Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. maijā iesniedza Fővárosi Törvényszék (Ungārija) – DIGI Communications NV/Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Hivatala

(Lieta C-329/21)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: DIGI Communications NV

Atbildētājs: Nemzeti Média- és Hírközlési Hatóság Hivatala

Persona, kas iestājusies lietā: Magyar Telekom Nyrt.

Prejudiciālie jautājumi

1.1. Vai citā dalībvalstī reģistrētu un darbojošos uzņēmumu, kas pats nesniedz tādus pašus elektronisko sakaru pakalpojumus tirgū, uz kuru attiecas valsts regulatīvās iestādes lēmums, var uzskatīt par konkurentu uzņēmumiem, kas ir minētā lēmuma adresāti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) ¹ 4. panta 1. punkta izpratnē, ja uzņēmums, kuru tas tieši kontrolē, ir pakalpojumu sniedzējs konkrētajā tirgū un konkurē tajā ar uzņēmumiem, kas ir lēmuma adresāti?

1.2. Vai, lai atbildētu uz 1.1.jautājumu, ir jāpārbauda, vai mātesuzņēmums, kas vēlas celt prasību, veido vienu ekonomisku vienību ar uzņēmumu, kuru tas kontrolē un kurš darbojas konkrētajā tirgū kā konkurents?

2.1. Vai valsts regulatīvās iestādes rīkotā izsoles procedūra, kas attiecas uz frekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanu 5G ieviešanas atbalstam un papildu bezvadu platjoslas pakalpojumiem, pamatdirektīvas 4. panta 1. punkta iun Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) ² 7. panta izpratnē ir procedūra, kuras mērķis ir nodrošināt konkurences aizsardzību? Vai ir jāinterpretē arī tādējādi, ka valsts regulatīvās iestādes lēmuma, ar ko tiek paziņoti minētās izsoles procedūras rezultāti, mērķis ir aizsargāt konkurenci šajā nozīmē?

2.2. Ja uz 2.1. jautājumu Tiesa atbildētu apstiprinoši, vai lēmumā izvirzītais konkurences aizsardzības mērķi ietekmē tas, ka valsts regulatīvā iestāde ar atsevišķā nolēmumā iekļautu galīgu lēmumu atteicās reģistrēt prasītāja uzņēmuma piedāvājumu, kā rezultātā minētais uzņēmums nevarēja piedalīties izsoles procedūrā un tādējādi nebija lēmuma par procedūras rezultātiem adresāts?

3.1. Vai pamatdirektīvas 4. panta 1. punkts, skatot to kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiesības pārsūdzēt valsts regulatīvās iestādes lēmumu ir piešķirtas tikai tādam uzņēmumam:

a)    kura stāvokli tirgū lēmums ietekmē tieši un faktiski vai

b)    attiecībā uz kuru tiek pierādīts, ka tā stāvokli tirgū, ļoti iespējams, var ietekmēt [attiecīgais] lēmums, vai arī

c)    kura stāvokli tirgū lēmums var ietekmēt tieši vai netieši?

3.2. Vai 3.1. jautājumā minētā ietekme pati par sevi ir pierādīta ar to, ka uzņēmums bija iesniedzis savu piedāvājumu izsoles procedūrā, proti, tas vēlējās piedalīties procedūrā, bet tas nebija iespējams, jo tas neizpildīja [noteiktās] prasības, vai arī tiesa likumīgi var pieprasīt iesniegt pierādījumus par šo ietekmi?

Vai, ņemot vērā uz pirmo, otro un trešo prejudiciālo jautājumu sniegtās atbildes, pamatdirektīvas 4. panta 1. punkts, skatot to kopsakarā ar Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs uzņēmums, kurš uzskata, ka to ir ietekmējis valsts regulatīvās iestādes lēmums, ar ko tika paziņoti rezultāti izsoles procedūrā, kas attiecas uz frekvenču izmantošanas tiesību piešķiršanu 5G ieviešanas atbalstam un papildu bezvadu platjoslas pakalpojumiem, un tādējādi tas to var pārsūdzēt, ir tāds uzņēmums:

– kas konkrētajā tirgū neveic ar pakalpojumu sniegšanu saistītu saimniecisko darbību, bet elektronisko sakaru pakalpojumus šajā tirgū sniedz uzņēmums, kuru tas tieši kontrolē, un

– kuram ar valsts regulatīvās iestādes galīgu lēmumu tika atteikta reģistrācija izsoles procedūrā, pirms tika pieņemts lēmums, ar ko tika paziņoti apstrīdētās izsoles procedūras rezultāti, un tādējādi tas tika izslēgts no turpmākas dalības izsoles procedūrā?

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/21/EK (2002. gada 7. marts) par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva) (OV 2002, L 108, 33. lpp.).

² Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/20/EK (2002. gada 7. marts) par elektronisko komunikāciju tīklu un pakalpojumu atļaušanu (atļauju izsniegšanas direktīva) 9OV 2002, L 108, 21. lpp.).