Apvienotās lietas T‑110/03, T‑150/03 un T‑405/03

Jose Maria Sison

pret

Eiropas Savienības Padomi

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokumenti, kas attiecas uz Padomes lēmumiem par terorisma apkarošanu – Izņēmumi, kas attiecas uz sabiedrības interešu aizsardzību – Valsts drošība – Starptautiskās attiecības – Daļēja piekļuve – Pamatojums – Tiesības uz aizstāvēšanos

Sprieduma kopsavilkums

1.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Dokumentu, attiecībā uz kuriem piekļuve ir lūgta, esamība – Neesamības prezumpcija, kas balstīta ar šajā sakarā sniegtu attiecīgās iestādes apgalvojumu – Vienkārša prezumpcija, kas balstīta uz atbilstošām un saskanīgām pazīmēm

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

2.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 –– Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Sabiedrības interešu aizsardzība – Tiesas kontrole – Piemērojamība – Robežas

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

3.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 –– Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Obligāti izņēmumi – Pieteikuma iesniedzēja īpašo interešu ņemšana vērā – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

4.      Eiropas Kopienas – Iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(EKL 253. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1049/2001)

1.      Likumības prezumpcija ir attiecināma uz visiem iestāžu paziņojumiem par pieprasīto dokumentu neesamību Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem ietvaros. Tātad patiesīguma prezumpcija saistās ar šo paziņojumu. Neskatoties uz to, tā ir vienkārša prezumpcija, kuru prasītājs, izmantojot visus izvirzītos pamatus, var apšaubīt, pamatojoties uz nozīmīgām un atbilstošām pazīmēm.

(sal. ar. 29., 32. punktu)

2.      Nozarēs saistībā ar Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem obligātiem izņēmumiem iestādēm ir plaša rīcības brīvība. Tā rezultātā Pirmās instances tiesas veiktā kontrole par iestāžu lēmumu likumību, ar ko atsaka piekļuvi dokumentiem saistībā ar izņēmumiem, kas attiecas uz minētajā tiesību normā paredzētajām sabiedrības interesēm, ir attiecināma tikai uz pārbaudi par procesuālo normu ievērošanu un pamatojuma sniegšanu, faktu materiālo precizitāti, kā arī acīmredzamas kļūdas neesamību faktu izvērtējumā un pilnvaru nepareizu izmantošanu.

(sal. ar 46., 47. punktu)

3.      Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētie izņēmumi saistībā ar piekļuvi dokumentiem ir izteikti saistošā redakcijā. No tā izriet, ka iestāžu pienākums ir atteikt piekļuvi dokumentiem, uz kuriem šie izņēmumi attiecas, ja vien ir pierādīti noteiktie apstākļi.

Tādējādi atsevišķas intereses, lai pieteicējs varētu pieprasīt piekļuvi dokumentam, kas uz viņu attiecas personīgi, nav jāņem vērā, piemērojot obligātos izņēmumus, ko paredz Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts.

(sal. ar 51., 52. punktu)

4.      Ja iestāde atsaka prasīto piekļuvi dokumentiem, pamatojoties uz Regulu Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem, tai katrā konkrētajā gadījumā, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, ir jāpierāda, ka minētajā regulā uzskaitītie izņēmumi patiešām attiecas uz dokumentiem, kuriem ir lūgta piekļuve. Tai tādēļ ir jāsniedz pamatojums, kas ļauj saprast un pārbaudīt, pirmkārt, vai pieprasītais dokuments tiešām attiecas uz jomu, kuru skar minētais izņēmums, un, otrkārt, vai pastāv ar šo izņēmumu saistītā aizsardzības vajadzība.

Tomēr var nebūt iespējams norādīt iemeslus, kas attaisno slepenību attiecībā uz katru dokumentu, neizpaužot šī dokumenta saturu un attiecīgi nezūdot izņēmuma pamatmērķim. No tā izriet, ka pastāvot šādam pieņēmumam, fakts ka šis pamatojums izrādās šablonisks – tas pats par sevi nav kļūda pamatojumā, jo tas nav šķērslis nedz, lai izprastu attiecīgās iestādes veikto argumentāciju, nedz arī pārbaudi.

(sal. ar 60., 61., 63. punktu)