EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS

(trešā palāta)

2013. gada 23. oktobrī

Lieta F‑148/12

Ulrik Solberg

pret

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru (EMCDDA)

Civildienests – Bijušais pagaidu darbinieks – Novērtējuma ziņojums – Interese celt prasību – Pienākums norādīt pamatojumu – Rīcības brīvības apjoms

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru U. Solberg lūdz atcelt Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA vai turpmāk tekstā – “Uzraudzības centrs”), iestādes, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus (turpmāk tekstā – “AHCC”), 2012. gada 5. marta lēmumu par viņa novērtējuma ziņojuma sagatavošanu par 2011. gadu

Nolēmums      Prasību noraidīt. U. Solberg sedz savus un atlīdzina Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Interese celt prasību – Prasība atcelt novērtējuma ziņojumu, kuru ir iesniedzis pagaidu darbinieks pēc dienesta attiecību izbeigšanas – Intereses celt prasību saglabāšana

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)

2.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants; Civildienesta noteikumu 43. pants)

3.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Novērtētāju novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pierādīšanas pienākums

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

4.      Ierēdņi – Novērtējums – Novērtējuma ziņojums – Aprakstošu komentāru obligāta atbilstība skaitļos izteiktam vērtējumam – Atcelšana vienīgi acīmredzamas nesaskaņas gadījumā

(Civildienesta noteikumu 43. pants)

1.      Ikvienam prasītājam, lai tas varētu celt prasību saskaņā ar Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantu, ir jāpamato, ka viņam ir personīga, radusies un faktiska interese panākt apstrīdētā tiesību akta atcelšanu, un šīs intereses esamība ir jānovērtē prasības celšanas brīdī, un tai ir jāturpinās līdz tiesas nolēmuma pasludināšanai, citādi tiesvedība ir jāizbeidz pirms sprieduma taisīšanas.

Novērtējuma ziņojums ir svarīgs dokuments, novērtējot iestāžu nodarbināto personālu, jo tas ļauj veikt vērtējumu par ierēdņa vai darbinieka spējām, efektivitāti un uzvedību un ir priekšnieku novērtējošs lēmums par to, kā novērtējamais ierēdnis vai darbinieks ir pildījis tam uzticētos pienākumus, un par viņa uzvedību darbā konkrētajā periodā. Līdz ar to katram ierēdnim ir tiesības uz to, ka par viņa darbu tiek pareizi un taisnīgi sagatavots novērtējums, un atbilstoši tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir jāatzīst viņa tiesības apstrīdēt par viņu sagatavoto novērtējuma ziņojumu tā satura dēļ vai tādēļ, ka tas nav sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumos paredzētajām normām. Tāpat tam ir jābūt tāda darbinieka gadījumā, uz kuru attiecas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un par kuru ir veikts novērtējums.

Lai novērtētu bijušā pagaidu darbinieka personīgo un faktisko interesi celt prasību atcelt viņa novērtējuma ziņojumu, ņemot vērā viņa iestādē iegūto pieredzi, ir jārēķinās ar viņa vēlmi pēc līguma beigām atjaunoties darbā Savienības iestādē un ar viņa iespējamo interesi šajā ziņā atsaukties uz tādu novērtējuma ziņojumu par pēdējo darbības gadu pagaidu darbinieka statusā, kurā nav pieļauti pārkāpumi. Turklāt apstāklis, ka gadījumā, ja minētā persona atjaunotos darbā Savienības iestādē, viņas karjera turpinātos, arī pierāda, ka tas pamato interesi celt prasību par apstrīdēto novērtējuma ziņojumu.

(skat. 16., 17. un 21. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1975. gada 29. oktobris, no 81/74 līdz 88/74 Marenco u.c./Komisija, 6. punkts; 2008. gada 22. decembris, C‑198/07 P Gordon/Komisija, 42., 43. un 45. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1992. gada 18. jūnijs, T‑49/91 Turner/Komisija, 24. punkts; 2005. gada 28. jūnijs, T‑147/04 Ross/Komisija, 24. un 25. punkts un tajos minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2011. gada 12. jūlijs, T‑80/09 P Komisija/Q, 162. punkts; 2012. gada 4. jūnijs, T‑118/11, T‑123/11 un T‑124/11 Attey u.c./Padome, 28. punkts.

2.      Viena no Savienības tiesību sistēmā ietvertajām garantijām administratīvajā procesā tostarp ir labas pārvaldības princips, kas ir ietverts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantā, un it īpaši vienā no tā daļām, kas iekļautas minētā panta 2. punkta c) apakšpunktā, proti “pārvaldes pienākumu pamatot savus lēmumus”.

Pienākums pamatot nelabvēlīgu lēmumu ir būtisks Savienības tiesību princips, no kura var atkāpties tikai primāru apsvērumu dēļ.

