārskatīt galīgo lēmumu (šajā sakarā skat. Tiesas 1986. gada 13. novembra spriedumu lietā 232/85 Becker/Komisija, Recueil, 3401. lpp., 10. punkts; Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. februāra spriedumu lietā T‑186/98 Inpesca/Komisija, Recueil, II‑557. lpp., 51. punkts).
62 Turklāt, lai atsaukšanās uz jaunu un būtisku faktu būtu pamatota, ierēdnim administratīvā sūdzība jāiesniedz pieņemamā termiņā. Ierēdņa intereses lūgt administratīvo situāciju pielāgot jaunajam tiesiskajam regulējumam jāsamēro ar tiesiskās drošības prasību (Pirmās instances tiesas 1998. gada 25. marta rīkojums lietā T‑202/97 Koopman/Komisija, Recueil FP, I‑A‑163. un II‑511. lpp., 24. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2001. gada 6. marta spriedumu lietā T‑192/99 Dunnett u.c./EIB, Recueil, II‑813. lpp., 52. punkts).
63 Tādēļ, pirmkārt, jāizvērtē, vai prasītāja minētie faktori prasību pamatojumam ietver jaunu būtisku faktu, kas attaisnotu 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu pārskatīšanu, un, otrkārt, jānovērtē, vai prasība par šo lēmumu pārskatīšanu ir tikusi iesniegta pieņemamā termiņā.
Par jauna būtiska fakta esamību
64 Šajā gadījumā 2003. gada likuma stāšanās spēkā ar atpakaļejošu datumu no 2002. gada 1. janvāra ir būtiski mainījusi nosacījumus Beļģijas pensiju sistēmā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanai uz Eiropas Kopienu sistēmu.
65 1991. gada likums, kas ir piemērojams pārskaitīšanas pieteikumiem, kas iesniegti līdz 2001. gada 31. decembrim, pamatojās uz tādu iestādes mehānismu ieinteresētās personas Beļģijas pensiju sistēmās iegūto tiesību uz pensiju pārņemšanai, kurā tiesību pārņemšana varēja stāties spēkā tikai ar ieinteresētās personas pensijas izmaksas brīdi. Šāda pārņemšana neietvēra ierēdņa iepriekš Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju kapitāla vērtības pārskaitījumu Kopienu pensiju sistēmā. Brīdī, kad ierēdnis sāka izmantot savu Kopienu pensiju, kompetentās Beļģijas iestādes pārskaitīja Kopienām viņa Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju ar ikmēneša maksājumiem tāpat, kā tas tiktu darīts ierēdņa labā, ja nepastāvētu tiesību pārņemšana.
66 2003. gada likums ieviesa pavisam citu pārskaitīšanas sistēmu. Vispirms Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšana kopš šī brīža nekavējoties tika īstenota, pārskaitot kapitāla vērtību Kopienu sistēmā. Turklāt 2003. gada likums aizstāja pašu Beļģijai raksturīgo pārņemšanas sistēmu ar tādu pārņemšanas sistēmu, kas atbilst Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, proti, pārceļot vienotas likmes izpirkuma vērtību. Visbeidzot tika grozīta pārskaitāmo tiesību aprēķina metode. Tā kā tiesību pārņemšana pamatojas uz tiesību uz pensiju summas aktuārā ekvivalenta aprēķinu, vienotas likmes izpirkuma vērtības pārskaitīšana sastāv no Beļģijas pensijas sistēmās uzkrāto iemaksu pārskaitīšanas Kopienu pensiju sistēmā, paaugstinot procentus.
67 Šajā saistībā lietas dalībnieki piekrīt, ka Beļģijas tiesību aktos veiktās izmaiņas plašākā nozīmē ietvēra attiecīgās personas pārskaitāmo tiesību uz pensiju summas pieaugumu, salīdzinot ar aprēķiniem, kas tika veikti, piemērojot 1991. gada likumu. Protams, Beļģijas valdība, rakstveidā atbildot uz Civildienesta tiesas uzdotajiem jautājumiem, norādīja gadījumus, kuros iespējams, ka 2003. gada likumā noteiktie nosacījumi bija mazāk labvēlīgi nekā 1991. gada likuma nosacījumi. Tomēr šī iebilde nav pietiekama, lai varētu tikt apstrīdēts jaunā Beļģijas tiesību akta labvēlīgākais raksturs lielā skaitā gadījumu, tostarp arī prasītāja gadījumā. Prasītājs, nepastāvot iebildumiem, tiesas sēdē apgalvoja, ka šo Beļģijā iegūto pārskaitāmo tiesību apmērs tiktu palielināts par aptuveni 300 % tajos gadījumos, ja jaunā pārskaitīšana notiktu, piemērojot 2003. gada likumu.
68 Kaut arī 2003. gada likums ir būtiski grozījis nosacījumus Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanai uz Kopienu sistēmu, Beļģijas valdība, rakstveidā atbildot uz Civildienesta tiesas uzdotajiem jautājumiem, tomēr norādīja, ka šis likums, kas ir piemērojams tikai pārskaitīšanas pieteikumiem, kas iesniegti, sākot no 2002. gada 1. janvāra, nekādi nav grozījis Kopienas ierēdņu un darbinieku tiesisko situāciju, kas, tāpat kā prasītājs, ir iesnieguši pieteikumu par tiesību pārskaitīšanu pirms šī datuma, un tādējādi minētais likums nevar tikt uzskatīts par jaunu faktu, uz kuru šie ierēdņi un darbinieki varētu atsaukties.
