Lieta T‑143/12

Vācijas Federatīvā Republika

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Pasta joma – Daļas Deutsche Post darbinieku atalgojuma un sociālo papildizmaksu finansēšana no subsīdijām un no cenas regulētajiem ieņēmumiem – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Jēdziens “priekšrocība” – Spriedums “Combus” – Ekonomiskas un selektīvas priekšrocības pastāvēšanas demonstrācija – Neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2016. gada 14. jūlija spriedums

1.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērošanas joma – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā

(LESD 107. panta 1. punkts un 296. pants)

2.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Uzņēmuma izdevumu samazināšanai paredzēta intervence – No likumīgi subsidētas darbības gūti uzņēmuma ienākumi – Šķērssubsīdija par labu tā paša uzņēmuma konkurencei pakļautām darbībām – Iekļaušana

(LESD 107. pants)

3.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu

(LESD 107. pants)

4.      Prasība sakarā ar pienākumu neizpildi – Komisijas tiesības celt prasību – Rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 258. pants)

5.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Priekšrocības piešķiršana saņēmējiem – Pasākumi, lai kompensētu izdevumus, kuri uzņēmumam rodas tiesību normu, ar kurām atkāpjas no konkurējošiem uzņēmumiem vispārīgi piemērojamām normām, piemērošanas rezultātā – Izslēgšana – Nosacījumi

(LESD 107. panta 1. punkts)

6.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Novērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 1. punktu – Agrākas prakses ņemšana vērā – Izslēgšana

(LESD 107. panta 1. punkts)

7.      Valsts atbalsts – Komisijas veiktā pārbaude – Komisijas rīcības brīvība – Pasākuma atzīšana par atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē – Pasākuma saderīguma ar iekšējo tirgu novērtējums – Pārbaude tiesā – Piemērošanas joma

(LESD 107. pants)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59.–66. punktu)

2.      LESD 107. panta mērķis ir novērst to, ka tirdzniecību starp dalībvalstīm ietekmētu tādas dažāda veida valsts iestāžu, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, sniegtās priekšrocības, kuras deformē vai draud deformēt konkurenci. Tādējādi valsts atbalsta jēdziens ietver ne tikai pozitīvas priekšrocības, tādas kā subsīdijas, bet arī intervences, kas visdažādākajā veidā mazina izmaksas, kas parasti ir iekļautas uzņēmuma budžetā un kurām – kas tādējādi nav subsīdijas vārda tiešā nozīmē – ir tāds pats raksturs un identiskas sekas.

Konkrētāk, Savienības tiesību pareizas piemērošanas nolūkā ir jāpārbauda, vai no likumīgi subsidētas darbības gūtie ienākumi netiek izmantoti šī paša uzņēmuma citu darbību finansēšanai, un Komisijai ir zināma rīcības brīvība attiecībā uz piemērotākās metodes noteikšanu, lai nodrošinātu šķērssubsīdijas neesamību par labu konkurencei pakļautām darbībām.

Tādēļ LESD 107. panta 1. punktam šādu iespējamo šķērssubsīdiju pārbaude nav pretrunā, tieši pretēji, atbilstoši šai normai par to ir jāveic pārbaude.

(sal. ar 73.–75. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 78.–85. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 79. punktu)

5.      Valsts atbalsta kvalifikācija LESD 107. panta 1. punkta izpratnē paredz atbilstību vienlaicīgi četriem nosacījumiem, proti, ka pastāv valsts intervence vai valsts līdzekļu izmantošana, ka šī intervence varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm, ka tā piešķir priekšrocību tās saņēmējam un ka ar to tiek kropļota konkurence vai tiek radīti tās kropļošanas draudi.

Attiecība uz trešo kritēriju Komisijai kops priekšrocības jēdziena izvērtēšanas ir jāpierāda, ka pārbaudāmais pasākums ir ekonomiska un selektīva rakstura priekšrocība.

