Language of document : ECLI:EU:T:2022:853

Lieta T626/20

Landwärme GmbH

pret

Eiropas Komisiju

 Vispārējās tiesas (septītā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 21. decembra spriedums

Valsts atbalsts – Biogāzes tirgus – Atbrīvojumi no nodokļiem, lai kompensētu papildu ražošanas izmaksas – Lēmumi necelt iebildumus – Atcelšanas prasība – Interese celt prasību – Pieņemamība – Formālās izmeklēšanas procedūras nesākšana – Nopietnas grūtības – LESD 108. panta 2. un 3. punkts – Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam – Atbalsta kumulācija – Vairāku dalībvalstu piešķirts atbalsts – Importēta biogāze – Diskriminācijas aizlieguma princips – LESD 110. pants

1.      Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pieņemamība

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)

(skat. 18.–32. punktu)

2.      Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Interese celt prasību – Radušās un pastāvošas intereses nepieciešamība – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, nesākot formālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Prasība, kuru cēlis potenciāls aplūkotā atbalsta saņēmējs – Pieņemamība

(LESD 263. panta ceturtā daļa)

(skat. 35.–48. punktu)

3.      Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Komisijas rīcības brīvība – Tās veikta pamatnostādņu, kas regulē atbalsta saderīguma izvērtēšanu ar iekšējo tirgu, pieņemšana – Sekas – Savas rīcības brīvības pašierobežošana

(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojums 2014/C 200/1)

(skat. 51. punktu)

4.      Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums sākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Pierādīšanas pienākums – Rīcībā esošā informācija – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību – Pārbaudes, ko Komisija veikusi sākotnējās izskatīšanas procedūras laikā, nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs

(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 4. pants)

(skat. 64.–75. un 83.–100. punktu)

5.      Valsts atbalsts – Pārbaude, ko veic Komisija – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Rīcības brīvība – Saskanība starp tiesību normām, kas reglamentē valsts atbalstu, un citām Līguma normām – Atbrīvojums no nodokļiem, ko kāda dalībvalsts piešķir biogāzes iegādei, lai kompensētu papildu ražošanas izmaksas – Citās dalībvalstīs reģistrēti biogāzes ražotāji, kuri saņem ražošanas atbalstu – Pienākums ņemt vērā šo citu dalībvalstu piešķirto atbalstu, izvērtējot atbrīvojuma no nodokļiem saderīgumu ar iekšējo tirgu – Diskriminācijas aizlieguma princips – Situāciju salīdzināmība – LESD 110. pants – Objektīvs kritērijs – Atgriezeniskā diskriminācija

(LESD 107. panta 1. punkts un 108. pants)

(skat. 101.–128. punktu)

Rezumējums

Zviedrijas Karaliste 2020. gada 1. aprīlī paziņoja Eiropas Komisijai par nolūku grozīt un līdz 2030. gada 31. decembrim pagarināt divas atbalsta shēmas, kuras Komisija jau bija atļāvusi līdz 2020. gada 31. decembrim (turpmāk tekstā – “strīdīgās shēmas”). Saskaņā ar šīm shēmām konkrētas atjaunīgās deggāzes (turpmāk tekstā – “biogāze”) iegāde tiek atbrīvota no dažu akcīzes nodokļu samaksas, kas jāveic par fosilo gāzu iegādi tiem pašiem mērķiem.

Nesākot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija, pieņemot 2020. gada 29. jūnija lēmumus (1) (turpmāk tekstā – “apstrīdētie lēmumi”), uzskatīja, ka paziņotie pasākumi attiecas uz valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu atbilstīgi LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam. Saskaņā ar šo tiesību normu atbalstu, kas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību, var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tam nav tāda iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Konkrēti, Komisija norādīja, pirmkārt, ka strīdīgās shēmas bija nepieciešamas, jo bez tajās paredzētā absolūtā atbrīvojuma no nodokļiem biogāze būtu dārgāka par fosilajām gāzēm, un, otrkārt, var izslēgt, ka saskaņā ar šīm shēmām piešķirtais atbalsts pārsniegtu summu, kas nepieciešama, lai kompensētu biogāzes ražošanas augstākas izmaksas salīdzinājumā ar fosilo gāzu ražošanu, un tādējādi radītu šo augstāko izmaksu pārmērīgu kompensāciju (turpmāk tekstā – “pārmērīga kompensācija”).