69 Tomēr, kā izriet no judikatūras, īpaši no 1982. gada 6. oktobra sprieduma lietā 9/81 Williams/Revīzijas palāta (Recueil, 3301. lpp., 14. punkts) un 2001. gada 11. janvāra sprieduma lietā C‑389/98 P Gevaert/Komisija (Recueil, I‑65. lpp., 49. punkts), kuros Tiesa ir lēmusi par vispārīgiem lēmumiem, ar kuriem ir grozīti personāla klasifikācijas noteikumi, jauna tiesību akta pieņemšana rada jaunu būtisku faktu, tostarp arī ierēdņiem, uz kuriem šis tiesību akts neattiecas, ja tas rada neattaisnotu nevienlīdzīgu attieksmi starp šiem ierēdņiem un personām, uz kurām tiesību akts attiecas.
70 Prasītāja gadījumā šāds jauns fakts rodas, stājoties spēkā 2003. gada likumam un Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktam.
71 Pamatojoties uz Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktā paredzētajiem pārejas noteikumiem, trīs kategoriju ierēdņiem tika piešķirtas tiesības sešu mēnešu laikā, skaitot no Noteikumu stāšanās spēkā, iesniegt pārskaitīšanas pieteikumu vai iesniegt jaunu pārskaitīšanas pieteikumu: ierēdņiem, kuri iesnieguši pārskaitīšanas pieteikumu iepriekš noteiktajos termiņos, bet ir noraidījuši viņiem izteikto piedāvājumu, ierēdņiem, kuri nav iesnieguši pārskaitīšanas pieteikumu iepriekš noteiktajā termiņā, un tiem, kuru pieteikums ir noraidīts, jo ticis iesniegts pēc šā termiņa.
72 Šie noteikumi ļauj ierēdņiem, kas varētu izmantot tikai 1991. gada likuma nosacījumus, ja tie saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā būtu panākuši tiesību uz pensiju pārskaitīšanu ierēdņa statusa iegūšanas brīdī, izmantot labvēlīgākos 2003. gada likuma nosacījumus. Tādējādi pret ierēdņiem, kas ieguvuši tiesības uz pensiju Beļģijā, un tiem, kas tajā pašā brīdī ir uzsākuši darbu Kopienās, attiecībā uz viņu tiesību uz pensiju pārskaitīšanas nosacījumiem tiek piemērota nevienlīdzīga attieksme, jo vieniem ir atļauts pārskaitīt viņu tiesības uz pensiju, kamēr citiem šādu tiesību nav.
73 Pirmkārt, prasītāja situācija šajā gadījumā būtiski neatšķiras no Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktā minēto ierēdņu situācijas. Ja prasītājs piemēroja 1991. gada likumā noteikto tiesību pārņemšanas mehānismu, viņš, atšķirībā no iepriekš minētajām trīs ierēdņu kategorijām, neieguva atļauju tiesību uz pensiju pārskaitīšanai atbilstoši Noteikumu VIII pielikuma 11. punkta 2. punktam redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, un netika īstenots neviens no šajā tiesību normā noteiktajiem grozījumiem.
74 Gan šo noteikumu pašreizējā redakcijā, gan iepriekšējā redakcijā ierēdņiem tika piešķirtas tiesības pārskaitīt Kopienu sistēmā tiesību uz pensiju attiecīgo kapitāla vērtību, ko viņi iepriekš bija ieguvuši citās pensiju sistēmās. Tomēr, kā tika iepriekš atzīmēts 66. punktā, ar 1991. gada likumu ieviestā tiesību pārņemšanas sistēma neparedzēja minētās kapitāla vērtības pārskaitīšanu. Tikai ar 2003. gada likumu pirmo reizi ierēdņiem, kas bija ieguvuši tiesības uz pensiju Beļģijā, tika atļauts izmantot Noteikumos paredzētās tiesības atbilstoši Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta nosacījumiem gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas.
75 Tādējādi datumā, kurā prasītājs bija lūdzis tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, viņš saskaņā ar tolaik piemērojamo 1991. gada likumu varēja panākt tikai to, ka Komisija pārņem viņa Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju. Pats 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta vēstuļu saturs norāda, ka Komisija viņa pārskaitīšanas pieteikumam bija piemērojusi 1991. gada likumā noteikto tiesību pārņemšanas mehānismu, nevis Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā tā redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā ietvertos grozījumus attiecībā uz pārskaitīšanu.
76 No Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta redakcijas skaidri izriet, ka šie noteikumi ir tikuši izdoti tieši nolūkā ļaut ierēdņiem, kas vēl nav panākuši tiesību uz pensiju pārskaitīšanu saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, pieprasīt, lai viņiem tiktu piemērotas attiecīgās jaunās tiesību normas. Tādējādi saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktu prasītājs atrodas salīdzināmā situācijā ar šajā pantā noteiktajām trijām ierēdņu kategorijām.
77 Tā kā prasītājs nevarēja arī izmantot Noteikumos paredzētās tiesības Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā izklāstītajos apstākļos, var uzdot jautājumu, vai uz viņu neattiecas Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkts. Faktiski Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta interpretācija, izslēdzot prasītāju no šo noteikumu piemērošanas jomas, attiecībā uz Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu var radīt nepamatotu atšķirīgu attieksmi attiecībā uz Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu.
78 Otrkārt, šādu atšķirīgu attieksmi ir grūti pamatot, īpaši tādēļ, ka saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktu tiesību uz pensiju pārskaitīšanu nevarēja panākt novēloti iesniegta pieteikuma dēļ, proti, prasītāja neuzmanības dēļ. Kā tiesas sēdē atzina Komisijas pārstāvis, ierēdnis, kas uzsāktu dienestu vienā dienā ar prasītāju un kurš, būdams mazāk apzinīgs, pārskaitīšanas pieteikumu saskaņā ar 1991. gada likumu iesniegtu pēc termiņa, atšķirībā no prasītāja varētu izmantot jaunu pārskaitīšanas iespēju, izmantojot 2003. gada likuma labvēlīgākos noteikumus. Tādā pašā veidā Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta mērķis un sekas ir atļaut ierēdņiem, kuri saņēmuši galīgu atteikumu veikt pārskaitīšanu, pamatojoties uz Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 17. oktobra spriedumu lietā T‑27/99 Drabbe/Komisija, Recueil FP, I‑A‑213. un II‑955. lpp.), iesniegt jaunu pieteikumu, pamatojoties uz grozītajiem minētā 11. panta 2. punkta noteikumiem, bet prasītāja lieta līdz tam brīdim nekad nav tikusi izskatīta, ņemot vērā Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētos noteikumus gan to redakcijā pirms 2004. gada 1. maija, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas.