Novērtējot, vai novērtējuma ziņojums ir pietiekami pamatots, ir jāņem vērā visa informācija, kas darīta zināma attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam, nevis tikai minētajā ziņojumā iekļautā informācija.

(skat. 28.–31. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 29. septembris, T‑218/02 Napoli Buzzanca/Komisija, 57. punkts un tajā minētā judikatūra; 2009. gada 8. septembris, T‑404/06 P ETF/Landgren, 148. punkts un tajā minētā judikatūra.

Vispārējā tiesa: 2012. gada 27. septembris, T‑387/09 Applied Microengineering/Komisija, 76. punkts.

Civildienesta tiesa: 2011. gada 13. septembris, F‑4/10 Nastvogel/Padome, 61. punkts; 2013. gada 11. jūlijs, F‑46/11 Tzirani/Komisija, 136. punkts.

3.      Novērtētājiem ir piešķirta plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz personu, kuras viņiem jānovērtē, darbu. Tādējādi novērtējuma ziņojumu satura pārbaude tiesā, ko veic Savienības tiesa, attiecas tikai uz procedūras likumību, faktu saturisko pareizību, kā arī uz to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai arī nav notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Civildienesta tiesas kompetencē nav pārbaudīt administrācijas veiktā ierēdņa vai darbinieka profesionālo spēju novērtējuma pamatotību, ja tas ietver kompleksus nolēmumus par atbilstību, kas pēc savas būtības nav objektīvi pārbaudāma.

Turklāt Savienības tiesai, veicot pārbaudi par to, vai pastāv acīmredzama kļūda ierēdņu vērtējumā, ir jāpārbauda tikai tas, vai, ņemot vērā administrācijas vērtējumā ievērotos veidus un līdzekļus, tai nevar pārmest sapratīgu robežu pārsniegšanu un tā savas tiesības nav izmantojusi acīmredzami kļūdaini.

Pierādījumiem, kas prasītājam ir jāsniedz, lai konstatētu, ka administrācija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu faktu vērtējumā, kas pamato lēmuma atcelšanu, ir jābūt pietiekamiem, lai atspēkotu administrācijas veiktā vērtējuma ticamību. Citiem vārdiem sakot, pamats saistībā ar acīmredzamu kļūdu ir jānoraida, ja, neraugoties uz prasītāja izvirzītajiem pierādījumiem, apstrīdētais vērtējums var tikt pieņemts kā patiess vai derīgs.

(skat. 39. un 40. punktu)

Atsauces

Tiesa: 1981. gada 3. decembris, 280/80 Bakke-d’Aloya/Padome, 10. punkts; 2003. gada 3. aprīlis, C‑277/01 P Parlaments/Samper, 35. punkts.

Pirmās instances tiesa: 1996. gada 29. februāris, T‑547/93 Lopes/Tiesa, 133. punkts; 1996. gada 12. decembris, T‑380/94 AIUFFASS un AKT/Komisija, 59. punkts; 2008. gada 12. februāris, T‑289/03 BUPA u.c./Komisija, 221. punkts.

Vispārējā tiesa: 2010. gada 16. decembris, T‑175/09 P Padome/Stols, 23. punkts un tajā minētā judikatūra; 2013. gada 16. maijs, T‑281/11 P Canga Fano/Padome, 41. punkts.

Civildienesta tiesa: 2009. gada 29. septembris, F‑114/07 Wenning/Europol, 111. punkts; 2010. gada 23. februāris, F‑7/09 Faria/ITSB, 44. punkts; 2012. gada 15. februāris, F‑113/10 AT/EACEA, 74. punkts; 2012. gada 12. decembris, F‑109/11 Lebedef/Komisija, 61. punkts, par šo spriedumu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā tiek izskatīta apelācijas sūdzība, lieta T‑117/13 P.

4.      Ar aprakstošajām piezīmēm, kas ir ietvertas novērtējuma ziņojumā, ir jāpamato analītiskie vērtējumi ziņojumā, un tās ir novērtējuma pieņemšanas pamats, kas ļauj attiecīgajam ierēdnim vai darbiniekam izprast iegūtās atzīmes. Tādējādi, ņemot vērā piezīmju ļoti svarīgo nozīmi novērtējuma ziņojuma pieņemšanā, tām ir jāsaskan ar piešķirtajām atzīmēm tik lielā mērā, ka novērtējums ir jāuzskata par piezīmju skaitlisku vai analītisku atspoguļojumu. Tomēr, ņemot vērā vērtētājiem piešķirto ļoti plašo rīcības brīvību, ar iespējamo nesaskaņu novērtējuma ziņojumā var pamatot tā atcelšanu tikai tad, ja tā ir acīmredzama.

(skat. 41. punktu)

Atsauces

Civildienesta tiesa: 2007. gada 13. decembris, F‑28/06 Sequeira Wandschneider/Komisija, 109. un 110. punkts; 2011. gada 13. septembris, F‑68/10 Behnke/Komisija, 78. punkts.