Prasītāja Landwärme GmbH, kas Vācijā ražo biometānu, iesniedza apstrīdēto lēmumu atcelšanas prasību. Apmierinot šo prasību, Vispārējā tiesa, konstatējusi, ka tā ir pieņemama, nosprieda: ņemot vērā nopietnās grūtības, ko izraisīja paziņoto pasākumu saderības ar iekšējo tirgu izvērtējums, Komisijai bija jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra.

Vispārējās tiesas vērtējums

Attiecībā uz prasības pieņemamību Vispārējā tiesa vispirms konstatē, ka prasītāja tostarp pārmet Komisijai, ka tā nav sākusi formālo izmeklēšanas procedūru, lai gan šī iestāde nevarēja nezināt, ka pastāv nopietnas grūtības saistībā ar iespējamu Zviedrijā piešķirtā atbalsta, piemērojot strīdīgās shēmas, kumulāciju ar citu atbalstu, kuru biogāzes ražotājiem piešķīrušas citas dalībvalstis (turpmāk tekstā – “strīdīgā kumulācija”), jo šāda kumulācija var izraisīt pārmērīgu kompensāciju šo ražotāju interesēs, tiem pārdodot biogāzi Zviedrijā. Pēc tam Vispārējā tiesa norāda, ka prasītājai kā potenciālai strīdīgajās shēmās paredzētā atbalsta netiešai saņēmējai un minēto atbalstu pašreizējo saņēmēju konkurentei ir ieinteresētās puses statuss LESD 108. panta 2. punkta un regulas, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai (2), 1. panta h) punkta izpratnē. Visbeidzot Vispārējā tiesa uzskata, ka prasītājai ir interese celt prasību, jo gadījumā, ja apstrīdētie lēmumi tiktu atcelti, tā varētu īstenot procesuālās tiesības, kas ieinteresētajām pusēm ir garantētas formālajā izmeklēšanas procedūrā, iesniedzot Komisijai piezīmes par izmaiņām, kas būtu jāveic strīdīgajās shēmās, lai tās varētu atzīt par saderīgām ar iekšējo tirgu. Tādējādi prasība ir pieņemama vismaz tiktāl, ciktāl prasītāja ar to izvirza iebildumus saistībā ar strīdīgo kumulāciju.

Pirms šī iebilduma izvērtēšanas Vispārējā tiesa noraida Komisijas argumentu, saskaņā ar kuru Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (3), uz kuru pretlikumību prasītāja neatsaucas, novērtējot strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu, neļauj piešķirt nekādu nozīmi strīdīgajai kumulācijai. Šīm pamatnostādnēm nav pretrunā tas, ka Komisija izvērtē pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties šādas kumulācijas dēļ.

Attiecībā uz šī iebilduma pamatotību Vispārējā tiesa norāda, ka apstrīdētajos lēmumos Komisija ir izvērtējusi vienīgi pārmērīgo kompensāciju, kura var izrietēt no vairāku Zviedrijas Karalistes piešķirtu atbalstu kumulācijas, un ka, šādi rīkojoties, tā ir izslēgusi iespēju, ka strīdīgā kumulācija varētu radīt nopietnas grūtības, nosakot strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu. Vispārējā tiesa turklāt precizē, ka Komisijai, sākotnējās izskatīšanas procedūras beigās pieņemot lēmumu, pamatojoties uz LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu, jāspēj secināt, ka attiecīgais atbalsts neietekmēs tirdzniecību starp dalībvalstīm, un šis jautājums nerada nopietnas grūtības.

Atgādinājusi, ka saskaņā ar judikatūru Komisijas sākotnējās izskatīšanas procedūrā veiktās analīzes nepietiekamība vai nepilnīgums ir netiešs pierādījums nopietnu grūtību pastāvēšanai, izvērtējot paziņoto atbalsta pasākumu, Vispārējā tiesa norāda, ka jautājums par pārmērīgas kompensācijas neesamību ir cieši saistīts ar jautājumu par strīdīgo shēmu samērīgumu. Līdz ar to fakts, ka Komisija, neraugoties uz informāciju, kas bija tās rīcībā saistībā ar strīdīgās kumulācijas iespējamo ietekmi, nepietiekami un nepilnīgi ir analizējusi pārmērīgas kompensācijas neesamību, šajā gadījumā var būt pietiekams, lai konstatētu nopietnu grūtību pastāvēšanu.