79 Treškārt, ir grūti uzskatīt, ka izvēle, ko attiecīgie ierēdņi veic brīdī, kad viņi stājas amatā, iesniegt vai neiesniegt pārskaitīšanas pieteikumu attaisno vēlāk īstenotu attieksmi, kas ir atšķirīga un nav paredzama dienā, kad tikusi izdarīta izvēle.
80 Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkts divkārt groza to ierēdņu situāciju, kas ir izvēlējušies neiesniegt pārskaitīšanas pieteikumu vai neapstiprināt savu pieteikumu, apstrīdot šādas izvēles sekas. Pirmkārt, minētais pants ļauj šiem ierēdņiem atgriezties pie izvēles, kas tika veikta brīdi, kad viņi stājās darbā, kuras galīgais raksturs izriet no Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā (skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Drabbe/Komisija). Otrkārt, Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkts skaidri paredz šiem pašiem ierēdņiem iespēju panākt Beļģijā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, izmantojot labvēlīgākos 2003. gada likuma nosacījumus.
81 Tādējādi, būtiski grozot tiesiskās sekas vienai no divām iespējām, kas brīdī, kad ierēdnis uzsāk dienestu, viņam tiek piedāvātas saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, proti, iespējai nelūgt pārskaitīšanu, 2003. gada likuma un Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta saistītie noteikumi ir neizbēgami grozījuši pašas šīs izvēles nosacījumus.
82 Turklāt šie grozījumi ir stājušies spēkā ar atpakaļejošu datumu un tādējādi nav bijuši paredzami ierēdņiem, kas izvēli pieprasīt tiesību uz pensiju pārskaitīšanu izdarīja agrāk. Tādējādi datumā, kurā prasītājs izvēlējās pieprasīt tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, viņš nevarēja nedz zināt, ka vēlāk pieņemtie civildienesta noteikumi ietekmēs pārskaitīšanas neesamības galīgo raksturu, nedz, a fortiori, ka tie ļaus ierēdņiem, kas nav pārskaitījuši savas Beļģijā iegūtās tiesības uz pensiju, panākt pārskaitīšanu ar labvēlīgākiem nosacījumiem.
83 Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principi, kurus ir ieviesusi Kopienu tiesa, nosaka, ka Kopienu tiesību aktiem ir jābūt precīziem un skartajām personām jāspēj paredzēt to piemērošanu (Tiesas 1996. gada 15. februāra spriedums lietā C‑63/93 Duff u.c., Recueil, I‑569. lpp., 20. punkts, un 2000. gada 18. maija spriedums lietā C‑107/97 Rombi un Arkopharma, Recueil, I‑3367. lpp., 66. punkts; Pirmās instances tiesas 1999. gada 16. septembra spriedums lietā T‑182/96 Partex/Komisija, Recueil, II‑2673. lpp., 191. punkts). Šie principi iestājas pret to, ka ierēdnis, izdarot izvēli, nevar izmantot labvēlīgākus tiesību aktus, jo izvēles brīdī sekas nebija paredzamas.
84 Attiecībā uz tiesiskās paļāvības principu iepriekšējos piecos punktos izklāstīto apsvērumu rezultātā rodas bažas par atšķirīgas attieksmes tiesiskumu, kas saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktu tiek īstenota pret prasītāju un šajā tiesību normā noteiktajām ierēdņu kategorijām.
85 No visa iepriekš minētā izriet, ka secīga 2003. gada likuma un Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta stāšanās spēkā ir grozījusi prasītāja tiesisko situāciju saistībā ar Beļģijā iegūtu tiesību uz pensiju pārskaitīšanu un tādējādi ir radījusi jaunu būtisku faktu, kas attaisno 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu pārskatīšanu.
86 Turklāt paziņojumā personālam, kas ir publicēts “Commission en direct” Nr. 357, 2005. gada 11.–17. marta nedēļā, Komisija pati ir uzskatījusi, ka, stājoties spēkā 2003. gada likumam, Beļģijas valsts iestādes nolems pārskatīt to ierēdņu tiesību uz pensiju apmēra aprēķinu, kas ir iesnieguši pieteikumu par tiesību pārskaitīšanu 1991. gada likuma ietvaros, un norādījusi, ka šādā gadījumā visas lietas automātiski tiks pārskatītas.
Par saprātīgu termiņu
87 Atbildētāja uzsver, ka prasība pārskatīt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus nav tikusi iesniegta saprātīgā termiņā, skaitot no 2003. gada likuma publikācijas dienas.
88 Tomēr iepriekš tika noteikts, ka līdz ar secīgu 2003. gada likuma un Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punkta stāšanos spēkā radās jauns būtisks fakts, kas attaisno prasību pārskatīt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus. Līdz ar to pieņemams termiņš, kura laikā prasītājs varēja piemērot attiecīgo jauno faktu, sākās, skaitot ar Noteikumu stāšanos spēkā, proti, 2004. gada 1. maijā.
89 Tomēr ir jāvērtē, vai, iesniedzot 2004. gada 31. oktobrī prasību pārskatīt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus tieši sešus mēnešus pēc Noteikumu stāšanās spēkā, prasītājs nav pārsniedzis saprātīgu termiņu, kas nepieciešams, lai prasību sagatavotu un iesniegtu AIPN.