Ekonomiskās priekšrocības pārbaudes ietvaros Komisijai kā attiecīgā konteksta elementi ir jāņem vērā visas tiesiskā regulējuma, kurā ietilpst pārbaudāmais valsts pasākums, īpatnības. Šajā ziņā, ja intervence nerada uzņēmumiem, kuriem to piemēro, labvēlīgāku konkurētspējas stāvokli salīdzinājumā ar konkurējošiem uzņēmumiem, tā nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē, jo tajā nav paredzēts nodalījums atkarībā no tā, kādi ir valsts intervences pasākuma iemesli vai mērķi, bet tie ir definēti, ņemot vērā to radītās sekas.

Tā kā LESD 107. panta 1. punkta vienīgais mērķis ir aizliegt priekšrocības, kas dod labumu noteiktiem uzņēmumiem, un atbalsta jēdziens ietver tikai tādus iejaukšanās pasākumus, ar kuriem tiek atvieglotas izmaksas, kas parasti rada slogu uzņēmuma budžetam, un kuri ir uzskatāmi par ekonomiskām priekšrocībām, ko saņēmējs uzņēmums nebūtu ieguvis parastajos tirgus apstākļos.

Jēdziens “izdevumi, kuri parasti jāsedz no uzņēmuma līdzekļiem” neietver izdevumus, kuri uzlikti tikai vienam uzņēmumam saskaņā ar tiesību normām, kas ir atkāpe no konkurējošiem uzņēmumiem parasti piemērojamā regulējuma, un kuru rezultātā šim uzņēmumam tiek radīti pienākumi, kādu nav tā konkurentiem. Nevar uzskatīt, ka uzņēmuma parastajās izmaksās ietilpst arī pārmērīgi augstas izmaksas saistībā ar parastu pensiju shēmu, kas paredzēta dalībvalsts tiesiskajā regulējumā.

Tādējādi valsts varas īstenošanas aktā paredzēts pienākums segt visas izmaksas saistībā ar ierēdņu statusu ieguvušu darbinieku pensiju shēmu, nevis veikt iemaksas pensiju apdrošināšanā, izslēdz to, ka šo izmaksu pārņemšana ir uzskatāma par priekšrocību, ar nosacījumu, ka šis finansējums nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai nodrošinātu vienlīdzību starp minēto uzņēmumu un ar to konkurējošo uzņēmumu pienākumiem. Šādā gadījumā priekšrocības pastāvēšana ir pieļaujama tikai tad, ja attiecīgais finansējums nepārsniedz šo robežu. Ļoti iespējams, ka pēc attiecīgā pasākuma piemērošanas uzņēmums ir mazāk nelabvēlīgā situācijā nekā pirms tam, taču tas šādā situācijā joprojām paliek salīdzinājumā ar tā konkurentiem, vai arī ir tiem līdzvērtīgs, taču priekšrocību tam nav.

(sal. ar 88., 106., 108., 110., 130., 132., 143., 144., 147. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 126. punktu)

7.      Savienības tiesa īsteno pilnīgu kontroli pār jautājumu, vai pasākums iekļaujas LESD 107. panta 1. punkta tvērumā. No tā izriet, ka Savienības tiesai ir jāpārbauda, vai Komisijas norādītie fakti ir pareizi un vai ar tiem var pierādīt, ka ir izpildīti visi nosacījumi, kas ļauj kvalificēt attiecīgo pasākumu par “atbalstu” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

Turklāt, kā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisijai ir piešķirta plaša rīcības brīvība, kuras īstenošana ietver sarežģītus ekonomiska vai sociāla rakstura vērtējumus, tā šo vērtējumu kontrole Savienības tiesā ir par procesuālo noteikumu ievērošanu, par pamatojuma pietiekamību, faktu atbilstību un to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un nepareizi izmantotas pilnvaras.

(sal. ar 152. punktu)