Pirms Vispārējā tiesa konstatē, ka strīdīgo shēmu saderība ar iekšējo tirgu izraisa nopietnas grūtības saistībā ar pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, tā izvērtē Komisijas un Zviedrijas Karalistes argumentus, saskaņā ar kuriem būtībā diskriminācijas aizlieguma principa vai LESD 110. panta ievērošana pieprasa, lai strīdīgajās shēmās paredzētie atbrīvojumi no nodokļa būtu piemērojami neatkarīgi no Zviedrijā pārdotās biogāzes izcelsmes, nešķirojot, vai dalībvalsts, kurā biogāze ir ražota, ir vai nav piešķīrusi atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes.

Attiecībā uz diskriminācijas aizlieguma principa ievērošanu Vispārējā tiesa uzsver, ka strīdīgo shēmu mērķis ir padarīt biogāzi konkurētspējīgāku salīdzinājumā ar fosilajām gāzēm, kompensējot tās augstākās ražošanas izmaksas. Ņemot vērā šo mērķi, tādas biogāzes pārdošana, kuras papildu ražošanas izmaksas ir kompensētas, nav salīdzināma ar tādas biogāzes pārdošanu, kuras papildu ražošanas izmaksas vēl nav kompensētas. Vispārējā tiesa precizē, ka atšķirības starp šīm divām situācijām pastāv arī tad, ja šo papildu izmaksu kompensācija izriet no atbalsta, ko piešķīrušas citas dalībvalstis, nevis Zviedrijas Karaliste. Tāpēc, ja vien nepastāv objektīvs pamatojums, šiem abiem pārdošanas darījumiem nevar piemērot vienu un to pašu atbrīvojumu no nodokļa neatkarīgi no tā, vai Zviedrijā pārdotā biogāze ir ražota iekšzemē vai importēta.

Attiecībā uz LESD 110. pantu, kas aizliedz dalībvalstīm importētiem ražojumiem uzlikt lielākus nodokļus par tiem, kas uzlikti līdzīgiem vietējiem ražojumiem, Vispārējā tiesa norāda, ka pārmērīgas kompensācijas esamību var uzskatīt par objektīvu kritēriju, lai strīdīgajās shēmās paredzēto atbrīvojumu no nodokļiem piemērotu tikai tādai vietējai vai importētai biogāzei, kuras papildu ražošanas izmaksas salīdzinājumā ar fosilajām gāzēm vēl nav kompensētas ar citu atbalstu. Šāda diferenciācija, kas balstīta uz objektīvu kritēriju, var novērst diskrimināciju, ko radītu kompensācijas, kas jau piešķirtas no atsevišķām dalībvalstīm importētai biogāzei. Vispārējā tiesa arī precizē, ka strīdīgās shēmas rada Zviedrijā ražotās biogāzes atgriezenisku diskrimināciju par labu biogāzei, kas ražota citās dalībvalstīs, kuras piešķir atbalstu enerģijas ražošanai no biogāzes. Šādu rezultātu nevar uzskatīt par tādu, kas izriet no pienākuma ievērot LESD 110. pantu, kura mērķis ir nepieļaut, ka dalībvalsts dod priekšroku savai ražošanai, kaitējot citu dalībvalstu ražošanai.

Ņemot vērā šos apsvērumus, Vispārējā tiesa secina, ka Komisijai, izvērtējot strīdīgo shēmu saderību ar iekšējo tirgu, vajadzēja rasties nopietnām grūtībām, kas saistītas ar pārmērīgu kompensāciju, kura varētu rasties strīdīgās kumulācijas dēļ, tādējādi būtu bijis jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra. Tāpēc Vispārējā tiesa apmierina prasību un atceļ apstrīdētos lēmumus.


1      Komisijas Lēmums C(2020) 4489 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56125 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas SA.49893 (2018/N) pagarināšana un grozīšana – Atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz biogāzi un nepārtikas biopropānu, kas paredzēts siltuma ražošanai, un Komisijas Lēmums C(2020) 4487 final (2020. gada 29. jūnijs) par valsts atbalstu SA.56908 (2020/N) – Zviedrija – Shēmas pagarināšana un grozīšana biogāzei, kas Zviedrijā tiek izmantota kā degviela; šo lēmumu kopsavilkums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (attiecīgi OV 2020, C 245, 2. lpp., un OV 2020, C 260, 4. lpp.).


2      Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).


3      Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV 2014, C 200, 1. lpp.).