90 Prasītāja rūpība jāvērtē, skaitot no dienas, kurā viņš varēja uzzināt par jaunā fakta esamību, uz kuru viņš atsaucas. Šajā saistībā jāpiekrīt viņam, ka priekšrocības ierēdņiem no 2003. gada likuma ieviestās vienotas likmes izpirkuma vērtības, salīdzinot ar 1991. gada likumā noteikto tiesību pārņemšanas sistēmu, acīmredzami neizriet no paša 2003. gada likuma teksta. Turklāt, kā to atzīst Komisija iepriekš minētajā paziņojumā personālam, Beļģijas tiesību aktos ieviestās izmaiņas attiecīgajai personai paredzēja tikai “vispārīgu” pārskaitāmo tiesību uz pensiju apmēra pieaugumu. Sarežģītie pārskaitāmo tiesību uz pensiju aprēķināšanas noteikumi rada grūtības ierēdnim pašam noteikt, vai jaunais Beļģijas tiesību akts tiesisko situāciju ietekmē labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Šajā saistībā prasītājs uzskata, un tas nav ticis nopietni apstrīdēts, ka vienotās likmes izpirkuma vērtības salīdzinošās priekšrocības viņš ir skaidri apjautis tikai, pateicoties notikumu virknei, kas cita starpā ietvēra viņam saskaņā ar 1991. gada likumu piešķirto papildus izdienas gadu salīdzināšanu ar izdienas gadiem, kas tika piešķirti vienam no viņa kolēģiem saskaņā ar 2003. gada likumu, informācijas pieprasīšanu, kas tika veikta ar Union syndicale palīdzību par šādas atšķirīgas attieksmes iemesliem un tās tiesiskumu, kā arī juridisku pētījumu, ko Union syndicale pasūtīja vienam no tās juridiskajiem padomniekiem par šo tēmu, un šī padomnieka 2004. gada 20. oktobra paziņojumu.
91 It īpaši jāatzīmē, ka prasītājs iesniedza prasību par 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu pārskatīšanu 2004. gada 31. oktobrī, tātad sešu mēnešu termiņā, ko saskaņā ar Noteikumu XIII pielikuma 26. panta 3. punktu likumdevējs ir piešķīris pieteikuma iesniegšanai ierēdņiem, kuri vēl nav panākuši tiesību uz pensiju pārskaitīšanu. Tā kā prasītājs iesniedza prasību termiņā, ko šis pants nosaka ierēdņiem, salīdzinot ar kuriem, kā to uzskata prasītājs, viņš ir diskriminējošā stāvoklī, nevar tikt uzskatīts, ka prasītājs, iesniedzot prasību par pārskatīšanu, šo pantu ir izmantojis nepiemērotā termiņā.
92 No iepriekš teiktā izriet, ka prasību par 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu atcelšanu, kas Komisijā tika iesniegta 2004. gada 31. oktobrī, attaisno jauns būtisks fakts un tā ir tikusi celta saprātīgā termiņā, skaitot no brīža, kad prasītājs par šo faktu uzzināja.
93 Tādējādi prasības par Komisijas atteikuma pārskatīt galīgos lēmumus atcelšanu jāatzīst par pieņemamām.
3. Par lietas būtību
94 Prasības par lēmumu atcelšanu pamatojumam prasītājs izvirza septiņus pamatus:
– pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā apstrīdētā lēmuma pamatojumā, saskaņā ar kuru pārskaitīšanas nepieļaujamība izriet no pašas ieinteresētās personas sniegtā akcepta;
– otrs pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā apstrīdētā lēmuma pamatojumā, saskaņā ar kuru tiesību uz pensiju pārskaitīšana ir neatsaucama, jo tā jau ir tikusi izpildīta un prasītāja INASTI un ONP lietas jau ir slēgtas ar galīgu lēmumu;
– trešais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā apstrīdētā lēmuma pamatojumā, saskaņā ar kuru tiesību uz pensiju pārskaitīšana nevar tikt atsaukta, jo Kopienu tiesībās nav tiesību normas, kas to atļautu darīt;
– ceturtais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētais lēmums apdraud prasītāja tiesības apstrīdēt Beļģijas tiesās Beļģijas valsts iestāžu pieņemto lēmumu, ar kuriem prasītājam tika piemērots 1991. gada likums, atbilstību Kopienas tiesībām, un tādējādi pārkāpj tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību;
– piektais pamats attiecas uz to, ka apstrīdētais lēmums neievēro Noteikumu 24. pantā noteikto pienākumu sniegt palīdzību, kas saskaņā ar prasītāja teikto šajā gadījumā bija jāsniedz Komisijas birojam;
– sestais un septītais pamats attiecas uz to, ka 1991. gada likums neatbilst Kopienu tiesībām, proti, pirmkārt, Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās un, otrkārt, vienlīdzīgas attieksmes principam.
95 No atbildes uz sūdzību izriet, ka apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz diviem juridiskiem pamatojumiem: pirmkārt, neiespējamību atsaukt prasītāja tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, kas izriet no viņa skaidri izteikta Komisijas priekšlikumu akcepta, un, otrkārt, tādas Kopienu tiesību normas neesamības, kas ļautu prasītājam atsaukt minēto pārskaitīšanu.
96 Tādēļ vispirms jāizvērtē pirmais un trešais pamats, kas ir saistīti ar šiem diviem iemesliem.
Par pamatu, kas saistīts ar kļūdu tiesību piemērošanā apstrīdētā lēmuma pamatojumā, saskaņā ar kuru pārskaitīšanas nepieļaujamība izriet no pašas ieinteresētās personas sniegtā akcepta
– Lietas dalībnieku argumenti
97 Prasītājs apgalvo, ka ne Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētie VIN, kas bija spēkā viņa tiesību uz pensiju pārskaitīšanas laikā un kas ir publicēti 1993. gada 16. aprīļa Informations administratives Nr. 789, ne VIN, kas ir spēkā pašlaik un ir publicēti 2004. gada 9. jūnija Informations administratives Nr. 60, nenosaka, ka pārskaitīšana kļūst galīga un neatsaucama brīdī, kad ieinteresētā persona ir paziņojusi par akceptu papildu izdienas gadiem, kurus tai piedāvā attiecīgā iestāde, pamatojoties uz valsts iestāžu noteikto pārskaitāmo summu.
98 Līdz ar to Komisijas 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta piedāvājumi ir pretrunā Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā paredzētajiem VIN, kas bija spēkā prasītāja tiesību uz pensiju pārskaitīšanas laikā, nosakot, ka “brīdī, kad tiks saņemta viņa piekrišana uz tajos ietvertajiem priekšlikumiem, pārskaitīšanas pieteikums vairs nebūs atsaucams”.
99 Tādējādi minētos priekšlikumus nevar piemērot pret prasītāju ar apstrīdēto lēmumu palīdzību.
100 Pat ja uzskatītu, ka kādreiz ir pastāvējusi Kopienu tiesību norma, ar kuru bija aizliegts atcelt pārskaitīšanu, tiklīdz ieinteresētā persona bija darījusi zināmu tās akceptu Komisijas piedāvājumiem, šāda tiesību norma būtu pretrunā Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktam redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, kā arī vienlīdzīgas attieksmes principam.
101 Atsakoties atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, pamatojoties uz to, ka tie ir kļuvuši neatsaucami brīdī, kad prasītājs tos ir akceptējis, AIPN apstrīdēto lēmumu ir pieņēmusi prettiesiski, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā.
102 Komisija atzīmē, ka prasītājs ir skaidri izteicis akceptu tās piedāvātajiem priekšlikumiem un šī akcepta skaidri izteiktais raksturs šos priekšlikumus ir padarījis par galīgiem. Ja tiktu atzīts, ka šie lēmumi nav galīgi un ka ierēdnim būtu tiesības jebkurā brīdī apstrīdēt viņa skaidri izteikto akceptu, tas pilnībā izmainītu Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā noteiktās procedūras jēgu un saturu, kā arī ierēdņa brīvi izteiktā akcepta juridisko spēku.
– Civildienesta tiesas vērtējums
103 Kā iepriekš tika noteikts 46.–48. punktā un 56. punktā, 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta akti, kurus prasītājs lūdz atcelt, ir uzskatāmi par vienpusēji pieņemtiem lēmumiem, kas stājušies spēkā pēc tam, kad prasītājs tos bija apstiprinājis attiecīgi 2002. gada 17. jūlijā un 29. augustā.
104 Tomēr vienpusēji pieņemti lēmumi parasti kļūst galīgi pēc tam, kad ir pagājis Noteikumu 90. un 91. pantā noteiktais termiņš.
105 No šī noteikuma var atkāpties tikai ar speciālu tiesību normu, kas paredz īpašus nosacījumus, kādos iestādes pieņemti lēmumi, piemērojot VIII pielikuma 11. panta 2. punktu gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas, kļūst galīgi.
106 Tomēr, atbildot uz Civildienesta tiesas uzdotajiem jautājumiem, Komisija nav norādījusi, kurš teksts tai ļauj uzskatīt, ka 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi ir kļuvuši saistoši prasītāja tieši izteikta akcepta dēļ.
107 Protams, Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 1. punktā noteikto VIN 1. panta 2. punkts, kas bija piemērojams 2002. gadā, nosaka, ka “izvēle kļūst galīga un neatsaucama brīdī, kad ierēdnis ir parakstījis akceptu [..]”.
108 Tomēr šie VIN nav piemērojami tādā gadījumā kā šis, kad tiek pārskaitītas tiesības uz pensiju Kopienu sistēmā, bet gan pretējā gadījumā – kad Kopienu sistēmā iegūtās tiesības uz pensiju tiek pārskaitītas uz citu pensiju sistēmu. Toties ir svarīgi, ka Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta VIN, kas bija spēkā brīdī, kad tika pārskaitītas prasītāja tiesības uz pensiju, nav minēts ierēdņa sniegtais akcepts uz iestādes izteiktu piedāvājumu, ne arī a fortiori šis akcepts ir padarīts par galīgu.
109 No iepriekš minētā izriet, ka prasītāja 2002. gada 17. jūlijā un 29. augustā tieši izteikts akcepts 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta vienpusējiem lēmumiem ļāva tiem stāties spēkā, bet nepadarīja tos par galīgiem.
110 Līdz ar to, atsakot atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, pamatojoties uz to, ka prasītāja tieši izteikts akcepts tos ir padarījis par galīgiem, apstrīdētais AIPN lēmums ir prettiesisks pieļautas kļūdas dēļ tiesību piemērošanā.
Par pamatu saistībā ar kļūdu tiesību piemērošanā apstrīdētā lēmuma pamatojumā, saskaņā ar kuru tiesību uz pensiju pārskaitīšana nevar tikt atsaukta, jo Kopienu tiesībās nav tiesību normas, kas to atļautu darīt
– Lietas dalībnieku argumenti
111 Prasītājs apgalvo, pretēji tam, ko norāda “Pensiju” nodaļas vadītājs apstrīdētajā lēmumā, ka iespēja atsaukt pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, saņemot iestādes atļauju, izriet ne tikai no 1991. gada likuma 9. panta, bet arī no Kopienu tiesībām.
112 2004. gada 31. oktobra prasības pamatojums nebija ne 1991. gada likuma 9. pants, ne 2003. gada likuma 4. pants, bet gan Noteikumu 90. panta 1. punkts, kas nosaka tiesības ierēdņiem iesniegt AIPN prasību pieņemt lēmumu attiecībā uz viņiem.
113 Pirmās instances tiesa 1998. gada 30. septembra spriedumā lietā T‑154/96 Chvatal u.c./Tiesa (Recueil FP, I‑A‑527. un II‑1579. lpp., 52. punkts) noteica, ka Noteikumu 90. panta 1. punktā atzītās tiesības visām šajos noteikumos minētajām personām iesniegt AIPN prasību par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz viņiem nav pakļautas nedz tiesiska pamata esamības nosacījumam, kas ļautu iestādei pieņemt tai pieprasīto lēmumu, nedz tiek kavētas tādēļ, ka iestādei nav rīcības brīvības lēmuma pieņemšanai.
114 Turklāt Komisijas kompetence atļaut atsaukt pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, izrietot gan no Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta, gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, gan no redakcijas, kas izriet no šīs regulas, neietekmējot tās tiesības iebilst pret šādu atsaukumu, pamatojoties uz tiesiskās paļāvības prasībām, kā arī labu administrācijas un budžeta pārvaldību, kas šajā gadījumā skaidri nepastāvot.
115 Komisija norāda, ka tā nevarēja atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, jo Kopienu tiesības neparedz atsaukt pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu. Pretēji prasītāja norādītajam, Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas, nepiešķir iestādēm kompetenci atļaut atcelt pensijas tiesību pārskaitīšanu.
116 Ne Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta iepriekšējā redakcija, ne jaunā redakcija neļaujot ierēdnim vairākas reizes iesniegt pieteikumu par valsts sistēmā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu tādēļ, ka ir grozīti attiecīgās dalībvalsts tiesību akti. Patiesībā Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas spēkā stāšanās noteica, ka pārskaitīšanas pieteikumu var iesniegt tikai dienesta uzsākšanas brīdī. Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta redakcija pēc regulas stāšanās spēkā apstiprināja lēmuma par pārskaitīšanas pieteikuma galīgo spēku, nosakot, ka “ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz”.
117 Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūra par pieteikumu nepieņemamību attiecībā uz valsts sistēmā iegūto tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, kas notikusi noteiktā laika posmā pēc attiecīgā ierēdņa dienesta uzsākšanas, apstiprina šādu interpretāciju. Ja ierēdnis varētu jebkurā karjeras brīdī atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu, šī judikatūra zaudētu jēgu. Kaut gan Pirmās instances tiesa iepriekš minētā spriedumā lietā Drabbe/Komisija (74. punkts) apstiprināja, ka pārskaitīšanas pieteikums ir jāiesniedz īsā laika posmā pēc dienesta uzsākšanas, tā apstiprināja, ka šāds pieteikums saskaņā ar Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktu redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā jāiesniedz brīdī, kad ierēdnis uzsāk dienestu, un līdz ar to, tiklīdz pārskaitīšanas pieteikums ir apstiprināts, tas kļūst galīgs.
– Civildienesta tiesas vērtējums
118 Vispirms jāvērtē, vai Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta normas gan redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas, var, kā to norāda atbildētāja, tikt interpretētas tādējādi, ka tās aizliedz atcelt tiesību uz pensiju pārskaitīšanu.
119 Pirmās instances tiesa iepriekš minētajā spriedumā lietā Drabbe/Komisija ir nolēmusi, ka šīs tiesību normas redakcijā, kas bija spēkā brīdī, kad prasītājs bija panācis tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, ļauj ierēdnim pārskaitīt uz Kopienām tikai tās tiesības uz pensiju, kas iegūtas brīdī, kad viņš uzsācis dienestu. Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkts redakcijā pēc 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā attiecībā uz tiesībām pārskaitīt uz Kopienām iepriekš iegūtās tiesības uz pensiju nepārprotami nosaka, ka “ierēdņi var izmantot šo iespēju tikai vienreiz attiecībā uz katru dalībvalsti un attiecīgo pensiju fondu”.
120 Pirmkārt, pat ja Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta normas redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, kas ir izskaidrotas iepriekš minētajā judikatūrā, ierobežo laikā ierēdņa tiesības pieprasīt tiesību uz pensiju pārskaitīšanu vienīgi brīdī, kad viņš uzsāk dienestu, tās tomēr nenosaka nekādus ierobežojumus iespējai pieprasīt atsaukt tiesību uz pensiju pārskaitīšanu.
121 Otrkārt, ja tiktu atcelti 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumi, vajadzības gadījumā tiktu iesniegts jauns pārskaitīšanas pieteikums termiņā, kas ir noteikts desmit gadu laikā no šī brīža, un saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā redakcijā pēc 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā. Līdz ar to Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta normas redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, it īpaši tās, kas nosaka, ka pārskaitīšanas pieteikums var tikt iesniegts tikai brīdī, kad ierēdnis iegūst savu statusu, nerada šķēršļus jauna pārskaitīšanas pieteikuma iesniegšanai pēc šo normu atcelšanas.
122 Treškārt, no tā, ka Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta normas redakcijā pēc 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā ļauj ierēdnim izmantot tiesības pieprasīt iepriekš iegūtu tiesību uz pensiju pārskaitīšanu tikai vienreiz, nevar secināt, ka šīs tiesību normas aizliedz atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu. Pirmkārt, iespēja iesniegt otru pārskaitīšanas pieteikumu nav tas pats, kas iespēja atsaukt pirmo pieteikumu. Otrkārt, iepriekš minētās tiesību normas, kas stājušās spēkā 2004. gada 1. maijā, nav piemērojamas pārskaitīšanas pieteikumam, kas ir iesniegts pirms šī datuma, un tādējādi nevar radīt šķēršļus tam, lai gadījumā, ja minētais pārskaitīšanas pieteikums tiek atsaukts, tā autors tomēr varētu iesniegt jaunu pieteikumu saskaņā ar nosacījumiem, kas tajā brīdī ir spēkā.
123 Visbeidzot, no pašu 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu redakcijas izriet, ka to pamatā ir atšķirīga sistēma tiesību uz pensiju iekļaušanai Kopienu pensiju sistēmā no tās, kas ir tieši paredzēta šo tiesību pārskaitīšanai Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā, to redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā. Tādēļ, pat ja tiktu uzskatīts, ka Noteikumi un it īpaši šī tiesību norma varētu tikt interpretēta tādējādi, ka tā rada šķēršļus pārskaitīšanas atsaukšanai, šīs tiesību normas nevar regulēt nosacījumus lēmuma atcelšanai, kas ir pieņemts sui generis pēc tiesību pārņemšanas, kas izrietēja no 1991. gada likuma, ko prasītājs tika piemērojis 2002. gadā.
124 No iepriekš minētā izriet, ka ne Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punkta normas redakcijā pirms 2004. gada 22. marta regulas stāšanās spēkā, ne redakcijā, kas izriet no šīs regulas, ne kāda cita Noteikumu norma nevar tikt interpretēta tādējādi, ka tā aizliegtu atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus.
125 Nepastāvot speciālai tiesību normai Kopienu tiesībās, kas regulētu 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu atcelšanu, šo lēmumu atcelšanai jāpiemēro vispārējie nosacījumi, kas noteikti Tiesas judikatūrā attiecībā uz individuāliem lēmumiem, kas rada tiesības. Šādus lēmumus to autors nevar atcelt vienpusēji, tiklīdz tie ir stājušies spēkā (Tiesas 1957. gada 12. jūlija spriedums apvienotajās lietās 7/56 un no 3/57 līdz 7/57 Algera u.c./EOTK Kopējā asambleja, Recueil, 81. lpp., 114. un 115. punkts). Nepieciešamība saglabāt paļāvību, ka saglabāsies pašreizējā situācija, aizliedz šādā gadījumā pārvaldes iestādei atcelt tās lēmumu.
126 Tomēr šāds aizliegums, lai aizsargātu labuma guvēja tiesības, jau sava mērķa dēļ nevar tikt piemērots šajā gadījumā. Saņemot adresāta lūgumu, pārvaldes iestāde, kas ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru tiek radītas tiesības, var to atcelt, lai aizstātu šo lēmumu ar citu, kurš ir labvēlīgāks prasības iesniedzējam, ar nosacījumu, ka atcelšana neaizskar trešo personu tiesības. Ja administratīvā akta atcelšana principā tiek atļauta, tad tai jānotiek, stingri ievērojot tiesiskās drošības principa prasības.
127 Šajā gadījumā jāvērtē, vai Komisijas 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu atcelšana var ietekmēt Beļģijas pensiju sistēmas tiesības.
128 Pirmām kārtām, ar 1991. gada likumu atceltā tiesību pārņemšanas mehānisma būtība neparedz grozīt ne Beļģijas pensiju sistēmas tiesības, ne pienākumus brīdī, kad Kopienu pensiju sistēmā tiek pārskaitītas ierēdņa tiesības, kas iegūtas šo sistēmu ietvaros. Pārskaitīšanai no šo sistēmu puses neseko nekādu summu pārskaitīšana Kopienu pensiju sistēmā. Šīs sistēmas paliek ierēdņa pensijas sistēmas debitori, un to pienākums, tāpat kā agrāk, ir katru mēnesi izmaksāt attiecīgo pensiju, skaitot no dienas, kad ierēdnis sāk izmantot Kopienu pensiju. Vienīgais grozījums skar attiecības starp ierēdni un iestādi, kas Kopienu sistēmas ietvaros piešķir ierēdnim viņa Beļģijas tiesību uz pensiju aktuāro ekvivalentu un apmaiņai pārņem tiesības uz pensiju, ko ierēdnis ir ieguvis Beļģijas pensijas sistēmu ietvaros.
129 Tiktāl, ciktāl Beļģijas pensiju sistēmas neietekmē tiesību uz pensiju pārskaitīšana saskaņā ar tiesību pārņemšanas mehānismu, tās nevar ietekmēt lēmumi, kas ir pieņemti šīs pārņemšanas nodrošināšanai.
130 Otrkārt, dienā, kad tika pieņemts apstrīdētais lēmums, 1991. gada likuma 9. pants vēl ļāva Kopienas ierēdnim, kā vienīgo nosacījumu izvirzot atļaujas saņemšanu no iestādes, atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu, ja tiesību pārņemšana vēl nebija stājusies spēkā. Tiktāl, ciktāl 1991. gada likums paredz ierēdnim tiesības atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu, pirms ir stājusies spēkā tiesību pārņemšana, Komisija nevar pamatoti apgalvot, ka tādu lēmumu atcelšana, kas ir pieņemti, piemērojot šo likumu, un pirms tiesību pārņemšana ir stājusies spēkā, ietekmē Beļģijas pensiju sistēmas. Turklāt, kā tika atzīmēts iepriekšējā punktā, par to nav nekādu šaubu, jo tiesību uz pensiju pārskaitīšanai Kopienu sistēmā, pamatojoties uz tiesību pārņemšanas mehānismu, nekavējoties nesekoja pensijas vai uzkrājuma pārskaitīšana, kas nozīmē, ka 1991. gada likuma 9. pants paredzēja plašas tiesības ierēdņiem atsaukt savu pieteikumu.
131 Beļģijas Karaliste, protams, gan tiesas sēdē, gan atbildot rakstveidā uz Civildienesta tiesas jautājumiem norādīja, ka 1991. gada likuma 9. pantā paredzēto atsaukšanas iespēju Beļģijas likumdevējs ieviesa tikai tādēļ, lai ļautu ierēdnim, kas izbeidz dienestu Kopienās, saglabāt Beļģijas sistēmā iegūtās tiesības uz pensiju, pirms sākt izmantot tiesības uz vecuma pensiju Kopienu sistēmā. Šī 9. panta grozījumi, kas tika veikti ar 2006. gada likuma 194. pantu un stājās spēkā ar atpakaļejošu datumu no 2004. gada 1. maija, apstiprināja šo likumdevēja mērķi 1991. gadā. Šim argumentam tomēr nevar piekrist. Šāda interpretācija negūst nekādu apstiprinājumu 1991. gada likuma sākotnējās versijas 9. panta tekstā. Turklāt apstāklis, uz kuru atsaucas Beļģijas Karaliste, ka Komisija 1991. gada likuma sagatavošanas laikā ir ierosinājusi Beļģijas valsts iestādēm ierobežot tiesības atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu gadījumā, ja tiek izbeigtas darba attiecības, pat liek domāt, ka Beļģijas likumdevējs ir apzināti izslēdzis šo ierosinājumu no paša 1991. gada likuma 9. panta teksta, ļaujot ierēdņiem atsaukt pārskaitīšanas pieteikumu, kā vienīgo nosacījumu minot iestādes atļaujas saņemšanu. Turklāt Beļģijas likumdevējs, ierobežojot 2006. gada likuma 194. panta atpakaļejošo spēku līdz 2004. gada 1. maijam, netieši ir atzinis, ka šis pants nav izskaidrojošs, bet ar to tiek veikti grozījumi, un līdz ar to 1991. gada likuma 9. panta iepriekšējā redakcija neierobežoja atsaukuma tiesības tikai ar vienu gadījumu – ja ierēdnis nevarēja izmantot Kopienu vecuma pensiju.
132 Treškārt, pat ja tiktu uzskatīts, ka 1991. gada likuma 9. panta jaunā redakcija jāņem vērā, lai novērtētu, vai apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā Beļģijas pensijas sistēmu tiesības varēja ietekmēt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu atcelšana, ir jākonstatē, ka 2006. gada likuma 194. panta noteikumu apstrīdēšanas gadījumā attiecīgajās tiesu instancēs 1991. gada likuma 9. pants tā jaunajā redakcijā, kā to norāda Beļģijas valdība, radītu šķērsli tam, lai prasītājs varētu lūgt atcelt lēmumus, ar kuriem Beļģijas sistēmas ir noteikušas viņa tiesību uz pensiju apmēru pārskaitīšanas dēļ.
133 No iepriekš minētā izriet, ka 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumu atcelšana pati par sevi nevar ietekmēt Beļģijas pensiju sistēmu tiesības un tādēļ Komisijai, pretēji tās apgalvotajam, nebija pienākuma noraidīt pieteikumu atcelt minētos lēmumus, ko bija iesniedzis šo lēmumu adresāts.
134 Šādos apstākļos vispārējie noteikumi, kas attiecas uz administratīvo aktu atcelšanu, nerada šķēršļus tam, lai Komisija varētu atcelt šos lēmumus.
135 Turklāt, uzskatot, ka tā nevarēja atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus pēc adresāta lūguma, nepastāvot skaidri noteiktām Kopienu tiesību normas, kas to ļauj darīt, Komisija nav ievērojusi Noteikumu VIII pielikuma 11. panta 2. punktā gan to redakcijā pirms 2004. gada 22. marta, gan redakcijā, kas izriet no šīs regulas, noteikto kompetences apmēru un tādējādi ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pieņemot apstrīdēto lēmumu.
136 No iepriekš minētā izriet, ka atteikums prasītājam atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus, ko Komisija veica ar apstrīdēto lēmumu, jāatceļ, jo šis atteikums ir pamatots ar diviem pamatojumiem, kas ir izmantoti, pieļaujot kļūdu tiesību piemērošanā, bez nepieciešamības lemt par citiem prasības pamatiem.
Par prasības pieteikumā ietverto prasību atcelt Komisijas atteikumu ļaut prasītājam iesniegt jaunu pārskaitīšanas pieteikumu
137 Prasītājs neizvirza atsevišķu pamatu iepriekš minētā lēmuma atcelšanai, tādēļ jāuzskata, ka viņš vēlas saņemt šī lēmuma atcelšanu tikai kā sekas atteikuma atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus anulēšanai.
138 Komisija ir noraidījusi prasītāja prasību atļaut iesniegt jaunu pieteikumu par tiesību uz pensiju pārskaitīšanu, pamatojoties uz tiem pašiem iemesliem, kādēļ tika noraidīta prasība atcelt 2002. gada 11. jūnija un 26. augusta lēmumus. No šī sprieduma izriet, ka, atsaucoties uz minētajiem iemesliem, ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā. No tā izriet, ka ir jāatceļ arī Komisijas atteikums ļaut prasītājam iesniegt jaunu pārskaitīšanas pieteikumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
139 Kā Civildienesta tiesa ir nolēmusi 2006. gada 26. aprīļa spriedumā lietā F‑16/05 Falcione/Komisija (Krājums‑CDL, I‑A‑1‑3. un II‑A‑1‑7. lpp., 77.–86. punkts), tik ilgi, kamēr nav stājies spēkā Civildienesta tiesas Reglaments un it īpaši tā noteikumi par tiesāšanās izdevumiem, ir jāpiemēro tikai Pirmās instances tiesas Reglaments.
140 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāsedz savi izdevumi un jāatlīdzina arī prasītāja izdevumi.
141 Saskaņā ar šī reglamenta 87. panta 4. punkta pirmo daļu dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas. Tādējādi Beļģijas Karaliste, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Kopienu Komisijas 2005. gada 25. janvāra lēmumu;
2) Eiropas Kopienu Komisija sedz savus un atlīdzina Ženetatiesāšanās izdevumus;
3) Beļģijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 16. janvārī.